Aliens

Salemas raganas

Tiesas prāva raganu lietā pret trim sievietēm Jaunanglijā (ASV), kas beidzās ar 20 cilvēku nonāvēšanu.

Notikumu vieta. Salema ir 1626.gadā dibināta pilsētiņa Masačūsetsas pavalstī (ASV), kura arī mūsdienās tiek uzskatīta par mūsdienu raganu sabata svinēšanas vietu.

Notikumi. XVII gs. nogalē Salema bija viena no daudzajiem necilajiem, lielākoties puritāņu apdzīvotajiem ciemiem britu Jaunanglijas kolonijā. Pirms aprakstītajiem notikumiem salemā valdīja saspringta sociālā situācija. Vietējie iedzīvotāji dzīvoja pastāvīgās bailēs no indiāņu uzbrukumiem un iespējamās katoļu iedzīvotāju uzkundzēšanās. Vairākas vasaras pēc kārtas bija padevušās mitras un v;esas - ražas bija nelielas, bet ziemas bargas. kaimiņi savstarpēji strīdējās par zemes gabaliem, nedaudzie tirgotāji un amatnieki konfliktēja ar zemniekiem. Tādēļ vismaz daļēji var skaidrot to histēriju, kas tik lielā ātrumā pārņēma Salemu.
Viss sākās 1692.gada janvārī, kad pēkšņi saslima vietējā mācītāja meita - 9 gadus vecā Betija Perisa un 11 gadu vecā Abigeila Viljama. Vietējie nepazina tādu slimību, meitenēm ik pa laikam uznāca elpas trūkuma lēknes, bērni raustījās krampjos, nespējot kontrplŗt ķermeni, bet pēc tam iestājās atslābums un pārgurums - meitenes ieslīga tādā kā letarģiskā miegā. Vietējais ārsts neko nevarēja palīdzēt, bet pa to laiku līdzxīgi simptomi parādījās vēl vairākām meitenēm.
Salemu pārņēma panika. Ciemā izplatījās baumas par uzliktu lāstu, turklāt tās atbalstīja arī ārsts. Pēc neilga laika viena no ciema iedzīvotājām piedāvāja izcept t.s. raganu kūku - saslimušo meiteņu urīnu sajauca ar rudzu miltiem, šo plāceni izcepa un izbaroja sunim, bet pēc tam apkaimes ļaudis uzmanīgi vēroja suņa uzvedību. Tā kā dzīvnieks izturējās neparasti, tad sāka uzskatīt, ka meiteņu slimībā vainojama buršanās.
Tikai vēlāk par kūkas cepšanu uzzināja vietējais mācītājs Semjuels Periss, un bija par to ļoti sašutis. Taču sieviete, kas bija ieteikusi cept "kūku," turpināja izrādīt iniciatīvu. Viņa pārliecināja vietējos iedzīvotājus, ka meitenes zina, kas viņām uzlicis lāstu. Tādēļ viņas atkal un atkal tika izprašņātas, un atliek vien minēt, kādā veidā parādījās pirmo vainīgo vārdi. Tomēr tie tika nosaukti un 1692.gada 1.martā vietējās varas iestādes apcietināja un bez liekas kavēšanās sāka tiesāt Sāru Gudu, Sāru Osbornu un Perisu ģimenes verdzeni Titjūbu, kas bija atvesta no Karību jūras salām. Tieši verdzenei iepriekš bija uzdota "kūkas" cepšana un tieši viņa pirmā, neizturot pratināšanu, atzinās burvestībās, arī liecināja pret abām pārējām apsūdzētajām. Tā Titjūba paglābās no lielāka soda, gan ilgi pavadot cietumā. Osborna šos apstākļus neizturēja un nomira ieslodzījumā pēc 2 mēnešiem, bet Gudu saskaņā ar tiesas lēmumu pakāra 1692.gada jūlijā.
Tomēr ar to nekas nebeidzās, jo izraisījās apsūdzību lavīna. kamēr notika pirmā izmeklēšana, martā un aprīlī tika reģistrēti vairāki jauni saslimšanas gadījumi. saslimušās meitenes kļuva negaidīti runātīgas, nosaucot arvien jaunus un jaunus ciematnieku vārdus. Līdz maijam apsūdzēto skaits pārsniedza 30 cilvēkus, vietējā cietumā \vairs nebija vietas un vietējā tiesa nespēja iztiesāt.
Tādēļ Masačūsetsas līča kolonijas gubernators viljams Fipss, kas ieradās Salemā, 27.maijā deva rīkojumu izveidot īpašu tiesu. Tā sprieda ātri un jau jūnijā Salemas pievārtē esošajā Karātavu kalnā tika pakārta pirmā notiesātā - Bridžita Bišopa. Līdz septembrim tur pakāra vēl 18 cilvēku: 14 sievietes un 4 vīriešus. Vēl vienu vīru pratinātāji nomocīja līdz nāvei tāpēc, ka viņš nevēlējās nedz atzīt savu vainu, nedz noliegt to - sirmgalvim krāva virsū laukakmeņus, kamēr viņš zem to smaguma izlaida garu. Līdz gada nogalei tiesa par vainīgiem burvestībās tika atzīti vairāk nekā 30 cilvēki, starp kuriem bija arī tādi, kas Salemā 1692.gada sākumā nemaz nebija atradušies.
Vairs nebija jaunu slimības gadījumu, arī sasirgušās meitenes pamazām atlaba. Tomēr histērija nerimās un savstarpējie apvainojumi plūda bagātīgi. Tomēr, kad kādam ienāca prātā pasludināt par raganu gubernatora sievu Mēriju, varas mērs bija pilns. Viņš no Londonas izprasīja atļauju iecelt jaunu tiesas sastāvu un personīgi instruēja šos cilvēkus pārskatīt visas lietas un attaisnot tos notiesātos, pret kuriem nebija "dzelžainu pierādījumu." 

