Aliens

Čuvašu literatūra

Tā sāka veidoties XIX gs. 2.pusē, pirms tam bija tikai folklora.
Pirmo čuvašu rakstnieku - I.Ivanova, I.Jakovļeva, I.Jurkina un S.Mihailova daiļradei raksturīgas tautas izglītošanas idejas.  M.Fjodorovs attīstīja kritizētāju reālismu. 
XX gs. sāka veidoties revolucionāri demokrātiskā literatūra. Tās ievērojamākie pārstāvji - satīriķis un dramaturgs M.Akimovs, dzejnieki N.Polorusovs-Šelebi, Tairs Timki (T.Semjonovs). Popularitāti ieguva čuvašu klasiķa K.Ivanova reālistiskā daiļrade.
Pēc Oktobra apvērsuma uzplauka M.Sespela dzejnieka talants. Attīstījās nacionālā dramaturģija - M.Akimovs-Arujs, I.Maksimovs-Koškinskis, P.Osipovs, F.Pvlovs.
1923.gadā tika nodibināta rakstnieku un žurnālistu savienība "Kanaš" ("Padome").
20.-30.gados ievērojamākie dzejnieki bija S.Elgers, P.Huzangajs, rakstnieki S.Fomins, D.Isajevs, M.Trubina. Galvenā darbu temetika - čuvašu tautas cīņa par brīvību, Oktobra apvērsuma notikumi, tautas dzīve. 
1934.gadā tika nodibināta Čuvašijas APSR Rakstnieku savienība. komunistiskās ideoloģijas ietekmē tika attīstīts t.s. "sociālistiskais reālisms." Izvirzījās jaunie dzejnieki I.Ivniks, V.Mita, J.Uhsajs, rakstnieki L.Agakovs, V.Krasnovs-Asli, A.Talvirs, J.Tuktašs. Daiļradē dominēja vēsturiska un patriotiska tematika.
Pēckara gados čuvašu literatūrā attēlota cilvēku varonība - A.Algas, A.Vorobjova poēmas, A.Artemjeva, V.Alendeja, V.Sadaja stāsti un romāni, N.Ilbekova, D.Kibeka, N.Mraņķi, V.Paimena, K.Turhana darbi veltīti čuvašu tautas dzīvei carisma apstākļos un lielinieku varas perioda sākumā.
60.-70.gados rakstnieku A.Jemeļjanova, G.Krasnova, dramaturga N.terentjeva čuvašu literatūrā nozīmīga vieta bija darbiem ar toreiz aktuālu tematiku.

Saites.
Čuvašu valoda.