Enejs
- Detaļas
- Publicēts 27 Oktobris 2016
- Autors Redaktors
Aineias.
Viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem Trojas karā sengrieķu mitoloģijā, Vergīlija «Eneīdas» varonis, teiksmainais Romas tautas ciltstēvs.
Radniecība. Romiešu mitoloģijā trojieša Anhīsa un dieves Afrodītes dēls, Kreusas vīrs.
Enejs tika uzskatīts par mītisku romiešu senci, kurus, saskaņā ar to, pat sauca par eneādiem. Tas attiecas uz Jūliju dzimtu, kas savu izcelsmi skaita no Eneja dēla Jūla. Jūlijs Cēzars, kā arī viņa pieņemtais dēls un mantinieks Augusts izmantoja savu mītisko izcelšanos no Eneja un Venēras, lai nostiprinātu savu lielvaru.
Cīnījās pret Ahilleju un Diomēdu.
Pēc tam, kad ahajieši bija ieņēmuši Troju, Enejs kopā ar dēlu un radiniekiem pēc mātes pavēles pameta degošo pilsētu, un iznesa arī paralizēto tēvu, tomēr zaudēja Kreusu. Dēlā viņš, pakļaujoties orākula paredzējumam, pieņēma lēmumu doties uz savu senču zemi - Itāliju. Sava ceļojuma laikā Enejs apmeklēja Helēnu Epīrā un Akestu Sicīlijā, kur mira Anhiss.
Eola sūtītā vētra izdzina Eneja kuģi pie Kartāgas krastiem. Viņu sagaidīja Kartāgas ķēniņiene Didona un iemīlējās tanī - dažādi mēģināja aizkavēt Eneju pie sevis. Tomēr Enejs palika uzticīgs savam mērķim un pameta Kartāgu. Didona napārdzīvoja šķiršanos un padarīja sev galu tiklīdz kā iemīļotā kuģi atgāja no krasta.
Pēc daudziem piedzīvojumiem kopā ar pavadoņiem nonāca Itālijā. Kāda leģenda vēsta, ka viņš izglābis Trojas dārgumus, apmeties Itālijā un viņa pēcteči nodibinājuši Romu.
Pēc ierašanās Itālijā Enejs kopā ar Kumas Sibillu nokāpa ellē, kur Anhiss pareģoja nākotni līdz pat imperatora Augusta valdīšanai. Pēc tam Enejs ar kuģi devās uz Lāciju, iepazinās ar ķēniņu Latīnu, un lūdza tam meitas Lavīnijas roku. Smagā divkaujā Enejs uzvarēja Lavīnijas līgavaini Turnu - rutulu ķēniņu. Viņš apprecējās, kāpa tronī un dibināja pilsētu Lavīniju.
Homēra "Iliādā" un arī viņa himnās Afrodītei Enejs nosaukts kā vienas no trojiešu dzimtas atvasēm un pats slavenākais karavīrs uzreiz pēc Hektora - spēlē otršķirīgu lomu.
Mīts par Eneju romiešiem bija pazīstams jau ap 500.g.pmē. no etruskiem. V gs. viņš minēts grieķu literatūrā kā Romas dibinātājs. Vēlāk, izejot no hronoloģijas, starp Eneja darbiem un Romas dibināšanu tika iekļauts albāņu dinastijas ķēniņu valdīšanas periods.
«Zelta zars», ko Sibillas vadībā atrada Vergīlija «Eneīdas» varonis Enejs, lai nokļūtu pazemē.
Vergīlija «Eneīdā» (VI, 417.-422.) stāstīts kā Enejs apklusina pazemes nikno suni Cerberu.
Saites.
Romieši.
Romiešu mitoloģija.
