Pareģošana
- Detaļas
- Publicēts 06 Jūlijs 2018
- Autors Redaktors
Nākotnes paredzēšana.
Vēsture. Antīkajā un viduslaiku vēsturē nākotnes pareģošana notika īpašās vietās - orākulos.
Senajā Ēģiptē pareģošanas spējas piedēvēja svētajam vērsim Āpijam.
Grieķu-romiešu pasaulē figurēja vairākas pareģes ar Sibillas vārdu. Visslavenākā Sibilla dzīvojusi Kūmu (Cumae). Ir daudz leģendu par Delfu Sibillu, taču tās visas nav pilnīgi konsekventas.
Teodosijs I (379.-395.g.) 385.gadā izdeva ediktu, kas aizliedza pagānu rituālus un pareģošanu.
Franku karalis Kārlis Lielais daudziem laikabiedriem likās pārcilvēks un cilvēki ticēja, ka tieši viņa valdīšanā atrodas Svētais šķēps. Tas esot pastiprinājis viņa gaišredzības spējas - tādejādi viņš spējis uziet svētā un apustuļa Jēkaba kapa vietu Spānijā, ieguvis spēju paredzēt nākotni.
Pareģošana reliģijās. Pareģošana kā reliģisks rituāls tiek praktizēta dažos reliģiskos novirzienos, sektās. Piemēram, t.s. hlisti tic cilvēka tiešam sakaram ar Svēto garu; tas notiekot sektas galvenās ceremonijas laikā. Ceremonijas laikā daži raustās, lēkā, kliedz: "Ai, Dievs! Ai, gars! Svētība!" un tamlīdzīgi. Ceremonija turpinās līdz pilnīgam fizisko un garīgo spēku izsīkumam. Tad sākas "pravietojumi," ar ko vēršas pie visas sapulces vai tās atsevišķiem locekļiem. Pravieto tie, kuros it kā iegājis Svētais gars. Tāds cilvēks, pēc sektantu domām, esot līdzīgs Dievam un varot veikt dažādus brīnumus, kā arī pareģot nākotni.
Pareģošana bībelē. Tādas pareģu grāmatas ir Jeremijas grāmata Vecajā derībā un Jāņa Atklāsmes grāmata Jaunajā derībā, kas abas ir izsaukušas milzīgu cilvēku interesi visos laikos. Viens no retajiem pareģojumu tekstiem, kas bijis pieejams sabiedrībai daudzus gadsimtus - gan viduslaikos, gan Renesansē, gan vēlāk, bija Jāņa Atklāsmes grāmata. Kā tāds izraisījis ārkārtīgi plašu interesi un nebeidzamas interpretācijas - gan šarlatāniskas, gan ne tik.
Lielai daļai agrīnajā kristīgajā laikā tapušajos pareģojumos raksturīgas šādas kopējas iezīmes:
- autoram vai grāmatas galvenajam varonim (iesvētītajam, izglītotajam adeptam) parādās varens gars, kas demonstrē dažādus pasaules uzbūves pamatprincipus, skaidro garīgās norises un pareģo nākotni, vai arī ļauj adeptam nākotnes notikumu ainas skatīt pašam;
- gars adeptu iedrošina jautāt, pārprasa, vai cilvēks visu pareizi saprot;
- sava vieta atrodas arī lūgšanai vai Dieva slavinājumam, pie kam to saka ne tikai adepts, bet arī gars;
- gars nereti tiek salīdzināts ar "labo ganu," kas rūpējas par saviem lopiem, kuri citādi aizietu postā, vai līdzīgu simbolu;
- vismaz daļa teksta satur dialogus;
- gars nekādā gadījumā nepasludina sevi par dievību.
No bībeliskajiem un hermētiskajiem pareģošanas tekstiem nevar saprast neko. Pārdabisko un pārpasaulīgo parādību attēlošana vienmēr bijusi īsts pārbaudījums gan pašam autoram, gan rakstu saglabātājiem.
Objekti, kas saistīti ar pareģošanu.
Hiras kalns. Svēta virsotne, kas atrodas netālu no Mekas. Sakrāla vieta, kur reizi gadā kāpj augšup tūkstošiem musulmaņu svētceļnieku. Šeit arī tagad desmitiem gaišreģu regulāri savācas, lai mēģinātu paredzēt turpmākos notikumus pasaulē. Tiesa gan, nav dzirdēts par kādiem panākumiem šai laukā.
Delfi. Šai sengrieku pilsētā atradās Apolona svētnīca, kurā pītijas pareģoja nākotni Apolona vārdā.
Saites.
Anomālās parādības.
