Aliens

Dāņu māksla

Senākie mākslas pieminējumi Dānijas teritorijā ir dzintara figūriņas no VIII g.tk.pmē., kromlehi un dolmeņi no neolīta perioda, alu gleznojumi Bornholmas salā, rotaslietas, sudraba un dzelzs izstrādājumi no bronzas laikmeta.
No vīkingu kultūras saglabājušies kara apmetņu celtņu pamati, ornamentētas akmens stēlas ar rūnu rakstiem.
Līdz ar kristietības pieņemšanu 960.gadā sākās baznīcu celtniecība. Sākumā tās būvēja no koka, XI gs. - no akmens, sākot ar XII gs. - no ķieģeļiem. XII-XIII gs. vidum baznīcas veidotas romāniskajā stilā ar masīvām, piezemētām formām, gareniskas - katedrāle Rīhē vai Vīborgā, vai apaļas - baznīcas Bornholmas salā. 
XIII-XVI gs. baznīcas cēla gotikas stilā - katedrāles Roskilē un Odensē. Romānikas un gotikas baznīcās saglabājušies sienu gleznojumi un dekoratīvās tēlniecības paraugi - Sebī baznīca (1175.g.) un Skibi baznīca (ap 1335.g.) Zēlandes salā.
Viduslaikos attīstījās arī aizsardzības būvju celtniecība - Danevirkes mūris Jitlandes pussalā, Bastrupa tornis un Vordinborgas cietoksnis Zēlandes salā, veidojās vaļņiem apjoztas pilsētas ar neregulāru apbūvi - 1-3 stāvu koka un pildrežģu ēkas.
XVII gs. attīstījās regulāri plānotu pilsētu būvniecība.
XVI un XVII gs. piļu, sabiedrisko ēku un dzīvojamo māju arhitektūrā (galvenokārt dekorā) ieviesās renesanses elementi - Rosenborgas pils Kopenhāgenā, Kronborgas un Frederiksborgas pils Zēlandes salā (visām arhitekts Stēvinkeli u.c.).
XVII gs. - XVIII gs. 2.pusē izplatījās atturīgs baroks. 
XVIII gs. pilis veidoja zāles rokoko stilā - Kristianborgas pils (arhitekti E.D.Heisers, L.Tura); Amālienborgas ansamblis (arhitekti N.Eitveds, N.A.Žardēns). Līdz XVIII gs. vidum visās makslas nozarēs darbojās galvenokart ārzemnieki.
Kopenhāgenā 1754.gadā nodibināja MA, tā sekmēja nacionālās mākslas skolas veidošanos un klasicisma izplatīšanos XVIII gs. 2.pusē - XIX gs. 1.pusē. Darbojās arhitekti K.F.Harsdorfs, H.K.Hansens, M.Binesbells, viens no ievērojamākajiem klasicisma tēlniekiem B.Torvalsens ("Ganimēds ar Jupītera ērgli," 1817.g., marmors), attīstījās figuratīvā, portretu un ainavu glezniecība - N.A.Abilgors, V.Ēriksens, J.Jūls.
XIX gs. 1.pusē lezniecībā izcila nozīme bija reālista, K.V.Ekersbergam ("Nātansonu ģimene," 1818.g.) un viņa sekotājiem - K.Kekbem u.c., kuru daiļrade tuva bīdermeiera stilam. 
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā attīstījās reālisma un impresionisma plenēriskā glezniecība; M.P.Ankera un A.K.Ankeres, T.E.Filipsena (arī tēlnieks), P.S.Kreiera darbos dominēja zimtās dabas un tautas sadzīves tematika. Citi šā laika gleznotāji - V.Hammershojs, N.Larsens-Stevnss, orientējās uz stilizāciju un simbolismu. 
Ievērojamākais tēlnieks gadsimtu mijā - K.Nilsens.
XX gs. radās daudzas mākslinieku apvienības. Kopš 30.gadiem attīstās modernisma virzieni - kubisms, fovisms, abstrakcionisms, sirreālisms, popārts - Ē.Ālfelts, Ē.Bille, Ē.Jākobsens. Darbojas arī reālisti - gleznotāji H.Jensens, O.Rūde; grafiķi H.Bidstrups, J.Kristensens.
XIX gs. 2.pusē arhitektūrā nostiprinājās eklektisms - arhitekti J.Herholts, F.Meldāls.
XIX gs. beigās - XX gs. sākumā attīstījās nacionālais romantisms - rātsnams, arhitekts M.Nīrops, Gruntviga baznīca (1940.g.), arhitekts P.V.Jensens-Klints (abi Kopenhāgenā); XX gs. 20.gados - neoklasicisms - policijas pārvaldes ēka Kopenhāgenā, arhitekti H.Kampmanis, O.Rafns; 30.gados - funkcionālisms.
Pēc II Pasaules kara notika pilsētu rekonstrukcija - Odense, Kopenhāgena, dzīvojamo māju celtniecība, industrializācija - 50.gadu torņēkas, blokm'ju slēgtie kvartāli ar iekšpagalmiem. Saglabājot vietējās arhitektūras tradīcijas, tiek izmantotas internacionālas modernās arhitektūras formas - universitātes ēka Orhūsā, arhitekts K.O.Fiskers u.c. 

Saites.
Dāņi.