Čon Čols (1536.-1594.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 10 maijs 2025 11:08
- Autors Redaktors
Korejiski - 정철. Pseidonīms - Songans.
Korejiešu dzejnieks, rakstījis arī hanmunā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1536.gada 27.janvārī.
Ievērību guvis ar liriskām poēmām "Skumstu par mīļoto," "Turpinu skumt par mīļoto" (abas sarakstītas 1585.-1587.g.).
Rakstijis korejiešu viduslaiku poēzijas sidžo (trīsrindu dzejoļa) un kasa (liriskā poēma) žanrā.
Sarakstījis korejiešu valodā pirmo poēmu un dzejoļu krājumu "Songan kasa," hanmunā 7 sējumu krājumu dzejā un prozā "Songan čip."
Miris 1594.gada 7.februārī.
Saites.
Korejiešu literatūra.
Čokonaji-Vitēzs, Mihājs (1773.-1805.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 10 maijs 2025 07:44
- Autors Redaktors
Ungāriski - Csokonai Mihály vai Csokonai Vitéz Mihály.
Ungāru dzejnieks, apgaismības laikmeta ievērojamākais ungāru literārais darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1773.gada 17.novembrī.
Viņa daiļradei antifeodāla ievirze.
Satīriskajā dzejojumā "Varžu un peļu karš" (sarakstīts 1791.g.), komēdiskā eposā "Dorotja" (1804.g.), autobiogrāfiskā lugā "Sapņotājs Tempefeji" (sarakstīta1793.g., izdota 1844.g., teātrī 1938.g.) izsmieta muižniecības aprobežotība un tumsonība. Liriskajā ciklā "Lillas dziesmas" (1805.g.) apvienota dzejnieka intīmā un politiskā dzeja.
Miris 1805.gada 28.janvārī.
Saites.
Ungāru literatūra.
Čoibalsans, Horlogijns (1895.-1952.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 10 maijs 2025 07:06
- Autors Redaktors
Mongoliski - Хорлоогийн Чойбалсан.
Mongolijas politiskais un valsts darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1895.gada 8.februārī.
1921.gadā kopā ar Suhebatoru izveidoja Mongolijas Tautas partiju, kopš 1925.gada tā bija Mongolijas Tautas revolucionārā partija.
1921.-1923.gados Mongolijas Tautas revolucionārās armijas (MTRA) virspavēlnieka vietnieks.
1924.-1928.gados armijas virspavēlnieks.
1923.-1924.gados mācījies Kara akadēmijā Maskavā.
1928.-1930.gados Mazā hurala prezidija priekšsēdētājs.
1931.-1935.gados lopkopības un zemkopības ministrs.
1935.-1939.gados premjerministra 1.vietnieks, no 1939.gada premjerministrs.
Kopš 1936.gada maršals.
1939.gadā MTRA virspavēlnieks cīņās pret japāņu militāristiem pie Halhingolas upes un 1945.gadā Mandžūrijas operācijā.
Miris 1952.gada 26.janvārī.
H.Čoibalsana vārdā nosaukta pilsēta Mongolijā.
Saites.
Mongolija.
Čokmorovs, Suimenkuls (1939.-1992.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 10 maijs 2025 07:28
- Autors Redaktors
Kirgīzu kino aktieris.
Dzīvesgājums. Dzimis 1939.gada 9.novembrī.
1964.gadā beidzis Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu.
Debija 1969.gadā - Bahtiguls filmā "Šāviens Kareša pārejā."
Nozīmīgas lomas atveidojis filmās "Džamila," "Ārkārtējais komisārs," "Isikula sārtās magones," "Es - Tjanšaņs," "Plēsonis," "Sarkanais ābols," "Ulāns," "Dersu Ūzala."
1981.gadā saņēmis PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Apbalvots vairākos Vissavienības kinofestivālos.
Miris 1992.gada 26.septembrī.
Saites.
Kirgīzu kino.
Čobanu, Jons Konstantīns (1927.-2001.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 08 maijs 2025 15:49
- Autors Redaktors
Moldāviski - Ion Constantin Ciobanu.
Moldāvu rakstnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1927.gada 6.novembrī.
No 1947.gada KP biedrs.
1961.-1965.gados Moldāvijas PSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs.
1962.-1966. un 1970.-1979.gados PSRS AP deputāts.
Romāni "Kodri" (1.-2., 1952.-1957.g., latviski "Trīs saujas zemes," 1965.g.), "Tilti" (1966.g., latviski 1977.g.), "Kukoara" (1975.g.) - episks vēstījums par moldāvu tautas pagātni, cīņu II Pasaules kara laikā, lauku ļaužu dzīvi mūsdienās.
Rakstījis arī stāstus - krājums "No visas sirds" (1979.g.), aprakstus.
Miris 2001.gada 19.janvārī.
Saites.
Moldāvu literatūra.
