Aliens

Čingizhans (1206.-1227.g.)

Citā vārdā – Džingīzs vai Temučins, Temudžins.
Mongoļu impērijas dibinātājs.

Radniecība. Cēlies no senās Esugaja Batura dzimtas.
Sievas - vēstures avotos minētas 4, pārējās nosauc par "simtiem papildu sievu un konkubīņu."
Viņam esot bijis vairāk par 100 bērniem, taču tikai 4 atzīti par mantiniekiem. Dēli – Džučī, Čagatajs, Ugedejs un Tolujs (sarindoti no vecākā uz jaunāko).
Mazdēli – Hubilajs un Hulagu.
Ģenētiski ir pierādīts, ka pasaulē tagad dzīvo 16 miljoni Čingizhana pēcteču (čingizīdu), Mongolijā viņi veido 8% no visiem iedzīvotājiem.

Dzīvesgājums. Mongoļu valdnieks un apvienotājs. Viņš un viņa karavadoņi iekaroja Sibīriju, Ziemeļķīnu, Vidusāziju.
Dzimis 1162.gada 31.maijā (hronikā teikts, ka trešās sešdesmitgades Zirga gada pirmā vasaras mēneša 15.dienā). saskaņa ar leģendu dzimis plaukstā sažņaudzis sarecējušu asiņu kamolu, kas bijusi izredzētības zīme. 
1206.gadā viņš radīja varenu stepju klejotājcilšu apvienību, kas ieguva mongoļu nosaukumu. pats kļuva par pirmo Mongoļu valsts hanu.
1215.gadā pēc Ķīnas iekarošanas Čingizhans vērsās pret musulmaņu pasauli un pirmie mongoļu iekarotāju ordas sastapa Kašgaras musulmaņi.
1216.gadā pēc Muhameda Horezmšaha pavēles tika nogalināts ap simtu mongoļu tirgoņu, un emisāru Otraras upes krastā. Tas deva Čingizhanam ieganstu liela mēroga karadarbībai.
Karakitaju valsti 1218.gadā iznīcināja Čingizhana mongoļi.
1219.gadā mongoļu spēki Čingizhana dēla Toluja vadībā uzbruka horezmiešiem trijos virzienos, un piespieda Muhamedu ar dēlu Džalalu bēgt uz Azerbaidžānu. Mongoļi ar uguni un zobenu pārstaigāja Horezmas valsti.
1220.gadā Čingizhans ieņēma Buhāru.
1221.gadā Čingizhans ieņēma Samarkandu, taču tālāk nedevās, tā vietā dodamies uz Austrumeiropu un nonāca līdz Donavai.
1221.gadā viņa dēls Tolujs iebruka Afganistānā un sagrāva Heratu.
1223.gadā pie Kalkas upes sakāva krievu kņazus.

Čingizhans - šamanis. Nostāsti apraksta jau Čingizhana dzimšanu kā izredzētā nākšanu pasaulē - viņs esot piedzimis plaukstā sažņaudzis asins recekli.
Stipra griba, ass prāts, organizatora un karavadoņa talants nodrošināja viņam militāru veiksmi.
Mongoļu valstī troņa ieņēmējs bija arī galvenais garīgais līderis. Tādejādi Čingizhans uzskatīja sevi par Debesu Dēlu, saņēma spēku tieši no dieva Tengri. Visas viņa pavēles sākās ar vārdiem: "Mūžīgās Debess vārdā..."
Plaši zināma viņa kaujas stratēģija un taktika, taču mazāk - vina piekoptais okultisms. Nāve gāja viņam garām daudzajās kaujās un daudzi Čingizhana laikabiedri uzskatīja, ka tas dēļ pārdabiskajiem spēkiem, pie kuriem vērsās karavadonis. Čingizhans līdzmūža beigām nodevās šamanismam, ticēja Garu pasaulei. Pirms lielajām kaujām vņš laiku pavadīja 3 dienas pavadot jurtā lūgšanās Lielajām Debesīm dāvāt viņam uzvaru. Pūlis ap telti visu šo laiku sauca: "Tengri! Tengri! Tengri!"

Čingizhana nežēlība. Čingizhans pasludināja mongoļus par augstāko rasi, pārējiem cilvēkiem bija tai jākalpo. Visas iekarotās zemes viņš briesmīgi izpostīja ar uguni un zobenu. Āzijas un Eiropas ziedošās pilsētas tika pārvērstas pelnos un putekļos, iedzīvotāji apslepkavoti. Piemēram, arābu vēsturnieks Rašīdadins vēsta, ka pēc Horezmas ieņemšanas tās iedzīvotājus "visus izveda laukā, pēc ierastas kārtības tos sadalīja kareivjiem un visus nogalēja. Katram karavīram pienācās 24 cilvēki, bet karavīru skaits pārsniedza 50 000."

