Aliens

Bābeles trimda (621.-586.g.pmē.)

Periods seno žīdu vēsturē, kad babilonieši deportēja žīdus uz Babiloniju. 

Nebukadnēcars Jeruzālemi ieņēma divas reizes. Jau pirmajā reizē 598.g.pmē. viņš izlaupīja arī templi un izsūtīja 10 žīdu cilšu aristokrātiju. Atlikušās divas žīdu ciltis izsūtīja babiloņi pēc 586.g.pmē. tā paša ķēniņa Nebukadnēcara vadībā. Tie iebruka ķēniņa Cedekijas devītajā valdīšanas gadā un 586.gada 25.jūlijā pmē. (citi zinātnieki min 587.g.pmē.), izpostīja Jeruzālemi, nolīdzināja templi un pilsētu līdz ar zemi. Jūdeja nebija vienota cīņās pret babiloņiem. Pravietis Jeremija, piemēram, aicināja nepretoties. Tie, kas pretojās, cieta pilnīgu sakāvi. Pēdējās palika divas nocietinātas robežpilsētas – Lahiša un Aseka, 35 jūdzes uz DR no Jeruzālemes. Tika izsūtīti vairāki desmiti tūkstoši žīdu augstmaņu ģimeņu, bet zemniekus atstāja, lai tie varētu audzēt pārtiku nākamajiem kungiem. Tad sagrāva arī Jeruzālemes templi. Ap šo laiku tika uzrakstītas arī piecas Mozus grāmatas.

Atgriešanās no babiloņu gūsta pēc 536.g.pmē. Žīdiem izdevās atsvabināties no babiloņu gūsta tikai pēc 50 gadiem, kad persiešu armija Kīra vadībā sagrāva Bābeli 539.g.pmē. Persiešu ķēniņš Kīrs ļāva visām paverdzinātajām tautām, ieskaitot žīdus, atgriezties dzimtenē. Pie tam tie varēja paņemt līdzi arī visus babiloņu nolaupītos kulta priekšmetus no Marduka tempļa. Pateicoties tam Kīrs pat nodēvēts par mesiju (Jesaja). Kad atgriezās ap 536(8?).g.pmē., viņi atjaunoja Jeruzālemes templi un iesvētot nesa tam 12 upurus – par visām 12 ciltīm.

Saites.
Žīdi, jūdi.
Bābele.