Aliens

Aristotelis (384.-322.g.pmē.)

Sengrieķu zinātnieks, filozofs un skolotājs. Viens no Rietumu domāšanas veida radītājiem.

Dzīvesgājums. 343.g.pmē. Maķedonijas ķēniņš Filips II aicināja Aristoteli par skolotāju 13 gadu vecajam Aleksandram.
335.g.pmē. viņš izveidoja un vadīja savu filozofijas skolu - Atēnu Likeju (peripētiķu skola), pēc viņa to pārņēma Teofrasts. Skola atradās Atēnu Likeja Apolona svētnīcā pie Diošīras vārtiem.

Darbība. Sengrieķu filozofs un zinātnieks, loģikas un citu disciplīnu aizsācējs, Platona skolnieks. Bija pazīstams viduslaiku autoru atreferējumos, spēcīgi ietekējis viduslaiku un vēlākas filozofijas progresīvo ideju attīstību. Viņa esamības mācības un darbības ideālistiskos elementus izmantojusi teoloģija. 
Maķedonijas Aleksandra skolotājs.
Bijis viens no agrīnākajiem Atlantīdas kritiķiem. 
Apvienoja atsevišķas mācības patstāvīgās zinātņu nozarēs un deva tām nosaukumus: fizika – no grieķu vārda „daba,” botānika – no grieķu vārda „augi,” politika – no grieķu vārda „valsts.”
Viņam pirmajam pieder apgalvojums, ka tikai saprāts var atklāt esības realitāti. Šis princips ir pamatā visai Rietumu civilizācijai. Aristotelis noliedza atklāsmju nepieciešamību. 
Uzskatīja, ka Zeme ir lode un tā atrodas pasaules centrā. Ap Zemi griežas 9 caurspīdīgas kristāla sfēras. Pie 8 no tām ir piestiprināti visi debesu spīdekļi.
Pirmais aprakstīja demokrātijas trūkumus. Uzstājās pret neizglītota pūļa varu, ar kuru manipulē blēži un balamutes. Par ideālu iekārtu viņš uzskatīja plašu vidusslāņa īpašnieku varu, faktiski kopējot Perikla laika Atēnu sabiedriskās dzīves pozitīvos momentus.
Aristotelis pirmais kā atsevišķu mācību par tikumiem nodalīja ētiku, viņš arī ieviesa terminu "ētika."
Uzskatīja, ka dzīvība uz zemes parādījusies patstāvīgi un spontāni, ar to noliedzot Anaksagora izteikto panspermijas hipotēzi. Šo viņa uzskatu apgāza tikai Luijs Pastērs XIX gs.
Atēnu priesteri un valdītāji apmeloja Aristoteli.
Aristoteļa mācība, ilgi aizmirsta, atkal atdzima II gs. otrajā pusē. Par vienu no lielākajiem tās centriem kļuva Sīrija.

Darbi.
„Metafizika.” Sacerēja 380.g.pmē., bet tās senākais atrastais manuskripts ir datējams ap 1020.gadu.
„Kategorijas” Pamats loģikas zinātnei. 
„Par dvēseli.”
„Par debesīm.”
"Poētika." Sengrieķu literatūras teorijas vispārinājums.

Aristotelis par homoseksualitāti. Aristotelis (III gs.pmē.) savā "Nīkomaha raksturmācībā" garāmejot piemin homoseksualitāti. Runājot par slimīgiem un pretdabiskiem stāvokļiem sava darba 7.grāmatā viņš apraksta gluži ikdienišķus gadījumus, kad sieviete uzšķērž grūtniecības vēderu un apēd bērnu, vīrietis nogalina un apēd savu māti vai vergs notiesā cita verga aknas. Šādu uzvedību Aristotelis uzskata par slimības/ārprāta izpausmi, bet kā parastu ieradumu vai paražu dēvē tādas darbības kā matu plēšanu, nagu graušanu un dzimumdzīvi starp vīriešiem. Nav vienprātības par to, kas ar to tieši domāts un Aristoteļa priekšstats par homoseksualitāti paliek neskaidrs. Aristotelis uzskatīja, ka daži cilvēki ir homoseksuāli no dabas, bet citiem šī nosliece izveidojusies "ieraduma" ietekmē: "Kā tiem, kuri bijuši pakļauti varmācībai kopš bērnības."

Aristotelis un Zeme bez Mēness. Aristotelis savā "Vēstulē par Arkādiju" runā, ka Zeme jau bijusi aizņemta, kad debesīs parādījies Mēness.

Aristotelis un NLO. Aristotelis tos sauca par "debesu diskiem." 

Ietekme kultūrā.
Viņu mēdz dēvēt par Eiropas „zinātņu tēvu.” Viņa (arī Teofrasta) darbos ielikti pamati bioloģijai kā zinānei.
Daudzi jēdzienu, kurus tagad plaši lietojam, ir viņa radīti un skaidroti.
Viņa vārdā nosaukti: Saloniku universitāte, Mēness krāteris, asteroīds, kāds mūžzaļš krūms, LU jauno studentu sveikšanas svētki (norit katra gada pirmajā svētdienā).

Izteicieni.
Esot teicis, ka - nenoliedzami, vecākiem ir nozīmīga loma bērnu radīšanā. Taču vēl nozīmīgāka loma ir skolotājiem, kas bērnus izveido par cilvēkiem.

Aristoteļa idejas par varu. Viņš uzskatīja, ka trīs labas valsts pārvaldes formas ar laiku pārtop sliktās: monarhija izvirst par tirāniju, aristokrātija - par oligarhiju un tautas vara - par pūļa varu. Aristotelis definēja valsti kā pilsoņu kopību, bet romiešu vārds res publica tulkojams kā „kopēja lieta.”

Saites.
Sengrieķu filozofi.