Aliens

Cepelīns, Ferdinands fon (1838.-1917.g.)

Ferdinand von Zeppelin. Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts fon Cepelīns.
Vācu dirižabļu konstruktors, grāfs.

Dzīvesgājums. Dzimis 1838.gada 8.jūlijā.
1854.gadā beidzis Lūdvigsburgas karaskolu.
Līdz 1891.gadam bija militārajā dienestā - ģenerālleitnants.
1873.gadā sāka nodarboties ar dirižabļu būves jautājumiem.
1895.gadā izstrādāja savu cietās sistēmas dirižabļa ("cepelīna") projektu.
1900.gada 2.jūlijā notika F.fon Cepelīna pirmā dirižabļa LZ-1 )dirižablis ar cietu konstrukciju) pirmais lidojums. LZ1 uzbūvēja pēc austriešu inženiera Dāvida Švarca patenta. Lidaparātam bija daudz trūkumu un tas galu galā avarēja.
Savus nākamos gaisa kuģus grāfs uzlaboja daudzus gadus, līdz 1907.gadā viņa kārtējais uzbūvētais lidaparāts noturējās gaisā 8 stundas, kas bija liels tā laika sasniegums.
1908.gadā F. fon Cepelīns Frīdrihshāfenē nodibināja dirižabļbūves sabiedrību "Luftschiffbau Zeppelin GmbH," kur 1909.-1938.gados uzbūvēti 112 dirižabļi.
Miris 1917.gada 8.martā.  

Latvija un F.Cepelīns. Milzu gaisa kuģu pionieris grāfs fon Cepelīns ir cieši saistīts ar Latviju. Pēc militāro gaitu beigšanas, viņš devās uz Jaunlaiceni, kur iepazinās, vēlāk arī aprecējās, ar baronesi Izabellu fon Vulfu. Viņa sievai piederēja vairāki īpašumi Livonijā, tostarp Vecgulbenes muiža. Pāris šo ēku ieķīlāja, lai uzsāktu cepelīnu būvniecību.

Nospiedums civilizācijā. Pēc grāfa nāves, 1928.gadā, tika uzbūvēts tajā laikā lielākais un modernākais šāda veida lidaparāts, ko nosauca par “Grāfu Cepelīnu.” Tas bija pirmais šāda veida gaisa kuģis, kas veica pasažieru komercpārvadājumus pāri plašajam Atlantijas okeānam un 1929.gadā bez nosēšanās spēja veikt lidojumu apkārt zemeslodei. “Grāfs Cepelīns” 1930.gadā divas reizes lidoja arī virs Latvijas.

Saites.
Dirižabļi, cepelīni.