Aliens

Asūri

Dēmoniskas būtnes hinduistu un budistu mitoloģijā.

Raksturojums. Asūri (senind. val., burtiski "dzīvības spēka turētājs") bija dievu pretinieki, vareni pretinieki. Varētu domāt, ka te runa ir par divām naidīgām dievu civilizācijām. Vissenākajā vēdiskajā periodā par asūriem nereti dēvēti pat dievi (Indra, Agni un aditjas, jo sevišķi Varuna un Mitra), tāpat arī ar apmātspēju (maiju) apveltītas debesu būtnes. Taču jau "Atharvēdā" asūri tiek minēti, kā dievu pretinieki. Jādomā, ka asūri negatīvi raksturojošas iezīmes ieguva pēc sakāvēm daudzajos karos ar dieviem. Uzvarētājus jau netiesā!
Zaudētājus gan! Un uzvarētāji raksta vēsturi! "Kritušie eņģeļi", un šajā gadījumā asūri bija dievu militāro konfliktu zaudētāji.
Upinašādās vārds "asūrs" jau tiek skaidrots kā "ne-dievs," "dēmons," lai gan sākotnēji asūri bija varenas debesu būtnes, kuras pieprata dievu maģijas mākslu - "maiju."
Vēlajā vēdiskajā periodā nostiprinājās viedoklis, ka asūri bija dievu ienaidnieki, tiem naidīgas varas iemiesojums, dēmoni.

Asūri budisma mitoloģijā. Šeit asūri bija dieviem naidīgas būtnes, kas veido vienu sešām sansāras radību kopām, un kuras allaž ciezdamas sakāvi karoja ar dieviem teiksmainā Čitapatali koka dēļ. Šī koka saknes atradās asūru varā, bet augļi ienākušies debesīs. Tādēļ tāds naids. Pēc budisma mitoloģijas, asūri senāk dzīvojuši trastrinsas debesīs, bet tikuši dievu padzīti no turienes un apmetušies Meru kalna alā. Vadžrajanas budismā, asūri personificē skaudību.
Reliģiski tikumiskās gleznas "Pasaules rats" (Sansarijn hurde) otrajā aplī kā viena no 6 valstībām attēlota asūru valstība. 

Izcelsme. Pēc senindiešu mitoloģiskās tradīcijas asūri bijuši Pradžapati (vēlākos laikos par viņu radītāju uzskatīja Brahmu) radītas būtnes, kas bija cēlušās no viņa dzīvās dvašas. Pie asūriem piederējuši arī daitjas un dānavas, kas bija Kāšjapas pēcteči.
Teiksma vēsta, ka asūri bijuši Brahmas dzemdinātas būtnes un dievu vecākie brāļi: asūriem piederēja gudrība, vara un maija.

Asūru pilsētas. Pirms kariem ar dieviem asūri mituši gan debesīs (kosmosā), gan uz zemes, gan zem zemes un zem ūdens. "Mahabhāratas" grāmatas "Drona Parva" 62.pantā rakstīts: "Sākumā drosmīgajiem asūriem debesīs bija trīs pilsētas. Katra no šīm pilsētām bija liela un teicami izbūvēta. Viena bija no dzelzs, otra no sudraba un trešā no zelta. Zelta pilsēta piederēja Kamalakšam, sudraba - Tarakšam un trešajā, kura izskatījās kā no dzelzs, pavēlnieks bija Vidžunmalins."
Zinātniskā fantastika: "Mahabhāratā" aprakstītas pilsētas Kosmosā, kuras rotē ap savu asi! Indiešu sanskrita pētnieks profesors Dr.Dileps Kumars Kanjijals par to ir pārliecināts: "Apraksti par daudzām pilsētām Visumā, kuras griezušās pašas ap savu asi, atrodamas Mahabhāratas grāmatā Vanaparvana.
Grāmatā "Sabhaparvana" atrodami apraksti par kosmiskajām pilsētām, kurās bija iespējams nogādāt augstu debesīs. Kas šais aprakstos pārsteidzošs - tās kustējušās pa nemainīgu orbītu ap Zemi. Tām bijušas ieejas - pietiekoši platas, lai pa tām varētu izkļūt un iekļūt lidmašīnas.”
Asūru zemē valdījis Hiranjakašipu, bet asūru virspriesteris bijis Bhrigu dēls Ušanass.

