Aliens

Čubajs, Anatolijs

Krieviski - Анато́лий Бори́сович Чуба́йс.
Krievijas sabiedriskais darbinieks, ilgadējs Krievijas korporācijas Rosnano valdes priekšsēdētājs.

Čubajam bija liela loma Krievijā pēc PSRS sabrukuma. Viens no XX gs. 90.gadu sākumā veiktās privatizācijas Krievijā autors un tās galvenais īstenotājs. Viņš arī nodrošināja B.Jeļcina atkārtotu ievēlēšanu amatā. 90.gados, kas Krievijā dēvēti par "vētrainajiem," ieņēma virkni augstu amatu Krievijas varas struktūrās - Krievijas pirmais vicepremjers, finanšu ministrs, prezidenta administrācijas vadītājs.

Radniecība. Tēvs - Boriss Čubajs, armijas virsnieks, poļitruks. No armijas atvaļinājās pulkveža dienesta pakāpē un pēc dienesta beigām apmetās Ļeņingradā.
Anatolijs Čubajs pēc tautības ir žīds, taču savu tautību slēpj, rakstīdams, ka ir "nācis no Latvijas." 

Dzīvesgājums. Kad tēvs Boriss pēc dienesta padomju armijā atvaļinājās, tad apmetās ar ģimeni uz dzīvi Ļeņingradā. Tur Anatolijs pabeidza vidusskolu, kā arī Palmiro Toljati vārdā nosaukto Ļeņingradas inženierekonomisko institūtu. Toreiz tā bija viena no prestižākajām PSRS mācību iestādēm, kas gatavoja nākamos padomju tautsaimniecības vadītājus. Tur Anatolijs palika arī pēc studiju beigām, nododoties akadēmiskajai darbībai, kļūstot arī par ekonomikas zinātņu kandidātu (mūsdienās tas atbilst zinātņu doktoram).

Iesaistīšanās ekonomikas reformās. Ideoloģiski Anatolijs sekoja tēva pēdās, bija aktīvs komjaunietis. 1978.gadā 23 gadu vecumā kļuva par PSKP biedru. Tomēr, kā vēlāk stāstījis viņš pats, viņš ātri sapratis, ka padomju ekonomikas modelis nav dzīvotspējīgs. Institūtā Čubaja vadībā izveidojās domubiedru pulciņš un tā dalībnieki diskutēja par iespējām ieviest PSRS tautsaimniecībā tirgus ekonomikas elementus. Īpašu lomu piešķīra tā dēvētās Čikāgas skolas ekonomistu darbiem, kas sludināja brīvā tirgus visvarenību.
Pulciņa dalībnieki atrada domubiedrus Maskavā, kur līdzīgu grupu vadīja Igors Gaidars (padomju rakstnieka Arkādija Gaidara dēls). pateicoties gaidara sakariem, ļeņingradas grupa ar Čubaju priekšgalā 1984.gadā tika iesaistīti KP politbiroja vadībā izveidotās PSRS tautsaimniecības pārvaldes uzlabošanas kopmisijas darbā. Komisijas uzdevums bija tā sauktā "tirgus sociālisma"  ekonomikas ieviešana. Apmēram tāds modelis darbojās da;zās sociālistiskā bloka valstīs - Dienvidslāvijā, Ungārijā, mūsdienās tādu modeli realizē Ķīna. komisija politbirojam iesniedza savus priekšlikumus, kas atradās kaut kur pa vidu Ungārijas un Ķīnas modelim.
Tomēr šos plānus apturēja M.Gorbačova nākšana pie varas, jo viņa komandai bija pašai savi priekšlikumi ekonomikas reformu jomā. Tādēļ esošo komisiju likvidēja un piedāvātā vietā sākās haotiskas un nepārdomātas izmaiņas. "Cubakja komanda labi saprata, ka tas novedīs pie smagām sociālām sekām. 1990.gadā viņš ar domubiedriem parakstīja analītisku ziņojumu, kurā atzīmēja, ka privatizācijas rezultāts būs ievērojama dzīves līmeņa pazemināšanās, pieaugs ienākumu nevienlīdzība un ekonomiskā noziedzība.

