Actlāna
- Detaļas
- Publicēts 04 Aprīlis 2024
- Autors Redaktors
Actlan - "Baltās dzērves vieta," no šejienes arī pašu acteku nosaukums. Šo nosaukumu pirmais piedāvāja vācu ceļotājs un pētnieks A.Humbolts, bet palaida plašākā apritē V.G.Preskots, kas 1843.gadā publicēja savu darbu "Meksikas iekarošanas vēsture" (The History of the Conquest of Mexico).
Acteku leģendārā pirmdzimtene.
Tā bija leģendārā pirmdzimtene 7 klejotāju čičimeku ciltīm. Saskaņā ar pašu acteku leģendām tā bijusi sala lielā ezerā. Acteku vēsture pirms konkistas ir zināma no pašu acteku nostāstiem, kurus pierakstījuši baltie ieceļotāji un arī paši indiāņi jau pēc Acteku impērijas pakļaušanas.
Paši acteki savu vēsturi sāk vest no 726.gada (atbilst 1.Truša gadam pēc acteku kalendāra).
Actlāna asociējas ar skaitli septiņi: reizēm to aprakstīja ar septiņām alām, reizēm kā septiņu zikurātu zemi – lielāku piramīdu centrā un sešām mazākām apkārt, no tās izceļoja arī 7 klejotāju čičimeku ciltis.
Acteku izceļošana no pirmdzimtenes. Ap 1160.gadu actekiem – Dzērves tautai, viņu dievs Uicilipočtls lika pamest savas apmetnes tālu uz ziemeļiem no Kolorado upes, un doties uz apsolīto zemi dienvidos. Kā acteku iziešanas gadu Viktors fon Hāgens savā grāmatā "Acteki, maiji, inki - senās Amerikas varenās ķēniņvalstis" min 1068.gadu.
1068.gadā acteki izceļoja no Actlānas austreņos virsaiša Mešitla vadībā. Boturīna kodeksā atainota acteku senču četru totēmu cilšu pārceļošana neatminamos laikos: iesākumā tie iziet no septiņu tempļu vietas, šķērso jūru ar laivām un izsēžas krastā alu zemē. Par iziešanas iemeslu laikam kalpojis fakts, ka acteku cilts formēšanās laikā vairs nav bijis brīvas zemes. Zemes meklējumos tiem nācās sadurties ar daudzām tautām, kas jau bija apmetušies uz viņu zemēm - tās apgrūtināja acteku ceļojumu.
Pastāv hipotēze, ka tā ir liela sala okeānā, iespējams, pat Atlantīda.
Saites.
Acteki.