Ahemenīdu dinastija (~700.-331.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts 15 Septembris 2019
- Autors Redaktors
Dinastija, kas valdīja Persijas impērijā no apmēram 700. līdz 331.g.pmē.
Dinastijas dibinātājs bija Ahemens ("gudrais") VII gs.pmē. sākumā. Viņš un tā pēcteči bija Parsas un Anšanas (ziemeļu Elamā) ķēniņi.
Ahemens (~700.-675.g.pmē.).
Teisps (675.-640.g.pmē.).
Kīrs I (640.-600.g.pmē.).
Kambīzs I (600.–559.g.pmē.).
Pēc Kambīza I seko mums īsti nesaprotams ieraksts: Kīrs (Irānā) (559.–530.g.pmē.) un Kīrs (Babilonā) (539.– 530.g.pmē.).
Kīrs II Lielais (559.-530.g.pmē.).
Kambīzs II (530.–522.g.pmē.).
Bardija (522.g.pmē.).
Nebukadnēcars III (522.g.pmē.). Kopā nākamo Nebukadnēcaru IV pretendēja uz Persijas troni, viņu uzskatīja par viltvārdi.
Dārijs I Lielais (522.–521.g.pmē.).
Nebukadnēcars IV (521.g.pmē.). Kopā ar iepriekšējo Nebukadnēcaru III pretendēja uz Persijas troni, viņu uzskatīja par viltvārdi.
Dārijs I Lielais (521.–486.g.pmē.).
Kserkss (486.–464.g.pmē.).
Artakserkss I Garrocis (464.-423.g.pmē.).
Dārijs II (423.-404.g.pmē.).
Artakserkss II Mnemons (404.-359.g.pmē.).
Atakserkss III (359.-338.g.pmē.).
Arss (Arsess) (338.-336.g.pmē.).
Dārijs III Codomannus (336.-331.pmē.).
Persiešu Ahemenīdu dinastijas valdīšanai galu darīja Maķedonijas Aleksandrs, sakaujot tās pēdējo ķēniņu Dāriju III un Persijas valsts teritoriju iekļaujot savā impērijā. Turpmāk tās teritorijas pārvaldīja grieķu-maķedoniešu ķēniņi ar pirmo – pašu Aleksandru priekšgalā. Pašu persiešu ķēniņu valdīšana atjaunojās tikai gadsimtu pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukšanas ar jauno - Sasanīdu dinastiju.
Aplūkojamie objekti.
Klinšu kapenes Nakšerostāmā.