Aliens

Netrūdošie ķermeņi

Mirušu cilvēku miesas, kas it kā palikušas nesatrunējušas pēc viņu nāves, tādēļ dažādās reliģijas un kultos tiem tiek piedēvēts svētums.

Vēsture. Jau sen netrūdoši ķermeņi tiek uzskatīti par svētuma pazīmi.
Jau no kristietības pirmajiem gadsimtiem netrūdošo pīšļu godināšana bija viens no svarīgākajiem baznīcas iestādījumiem. Svēto apbedījumu vietas piesaistīja tūkstošiem svētceļnieku. Kristietības sākumā liturģiju obligāti noturēja virs mocekļu pīšļiem. Vēlāk uz šīm vietām cēla dievnamus, pīšļus glabāja zem altāra galda.
Krievijā, piemēram, pēc Oktobra apvērsuma lielinieki organizēja šo "svēto" pīšļu pārbaudes kampaņu, kuras rezultātā tika atklāta liela baznīcnieku krāpniecības sistēma.
Eiropā šādi netrūdoši svēto ķermeņi atrodas Francijā, Vācijā, Polijā, Spānijā, Austrijā, Beļģijā u.c.

Zinātniskā izpēte. Gadsimtiem ritot baznīca parasti nav ļāvusi izpētīt šo fenomenu. Tādu iespēju patologanatomi, ķīmiķi un radiologi guvuši tikai pēdējā laikā. Daudzos gadījumos "netrūdošie" ķermeņi pavisam vienkārši izrādījušies mākslīgi mumificēti. Tāds ķermenis, piemēram, izrādījies Kortonas Margaritai (svētā no Toskānas), jo nelaiķe tikusi mākslīgi mumificēta.
Mistiskais skaidrojums. Tas apgalvo, ka šādu ķermeņu netrūdēšana un nepūšana ir dievišķās iejaukšanās apliecinājums.
Zinātnieki mēģina skaidrot ar kādu īpašu kapeņu mikroklimatu, kas veicina dabisku mumifikāciju. Tomēr fakti liecina pret to, piemēram, Pečoru klostera netrūdošie mūki Kijevā. Tāpat, piemēram, Itiligova (laikam arī Zitas) ķermeņi no sākuma tika apbedīti zemē, bet vēlāk no tās izrakti un publiski izstādīti kā netrūdoši.

Pazīstamākie netrūdējušie ķermeņi.
      Itiligova mūmija.
      Taizemes mūks.
      Zita (1212.-1272.g.), svētā.

