Ečmiadzina
- Detaļas
- Publicēts 11 Septembris 2018
- Autors Redaktors
Līdz 1945.gadam - Vagaršapata.
Armēņu Apustuliskās baznīcas vēsturiskais centrs, saukta arī par "Armēnijas Vatikānu."
Nosaukums. Nozīmē - "vieta, kur no debesīm nonācis vienpiedzimušais dēls." Nosaukums saistīts ar mītu, saskaņā ar kuru pirmais armēņu bīskaps Gregors Apgaismotājs ieraudzījis, kā Kristus parādījies pie Vagaršapatas un ar zelta āmuru norādījis vietu pirmās kristīgās baznīcas celšanai Armēnijā.
Atrašanās vieta. Armēnija, Ararata līdzenumā, 15 km no Ečmiadzinas stacijas.
Vēsture. Mūsdienu Ečmiadzina vietā II gs.pmē. eksistēja apdzīvota vieta Vardkesavāna. II gs. 1.pusē te tika uzcelta Vagaršapatas pilsēta, kas tā paša gadsimta 2.pusē kļuva par Armēnijas galvaspilsētu un bija tāda līdz 387.gadam.
Saskaņā ar armēņu nostāstu pirmais armēņu bīskaps Gregors Apgaismotājs ieraudzījis, kā Kristus parādījies pie Vagaršapatas un ar zelta āmuru norādījis vietu kristīgās baznīcas celšanai Armēnijā. Tādejādi 303.gadā te virs pagānu uguns altāra tika uzcelta pirmā kristiešu baznīca Armēnijā un Ečmiadzina kļuva par armēņu katolikosa rezidenci. Sākotnēji baznīcai bija taisnstūra bazilikas forma.
470.-480.gados baznīcu pārbūvēja kā krusta-kupolu baznīcu, kādas raksturīgas armēņu sakrālajā arhitektūrā.
1653.-1658.gados no rieteņu puses piebūvēts zvanu tornis.
Apraksts. Ečmiadzinā atrodas klosteris un katolikosa (armēņu baznīcas patriarhs) rezidence, patriarha katedrāle.
Sienu gleznojumi baznīcas iekšpusē no XVIII gs., to autori ir N.Ovnatans (XVIII gs. sākums) un tā mazdēls O.Ovnatans (XVIII gs. beigas).
Aplūkojamie objekti.
Ečmiadzinas katedrāle. 303.g.
Klosteris. 1658.gadā piebūvēts zvanu tornis. 1869.gadā paplašināts. Iekštelpās XVII-XVIII freskas - autori Ovnatans, Nagašs, Ovnatans Ovnatanjans. Ap klosteri izvietotas klostera celtnes - Trdata vārti, katolikosa vecā rezidence, ēdnīca, skola, viesnīca, ūdenstilpne (visas XVII-XVIII gs.), katolikosa jaunā rezidence, rokrakstu glabātava (abas XX gs.).
Citi arhitektūras pieminekļi - Ripsimes baznīca (618.g., pārbūvēta), Gajanes baznīca (630.g., pārbūvēta XVII gs.), Šokagatas baznīca (1694.g.).
Pirtis. Ūdens un istabas pirtī tika sildītas ar tādu pat "hipokausta" metodi kā Artašatas un Garni svētnīcas pirtīs, t.i. - caur dubulto grīdu un sienām. Karstais gaiss no krāsns cauri atklātajām arkveida ejām sienu apakšējās daļās iekļūst starp grīdu un sienām un uzsildot pirti. Šādi uzsildīts gaiss pirtīs tika uzskatīts par atveseļojošu.
Relikvijas. Ečmiadzina krājumos tiek uzglabāta bagātīga baznīcas atribūtu un tērpu kolekcija. Te atrodas arī dažādas svarīgas relikvijas.
Noāsa šķirsta gabaliņš.
Jāņa Kristītāja relikvija.
Svētā šķēpa uzgalis. To pārnesa uz šejieni no Gegarda klostera tad, kad tika uzcelts Ečmiadzins. Patlaban Svētais šķēps tiek glabāts ekspozīcijā, kur to var aplūkot katrs ceļinieks, iepriekš iegādājoties izstādes biļeti. Pēc citām ziņām, izstādīta tikai tā kopija un oriģināla apskatei nepieciešama īpaša atļauja. Pēdējo reizi tas esot redzēts tikai 1805.gadā(???!!!).
U.c.
Ečmiadzinā un tās apkārtnē atrodas arhitektūras pieminekļi - Ripsimas baznīca, Gajanes baznīca, Zvartnoca katedrāles drupas.
Saites.
Armēņu Apustuliskā baznīca.
Armēnija.