Čingizhana nāve. Miris 1227.gadā (it kā 72 gadu vecumā!?) pie Čžunsīnas (tangutu galvaspilsēta) pilsētas karagājiena laikā pret tangutu Sisjā valsti.
Par viņa nāves apstākļiem ir vairākas versijas. Visplašāk zināmākā - nokritis no zirga un nosities mežonīgo zirgu ķeršanas medību laikā; Marko Polo apgalvoja, ka miris no tangutu kaujā radīta ievainojuma celī ar bultu; ceļotājs un sūtnis kaganātā Plano Karpīni apgalvo, ka viņu nospēris zibens. Ir arī versija, ka Čingizhans iemīlējies tangutu skaistulē Kjurbeldišīnhatunā, licis nogalēt tās vīru un pašu atvest uz viņa jurtu. Čingizhans nav ieklausījies savu orākulu brīdinājumā, ka šī sieviete viņu pazudinās. Pēc mīlas rotaļām naktī sieviete vai nu pārkodusi Čingizhana miega artēriju, vai arī pārdūrusi ar šķērēm, ko slepus ienesusi matos. Pati pēc tam metusies upē un noslīcinājusies.
Līdz ar viņa nāvi strauji apstājās pirmais mongoļu iekarošanas vilnis. Iekarotās teritorijas tika sadalītas starp tā 4 dēliem (Džučī tika zemes no Irtišas līdz Urāliem - Džučī uluss). Viņa kapa vieta tā arī nav atklāta.

Čingizhans un budisms. Uzņemts budistu panteonā, viņam par godu uzceltas pat svētnīcas.

Aplūkojamie objekti.
      Karakoruma. Viņa izveidotās mongoļu impērijas galvaspilsēta.
      Piemineklis Mongolijā. 40 m augsta statuja Conžinboldogā, kas labajā rokā tur zelta pātagu. Lielākā jātnieka statuja pasaulē.
      Burhanhalduna kalns. Iespējamā Čingizhana atdusas vieta. Dienvidmongolija. Šeit mežonīgā mežā atrodas ongoni ar dzimtas zīmi - Čingizhana totēmu. Ongoni ir senču tēli, kam piemīt sakrāls spēks, jo senči palīdz mongoļiem arī pēc nāves. katrs jaunais hans, kas kāpa tronī, nesa ongoniem upuri un pielūdza tos.
      Čingizhana vaļņi. Vairāki seni aizsardzības vaļņi Aizbaikālā - Mongolijā (Austreņu aimakā), Ķīnā un Krievijas Sibīrijā (Čitas apgabalā). 

Nospiedums civilizācijā.
      Čingizhana ordenis. Augstākais valsts apbalvojums Mongolijā.
      Čingizhana vārdā nosaukta lidosta Ulanbatorā, vienīgā starptautiskā lidosta Mongolijā.

