Aliens

Britu zemeszīmes

Lielbritānijas teritorijā ir aptuveni 50 zemē iegrebtu figūru - dzīvnieku (visbiežāk zirgu) un cilvēku - milžu, sauktu par "garajiem vīriem" (longmens). Šie attēli ir redzami tikai no liela augstuma vai attāluma. To radīšanas mērķis ir neskaidrs.

Tehniski Anglijas zemeszīmes ir radītas izrokot tranšejas un tās pieberot ar baltu nogulumiezi - krītu. Pēc citas informācijas - šie attēli ir iestrādāti krīta slānī, tāpēc to aprises ir baltas.

Britu zemeszīmju saraksts.
      Afingtonas Baltais zirgs. Oksfordšīras grāfiste. 
      Sēnabesas milzis.

Vestbernas zirgs.
Atrašanas vieta. Anglija, Viltšīras grāfiste, kāda kalna nogāzē netālu no Solsberijas līdzenuma.
Vēsture. Pirmo reizi par šo „zirgu” ierunājās 1778.gadā. Pētnieki tomēr ir konstatējuši, ka zirga tēls ir daudz un dikti pārtaisīts stipri senāks veidols. Iepriekšējais zirga attēls bijis ar stipri lokā izliektu ķermeni un milzīgu aci. Tomēr XVIII gs. tas tika pārtaisīts, jaunais zirga attēls bija jau stipri reālistisks.

Taiso Sarkanais zirgs.

Britu milži. Saukti par longmeniem – „garajiem vīriem.”
Sernes milzis.
Vilmingtonas Garais vīrs. XVI gs. tapis krīta zīmējums, atrodas Austrumsaseksā 9 jūdzes no Īstbornas Vindoverhilas pakalna ziemeļu nogāzē, netālu no Lamanša. Vīra augstums ir 70 m, katrā rokā tur tievu nūjiņu. 2010.gada jūnijā izpelnījās ievērību ar to, ka huļigāni tam bija piezīmējuši 6 m garu pipeli. Šo „lielvīru” turēja gan par romiešu kareivi, gan par zemes iemērītāju – jo tā rokās atrodas instrumenti, kas atgādina zemes mērāmās kārtis.
Vecumu lēš kā 2-2,5 tūkstoši gadu. Tomēr šo zīmējumu arheologi sliecas piedēvēt neolīta laikmetam, jo tepat blakus atrodas neolīta apbedījumu komplekss. Tādēļ domā, ka tas ir rituāls zīmējums.
Dorsetas Hērakls. Atrodas kaļķa pakalna nogāzē Anglijas dienvidos. Viņā augstums – 55 m. Figūra ir shematiska, tās labaja rokā skaidri redzama milzīga boze. Pētnieki vērš uzmanību uz Dorsetas milža līdzību Hēraklam, jo eksistē grieķu-romiešu Hērakla attēli, kas visai līdzinās šim – kaila vīrieša figūra ar bozi vienā, bet lauvas ādu otrā rokā. Dorsetas milzim lauvas āda roka gan nav, taču pētījumi esot parādījuši, ka pirmējā variantā tāda bijusi gan.
Arheoloģiskos izrakumos Norfolkā arheologi uzgājuši keramikas fragmentus ar līdzīgu zīmējumu. Tādēļ arī galu galā iespējamākā versija ir, ka Dorsetas Hēraklu izveidojuši romiešu Hērakla kulta sekotāji.
Ir arī cita – viduslaiku versija. Pēc viduslaiku leģendas šais vietās dzīvojis ļauns milzis. Viņš izkāvis visus ļaudis apkārtnē, sagraujot visu, aprijot lopus un izmīdot dārzus. Tiek pieļauts, ka milža attēls ir brīdinājums par briesmām.
Vēl pēc citas versijas – Dorsetas milzis ir dievība, kuru pielūguši vietējie.
Dorčesteras milzis.
Attēli Hodhilā, Hembldonholā, Bedberihilā, Ogberi, Hemšildičā.

Saites.
Zemeszīmes, ģeoglifi.