Čubaja veiktā privartizācija. 1991.gadfā sabruka PSRS, tādēļ jaunās ekonomiskās nostādnes vajadzēja realizēt jau Krievijas federācijas ietvaros. reformu izstrādei Jeļcins pieaicināja Igoru Gaidaru, tas piesaistīja A.Čubaju, kurš tolaik ieņēma Pēterpils mēra Anatolija Sobčaka ekonomiskā padomnieka posteni. Plāns tika sagatavots īsā laikā, jo bija jānoformē jau esošās idejas. 1991.gada decembrī Jeļcins to stādīja priekšā krievijas tautas deputātu kongresā. Deputāti atbalstīja plānu un iecēla Jeļcinu par krievijas Ministru kabineta priekšsēdētāju. Par faktisko premjeru kļuva Gaidars, kas nekavējoši piedāvāja Čubajam Krievijas Valsts īpašumu pārvaldes komitejas priekšsēdētāja amatu. Ņemot vērā paredzēto privatizāciju, šī amata nozīmīgums bija nepārvērtējams. 
Nedaudz vēlāk Čubajs kļuva par Krievijas vicepremjeru. lai gan Krievijā tolaik populāra bija ideja uzņēmumus privatizēt kooperatīvu formātā, Čubajs tomēr aktīvi aizstāvēja ideju, ka to vajag ļaut darīt privātīpašniekiem. Tāds privatizācijas plāns arī tiaka izstrādāts un pavēra ceļu "sarkanajiem direktoriem"  un "sarkanajiem baroniem." privatizācija beidzās ar to, ka pārliecinošā gadījumu vairākumā par jaunajiem īpašniekiem kļuva to vadītāji vai ieinteresētas personas, kas vispārējā haosa apstākļos nekautrējās izmantot jebkuras metodes, arī kriminālās. Šāda privatizācija ļāva parādīties bēdīgi slavenajiem Krievijas "oligarhiem." Čubajs bija solījis vaučeru (analogi mūsu privatizācijas sertifikātiem) īpašniekiem drīzu ekonomisko labklājību, tādēļ tautā viņš kļuva ārkārtīgi ienīsts. Svarīgi arī, ka tieši šā iemesla dēļ arī notika krievu vilšanās Rietumu ekonomiskajā modelī.

Darbība pēc privatizācijas. Pēc tam, kad privatizācija 1994.gadā tika pasludināta par veiksmīgi veiktu, Čubajs vēl bija Krievijas pirmais vicepremjers, tomēr šo amatu zaudēja, kad prezidentu Jeļcinu atbalstošā partija "Mūsu mājas - Krievija," kuru vadīja toreizējais premjers Viktors Černomirdins, 1996.gada janvārī notikušajās Valsts Domes vēlēšanās spēja iegūt tikai 10% vēlētāju balsu. partijas neveiksme lielā mērā bija saistīta ar to, ka politiskie pretinieki spēja izmantot Čubaja lielo nepopularitāti. Viņš no darba valdībā tika atstādināts, Jeļcinas pat izteicās, ka "vainīgs Čubajs," to gan domājot kā joku.

Dalība Jeļcina priekšvēlēšanu kampaņā. 1996.gada martā tika izveidots neformāls prezidents Jeļcina priekšvēlēšanu štābs, oficiāli saukts par Analītisko grupu - to vadīja Čubajs. Tās uzdevums bija panākt Jeļcina ievēlēšanu "neraugoties ne uz ko." Praksē tas nozīmēja Čubaja došanos uz Davosas forumu, kurā viņš paziņoja, ka komunista Zjuganova ievēlēšana nozīmē "aukstā kara" atjaunošanos. Tamdēļ Čubajs atklāti prasīja rietumvalstu atbalstu "Krievijas demokrātijai un ekonomiskajai brīvībai."  Šāds atbalsts arī tika sniegts - krievijā ieradās liels skaits polittehnologu no ASV, kas aktīvi iesaistījās jeļcina kandidāta popularizēšanā. Čubajs tikmēr nodarbojās ar neoficiālo līdzekļu piesaisti un organizēja balsošanas iznākumu "uz vietām." 
Aģitāciai par Jeļcinu tika piesaistīts ārkārtīgi plašs sabiedrībā pazīstamu cilvēku loks, kas saņēma iespaidīgus honorārus. Tāpat tiek uzskatīts, ka tikušas uzpirktas daudzas vēlēšanu komisijas. par notikušo liecina kāds piemērs: kad drošības dienesti aizturēja divus Jeļcina priekšvēlēšanu štāba ierindas darbiniekus, kuri nesa kopētāja Xerox kasti, tajā atrada 500 000 ASV dolāru. Čubajs vēlāk attaisnoja publiski notikušo, paziņojot, ka uzvarai pār komunistiem der jebkādi līdzekļi. lai nu kā, bet vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Jeļcins ar 53,8% balsu.

