Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dūres cirvji

Visai primitīvi akmens darbarīki, ko gatavoja arhantropi.

Dūres cirvjus kā pirmos darbarīkus sāka gatavot Stāvstājas cilvēki (Homo erectus) un tas bija viņu pats nozīmīgākais jaunievedums,

Dīters, Albrehts

Pušas katoļu baznīcas vecā centrālā altārglezna minēta 1833.gada vizitācijas dokumentos. XX gs. 2.pusē tā glabājās ērģeļu luktās. Anonīma baroka laika mākslinieka gleznotā kompozīcija atgādina renesanses meistara Albrehta Dītera darbu „Sv.Trīsvienības pielūgšana” (1511.g., Mākslas vēstures muzejs, Vīne). Eļļas gleznojumu papildina metāla aplikācijas – starojums, mākoņu loks.
 

Dzeguļi

Viduslaiku militārajā arhitektūrā sienu vai torņu mūru robojums, kura zemākās daļas noder šaušanai, bet augstākās veido slēpni cietokšņa aizstāvjiem.

Saites.
Cietokšņi.

Dzeramie ragi

Dzeramie ragi tikuši darināti no dzīvnieku raga, bet varēja būt izgatavoti arī no māla, stikla, koka vai metāla raga formā. Tie primāri lietoti dzeršanai, kā arī dažādos rituālos, bet krāšņi rotātie eksemplāri uzskatāmi par prestiža priekšmetiem.

Latvijas un Lietuvas arheoloģiskajā materiālā dzeramie ragi ar vienkāršu apkaltu augšmalu zināmi kopš III gadsimta. Īpaši raksturīgi tie bijuši kuršiem, kuru apbedījumos dzeramie ragi likti līdz XIV gadsimtam. Turpretī grezni rotāti dzeramie ragi ir ļoti rets atradums, Latvijas teritorijā zināmi tikai seši, bet Lietuvā – septiņpadsmit. Seši no tiem atrasti Plinkaigaļu senkapos bagātos vecāku karavīru apbedījumos, kas datējami ar V–VI gadsimtu.

Raksti.
Jaunajā LNVM ekspozīcijā varēs aplūkot greznāko Latvijā atrasto dzeramo ragu.

 

Dzega

Sienu vainagojošā josla, kas sienu atdala no jumta un pasargā no nokrišņiem.

Tā var būt arī sienu sadaloša josla.