Dievu un asūru konflikts. Taču asūri kļuvuši iedomīgi un ļauni. Viņi mēģināja iegūt varu arī pār dieviem (piem. Bali, Hiranjakšu un Hiranjakašipu). Tas novedis pie atklātiem militāriem konfliktiem. "Mahabhāratas" grāmatas "Dronaparvanas" 77.pantā aprakstīta pilsētu iznīcināšana Kosmosā: "Šiva, kas lidoja ar šiem lieliskajiem ratiem, kuros bija savienoti visi debesu spēki, gatavojās iznīcināt trīs pilsētas... Kad nu trīs pilsētas sastapās pie debesjuma, dievs Mahadeva tās caururba ar savu šausmīgo staru no trīskāršām joslām. Danavi nespēja skatīties pretī šim staram, kuru apgaroja Jūgas uguns... Kamēr trīs pilsētas sāka degt, Parvati aizsteidzās turp, lai redzētu šo skatu."
Zvaigžņu kari notika jau aizvēsturiskos laikos. Seno indiešu tekstos attēloti briesmīgi pasaules kari. Vēl jāpiemin asūru pilsētas Tripūras sagraušana. Šo pilsētu bija projektējis asūru arhitekts Maja. "Mahābhāratas" grāmatā "Dronaparvana" aprakstīts kodoluzbrukums Tripūrai: "Viņš [Šiva] meta pērkonu no visām pusēm uz trīskāršo pilsētu. Viņš meta savu šāviņu, kas slēpa sevī Visuma enerģiju, uz trim pilsētas daļām. Tās aizdegās. Biezi dūmi, kas līdzinājās tūkstoš saulēm, spoži versmoja gaisā. Sākās spēcīga vētra: lija straumēm. Bija dzirdami pērkona grāvieni, lai gan debesīs nebija neviena mākoņa. Zeme drebēja. Ūdens līmenis stipri pacēlās. Kalnu galotnes sašķēlās. Satumsa."
Dievi un asūri karoja ar mainīgām sekmēm. Nereti dievi karā ar asūriem cieta smagas sakāves. Indiešu mitoloģijā ir uzskaitītas gan dievu uzvaras pār asūriem, gan sakāves karos ar asūriem. Jo arī asūri, tāpat kā dievi bija bruņojušies ar vareniem nāvi un iznīcību nesošiem ieročiem.
Mitoloģiskajos sižetos par dievu kariem ar asūriem spilgti izceļas jau mums labi zināmais vēdiskais dievs Indra. Šis dievs tiešām varēja lepoties ar izciliem varoņdarbiem, dievu karos ar asūriem. Ne velti Indra bija iemantojis vārdu Asūrahans - "Asūru nāvinātājs." Uzvara pār Vritru, nebūt nebija vienīgais Indras varoņdarbs. Lūk, Indras svarīgāko varoņdarbu saraksts:
- uzvara pār Vritru,
- uzvara pār Valu,
- uzvara pār Šusnu,
- uzvara pār Šambaru,
- uzvara pār Ripsu,
- uzvara pār Namuči: lai uzvarētu Namuči, Indra pārklāja savu ieroci vadžru ar jūras putām,
- uzvara pār Emušu,
- uzvara pār Višvarupu,
- uzvara pār Pulomanu: Indra apņēma par sievu Pulomana meitu Šačī,
- uzvara pār ļauno milzi Džambu,
- uzvara pār daitjam: Indra kaujās pilnībā iznīcināja daitjas.
Dievi Indras un Rudras vadībā atbrīvoja Taru no Somas gūsta, uzveicot Ušanasa vadītos asūrus, kas šajā gadījumā palīdzēja Somam.
Jāatzīmē arī tas, ka asūru valdnieks Bali bija ieguvis varu par trim pasaulēm un tikai pateicoties Višnu dievi atguva varu par trim pasaulēm.
Tomēr Indra un viņa vadītie dievi cīņā ar asūriem piedzīvoja arī smagas sakāves. Tā kā kaujās ar asūriem Indra bija nogalinājis visus daitjas, izmantojot, protams, savu baismo ieroci vadžru, tad Diti, daitju māte, lūdza savu vīru Kašjapu dāvāt viņai dēlu, kas varētu atriebties Indram par viņas dēlu iznīcināšanu. Diti dzemdēja dēlu, ko nosauca par Vadžrangu. Vadžrangs, uzaudzis liels, dodas uz Indras pārvaldīto planētu Svargu (Indraloku). Ieradies Svargas galvaspilsētā Amaravatā, Vadžrangs izaicināja Indru uz divkauju. Guvis vieglu uzvaru pār Indru, Vadžrangs sasēja viņu un, atgriezies mājās, nometa savu ienaidnieku mātei pie kājām.
Tad ieradās Brahma. Brahma pierunāja Vadžrangu atbrīvot Indru. Par to Vadžrangs dabūja par sievu skaisto jaunavu Varangu. Tikmēr Indra nespēja aizmirst pazemojošo sakāvi divkaujā ar Vadžrangu. Viņš alka atriebības. Vadžranga prombūtnes laikā Indra nolaupīja viņa sievu Varangu. Vadžrangam izdevās sievu atgūt, taču viņš nevarēja atriebties Indram, jo saistīja dotais solījums Brahmam. Atriebību Vadžrangs uzticēja savam dēlam Tarakam. Kad Taraka uzauga liels, viņš organizēja pret dieviem lielu asūru armiju. Taraka vadītā asūru armija sakāva Indras vadīto dievu armiju.
Kā redzams šajos minētajos piemēros, senindiešu dievi nebūt nebija neuzvarami. Tomēr dieviem izdevās gūt izšķirošo uzvaru pār asūriem. Asūri tika padzīti no debesīm (kosmosa) un tie paslēpās pazemē.

