Borodinas kauja (1812.g.)
- Detaļas
- Publicēts 17 Novembris 2019
- Autors Redaktors
Franciski - Bataille de la Moskova.
Krieviski - Бородинское сражение.
Lielākā un asiņainākā kauja Napoleona I karagājiena laikā Krievijā pie Borodinas ciema, kas beidzās ar krievu atkāpšanos un Maskavas atstāšanu.
Politiskais un militārais stāvoklis pirms kaujas. 22.augustā te koncentrējās 1. un 2.krievu armijas ģenerāļu M.Barklaja de Tolli un P.Bagrationa vadībā. Krievu rīcībā bija ap 120 000 kareivju un 640 lielgabalu. Armijas virspavēlnieks bija M.Kutūzovs.
Napoleona I armijā bija 130-135 tūkstoši kareivju un 587 lielgabali.
Krievu uzdevums bija nepieļaut franču armijas virzišanos uz Maskavu.
Kaujas gaita. Sākās un beidzās 1812.gada 26.augustā (7.septembrī pēc vecā stila) pie Borodinas ciema (124 km uz rieteņiem no Maskavas).
izvērsās sīva cīņa par Ševardinas reduti, kas krieviem deva laiku izveidot pozīcijas Borodinas ciemā.
Kaujas sākumā franči uzbruka Borodinai, galveno triecienu vēršot pret t.s. Bagrationa flešiem, ko ieņēma pēc 6 stundu ilgām cīņām.
Daudzkārt lielāki franču spēki uzbruka arī Rajevska baterijai. Sīvās cīņas pārtraucās tikai pret vakaru ar tumsas iestāšanos.
Saprazdams, ka otru tādu uzbrukuma dienu krievu armija neizturēs, M.Kutuzovs naktī no kaujas lauka aizgāja.
Zaudējumi. Krievi zaudēja apmēram 44 000 kareivju, franči - vairāk kā 50 000 kareivju.
Kaujas nozīme. Frančiem bija vaļā celš uz Maskavu, tomēr Napoleonam I nebija izdevies sakaut un iznīcināt krievu armiju.