Pečoru Lauras klostera netrūdošie mūki. Šai Kijevas klosterī aiz stikliem guļ mumificēti mūki. Skeptiķi uzskata, ka tie nesadalās alu atmosfēras īpašību dēļ - tās atrodas dabiskos un sausos kaļķakmens slāņos, kuros cauru gadu saglabājas vienāda gaisa temperatūra un mitrums. Tomēr, kad katakombas atvēra, izrādījās, ka mumificētā stā voklī bija tikai daļa mirušo mūku. Pārējie kapi bija tādi pat kā kapi jebkur citur pasaulē.
Lai atminētu šo fenomenu, zinātnieki esot veikuši veselu virkni pētījumu. Pirmkārt, tika paņemti un izpētīti gaisa paraugi - paraugi gan no katakombām, gan arī tieši no netrūdošo mūku apbedījumiem. Tā kā mūku sarkofāgi nebija noslēgti hermētiski, tad uzskatīja, ka gaisam gan sarkofāgos, gan katakombās jābūt vienādam. Tomēr izrādījās, ka starp šiem gaisiem ir būtiskas atšķirības. Lai gan katakombu gaiss jau tā pat ir ļoti tīrs, tad gaiss sarkofāgos satur 9-10 reizes mazāk mikroorganismu neka katakombu gaiss. Bet īpaši kaitīgās hemolītiskās baktērijas, kas noārda asins eritrocītus, sarkofāgu gaisā netika atrastas vispār. Tātad kādi nezināmi faktori traucēja šo mikroorganismu augšanai, tā radot gandrīz vai sterilu gaisa tīrību.
Tāpat arī tika pētīta mūmiju iedarbība uz bioloģiskiem objektiem - augu, galvenokārt kviešu sēklām. Šo eksperimentu rezultātā tika noskaidrots, ka svēto pīšļu klātbūtnē būtiski pastiprinās asnu augšanas spēks. Un tā - attīstības sākuma stadijās tiem bija 2-3 reizes lielāka zaļoksnes masa, nekā kontrolparaugos. Izrādījās, ka tas vēl nav viss!
Piemēram, vienā no eksperimentiem kviešu graudi tika apstaroti ar nāvējošu radiācijas devu. Pēc tam daļu no apstarotajiem graudiem novietoja blakus svēto pīšļu sarkofāgiem. Kad šo graudu grupu iesēja, no tiem izauga pilnīgi normāli asni. Tās grupas graudi, kuri sarkofāgiem blakus nebija atradušies, vispār neizdīga.
Pētnieku uzmanību piesaistīja arī šķidrums, ko izdala klostera svēto galvaskausi. Tāda šķidruma izdalīšanās jau bija novērota visai sen - daži galvaskausi reizēm mēdza "raudāt, t.i. izdalīt patīkami smaržojošu eļļainu šķidrumu. Tādēļ šie galvaskausi tika ievietoti stikla un sudraba traukos, kas atradās klostera pazemē, lai šo šķidrumu savāktu. Daži no šiem galvaskausiem ir pat tūkstoš gadu veci.
Veci ļauži atceroties, ka galvaskausi pārstājuši "raudāt" 1926.gadā, kad klosteris pārvērsts par muzeju. Bet, kad sakarā ar Krievzems kristīšanās tūkstošgadi daļu muzeja ēku atgrieza pareizticīgo baznīcas valdījumā, daži no šiem galvaskausiem atkal "apraudājās." Šo "raudāšanu" konstatēja paši muzeja zinātniskie darbinieki.
Kijevas Medicīniskā insitūta ļoti rūpīgi izpētīja "saraudāto" šķidrumu. Rezultātā 3 pazistami medicīnas speciālisti un profesori - Iraīda Konceviča, Jurijs Hmeļevskis un Ivans Bobriks sastādīja atskaiti, kurā bija teikts sekojošais: "Paraugu ķīmiskā analīze bija veikta Kijevas Medicīnas institūta Bioķīmijas katedras laboratorijā. Analīze parādīja: visi paraugi ir augsti attīrītas eļļas, kas nesatur augstākās taukskābes, to apstiprina ēsterifikācijas un metilēšanas reakciju neesamība... Paraugos netika atrasti neorganiskie fosfāti un amonija joni, kas liecina par organisko vielu sabrukšanas procesa neesamību... Pētnieki noskaidrojuši, ka parauga Nr.20 100 ml škidruma ir 20 mg olbaltuma, paraugā Nr.9 - 13 mg, bet paraugā Nr.4 - 70 mg. Dotais rādītājs ir raksturīgs tikai dzīvam organismam..." 

Sv.Frediāna baznīcas netrūdošie. Itāļu pilsētā Lukā atrodas Sv.Frediāna bazilika, kurā atdusas Sv.Zitas pīšļi - viņa ir viena no pašiem godātākajiem romāņu katolicisma svētajiem. 

Jāatzīst, šai jomā baznīcas nodarbojušās ar blēdībām.

Par relikviju likvidāciju.