Jeļcina administrācijā. Pēc Jeļcina ievēlēšanas Čubajs nostājās Jeļcina administrācijas galvgalī, tās pilnvaras tika ievērojami paplašinātas. Čubajs kļuva par ļoti nozīmīgu politisku personu un prese atklāti dēvēja Čubaju par "reģentu." Tomēr konkurences cīņā par ietekmi uz jeļcinu viņ;s visai drīz zaudēja un kļuva par krievijas finanšu ministru. Kā tāds viņš īstenoja vairākas šaubīgas valsts īpašuma izpārdošanas izsolēs.

Čubaja darbība 1998.gada krīzē. Viņa laikā Krievija arī piedzīvoja 1998.gada ekonomisko krīzi. Tās laikā viņš tika nozīmēts par Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi sarunām ar starptautiskajām finanšu organizācijām. Piedzīvotā krīze un visai pazemojošo starptautisko finanšu institūciju prasību bezierunu pieņemšana mazināja Čubaja jau tāpat zemo popularitāti.

Pēc 1998.gada krīzes Čubajs zaudēja amatus valdībā, tomēr tika iecelts par krievijas apvienotās energokompānijas vadītāju ar uzdevumu panākt šī uzņēmuma sadalīšanu mazākos un vēlāku privatizēšanu. Plāni gan tika realizēti tikai daļēji, jo izrādījās, ka elektrības ražošana nemaz nav tik ienesīga, privatizācijas gadījumā elektrības cena ļoti palielinātos. Līdz ar to tie palika valsts īpašumā. 

Čubajs Putina periodā. A.Čubajs saglabāja savu ietekmi arī pēc V.Putina nākšanas pie varas 2000.gadā - divus pirmos prezidenta termiņus. 2008.gadā apvienotā energokompānija tika oficiāli likvidēta un sākās arī privatizēto kompānijas daļu atgriešanās valsts īpašumā. Tādejādi tika oficiāli atzīts, ka Čubaja piedāvātā elektrības ražošanas privatizācija ir neveiksmīga. Tomēr tas netraucēja 2008.gadā A.Čubajam kļūt par Krievijas Nanotehnoloģiju korporācijas valdes priekšsēdētāju, 2010.gadā uzņēmums tika pārsaukts par Rosnano. nekādu ievērojamu panākumu kompānijai nebija, izņemot dažas veiksmīgas investīcijas krievu jaunuzņēmumos. Daudzas plaši izreklamētās ieceres beidzās ar atklātu izgāšanos, ļaujot krievu medijiem pastāvīgi apšaubīt Čubaja spējas.
Putina ilgstoši iecietīgā attieksme pret Čubaju tika skaidrota ar  dažādiem aizkulišu līgumiem starp Krievijas ekonomiskajiem grupējumiem. Eksistē arī peņēmums, ka Čubajam atvēlēta  Rietumu globālistu galvenā emisāra loma Putina Krievijā. Putina nevēlēšanās viņu nomainīt patiesi nav ticami izskaidrota.
Visbeidzot 2021.gada decembra sākumā V.Putins paziņoja par ilgadējā valdes priekšsēdētāja A.Čubaja atstādināšanu no amata, ko viņš bija ieņēmis vairāk kā 12 gadu - viņa vietā iecelts Sergejs Kuļikovs (iepriekš Rosteh vadītāja 1.vietnieks). A.Čubajam piešķirts simbolisks Krievijas prezidenta īpašā pārstāvja amats - bez Čubaja tādu Krievijā vēl bija 16. "Sis amats nav uzskatāms par pilnvērtīgu, jo jebkurā brīdī var tikt likvidēts. visdrīzāk tās ir Čubaja kā politiskas figūras beigas.

Savas darbības dēļ A.Čubajs tiek dēvēts par pašu nepopulārāko politiķi Krievijā. ievērojama krievu daļa viņu uzskata par noziedznieku, kas saucams pie atbildības par nodarījumu Krievijas ekonomikai. gandrīz vai oficiāli tiek atzīts, ka Čubaja kurētās reformas un politiskās aktivitātes novedušas pie pavisam citiem rezultātiem, nekā gaidīts un ir atzīstamas par neveiksmīgām. Par spīti tam Čubajs joprojām atradās varā.

Saites.
Krievija.