Aliens

Matrica, Matricas teorija

Teorija, ka...

https://www.youtube.com/watch?v=SnQkTfSpfOU
https://www.youtube.com/watch?v=U7j6620tj9M

Antīkie domātāji par realitāti.
Platons uzskatīja, ka sajūtas, kādas mums sniedz mūsu 5 maņu orgāni, patiesībā ir tikai nožēlojama parodija no augstākās realitātes - ideju pasaules. Sokrāts un Platons aphgalvoja, ka ideju pasaules meklēšanā jābalstās nevis uz sajūtām, bet gan uz intelektu. Platons pat uzskatīja, ka intelekts un ķermenis ir tika savstarpēji izslēdzoši, ka to traumatiskā apvienošanās piedzimšanas laikā kļūst par iemeslu reālai iepriekšējo zināšanu un pieredzes amnēzijai.

Filozofija un Matrica. Filozofijā ideju par mūsu pasaules iluzoritēti pārstāv skepticisms. Skeptiķi uzskata, ka mēs nevaram būt 100% pārliecināti, ka ārējā pasaule pastāv. Tādejādi visas mūsu zināšanas par pasauli nepieciešams apšaubīt.
Prakse rāda, ka tik radikāls skepticisms ir pievilcīgs divām cilvēku grupām. Viena no tām ir padsmitgadnieki, kuru izmisīgie centieni cīnīties ar absolūto vecāku autoritāti bieži pāriet metafiziskā plāksnē: "Nekas nav tas, par ko tas izliekas!" Otra grupa ir filozofi - gan tādi, kas vēl nav izauguši no savas dumpinieku fāzes (tādi ļaudi principa pēc vien ķeras pie pašām absurdākajām idejām), gan arī tādi, kas uz šād afenomena bāzds gatavi pētīt daudzus fundamentālus realitātes un zināšanu jautājumus.
R.Dekarts par ilūziju. Piemēram, Renē Dekarts savas grāmatas "Meditācija par pirmo filozofiju" sola atteikties no tādiem visiem saviem uzskatiem, pr kuriem būs šaubījies kaut sekundi, jo zinātne drīkst balstīties tikai uz absolūti neapgāžamiem faktiem. Pārliecība, kas balstīta uz to informāciju, ko mums sniedz mūsu pašu maņu orgāni, Dekartam liekas nepietiekama un nedroša, tādēļ viņš no tām norobežojas. Toties viņš pāliecināts par matemātikas objektivitāti: "Neatkarīgi no tā, guļu vai esmu nomodā, 2 + 5 vienmēr būs 5, un kvadrātam nevar būt vairāk par 4 malām." Pirmās nodaļas beigās Dekarts kļūst pavisam mistisks: "Pieņemsim, ka ļauns dēmons, kam piemīt milzīgs spēks un viltība, izmantojis visu savu enerģiju, lai mani maldinātu." Tāds dēmons, Dekartaprāt, varētu mums iedvest tādus maldus, ka mums liktos pilnīgi ticami, ka 2 + 3 ir pieci un kvadrātam ir 4 malas. Pie tam, tāds dēmons neaprobežotos tikai ar matemātiku, bet būtu mums uzspiedis maldīgi priekšstatu par pašas ārējās pasaules eksistenci. Tādejādi "zeme, debesis, gaiss, krāsas, skaņas un citas lietas, kuras mēs sajūtam, īstenībā izrādītos ilūzijas, ar kuru palīdzību viņš būtu iemānījis mūsu saprātu lamatās."
Dekarta secinājumi ir visai briesmīgi: "Esmu spiests secināt, ka man nav ne kāju, ne roku, ne acu, ne miesas, ne asiņu, ne maņu orgānu - es tikai maldīgi esmu pārliecināts par to, ka man šīs lietas piemīt."
Pītera Angera teorija. Šis skeptiķis pieņem, ka mūsu apziņu nav sagrābis dēmons (kā Dekartam), bet gan traks zinātnieks - grāmatā "Nezināšana"(Peter Unger, "Ignorance," Oxford: Clarendon, 1975.g.). Visa apkārtējā materiālā pasaule varētu būt ilūzija, kuru mums radījis kāds ģeniāls neirobiologs ar jaudīgas datortehnikas palīdzību. Neko vairs nevar zināt neapšaubāmi.
Skeptiķis Hilarijs Patnems savos zinātniski fantastiskajos prātuļojumos iet vēl tālāk. 1981.gada grāmatā "Cēlonis, patiesība un vēsture" (Hilary Putnam, "Reason, Truth and History," Ņujorka, Cembridge University Press) viņš piedāvā iespēju, ka mūsu smadzenes ir ievietotas kolbā, kurā tiek apgādatas ar barības vielām un atbilstošiem elektriskajiem impulsiem. Tā mēs sēžam krēslā, spēlējam TV, skatāmies iemīļoto seriālu. Patnems uzskata, ka "programma" ir pietiekami gudra, lai varētu piedāvāt savu dienaskārtību visam, ko paģēr mūsu smadzenes kolbā.

