Brakteāts
- Detaļas
- Publicēts 23 Jūlijs 2019
- Autors Redaktors
Bractea - "zelta plāksnīte" (latīņu val.).
Grieķu monēta IV-II gs.pmē., ko izgatavoja no zelta skārda.
Vēsture. Vienpusēja, plakana, apaļa Skandināvijā izlatīta zelta rota.
Ziemeļeiropā Lielās tautu staigāšanas un ģermāņu dzelzs laikmetā (V-VII gs.) izgatavota zelta medaļa, ko valkāja kā kaklā pakārtu rotājumu. Zeltu, no kā izgatavoja brakteātus, ģermāņi ieguva, pārkausējot romiešu monētas, kuras tie saņēma kā atpirkšanās naudu, lai neiebruktu impērijas zemēs. Un brakteātiem parasti attēloja ģermāņu valdniekus, kā arī dažādus mitoloģiskus tēlus un simbolus.
No 1130.gada līdz XVIII gs. (ar pārtraukumiem) Vācijā, arī Polijā, Čehijā, Ungārijā, Skandināvijā kala vienpusējus brakteātus (ar vienu spiedni) no sudraba vai vara.
Livonijā brakteātus kala (ar pārtraukumiem) Rīgā, Tallinā un Tērbatā (XIII gs. sākumā - XV gs.). Monētas nomināls - feniņš, pēc 1422.-1426.gadu naudas reformām - šerfs.
Saites.
Ģermāņi.
