Čan Fu (1901.-1931.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 06 Jūlijs 2025 09:33
- Autors Redaktors
Vjetnamas komunists.
Dzīvesgājums. Dzimis 1901.gadā.
1925.gadā piedalījies Vjetnamas atjaunošanas biedrības, vēlāk - Jaunās Vjetnamas Revolucionārās partijas dibināšanā.
Viens no Vjetnamas KP dibinātājiem 1930.gada februārī.
No 1930.gada jūlija - Vjetnamas KP pagaidu CK loceklis.
No 1930.gada oktobra - Indoķīnas KP ģenerālsekretārs.
1931.gada aprīlī apcietināts un miris cietumā.
Saites.
Komunisms un komunisti.
Vjetnama.
Čuvjaki
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 06 Jūlijs 2025 09:05
- Autors Redaktors
Tjurku val.
Mīksti ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli. Valkā Krimā, Kaukāzā un dažos citos rajonos.
Saites.
Apavi.
Čuvašu mūzika
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 06 Jūlijs 2025 08:31
- Autors Redaktors
Tautas mūzikas pamatā ir pentatonika.
Žanriski daudzveidīgās tautasdziesmas galvenokārt vienbalsīgas ar mainīgu ritmiku. Mūzikas instrumenti: kesle (gusļu paveids), sarnajs (dūdu paveids), šahliča (flautas paveids).
Profesionālā mūzika radusies pēc 1917.gada - komponisti S.Maksimovs, F.Pavlovs, V.Vorobjovs. Tās attīstību ļoti sekmējuši krievu komponisri V.Ivaņišins, kas 1936.gadā komponējis pirmo čuvašu simfoniju un 1940.gadā pirmo čuvašu operu, un komponists V.Krivonosovs - piemās čuvašu muzikālās komēdijas autors 1935.gadā.
Dažādu žanru mūziku sacerējuši G.Hirbju, G.Ļebedevs, F.Lukins, A.Tokarevs, F.Vasiļjevs, G.Vorobjovs.
Darbojas Muzikālais teātris (dibināts 1959.g.), filharmonija (dibināta 1936.g.), Čuvašijas APSR Valsts dziesmu un deju ansamblis (dibināts 1924.g.), Čuvašijas APSR Komponistu savienība (dibināta 1940.g.).
Saites.
Čuvaši.
Čuvašu valoda
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 06 Jūlijs 2025 08:38
- Autors Redaktors
Tjurku valodu grupas valoda.
Runā ap 1 400 000 cilvēku (1979.g.). Ap 797 000 cilvēku Čuvašijā, arī Uļjanovskas un Kuibiševas apgabalos, Baškīrijā un Tatārijā.
Aglutinatīva valoda. 2 dialekti: anatri (lejas) dialekts - raksturo okāšana, un virjals (augšas) dialekts - raksturo ūkāšāna.
Literārās valodas pamatā anatri dialekts. Senākie rakstu pieminekļi no XVIII gs. Rakstības pamatā kirilica.
Saites.
Čuvaši.
Tjurku valodu grupa.
Čuvašu māksla
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 05 Jūlijs 2025 21:34
- Autors Redaktors
Čuvašijas teritorijā atklātas paleolīta un neolīta apmetnes, keramika, bronzas laikmeta rotas.
Tautas būvmākslai raksturīgas sādžas ar dūmistabām un īpašu vasaras mājokli - lasu. Ēkas dekorētas ar kokgriezumiem. Pēc iekļaušanas Maskavijā XVI gs. vidū celtniecība attīstījās krievu arhitektūras ietekmē. Padomju varas laikā izveidojās pilsētas - Kanaša, Novočeboksāra. Galvaspilsētā Čeboksāros uzceltas jaunas sabiedriskās ēkas un dzīvojamie masīvi.
Tautas mākslā izplatīti krāsaini izšuvumi, rakstaini audumi, kokgriezumi, lūku un kārklu pinumi.
Profesionālā tēlotāja māksla veidojusies padomju laikā - M.Spiridonovs, Ņ.Sverčkovs, J.Zaicevs. Attīstās tematiskā glezniecība - N.Karačarskovs, N.Ovčiņņikovs, P.Pavlovs, R.Fjodorovs; portreta žanrs - P.Grigorjevs; ainava - J.Vdovičeva; klusās dabas žanrs - V.Ņemcevs; stājgrafika un grāmatu grafika - V.Agejevs, I.Grigorjevs, V.Jemeļjanovs, A.Mitovs; tēlniecība - J.Ksenofontovs, I.Kudrjavcevs.
Teātris. Pirms Oktobra apvērsuma 1917.gadā teātra mākslas elementi sastopami mutvārdu daiļradē un tautas ieražās. 1918.gadā Kazaņā sāka darboties Čuvašijas Padomju ceļojošais teātris. Kopš 1920.gada teātris atrodas Čeboksāros, kopš 1959.gada tā nosaukums - Čuvašijas Muzikāli dramatiskais teātris. Aktieri un režisori: B.Aleksejevs, O.Irzema, K.I.Ivanovs, J.Maksimovs-Koškinskis, G.Parne, A.Urgalkins.
Saites.
Čuvaši.
