Aliens

Dolmeņi, Kaukāza

Krieviski - Дольмены Кавказскиe.

Seni megalītiski veidojumi, visbiežāk simetriskas akmens kastes veidā ar nelielu apaļu atveri, kas atrodas Melnās jūras Kaukāza piekrastē - Krievijā un Abhāzijā.

Atrašanās vieta. Kaukāza Melnās jūras piekraste, Krievijas Krasnodaras novada un Abhāzijas teritorijas. Parastiem cilvēkiem ir iespējas apmeklēt vairākus simtus dolmeņu, bet lielākā daļa (to ir vairāki tūkstoši)  atrodas grūti pieejamās vietās.

Skaits. Saskaņā ar 1967.-1976.gadu uzskaiti, ko veikusi PSRS ZA Arheoloģijas institūta arheologa V.Markovina (В.И.Марковина) vadītā vienība, Kaukāzā ir vismaz 2308 dolmeņi. Nav zināms, cik vēl tādas celtnes uzgājusi meklētāji amatieri un cik dolmeņu iznīcināts no cilvēku un ilgā laika puses.
Vēl mēdz rakstīt, ka no visiem dolmeņiem izpētīti esot tikai ap 6%.

Vecums. Kaukāza dolmeņu datēšana ir grūts uzdevums zinātnei. Parasti tiek uzskatīts, ka tie celti III g.tk.pmē. beigās - II g.tk.pmē. (2300.-2000.g.pmē.). Pirmos sākuši būvēt vienkāršus plākšņu dolmeņus bez atverēm ap 2400.g.pmē., bet dolmeņu kultūra beidza savu eksistenci ap 1400.-1300.g.pmē. Tā kā datējums ir strīdīgs, tad iespējams, ka Kaukāza dolmeņi ir vēl vecāki.

Uzbūve. Saskaņā ar 1960.gadā pētnieka L.Lavrova (Л.И.Лавров) piedāvāto klasifikāciju, Rietumkaukāza dolmeņus pēc uzbūves var iedalīt 4 grupās:
      - plākšņu - salikti no masīvām akmens plāksnēm, apmēram 92% no visiem zināmajiem;
      - siles formas - izkalti klintīs un pārsegti no augšas ar atsevišķu akmens plāksni, ap 3,8% no visiem zināmajiem;
      - saliktie - salikti, kombinējot akmens plāksnes un blokus, salikti 2 un vairāk rindās, ap 1,5% no visiem zināmajiem;
      - monolītie -pilnīgi izcirsti klintīs, tādi zināmi tikai 5.

Izpēte. Kaukāza dolmeņus pirmais atklājis franču pētnieks Žaks Viktors Eduards Tebū de Mariņjī 1818.gadā - Pšadas rajonā (Пшад - mūsdienu Krievijas Krasnodaras novadā) starp Gelendžiku (Геленджик) un Arhipoosipovku (Архипо-Осиповкa).
A.Formozovs (А.Формозов) grāmatā "pirmatnējās mākslas pieminekļi" (Памятники первобытного искусства) stāstapar kāda dolmeņa pārvešanu 1960.gados: "1960.gadā tika nolemts no Ešeras pārvest kaut kādu dolmeni uz Suhumu - abhāzu muzeja pagalmā. Izvēlējās pašu mazāko un pie tā pieveda pacēlāju krānu. lai kā nestiprinātu tērauda troses cilpas pie nosedzošās plāksnes, tā tomēr nekustējās no vietas. Izsauca otru krānu. Abi krāni noņēma daudztonnīgo monolītu, tomēr to pacelt un iekraut kravas mašīnā izrādījās ne pa spēkam. Tieši gadu pārsedze gulēja Ešerā un gaidīja, kad no Suhumas ieradīsies varenāks mehānisms. 1961.gadā ar jaudīgāka krāna palīdzību visus akmeņus iekrāva automašīnā. Tomēr galvenais vēl bija priekšā: mājiņu savākt no jauna. Rekonstrukcija tika veikta tikai daļēji. Pārsedzi nolaida uz četrām sienām, taču to iegrozīt tā, ka sienu malas iegultos pārsedzes iekšējās renēs, tā arī nespēja. Senatnē plāksnes bija pielāgotas viena otrai tik precīzi, ka naža asmeni  starp tām nevarēja iebāzt. Tagad tur bija palikusi liela sprauga."
1980.-1990.gados ne reizi vien dolmeņus apmeklēja grupas "Kosmopoisk" dalībnieki, kas vāca informāciju, fotografēja un filmēja. Tika mēģināts arī uzmeklēt līdz šim nezināmus dolmeņus. Visaktīvāk to darīja Aleksandrs Čuckovs (Александр Чуцкoв).
2000.gada 15.-27.jūnijā "Kosmopoisk" 81.ekspedīcijas gaitā 6 cilvēku sastāvā un V.Černobrova vadībā paralēli citiem mērķiem tika apsekoti arī 3 dolmeņi Gelendžikas-Pšadas ceļa tuvumā. Veikti mērījumi ar mēraparātiem, filmēts iekšā un ārā, gan dienā gan naktī. Sīki tika izpētīta dolmeņu ģeometrija un savstarpējā proporcija.
2001.gada 6.-20.jūlijā "Kosmopoisk" 101.ekspedīcijas laikā 8 cilvēku sastāvā, M.Golubeva (М.Голубев) vadībā tika apsekoti 8 dolmeņi Neksas kalnā un Pšadas ielejā. Golubevs veica megalītu ģeometriskus mērījumus un aprakstīja tos.
No jauna uzmanību dolmeņiem Krievijā piesaistīja V.Megrē grāmatu "Krievijas šalcošie ciedri" (Шумящие кедры России) un "Anastasija" (Анастасия) iznākšana, tie kļuva gluži vai par svētceļojumu mērķiem, arī Pšadas dolmeņi.

Nostāsti. Adigejieši dēvē dolmeņus par "punduru mājokļiem" ("сырп-ун"). Osetīniem ir leģenda par mazo tautiņu - bicenta, kuriem esot piemitušas pārdabiskas spējas. Tā, piemēram, bicentu sikcilvēki ar vienu acu skatienu spējuši nogāzt milzīgu koku. Saskaņā ar nostāstiem punduri dzīvo jūrā . bez tam, osetīni arī apgalvoka kaukāza tautu prieksteči - mītiskie narti, arī bijuši izgājuši no jūras un snieguši ļaudīm kultūru. Vai nartu godināšanai izveidoti akmens monumenti zivs formā? 

Pazīstamākie Kaukāza dolmeņi: (nosaukumi no Maskavas pētniecības centra "Anastasija" A.Solnceva (А.В.Солнцев) vadībā, kas apsekojuši dolmeņus 1997.-1998.gados)

      Divkameru dolmenis pie Farsas (Фарс) upes, netālu no Novosvobodnajas (ст. Новосвободнaя) stacijas Piekubaņā. Līdzīgs Rietumeiropas dolmeņiem.
      Duhas. (Дух)
      Godas. (Год)
      Gora. (Гор)
      Hanas. (Хан)
      Infas. (Инф)
      Litas. (Лит)
      Majas. (Мая)
      Neksas kalna dolmeņi. 
      Pšadas. (Дольмены долины Пшады)
      Suhumas dolmenis. Abhāzija, Suhuma.
      Toras. (Тор)
      Ženes upes ielejas. (Дольмены долины реки Жене)

Saites.
Dolmeņi.