Starpzvaigžņu lidojumi
- Detaļas
- Publicēts 10 Augusts 2017
- Autors Redaktors
Lidojumi starp zvaigznēm, kurus, iespējams, nākotnē varētu veikt cilvēki, vai, iespējams, tos jau veic citas saprātīgas būtnes Visumā.
Lai izietu kosmosā, ir jāpārvar milzīgais Zemes pievilkšanas spēks. Vienīgais ceļš, kā to veikt, ir ļoti lielu, tā dēvēto "kosmisko ātrumu" sasniegšana.
Pirmais kosmiskais ātrums ir 8 km/s, tas sniedz iespēju radīt ķermeni, kas bezgalīgi ilgi griežas ap Zemi, ja tā orbīta atrodas ārpus atmosfēras, t.i. ideālu mūsu planētas mākslīgo pavadoni.
Otrais kosmiskais ātrums ir 11,2 km/s. Tas sniedz iespēju pilnīgi atbrīvoties no Zemes pievilkšanas spēka un lidot uz citām planētām Saules sistēmas ietvaros.
Trešais kosmiskais ātrums ir 16,7 km/s, un tas dod iespēju pārvarēt Saules pievilkšanas spēku un doties uz citām zvaigžņu sistēmām.
Vēsture. K.Ciolkovskis: "Cilvēka pilnīgais pēctecis atradīs par vajadzīgu apdzīvot brīvās telpas ap svešām saulēm." /"Visuma bagātības," Kalugā, 1926.g./ 1903.gadā K.Ciolkovskis pierādīja, ka ar raķešu palīdzību ir iespējams sasniegt kosmiskos ātrumus un veikt starpplanētu ceļojumus. To praktiski pierādīja pirmo krievpadomju ZMP un kosmisko raķešu palaišana.
Patlaban cilvēks apguvis pirmos divus kosmiskos ātrumus.
Rīgā dzimušais baltvāciešu inženieris F.Canders jau no 1908.gada pētīja reaktīvās kustības problēmas un starpplanētu lidojumu iespējas. Viens no Starpplanētu ceļojumu pētīsanas biedrības dibinātājiem. Darbodamies Krievijā, bija viens no "Reaktīvās kustības pētīšanas grupas" organizatoriem un vadītājiem. Viņš izvirzīja ideju par raķešdzinēja degvielu izmantot raķetes korpusu, kas kļuvis nevajadzīgs; ieteicis planējošu nolaišanos, spārnotu raķeti. "Saules buru," pirmo kosmisko siltumnīcu u.tml. Veicis daudzus starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķinus, īpaši precīzus - lidojumam uz Marsu.
Nākotnes ceļošanas iespējas. Mums vistuvākā zvaigzne (neskaitot Sauli) ir Proksima Centaura, kuras gaisma līdz mums nāk 4,3 gadus. Savā mūžā cilvēks līdz tai aizlidot nevar paspēt, pat lidojot ar raķeti, kuras kustības ātrums būtu simti kilometru sekumdē. Nākotnē būtu iespējami zvaigžņu lidojumi, ja tiktu uzbūvēti starpgalaktiskie zvaigžņu kuģi, kas lido gandrīz gaismas ātrumā - uz to jau 1911.gadā norādīja K.Ciolkovskis.
Tagad zinātnieki, piemēram, J.Zengers, izstrādā šādu fotonu un mezonu raķešu teoriju.
Raksti.
Pirmais starpzvaigžņu ceļojums nenotiks ātrāk par 2200.gadu.
