Aliens

Paraības uzraksts

1873.gadā kādā Brazīlijas miestā Paraības pilsētas tuvumā uziets uzraksts uz akmens plāksnes feniķiešu valodā, kas atzīts par viltojumu. 

Atrašanās vieta. Nezināma. 

Atrašana un izpēte. 1873.gadā brazīlietis Pesoa savā muižā, netālu no Paraības pilsētas, uzgāja akmens plāksni ar dīvainām rakstu zīmēm.
Ar roku pārrakstīta uzraksta kopija tika nosūtīta Riodežaneiras Nacionālā muzeja direktoram Neto (Ladislau de Souza Mello Netto) kurš savādo zīmju rakstu publicēja, paziņodams, ka uzraksts ir feniķiešu valodā un, ka tas pierāda feniķiešu jūrasbraucēju ierašanos Amerikas kontinentā.
Šī publikācija izraisīja lielu sensāciju.

Uzraksta saturs. Uzraksta teksts vēstījis par feniķiešu kuģi, kuru vētra nošķīrusi no pārējās flotes, kas kuģojusi apkārt Āfrikai. Tulkojumā no feniķiešu valodas teksts skan aptuveni tā: "Mēs esam Kanaānas dēli no Sidonas, ķēniņu pilsētas. Tirdzniecība mūs atvedusi šai tālajā krastā, kalnu zemē. Mēs ziedojām jaunēkli cēlajiem dieviem un dievēm deviņpadsmitajā Hīrāma, varenā ķēniņa, valdīšanas gadā. Mēs izkuģojām no Eciongeberas [tagadējā Akaba Jordānijā] pie Sarkanās jūras un peldējām ar desmit kuģiem. Mēs divus gadus kuģojām kopā apkārt Hama zemei [Āfrikai], bet ar Bāla roku [vētrā] tikām šķirti, un nu mēs vairs neesam kopā ar biedriem. Tā mēs ieradāmies šeit, divpadsmit vīri un trejas sievas šai... krastā, kuru es - Vadonis, pārvaldu. Bet diženie dievi un dieves ir mums labvēlīgi."

Diskusijas par uzraksta autentiskumu. 
Atzīšana par viltojumu. Tomēr, neskatoties uz lielo sensāciju, ko izraisīja Neto publikācija, citiem pētniekiem radās šaubas. Kur tad bija oriģināla akmens plāksne ar uzrakstu? Publikācijā nebija pat šīs plāksnes uzraksta fotogrāfija. Arī pašam Neto nebija izdevies sadzīt pēdas cilvēkam, kurš muzejam atsūtīja uzraksta kopiju. Daudzus zinātniekus mulsināja tas, ka pretēji zinātnisko publikāciju praksei Neto ievietoja nevis uzraksta estampu vai fotogrāfiju, bet ar roku pārrakstītu kopiju. Daudzi zinātnieki lūdza atļauju pašiem apskatīt „Paraības uzrakstu,” bet saņēma kategorisku atteikumu. Tas viss izraisīja šaubas par sensacionālā uzraksta autentiskumu.
Šaubas palielinājās, kad sāka lasīt un analizēt tekstu. Jau 1873.gadā filologs Ernests Renāns pierādīja, ka Paraības uzraksts ir viltojums. Uzrakstā burtu formas, kas variēja, aptvēra 800 gadus ilgu periodu; šāda dažādu periodu burtu formu iekļaušana vienā tekstā nepārprotami liecināja par viltojumu.
1898.gadā viens no ievērojamākajiem tā laika speciālistiem Lidzbarskis paziņoja, ka „Paraības uzrakstā” feniķiešu valodā ir tik daudz kļūdu un aplamību, ka tas jāatzīst par rupju, nemākulīgu viltojumu.
Paraības uzraksta reabilitācijas mēģinājums. 1968.-1969.gadā tika publicēti divi pētījumi, kuri mēģināja reabilitēt „Paraības uzrakstu.” Abu pētījumu autori bija pazīstami Seno Austrumu vēstures speciālisti C.H.Gordons un Delekats.
XX gs. sešdesmitajos gados amerikāņu zinātnieks, seno Tuvo Austrumu kultūru un valodu speciālists C.H.Gordons pievērsās Paraības uzrakstam un paziņoja, ka tas ir autentisks un apliecina, ka feniķieši patiešām sasniedza Ameriku. Gordons argumentēja, ka plāksnēs izmantotais rakstības veids nelīdzinājās nevienai no XIX gadsimtā pazīstamajām semītu rakstības formām. Gordons secināja: „Paraības uzraksts ir īsts.” Viņš Paraības uzrakstu tulkoja tā: „Mēs - Kanaānas dēli no Sidonas ķēniņa pilsētas. Tirgošanās alkas atveda mūs šai tālajā krastā. Hirama - mūsu varenā ķēniņa [valdīšanas] deviņpadsmitajā gadā mēs upurējām jaunieti mūsu diženajiem dieviem un dievēm. No Eciongeberas mēs ar desmit kuģiem braucām pa Sarkano jūru. Divus gadus mēs ceļojam ap Hama zemi, tad vētra mūs izšķīra, un mēs vairs neesam kopā ar saviem biedriem. Mēs šeit esam divpadsmit vīrieši un trīs sievietes... krastā, ko es, flotes pavēlnieks, pārvaldu. Lai diženie dievi un dieves stāv mūs klāt.”
Gordona pētījumu un tulkojumu noraidīja Hārvardas universitātes žīdu un austrumu valodu profesors Frenks Kross (Frank Moore Cross), norādot, ka uzraksta viltotājam bija pieejamas XIX gs. grāmatas ar seno tekstu publikācijām kā arī zināmi minējumi par iespējamajiem feniķiešu braucieniem pāri okeānam, kuri balstījās uz šiem visiem pieejamajiem avotiem.
Lai arī „Paraības uzrakstā” minēti daudzi vēsturiski pareizi fakti - X gs.pmē., Tīras valdnieks Hīrams un Eciongeberas osta, speciālisti (žīdu vēsturnieks J.Veinbergs) norāda, ka šajā it kā X gs.pmē. uzrakstā lietotās burtu formas feniķiešu rakstībā parādījās daudz vēlāk. Turklāt šajā uzrakstā sastopams Āfrikas apzīmējums Hama, ko feniķieši nekad un nekur citur nav lietojuši. Tāpat Paraības uzraksta autentiskumam pretī runā nekur citur neatrodamais feniķiešu nosaukums „Kanāana dēli no Sidonas.” Tas ir daudz tuvāks Vecās derības terminoloģijai nekā feniķiešu.
Laikam jau jāatzīst, ka „Paraības uzraksts” ir viltojums.

Secinājums. Ar ļoti lielu varbūtību - viltojums.

Saites.
Feniķieši Amerikā.