Aliens

Čečenu valoda

Pieder nahu-dagestāniešu valodas grupai.

Runā ap 745 000 cilvēku (1979.g.), apmēram 609 000 cilvēku Čečenijā (1979.g.).

Daudz dialektu un izlokšņu grupu. Literārās valodas pamatā līdzenuma dialekts. Aglutinatīva valoda. Čečeni savstarpēji sarunājas čečeniski, bet sarakstās bieži krievu valodā - tāds krievu okupācijas mantojums.

Rakstība. Pēc Oktobra apvērsuma (1917.g.) rakstības pamatā bija arābu rakstu zīmes, 1927.-1937.gados - latīņu alfabēts, kopš 1938.gada - krievu alfabēts.

Saites.
Čečeni.
Čečenu literatūra.

Čebana, Tamāra (1914.-1990.g.)

Rumāniski - Tamara Ciobanu.
Moldāvu soprāna dziedātāja.

Dzīvesgājums. Dzimusi 1914.gada 22.oktobrī.
1946.gadā beigusi Kišiņevas konservatoriju.
1944.-1951.gados Moldāvijas radio soliste.
1950.gadā saņēmusi PSRS Staļina prēmiju.
1950.-1962.gados PSRS AP deputāte.
No 1951.gada Moldāvijas filharmonijas soliste.
KP biedre no 1953.gada.
1960.gadā saņēmusi Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Kopš 1973.gada Moldāvijas Mākslas institūta pedagoģe.
Repertuārā galvenokārt moldāvu tautasdziesmas.
Mirusi 1990.gada 23.oktobrī.

Saites.
Moldāvu mūzika.

Čečenu literatūra

Čečenu literatūra sāka attīstīties tikai pēc 1917.gada LIelinieku Oktobra apvērsuma Krievijā uz nacionālās folkloras, krievu klasikas un padomju literatūras pieredzes bāzes.
Čečenu literatūras pamatlicējs ir S.Badujevs - stāsts "Bads" (1925.g.), luga "Sarkanais cietoksnis" (1930.g.).
30.-40.gados čečenu literatūrā darbojās Š.Aishanovs, S.Arsanovs, A.Mamakajevs, M.Mamakajevs, N.Muzajevs.
II Pasaules kara laikā čečenu dzejā dominēja patriotiska tematika.
Čečenu literatūra intensīvi attīstījās kopš 50.gadu beigām. Almaatā (Kazahija) tika izdots čečenu rakstnieku kopkrājums "Draudzība" (1957.g.), S.Arsanova romāni, A.Mamakajeva, M.Mamakajeva dzejoļu krājumi.
60.-80.gados popularitāti ieguva Čečenijas-Ingušijas APSR tautas dzejniece R.Ahmatova; dzejā pārsvarā patriotiski un internacionāli motīvi, liriski filozofiska tematika. N.Muzajeva, M.Isajevas, M.Musajeva romānos atspoguļota mūsdienu dzīve, M.Mamakajeva, Čečenijas-Ingušijas APSR Tautas rakstnieka A.Aidemirova, H.Ošajeva romānos - vēsturiskie pagātnes notikumi.
Kopš 50.gadu beigām attīstās čečenu dramaturģija - H.Ošajeva, A.hamidova lugas, galvenokārt ar lauku dzīves tematiku.

Saites.
Čečenu valoda.

Čavčavadze, Ilija (1837.-1907.g.)

Gruzīniski - ილია ჭავჭავაძე.
Gruzīnu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks, kritizētāja reālisma un jaunās literārās valodas pamatlicējs gruzīnu literatūrā.

Dzīvesgājums. Dzimis 1837.gada 8.novembrī.
No XIX gs. 60.gadiem gruzīnu literatūras revolucionāri demokrātiskā virziena un nacionālās atbrīvošanās kustības vadītājs.
1877.-1902.gados laikraksta "Ibērija" redaktors.
1906.gadā ievēlēts Krievijas Valsts domē.
Mākslā akcentēja idejismuku, cīņu par sociālo progresu.
I.Čavčavadzes daiļradē dominē sabiedriski vēsturiskas tēmas, sociālo problēmu risinājums.
Poēmās "Rēgs" (1859.g.), "Notikums laupītāja dzīvē" (1860.g.), garajā stāstā "Ubaga stāsts" (1859.-1862.g.) attēlota darba tautas beztiesība, neierobežotā muižnieku patvaļa. Satīriskajā stāstā "Vai viņš ir cilvēks?" (1859.-1863.g.) atmaskota muižnieku sadzīve. Poēmā "Vientuļnieks" (1883.g.) nosodīts individuālisms, atteikšanās no sabiedriskā darba. Stāstā "Otara atraitne" (1887.g., latviski 1959.g.) analizētas sabiedriskās attiecības Gruzijā pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
Sociālo motīvu caurstrāvotajos liriskajos dzejoļos apdziedāts dzimtenes dabas skaistums.
1907.gada 12.septembrī I.Čavčavadzi nogalināja cara ohrankas aģenti.

Saites.
Gruzīnu literatūra.