Okeāna kulšana. Cits teiksmu sižets ir saistīts ar okeāna kulšanu sviestā, kā rezultātā tika iegūta amrita. Šajā darbā piedalījās gan dievi, gan asūri. Kulšanas rezultātā dievi un asūri ieguva amritu - nemirstības dzērienu, taču dievi negribēja, lai tā tiek arī asūriem, tāpēc to nolaupījuši. Tikai vienam no asūriem - Rahu, izdevās nobaudīt amritu, taču nemirstīga kļuva tikai viņa galva. Starp dieviem un asūriem par amritu izraisījās nikna kauja. Dievi Višnu vadībā guva uzvaru un padzina viņus pazemē un jūras dzelmē.

Ardžūnas dalība dievu karos ar asurām. Seno indiešu eposa "Mahabhāratas" varonis Ardžūna arī tika iesaistīts dievu cīņās ar asūriem. Pēc "Mahābaratas" 3.grāmatas "Pana Parvas" stāstītā, Ardžūna, vecākā brāļa Judhišthira uzdevumā devās uz Himalajiem, lai izlūgtos no dieviem brīnumieroci, par kuru pandavi bija dzirdējuši no mežā dzīvojošajiem vientuļniekiem. Nokļuvis Himalajos, Ardžūna iemaldījās neparastā mežā, kur viņam izcēlās strīds ar trejaci Šivu par medījumu. Sākās divkauja starp Ardžūnu un Šivu, kurā, protams, virsroku ņēma dievs Šiva. Taču Šiva bija apmierināts ar Ardžūnu un slavēja viņu, kā labāko karavīru pasaulē. Šiva bija ar mieru Ardžūnam atdot teiksmaino brīnumieroci pašupatu, kas varēja iznīcināt visu pasauli. Dodod baismo dievu ieroci, Šiva brīdināja Ardžūnu: "O, lielais varoni, es gribu dot tev savu mīļāko ieroci. Taču tev jauzmanas, lai to nepavērstu nepareizi. Ja tu to versīsi pret vāju ienaidnieku, tas var sagraut visu pasauli. Nav neviena, kuru nevarētu pieveikt ar šo ieroci..."
Pēc attīriīšanās upura Šiva viņu iepazīstināja ar šī ieroča lietošanas noslēpumiem. Tad viņš lika Ardžūnam nākt uz debesu valstību. Ardžūna noskaitīja lūgsnu Šivam - Visuma valdniekam, kurš ar... "savu sievu pazuda mākoņos, kā rietošā saule."
Par to pašu vēstīts citā senindiešu grāmatā "Šrimad Bhagavat." Šoreiz Ardžūna pats stāsta par to kā Šiva viņam uzdāvināja savu dievišķo ieroci (1, 15, 12/13): "Šivam tas patika, un viņš kā atalgojumu dāvāja man savu personīgo ieroci. Arī citi pusdievi nodeva manā rīcībā savus ieročus, un es pat biju spējīgs tagadējā ķermenī apmeklēt debesu planētas, kur man bija atvēlēts pa pusei paaugstināts sēdeklis. Ja es kādu dienu kā viesis uzkavētos uz debesu planētas..."
Tik tiešām - te gandrīz cits secinājums nav iespējams: dievi bija astronauti! Ar mūsu pagātni, kaut kas nav kārtībā!
No bagātību glabātāja dieva Kuberas Ardžūna saņēma ieroci antardhana, kas spēja iemidzināt pretinieku. Savus ieročus dāvāja Ardžūnam arī Varuna, Mitra un citi dievi.