Čingizhana kaps. Karavadoņi paveikuši visu iespējamo, lai Čingizhana nāve paliktu noslēpums līdz pat karagājiena beigām pret tangutiem. Tomēr apbedīšana esot bijusi varena - kā jau pienākas tādai slavenībai.  Bērēs ņēma dalību ap 2000 cilvēku, kapu pēc apglabāšanas nomīdīja 1000 zirgu, nolīdzinot to līdz ar zemi - nevienam nevajadzēja iedomāties un uziet svēto kapavietu. Uzreiz pēc apglabāšanas 800 jātnieku apsargu sacirta ar zobeniem visus 2000 bēru dalībniekus. Nepagāja ne diennakts, kad tika nogalēti arī visi 800 jātnieku apsargi. Tad pa apkārtējām zemēm jādelēja patruļas, kas nogalēja ikvienu ceļā sastapto. Tādējādi tika iznīcināti pat tie, kas bija redzējuši tos, kas savukārt bija redzējuši Čingizhana kapu. Kapa vietas atrašanās noslēpums tika droši saglabāts gadsimtiem ilgi. Lai gan Čingizhans savas dzīves laikā dzīvoja ļoti pieticīgi, šaubu gan nebija par viņa kapa vietas krāšņo iekārtojumu. 
Čingizhans nomira vasarā apvidū ar karstu klimatu, bet tālīnais ceļš uz mājām gāja caur Gobi tuksnesi. Ātrā līķa bojāšanās Čingizhana dēliem, iespējams, neatstāja daudz iespēju - vai nu Čžunsīnas (pie šīs pilsētas vinš mira) tuvumā vai arī pie Kukunora svētā ezera. Tomēr, ja Čingizhana dēli izmantoja ķīniešu balzamēšanas meistaru prasmes, apglabāšanas areāls krasi palielinās.
Autoratīvais krievu Centrālāzijas pētnieks P.Kozlovs uzskata, ka Čingizhanu varēja apbedīt zem viena no Harahotas pilsētas tuvumā esošajiem suburganiem (kurgānu paveids?). Šī pilsēta ir vienīgā ceļā no Čžunsīnas uz Mongoliju Horahota atrodas vairākas dienas ceļā no Čžunsīnas. Horahotas pilsētas iedzīvotāji tolaik bija apslepkavoti, tā ka liecinieku skaits bija mazs.
Viena no tādām iespējamām vietām ir arī Burhanhaldūna kalns Mongolijā. To apgalvo arī leģendas. 
Mongoļu vēsturnieki un arī tautā uzskata, ka Čingizhana kapavietai vajadzētu atrasties kaut kur kalnainajā apvidū uz ziemeļiem no Ulanbatoras. 
Pēc nostāsta, pats Čingizhans novēlējis sevi apglabāt dzimtenē Djulunas tuvumā pie Ononas upes (mūsdienās te tuvumā ir lejas Casučejas ciems). Iepretim šai vietai, pāri upei, slejas stāva klints. Upes ūdens to apliecot mutuļo. Vergi esot aizsprostojuši upes gultni, krasta klintī paplašinājuši alu,pārvērzdami to milzīgā zālē, kurā tad arī novietoja zārku ar Čingizhanu. Kopā ar to milzīgus dārgumus. karavīri nogaēja zirgus, vergus un verdzenes. Alas ieeju aizkrāmēja ar akmeņiem, bet upes tecējumu atjaunoja. Vergus celtniekus nogalēja karavīri, bet tos, savukārt, hana nukeri. interesanti, ka klints tuvumā atrodas dabas pieminekļi - Čingizhana kauss un Čingizhana tronis.
Loģiska ir arī iespēja, ka Čingizhans tomēr paglabāts Karakorumas tuvumā jebšu arī kerulenas upes vidustecē - vietā, kur viņu pasludināja par ķēniņu.
Kāda burjatu leģenda vēsta, ka Čingizhans sev līdzi vadājis vienkoka ozola zārku, kas iekšpusē bijis izklāts ar zeltu. Kad nomiris, dēli to guldījuši zārkā ar rokā sažņaugtu zobenu. Sānos atradies stops un bultas, zelta trauks dzersanai un uguns šķila. Zārks ticis ietīts voilokā, mongoļ deās uz Ordu, nogalinādami visus savā ceļā. Bezgalīgā stepē izrakuši kapu, tajā ielaiduši hana mirstīgās atliekas un daudz vērtīgu mantu. Nomaitājuši visus vērgus, kas veica nepieciešamos darbus. Tomēr, saskaņā ar tradīciju, pēc gada bija jānotur piemiņas rituāls. Tamdēļ apbedīšanas brīdī ticis upurēts mazs kamielītis Pēc gada kamieļmāte atrada šo vietu.Kamieļmāte tika nodurta, veikts attiecīgais rituāls un pēcteči uz mūžīgiem laikiem pametuši šo vietu. No tiem laikaiem arī nevienam neesot zināma Čingizhana kapa atrašanās vieta. leģendu,
Saskaņā ar citu leģendu, stepē izraktā dziļā kapenē Čingizhans sēdot zelta tronī. Apbedījuma virspusē pārdzinuši zirgu baru, kas iznīcinājis visas apbedījuma pēdas.

Čingizhana kapeņu meklējumi. Kapenes teiksmainās bagātības nedod miera vēsturniekiem, arheologiem un piedzīvojumu meklētājiem. Tās atrašanās vieta mūsdienās nav zināma, domājams, Mongolijā, varbūt Ķīnā.
1950.gados Ķīnā tika uzcelts mauzolejs, kurā, pēc ķīniešu apgalvotā, atrodoties Čingizhana pīšļi - tie tikuši uzieti ķīniešu ziemeļu provincē Cinhajā. Pēc 40 gadiem to sāka apšaubīt paši ķīnieši. Taču tas notika pēc tam, kad viņi "atrada" slavenā mongoļa pīšļus otro reizi. 
1990.gados pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma uz Mongoliju Čingizhana kapa meklējumos devās daudzi desmiti amerikāņu un japāņu ekspedīciju. Mongolijas valdība tam neiebilda - vienīgais noteikums bija netraucēt slavenā mongoļa pīšļus atrašanas gadījumā. Tomēr neviena no ekspedīcijām neguva panākumus.
Franči kapenes ir meklējuši pie Mongolijas-Burjatijas robežas.
Čikāgas miljonārs Moris Kravics finansēja ekspedīciju uz Binderu - 400 km no Ulanbatoras, te atrodas kaut kāds apbedījums, ko aizsargā milzīga akmens siena vairāku metru augstumā un 4 km garumā.
Japāņi kapeni ir meklējuši Mongolijas stepēs ar lāzeri aprīkotā lidmašīnā.
Burhanhaldūna kalnā strādājošie arheologi itkā esot uzgājuši ieeju kapenē, tomēr mongoļu varas iestādes aizliegušas tālākus izrakumus un pat rakstīt par to (izklausās pēc fufeļa!).
2000.gada 15.septembrī Pekinas mediji atkal paziņoja, ka ķīniešu arheologi esot uzgājuši Čingizhana kapu. Urumči Vēstures muzeja vadītājs un ekspedīcijas dalībnieks profesors Čan Hu paziņoja, ka kaps uziets Mongolijas-Ķīnas robežas tuvumā Altaja kalnu piekājē Ķīnas teritorijā. Domājams, politika.

Saites.
Čingizhana kodekss.
Mongoļu valsts hani (1162.-1335.g.).
Karakoruma.