Aliens

Frīdrihs I Sarkanbārdis (1152.-1190.g.)

Friedrich I Barbarossa – „sarkanbārdis” (itāļu val.).
Haohenštaufēnu dinastijas 2.Vācijas karalis no 1152. līdz 1190.gadam un Sv.Romas impērijas ķeizars no 1155. līdz 1190.gadam.

Radniecība. Tēvs - Švābijas hercogs.
Brālēns - Konrāds III, iepriekšējais Vācijas karalis un Sv.Romas impērijas imperators.
Dēls – Indriķis VI, nākamais imperators.

Dzīvesgājums. Dzimis ap 1123.gadu. Vācu tautības svētās Romas impērijas ķeizars no Hohenštaufēnu dinastijas. Cietsirdīgs iekarotājs, kas sapņoja par pasaules kundzību.
Pēc tēva nāves 1147.gadā mantoja Švābijas hercogisti - bijis par Frīdrihu III.
Piedalījās Tēva brāļa ķeizara Konrāda II organizētajā II Krusta karā (1147.-1149.g.).
1152.gadā tika ievēlēts par Vācijas karali. Visiem spēkiem centās nostiprināties Itālijā un lika Romā viņu kronēt par ķeizaru. Kad Lombardijas pilsētas viņam pretojās un to pusē nostājās arī pāvests Aleksandrs III, viņš lika ievēlēt citu pāvestu un sarīkoja karagājienu pret Romu, ko ieņēma 1167.gadā. Tomēr pēc tam bija spiests atkāpties, jo tā karaspēku piemeklēja briesmīga sērga.
Kaut kad briesmīgi nopostījis Milānu.
Likvidējis jukas savā Vācijā, 1174.gadā viņš no jauna devās uz Itāliju, bet 1176.gadā to galīgi sakāva lombardieši. Tādējādi 1177.gadā Venēcijā viņš bija spiests slēgt mieru ar lombardiešiem un pāvestu Aleksandru III.
Lai gan pāvests Aleksandrs III pretojās, 1186.gadā apprecināja savu dēlu Indriķi ar Dienviditālijas un Sicīlijas mantinieci Konstanci.
Līdz ar Anglijas un Francijas feodāļiem piedalījās Trešajā Krusta karā (1189.-1192.g.) kā viens no organizatoriem, jau 1189.gadā pirmais ar lielu karaspēku un vācu feodāļiem devās uz Palestīnu. Pēc Mazo seldžuku Konjas ieņemšanas 1190.gadā, nenonācis līdz Palestīnai, viņš noslīka, ceļoties pāri kādai upei Mazāzijā 1190.gada 10.jūnijā. Vācu karaspēks izklīda.

Frīdrihs I Sarkanbārdis un Svētais šķēps. Viens no Svētā šķēpa īpašniekiem. Pazīstamais XII gs. armēņu mācītais vīrs un dievvārdis Narsess Lambronaci savos daudzajos darbos bieži pieminējis Šķēpu un apraksta godības, kādas tam izrādītas. Citviet viņš piemin imperatoru Frīdrihu I Sarkanbārdi, Trešā krusta kara dalībnieku 1189.gadā un pavēsta, ka krustnešu karapulkā bijuši arī vairāki armēņu bruņinieki. Diemžēl Narsess nepasaka, vai Barbarosa zinājis par armēņiem kā Šķēpa glabātājiem.

Nospiedums civilizācijā.
Zibenskara uzbrukuma plānu pret PSRS, kura realizācija tika uzsākta 1941.gada 22.jūnijā, Hitlers nosauca par Barbarosu - šī karaļa vārdā.

Saites.
Vācijas karaļi (843.-1918.g.).
Svētās Romas impērijas ķeizari (?-1806.g.).