Fotijs I Lielais (858.-867.g.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Photios I.
Bizantijas patriarhs no 858. līdz 867.gadam, atkrita no Romas baznīcas, patristikas pārstāvis Austrumos.
/Facial_Chronicle_-_b_13_p_414_-_Photios_baptising_king_of_Bulgars.gif "Fotijs I krista bulgārus.")
Dzīvesgājums. 860.gados izvirzīja vairākas nenozīmīgas rituālas apsūdzības Rietumu katoļu baznīcai - par bārdu dzīšanu, sestdienas gavēņa ievērošanu, dievmaizes sastāvu un to, ka rietumnieki neuzticīgi izturas pret austrumnieku garīdzniekiem ar sievām. Pēc šiem izlēcieniem Fotijs pašnosaucās par "Vispasaules patriarhu." Protams, ka baznīca Romā uzņēma tādu Fotija rīcību kā atklātu tiekšanos pēc vadošās lomas kristiešu pasaulē. Pēc laika gan šis strīds norima, tomēr mieles palika.
Krievzemiešu uzbrukums Konstantinopolei (860.g.). Saskaņā ar hroniku, Askolda un Dīra vadībā Kijevas karadraudze veica pirmo karagājienu un Konstantinopoli vēl pirms "varjagu piesaukšanas."
860.gadā pie Konstantinopoles sienām parādījās 200 krievzemiešu kuģi. Krievzemieši ieņēma tuvējās salas un aplenca Konstantinopoli. Bizantijas imperators Mihails III tobrīd atradās karagājienā 500 km attālu, un steidzās atpakaļ pie aplenktās galvaspilsētas.
Leģenda vēsta, ka atgriezies imperators kopā ar patriarhu Fotiju augu nakti lūdzies Vlahernas baznīcā, kur tika glabāta brīnumdarītāja Dievmātes riza (krieviski!). Kad pienācis rīts, relikviju iznesuši pie jūras. Tā bijusi gluda kā spogulis, taču tikko riza pieskārusies ūdenim, jūrā sacēlusies vētra un sākusi mētāt un dragāt krievu kugus. Daudz krievzemiešu gāja bojā nemierīgajā jūrā, karagājiens bija neveiksmīgs un Askoldam ar Dīru bija jādodas mājup.
Brīnums pie Konstantinopoles mūriem tik ļoti bija iespaidojis karavadoņus, ka 864.gadā abi karavadoņi vērsās pie Konstantinopoles patriarha Fotija ar lūgumu uz Krievzemi atsūtīt sludinātāju bīskapu. Nonācis Kijevā, viņš kristīja kņazus un daudzus kijeviešus. Tādejādi kristietība ienāca Kijevas Krievzemē vēl pirms oficiālās vēsturiskās kristīšanas.
Darbi.
„Fotija bibliotēkas” (Miriobibliona) sastādītājs, kurā iekļauti 279 (vai tomēr 280? - LPE) senu kodeksu atreferējumi. Tādejādi grieķu filoloģijas tradīcijas turpinājās Bizantijā, jo Eiropā filooloģija bija panīkusi, bet Bizantijā tika veikts galvenokārt tekstoloģisks darbs ar antīkajiem literatūras sacerējumiem.