"Pēc pašu darbaļaužu ierosinājuma un neatlaidīga pieprasījuma Arhangeļskas, Vladimiras, Vologdas, Voroņežas, Maskavas, Novgorodas, Oloņecas, Pleskavas, Tambovas, Tveras, Sarātovas un Jaroslavļas guberņās 58 gadījumos izdarīta tā sauktā "netrūdošo" relikviju atvēršana. Šī atvēršana, klāt esot darbaļaužu masām, garīdzniecībai, ārstiem ekspertiem un padomju varas pārstāvjiem, atklaja veselu rindu blēdību, ar kuru palīdzību kulta kalpotāji krāpuši tautas masas. Ar mirdzošiem dārgakmeņiem rotātos sudraba relikviju šķirstos atrada satrūdējušus, pīšļos pārvērtušos kaulus vai arī ar audumos ietīta dzelzs karkasa palīdzību imitētus ķermeņus, zeķes, zābakus, cimdus, vati, miesas krāsā nokrāsotu kartonu u.tml. Visu to arhiereji un mūki lika pielūgt hipnotizētajām masām, godāt kā netrūdošu (t.i., laika zoba nesagraužamu) miesu un visa tā vārdā lika ziedot baznīcai savus grūti pelnītos grašus.
Iedomāto Voroņežas Mitrofana pīšļu vietā atrasts galvaskauss ar pielīmētiem matiem, daži kauli, lupatu un vates čupa, daži cimdi un maiss ar visādiem gružiem. Pārdonas Tihona šķirstā atrasts galvaskauss, satrūdējuši kauli, kartons, zeķes, zābaki, cimdi; krūšu kurvja vietā - dzelzs karkass. Sviras Aleksandra klosterī Oloņecas guberņā masīvā, vairāk nekā 40 pudu smagā sudraba relikviju šķirstā atrada vaska lelli. Suzdaļā, Vladimiras guberņā, Suzdaļas Jefrosinijas pīšļu vietā bija no audekla izgatavota lelle un nedaudzas atsevišķu kaulu atliekas. Tambovā, Pitirima relikviju šķirstā atrada lelles veida sudraba futrāli, kurā bija ielikts neliels daudzums kaulu, pie kam galvaskauss bija veikli izgatavots no vaska. Arhangeļskas guberņas Verkoļskas Artemija pīšļi bija parasto ogļu, sarūsējošu naglu un sasmalcinātu ķieģeļu maisījums. Žabinskas tuksnesī, Tulas guberņā, masīvais sudraba relikviju šķirsts, kurā pēc baznīcu kalpu apgalvojumiem atrodoties Makarija netrūdošais ķermenis, bija pilnīgi tukšs. Vasīlija Svētlaimīgā katedrālē Maskavā atrasti pusaudža Gavriila pīšļi, kas sastāvēja no vaska un neliela 1/2 veršoka gara satrunējuša kaula. Šos pīšļus bija atvedis no Polijas un nolicis publiskai godināšanai pazīstamais melnsimtnieks protohierejs Vostorgovs jau 1915.gadā, lai propagandētu cilvēknīdēju antisemītismu, bet 1912.gadā, kad šie pīšļi vēl atradās Polijā, tos tādā pašā nolūkā izmantoja carisms, reliģiski pamatojot neģēlīgo Beilisa prāvas inscenējumu. Pārējos gadījumos lielāko tiesu atrasti ar vati un audumiem aptīti pussatrūdējuši, pulverī pārvērtušies kauli, pie kam dažos gadījumos atrasti lieki kauli, kas pēc saviem apmēriem, blīvuma, svaiguma un baltuma atšķīrās no pārējiem kauliem; citos gadījumos, gluži otrādi, daudzu kaulu skeletos trūka; dažreiz relikviju šķirstos atrada nepiederošus priekšmetus, kam ar kultu nebija nekāda sakara, piemēram, saktas, salauztus aizsakrus, uzgriežņus, pogas, nesenās naudas zīmes u.tml.
Šie un zeltītie relikviju šķirsti ar iedomātām netrūdošām miesām tajos vecajām valdošajām šķirām bija nepieciešami kā tumšo, hipnotizējamo masu muļķošanas aparāts uz reliģiska pamata. Minēto relikviju šķirstu nolūks bija arī piešķirt "reliģisku svētumu" tiem vai citiem administratīvajiem, tirdzniecības un  rūpniecības centriem. Tāda nozīme, piemēram, bija Radoņežas Sergija pīšļiem Krievijas Maskavas periodā un Aleksandra Ņevska pīšļiem Pēterburgas periodā. Pēc gāztās tirānu Romanovu dinastijas pārstāvju plāna relikvijām vajadzēja atturēt tautu no "iekšēja noskaņijuma," tāpēc arī NikolajaRomanova pēdējās valdīšanas laikā citu pēc citas cildināja šādas relikvijas: Ugļičas Teodosija, Sarovskas Serafima, Kašinas Annas, Belgorodas Josifa, Tambovas Pitirima un Toboļskas joana pīšļus. Tieslietu tautas komisariātā izdarītā tiesas izmeklēšana klostera priekšnieces Aleutinas, tirgotājas Labzinas u.c. lietā atklāja relikviju kulta inscenēšanu pašā laboratoriskajā procesā. Grupa Maskavas miljonāru (Labzini, Grjaznovi u.c.) kopā ar sinodes ierēdņiem fabricēja relikvijas un gatavoja pazīstamā lielceļu bandīta un pēc tam arī 1.