Argumenti pret Matricas teoriju. Skeptiķu piedāvātais pasaules uzbūves modelis ir tikai viens no iespējamajiem, pie tam - ļoti maziespējams.
Cilvēkam ir labi pazīstami abi mūsu stāvokļi - miega un nomoda. Mēs spējam apzināties to abu atšķirību, pateicoties savai pieredzei par tiem abiem.
"Tēze par apkārtējās pasaules eksistenci ir acīmredzami derīga un ti ļoti apstiprināta ar gadsimtu pieredzi, ka mēs bez pārspīlēšanas  varam to nosaukt par pašu pamatotāko no visam empīriskajām hipotēzēm.

Vai varam uzticēties maņu orgāniem? Ilgu laiku cilvēks ir uzskatījis savus maņu orgānus par dvēseles un ķermeņa savienotājiem. Kādu reizi tie var apmānīt, bet ko tad, ja tie māna visu laiku?
Gan antīkie, gan mūsdienu filozofi izkārto maņu orgānus hierarhiski pēc Svarīguma pakāpes. Redze un dzirde ir perifērie maņu orgāni, kas darbojas attālināti no objektiem un tie atrodas hierarhijas augsdaļā. Smarža, garša un oža ir zemāki, jo to darbības gadījumā jau nepieciešams šāds vai tād kontakts ar objektu. Trīs zemākās maņas ir vairāk dzīvnieciskas, jo ar to palīdzību cilvēks gūst baudījumu.

Amerikāņi pēta Matricu. Amerikāņu ekstrasensorikas pētījumu programmas iekšienē tika izstrādāta hipotēze par Matricu - noslēpumainu visas informācijas avotu. Ar šo avotu kaut kādā veidā spēj kontaktēt ekstrasensoras uztveres cilvēki, tā iegūstot kādus informācijas fragmentus. Pie tam informācija tiek iegūta nevis no objekta, bet gan no šīs Matricas, un tā iespējams uzzināt it visu informāciju par tēmu - pagātni, tagadni un, iespējams, kaut kādā mērā pat nākotni. Matrica varētu būt tas pats, kas teozofijā tiek saukts par Akāšas hronikām. Neviens, izņemot trakos un metafiziķus, neatradīs ieganstus to apstrīdēt." /amerikāņu loģiķis un matemātiķis Martins Gārdners/

Filmas "Matrica." Pirmā māsu Vackovsku filma "Matrica" iznāca uz ekrāniem 1999.gada Lieldienu nedēļā un kļuva par sava veida filozofisku provokāciju.
Tas ir stāsts par programmētāju Tomasu Andersonu un demonstrēja cilvēku dzīvi tādā pasaulē, kuru simulē mašīnas. Filma skatītājiem uzdod tos pašus Platona, Dekarta un Kanta jautājumus: "Kā noteikt realitāti?" "Kas ir personība?" "Kāda ir sakarība starp likteni un brīvo gribu?" Un galu galā - Kur novilktas mūsu pasaules robežas un vai mēs varam pilnīgi uzticēties tam, ko redzam apkārt?
Kopumā gan filma ir visai primitīva un mazliet pat marksistiska interpretācija par to, ka cilvēkus ekspluatē mašīnas un tie ražo tām nepieciešamo enerģiju.
2022.gada februārī iznāca "Matricas" 4.daļa. Te izzudis uzskats, ka Matrica ir kaut kas slikts un filmas varoņi netaisās to iznīcināt, bet gan uzlabot.
Kopumā filma ir dažādu ideoloģiju mikslis - te jūtama dzenbudisma, Junga psiholoģijas un populārās kvantu fizikas ietekme, kam klāt pievienota orientāli cīņu mākslu skati.

Rodžers Penrouzs: "Man šķiet, ka Visumam ir iemesls, tas nav radies nejaušības pēc. Daži cilvēki uzskata, ka tas vienkārši te ir un darbojas - it kā visu laiku kaut ko skaitļo - un mēs tajā kaut kādā veidā esam nonākuši. Es nedomāju, ka tas ir auglīgs veids, kā skatīties uz Visumu. Es uzskatu, ka tur ir kāda dziļāka jēga." /1991.g. filma "Īsā laika vēsture" ("Brief History of Time")/

Saites.
Akāšas hronikas.
Neticamas sagadīšanās.