Aliens

Farūks I (1936.-1952.g.)

Lielbritānijai simpatizējošs Ēģiptes karalis no 1936 līdz 1952.gadam.

Dzīvesgājums. Dzimis 1920.gada 11.februārī.
1924.-1937.gados vadfistu valdības bija konfrontācijā ar Lielbritāniju.
Kronēts 1937.gada 29.jūlijā.
1937.gadā karalis Farūks I atlaida vafdistu valdību un līdz 1942.gadam pie varas Ēģiptē bija labējas ievirzes valdības.

II Pasaules kara laikā (1940.-1945.g.). 1942.gada Ēģiptē atkal pieauga Lielbritānijas ietekme "Tuksneša kara" rezultātā pret Vāciju, kas risinājās Lībijas un Tunisijas teritorijās. Ēģiptes materiālos resursus un armiju Lielbritānija izmantoja cīņai pret itāļu un vācu karaspēku Lībijā. sakarā ar vācu uzbrukuma draudiem atļāva pie varas atgriezties vafdistiem, 1942.gadā atsāka darbību KP.
1942.gada 23.oktobrī Ēģiptes teritorijā sākās lielākā kauja Ziemeļāfrikā II Pasaules kara laikā - Alameinas kauja, kurā vāci un itāļi cieta sakāvi no britiem.
1944.gada novembrī britu valdības pārstāvis Tuvajos Austrumos lords Moins tika „Sterna grupas” nogalināts.
1945.gadā Ēģipte kļuva par ANO locekli.

Pēc II Pasaules kara (1946.-1951.g.). Karam beidzoties Eiropas valstis apstiprināja Ēģiptes neatkarību (tāpat kā veselu rindu citu Tuvo Austrumu valstu), taču Ēģiptē vienīgajā tomēr tika saglabāta britu militārā klātiene Suecas kanāla joslā. 1943.-1948.gados izvērsās kreisa kustība ar antiimperiālistiskiem un antikoloniāliem lozungiem.
1948.gada decembrī "Brāļu-musulmaņu" kaujinieks nogalināja Ēģiptes premjerministru Mahmudu Fahmi Nukraši.

Ēģiptes dalība I Arābu-žīdu karā (1948.-1949.g.). Ben Guriona Izraēlas Valsts pasludināšanas iniciatīva kļuva par grūdienu I Žīdu-arābu kara sākumam. Karā ņēma dalību jaunā Izraēlas valsts, kas karoja pret visām savām arābu kaimiņvalstīm – Ēģipti, Jordāniju, Irāku un Sīriju. Karš izvērtās arābiem neveiksmīgi, un arābu armijas, arī Ēģiptes, tika sakautas. Kara rezultātā Izraēla ieguva teritorijas, kādas sākotnēji nemaz netika plānotas jaunās valsts sastāvā (netika paredzējusi ANO). Tika saglabāti tikai divi patiesi arābiski anklāvi – Jordānas Rietumkrasts (Jordānijas kontrolē) un Gazas sektors, kas atradās tiešā Ēģiptes tuvumā.
1949.gada 24.februārī Ēģipte un Izraēla noslēdza miera līgumu. Pēc tam to pašu izdarīja Jordānija, Irāka un Sīrija. Kara rezultātā Palestīnu pameta ap 750 000 musulmaņu. Tā sākās lielā palestīniešu bēgļu problēma, kas nav atrisināta līdz pat šodienai.

1949.gadā ēģiptiešu varas iestādes nogalināja "Brāļu-musulmaņu" organizācijas dibinātāju un vadītāju Hasanu al Bannu, tā pēctecis - Hasans al Hudaibi bija daudz mērenāku uzskatu.

Karaļa Farūka I gāšana (1952.g.). Karali 1952.gadā gāza t.s. Jūlija revolūcijā G.A.Nāsera vadītā militārā organizācija "Brīvie virsnieki," kas balstījās uz armiju.
1952.gadā Ēģiptē sākās masu nemieri, kurus rīkoja "Brāļi-musulmaņi." 26.janvāra "melnās sestdienas dumpī" gāja bojā 18 britu un cieta Lielbritānijas ekonomiskas intereses. Pēc šīm antiimperiālistiskajām akcijām 23.jūlijā Gamals Abdels Nasers un viņa vadītā militāristu organizācija "Brīvie virsnieki" veica valsts apvērsumu un gāza karali Farūku I. Apvērsuma priekšgalā, visdrīzāk, stāvēja ģenerālis Muhameds Negibs, kas vadīja "Brīvo virsnieku" politisko organizāciju. Britiem simpatizējošais karalis Faruks devās trimdā.
Negibs kļuva par premjerministru, bet Nasers tūdaļ paziņoja par revolucionāru reformu veikšanu, kuras ieguva "arābu sociālisma" nosaukumu.  

Farūks I miris 1965.gada 18.martā.

Saites.
Ēģipte.