Aliens

Filons, Aleksandrijas (~25.g.pmē.~50.g.mē.)

Philōn.
Jūdeohelēnistisks teologs un filozofs-mistiķis, Bībeles komentētājs.

Darbība. Darbojies Aleksandrijā.
Starpnieks starp klasisko grieķu filozofiju un judaismu, kurus centies savienot: judaismu ar platonismu (mācība par Dievu – logosu un dvēseli), stoicismu (atteikšanās un askētisms) un neopitagorismu (skaitļu mistika un simbolika). Uz šī pamata izstrādāja Bībeles alegoriska traktējuma metodi, kas tiek uzskatīta par vienu no kristietības pamatiem.
Svarīgākais elements Filona filozofijā bija mācība par Logosu - pasaules augstāko priesteri, starpnieku satarp Dievu un cilvēkiem, mesija un cilvēku dzimuma pestītājs. Visus šos priekšstatus attīstīja tālāk mācību par Kristu.
Atzinis, ka visa pirmsākums ir neizzināms Dievs, kas vispirms radījis logosu - pasaules dievišķo prātu, tad eņģeļus - savas domas, visbeidzot - visas lietas un cilvēkus.
Aicinājis uz ekstātisku tuvošanos Dievam, lai iegūtu svētlaimi. Izstrādājis alegorisku Bībeles Vecās derības interpretāciju, kas ietekmēja patristiku (Klementa, Origena u.c. baznīcas tēvu darbus) un viduslaiku kultūru.

Ortodoksālās kristietības ideologi Nīkejas koncilā 325.gadā Filona mācību atzina par ķecerīgu un panteistisku. Tomēr tā stipri ietekmēja kristiešu mācību par Dievu kā augstāko nemateriālo spēku, radoša „vārda,” logosa nesēju (dievišķā „vārda” kulta veidošanās), par cilvēka grēcīgumu, par atpestīšanu, askētismu un ciešanām. 

Saites.
Teoloģija un teologi.