Un tā, gada laikā par burvestībām tika apsūdzēti vairāk nekā 150 cilvēki. 20 par raganām un burvjiem atzītos paspēja sodīt ar nāvi, vismaz 5 nomira cietumā, bet vēl vairāki desmiti smaka ieslodzījumā un baidījās par savu dzīvību. Histēriju izprovocēja vietējo kristiešu savdabīgā izpratne par Dieva un Sātana mūžīgo cīņu un cilvēka lomu tajā.

Slimība. 1976.gadā psiholoģe Linda Keporela izvirzīja hipotēzi, ka slimība skaidrojama ar vilkazobiem jeb melnajiem graudiem. Vēsā un mitrā laikā uz graudzālēm, parasti rudziem, mēdza uzmesties parazitāra sēnīte Claviceps purpurea, kas līdz ražas novākšanas laikam ieaug graudos. Toksiskās un halucinogēnās īpašības sēnīte nezaudē arī pēc termiskas apstrādes, tāpēc meitenes ar tām vasrēja saindēties, ēdot no inficētiem graudiem cepto maizi. Zēni necieta tādēļ, ka puritāņu ģimenēs viņus jau kopš agras bērnības gatavoja smagam darbam un ēdināja labāk, uzskatot, ka meitenēm pietiks ar maizi un ūdeni. Savukārt pieaugušo organismi ir spēcīgāki un labāk pretojās sēnīšu iedarbībai.

Mūsdienu raganas Salemā. Pašas raganas šādu izvēli skaidro ar to, ka šeit savulaik norisinājušās daudzskaitlīgas raganu prāvas, te tikuši raganām izpildīti nāvessodi. Tamdēļ Salema esot uzkrājusi ne mazums enerģijas, kas esot labvēlīga buršanās rituāliem. Salemas "izredzētību" vairākkārt mēģinājuši pierādīt arī materiāli, piemēram, ar fotografēšanas palīdzību - sabata rīkošanas vietā fotogrāfijās parādījušās neparasti izgaismojumi.
No 1975.gada "oficiālās Salemas raganas" tituls pieder Lorijai Kābo, kuras pakļautībā atrodas ne mazāk kā divi desmiti atzītu "titulētu" raganu, starp kurām ir arī ne mazāk kā 4 vīrieši, un simtiem amatierraganu.

Saites.
Raganas.