Ašoks (265.-232.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts 01 Janvāris 2018
- Autors Redaktors
Maurju impērijas varenākais ķēniņš no 265. līdz 232.g.pmē. (vai no 273. līdz 236.g.pmē.) un budisma izplatības veicinātājs.
Radniecība. Čandrahuptas mazdēls.
Dzīvesgājums. Valdīja 35 gadus, viņa valdīšanas laikā Maurju impērija sasniedza apogeju.
Paplašināja impēriju, tajā iekļaujot lielāko daļu Indostānas pussalas. Maurju valsts sasniedza uzplaukumu ķēniņa Ašoka (265.-232.g.pmē. vai 273.-236.g.pmē.) valdīšanas laikā. Viņa pārvaldītā lielvalsts ietvēra gamdrīz visu ziemeļu un dienvidu Indiju, izņemot tikai dažus apgabalus.
Tomēr Ašoka valdīšanas laika beigās parādījās pirmās impērijas pagrimuma pazīmes. Avoti liecina par finanšu krīzi un sacelšanos provincē, piem., Taksilā.
Pēc uzvaras kaujā pie Orisas, kurā tika nogalināti 100 000 cilvēku viņš pasludināja, ka karš ir ļaunums. Viņš pievērsās nevardarbības idejai (ahimsu). „Turpmāk es valdīšu tikai ar pareizu uzvedību.”
249.g.pmē. apmeklēja Budas dzimšana vietu Lumbīnu (Nepāla), un tur uzstādīja vienu no savām piemiņas kolonnām. Pateicoties Ašoka atbalstam, Lumbīnā izauga plašs sakrālais komplekss, kas kļuva par nozīmīgu budisma centru.
Iekšpolitika.
Ašoka likumi. Ašoka likumi iekalti senajās hinduistu kosmiskajās kolonnās visā Indijā no Kuberas līdz Dekānai. Tās atradās svētās vietās, tādās kā Prajaga un Sarnata. Šie simboliskie likumi kļuva par sabiedrības morāles balstiem, izskaidrojot tiem dharmas (pareizas uzvedības) nozīmi. Ašoka kolonnās iekalti vārdi – patiesība, līdzcietība, labestība un iecietība. „Es godāju visu ticību cilvēkus, taču par galveno uzskatu to, ko es saucu par „brīvo gribu.”
Ašoks ieviesa arī ekoloģiskus principus: „Mežus nedrīkst bezmērķīgi izdedzināt.”
Lai gan valstī notika šādi progresīvi ievedumi, tai pat laikā to caurauda slepenpolicistu un ziņotāju tīkls, visi iedzīvotāji tika kontrolēti.
Ašokas laikā novērsās no reliģijas un maģijas, bet pievērsās pragmatismam.
Atradumi.
Kausambas kolonna. To vēl mūsdienās pielūdz budistu svētceļnieki no Japānas, Korejas un Tibetas.
Sarnatas kolonna. Ašoka lauva no tās pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1948.gadā kļuva par Indijas simbolu.
Ašoka kolonna Lumbīnā. Viena no viņa piemiņas kolonnām, ko tas uzstādīja 249.g.pmē., kad ieradās Lumbīnā svētceļojumā.Tajā iekalts uzraksts pālī valodā gan vēstī par vēsturisko apmeklējumu, gan liecina, ka Budas dzimšanas vieta bijusi pazīstama ar Lumbīnas vārdu. 1896.gadā, kad Palpas gubernators, nepāliešu ģenerālis Kada Šumšers Rana, kopā ar vācu arheologu Aloizu Antonu Fīreru, veicot apzināšanas izpēti, senās svētvietas drupās uzgāja Ašokas kolonnu.
