Dao
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 11 Oktobris 2025 07:24
- Autors Redaktors
Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām.
Sākotnējā nozīme "ceļš," vēlāk - "lietu dabiskā kārtība," "likumsakarrība," "pareiza rīcība."
Jau no sirmas senatnes ķīnieši ticēja, ka zeme, daba un kosmoss ir daļa no harmoniskas kārtības – Dao („ceļa”). Filozofi materiālisti dao izprata kā objektīvo likumsakarību. Diskusija par dao jēdziena robežām un interpretācijas iespējām ķīniešu filozofijā turpinās.
Filozofiskā daoisma galvenais darbs ir grāmata "Grāmata par dao un de" (Dao-de-czin). Grāmatā izklāstītā filozofiskā mācība satur naiva materiālisma un stihiskas dialektikas elementus. Dao ir pasaules pastāvēšanas pirmpamats un visu lietu un dabas parādību daudzveidības avots, tā ir "visu lietu māte," to "dziļākais pirmsākums," "debesu un zemes sakne, tas ir "pirms debess un zemes pastāvējušais." Reālā pasaule un cilvēku sabiedriskā dzīve pakļauta dao dabiskajam ceķlam un nav atkarīga no "dievišķās gribas" vai kādiem citiem pārdabiskiem spēkiem. "Cilvēks seko zemei. Zeme seko debesīm. Debesis seko dao, bet dao seko dabiskumam." Filozofiskais daoisms tādējādi noraida pasaules dievišķo izcelšanos un apstiprina tās materiālo dabu. "Grāmatas par dao un de" stihiskā dialektika izpaužas atzinumā, ka dabā lietas atrodas pastāvīgā kustībā un pārmaiņās, pie kam pats dao paliek nemainīgs. "Visas būtnes un augi dzimstot ir maigi un vārgi, bet, bojā ejot, cieti un stipri. Cietais un stiprais ir tas, kas iet bojā, bet maigais un vārgais ir tas, kas sāk dzīvot."
Filozofiskā daoisma otra galvenā kategorija ir de princips - dao eksistences forma, tā izpausme konkrētās lietās un parādībās. De ir arī dao izpausme cilvēkā, tā nozīmē personības tikumisko pilnveidošanos, kas sasniedzama, nelokāmi virzoties pa dao ceļu. De tādejādi ir arī galvenais daoisma ētiskais pamats.
Saites.
Daoisms un daoisti.
Seno ķīniešu filozofija un filozofi.
Dāņu nauda
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 11 Oktobris 2025 06:49
- Autors Redaktors
Nodoklis viduslaiku Anglijā, ko Anglijas karaļi maksāja skandināviem, lai novērstu to laupīšanas iebrukumus Anglijā X-XI gs.
Pirmo reizi "dāņu naudu" 991.gadā saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Ūlavs Trigvasons. No XI gs. sākuma nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163.gadam. Pavisam skandināvi saņēma ap 5 miljoniem sterliņu mārciņu (pēc tagadējā kursa).
Saites.
Vīkingu laikmets (793.-1066.g.).
Danžūrs
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 05 Oktobris 2025 13:58
- Autors Redaktors
Mongolijā populārs tibetiešu budisma kanonisko sacerējumu krājums 225 sējumos, "Ganžūra" turpinājums.
Darbā apkopoti dažādu autoru sacerējumi par valodniecības, poētikas, retorikas, medicīnas un arhitektūras jautājumiem, arīdaiļliteratūras darbi.
Saites.
Tibetiešu rakstu avoti.
Dāņu valoda
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 11 Oktobris 2025 00:06
- Autors Redaktors
Indoeiropiešu saimes ģermāņu grupas skandināvu apakšgrupas valoda, kurā runā vairāk kā 5 miljoni (1977.g.) Dānijas iedzīvotāju - Dānijas valsts valoda.
Vēsture. Senākie rūnu uzraksti no IX gs.
Literatūras pieminekļi no XII-XIV gs. latīņu alfabētā.
XVI-XIX g. bijusi arī Norvēģijas oficiālā un rakstu valoda.
Literārās valodas pamatā ir Zēlandes dialekts, tā izveidojusies XVIII gs.
3 dialektu grupas: Jitlandes, salu (Zēlandes, Fīnas) un austrumu grupa.
Izšķir seno dāņu valodu (IX gs. - XVI gs. vidum) un jauno dāņu valodu (no XVI gs. vidus). Senā dāņu valoda veidojusies no skandināvu pirmvalodas. Jaunā dāņu valoda ir analītiskā tipa.
Fonētiskajā sistēmā īsie un garie patskaņi, dinamisks akcents, kā arī grūdienveidīgs skaņu akcentējums. Lietvārdiem vispārējā un vidējā dzimte, vispārīgais un ģenetīva locījums, darbības vārdiem 2 vienkāršo, 6 salikto laiku formas, tie nemainās personās un skaitļos. Raksturīgi divkopu teikumi ar noteiktu galveno locekļu novietojumu.
Leksikā daudz aizguvumu no lejasvācu, augšvācu, franču un angļu valodām. Lieto latīņu rakstu.
Saites.
Dāņi.
Dāņu literatūra.
Ģermāņu valodu grupa.
Dantrkasto, Raimonds Žozefs de Brinī (1739.-1793.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 05 Oktobris 2025 13:53
- Autors Redaktors
Antoine Raymond Joseph de Bruni, chevalier d'Entrecasteaux.
Franču jūrasbraucējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1739.gadā.
1791.-1793.gados vadīja ekspedīciju Ž.F.Laperūza meklēšanai, apbrauca Okeānijas rieteņu daļu, Austrālijas DR un Tasmānijas krastus - kopā ar hidrogrāfu Š.Botānu-Boprē tos kartēja. R.Ž. de B.Dantrkasto apbrauca arī Jaungvinejas un Jaunkaledonijas piekrasti, atklāja Kermadeka, Trobriāna, Dantrkasta salas (Zālamana jūrā), rešeršas arhipelāgu (Lielā Austrālijas līča rieteņos). Kopā ar dabaszinātnieku Labijardjēru aprakstījis Tasmāniju, Jaunkaledoniju, Tongas, Zālamana un Admiralitātes salas, Bismarka arhipelāgu un Jaungvineju.
Miris 1793.gada 20.jūlijā.
Saites.
Francija.