ģildes tirgotāja Vasilija Ivanoviča Grjaznova kanonizāciju, lai gan viņš, kā noskaidrojās izmaklēšanā, piederēja pie skopcu sektas.
Tiesas izmeklēšana Maskavas Donas klostera hieromonaha Dosifeja u.c. lietā pierādīja, ka tā saukto Viļņas svēto Joana, Antonija un Jevstafija "pīšļi," ko pilsonis Belavins (mūku kārtā patriarhs Tihons) cara laikā pārsūtījis no Viļņas uz Maskavu, ir mumificēti līķi, par ko tagad katrs var pārliecināties, aplūkojot šīs mūmijas Veselības aizsardzības tautas komisariāta muzejā (Maskavā, Petrovkā, 14.nr.).
Jau pēc Oktobra revolūcijas [lielinieku sarīkotā Oktobra apvērsuma, Aliens.lv] - 1918.gadā - baznīcas kalpi, lai politiski ietekmētu atpalikušās masas, kanonizēja metropolītu Astrahaņas Josifu,vienu no ievērojamākajiem darbiniekiem Stepana Razina laika sacelšanās apspiešanā.
Tagadējā patriarha kancelejā tiek gatavots Sibīrijas baznīcas augstmaņu Safronija un Pāvela, kā arī Mangazeiskas Vasilija kanonizācijas inscenējums. Valsts vara un valdošās šķiras uzdeva baznīcas kalpiem izmantot relikvijas kā drošu aparātu, ko ieteicis jau Jānis Zeltamute, lai aptumšotu tautas apziņu, nostiprinātu tajā reliģiskus aizspriedumus un līdz ar to palielinātu arī savu ietekmi uz tumšajām masām. Bez tam dārgu relikviju šķirstu izbūve un to kults baznīcas kalpiem savukārt noder par līdzkli milzīgu ienākumu iegūšanai, vācot naudu, pārdodot sveces, "dziedinošu" eļļu un ūdeni, noturot aizlūgšanas, akatistus un citas manipulācijas, kam maģiska nozīme tumšo ļaužu acīs.
Darbaļaužu masu revolucionārā apziņa protestē pret to, ka mumificēti līķi, mirušo paliekas vai līķu imitācija Padomju Krievijā varētu tikt nodoti baznīcu organizāciju brīvā rīcībā masu ekspluatēšanai, tā pārkāpjot viselementārākos kopdzīves noteikumus un apvainojot visu apzinīgo pilsoņu jūtas...
Tādēļ Tieslietu tautas komisariāts ieteic izpildei sekojošo:
1) Vietejām izpildu komitejām ar atbilstošas aģitācijas palīdzību, balstoties uz darbaļaužu masu revolucionāro apziņu, konsekventi, plānveidīgi un pilnīgi jālikidē relikvijas, pie tam atmetot katru nenoteiktību un svārstīšanos savu pasākumu veiksanā.
2) Minētā mirušu ķermeņu, leļļu u.tml. kulta likvidācija realizejama, nododot tos muzejos.
3) Visos gadījumos, kad atklājas šarlatānisms, triku taisīšana, viltojumi un citi krimināli nodarījumi, kuru nolūks izmantot tumsību, vienalga, vai to darījuši atsevišķi kulta kalpotāji vai arī bijušās oficiālās konfesiju organizācijas, tieslietu nodaļām jāierosinatiesas vajāšana pret visām vainīgajām personām un izmeklēšana jāuzdod tieslietu nodaļu vai Tieslietu tautas komisariāta svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnešiem un pati lieta jāiztiesā pilnīgi publiski."
                         /"Komunistiskās partijas un padomju valdības attieksme pret reliģiju un baznīcu," LVI, 1960.g., 55.-58.lpp./
                         /ņemts no "Ateista rokasgrāmata," LVI, 1962.g./

Saites.
Trūdēšana un pūšana.
Mūmijas un mumifikācija.
Reliģiskie brīnumi.