Tad atskanēja pērkona grāvieniem līdzīgs troksnis. No debesīm nolaidās Indras sūtīts kosmosa kuģis. Pilots lūdza Ardžūnu sēsties iekšā kosmosa kuģī un lidot uz Indras pārvaldīto planētu Svargu. Ardžūna kādu laiku padzīvoja Amaravatā (planētas Svargas galvenā pilsēta) pie Indras: kopumā Ardžūna uz debesu planētām pavadīja 5 gadus, apgūstot zināšanas un prasmi rīkoties ar dievu ieročiem. Ardžūnas apmācība nebija tikai teorētiska. Ardžūnam bija japiedalās arī dievu karos ar asūriem.
"Mahabhāratas" 1.grāmata "Vana Parva" vēsta par asūru zemūdens pilsētu sagraušanu (asūriem arī tādas bija!): "Ardžūna devās augšā debesīs, lai no debesu būtnēm iegūtu dievišķos ieročus un iemācītos ar tiem rīkoties. Šai laikā Indra, debesu pavēlnieks prasīja, lai Ardžūna izpostītu visu vareno asūru karapulku. Trīsdesmit miljoni dēmonu mita cietokšņos jūras dzīlēs. Indra, debesu pavēlnieks, šim nolūkam Ardžūnam iedeva savu gaisakuģi, kuru vadīja viņa pavadonis Matali. Šis kuģis varēja pārvietoties arī zem ūdens. Nesaudzīgajā kaujā, kas tagad sekoja, asūri lika līt grēku plūdiem līdzīgiem lietiem, bet Ardžūna viņiem stājās pretī ar dievišķo ieroci, kurš visu ūdeni izžāvēja. Asūri tika uzvarēti, un pēc kaujas Ardžūna nokāpa lejā uzvarēto dēmonu pilsētās. Viņš bija pārsteigts par zemūdens pilsētu skaistumu un greznību. Ardžūna izjautāja Matali par šo pilsētu vēsturi un uzzināja, ka tās reiz esot būvējuši dievi savām vajadzībām."
Tad Ardžūna savā amfībijas tipa lidaparātā atkal pacēlās debesīs (kosmosā). Ceļā Ardžūna redzēja kosmosa pilsētu, kas rotēja ap savu asi: "Pilsēta bija gaiša un skaista ar mājām, kokiem un ūdenskritumiem. Tai bija četras ieejas, kuras apsargāja sargi ar dažādiem ieročiem."
No Matali Ardžūna uzzināja, ka dievs Brahma uzbūvējis šo gaisa (kosmosa) pilsētu un nosaucis par Hirnandžapūru - Zelta pilsētu. Taču Hirndžapūrā dzīvoja dēmonu sievietes Puloma un Kalaka, kas dieviem liedza ieeju šajā pilsetā. Uzzinājis visu par šīs kosmosa pilsētas vēsturi, Ardžūna izlēma sākt uzbrukumu. Tālāk seko iespaidīgs kosmiskās kaujas apraksts: "Iedegās šaušalīga kauja, kuras laikā gaisa pilsēta tika uzsviesta augstu debesīs un tad atkal gandrīz nokrita uz zemes, tika dzenāta no vienas puses uz otru un pat dziļi iegrima. Pēc tam, kad kauja ilgi bija trakojusi, Ardžūna izšāva nāvējošu šāviņu, kas visu pilsētu saplosīja gabalos un tie nokrita uz zemes. Dzīvi palikušie asūri piecēlās no drupām un neatlaidīgi cīnijās tālāk. Bet Ardžūna cīnijās līdz galam. Visi asūri tika iznīcināti. Indra un citi dievi cildināja Ardžūnu kā varoni."        

Saites.
Hindu mitoloģija.