Aliens

NLO un lokatori

Daļa no NLO lidojumiem fiksēta ar fizikālas uztveršanas ierīcēm - lokatoriem, kas izvietotas gan uz zemes, gan arī cilvēku lidaparātos.

NLO uzvedība radiolokatoru ekrānos. Daļā gadījumu vizuāli novēroti NLO netiek fiksēti radiolokatoru ekrānos. Aerokosmisko fenomenu izpētes grupa franču kosmiskajā centrā Tulūzā snidz datus, saskaņā ar kuriem tikai 5% novēroto NLO fiksē radiolokatori (iespējams, skaitlis samazināts). Tomēr zināma arī vesela rinda gadījumu, kad RLS fiksētie NLO nav redzami vizuāli, lai gan atradušies visai netālu.
Pēc NIKAP sniegtajām ziņām 1948.-1967.gados no 81 gadījuma, kad NLO ir fiksēti ar radiolokatoriem, tikai 60 reizes tos varēts ieraudzīt arī vizuāli.
Tāpat zināms gadījums, kad NLO tika novērots tikai vienā no divu darbīgu RLS ekrānos - katrs no radiolokatoriem darbojās atšķirīgā frekvencē.
Piemēram, 1.klases krievu lidotājs V.Kolupanovs vēsta, ka 1982.gada jūlijā NLO, kas lidoja virs Roslavļas pilsētas aerodroma, bija redzams tikai decimetru viļņu RLS ekrānā, kamēr centimetru diapazona RLS šo objektu nefiksēja.
1950.gadā Korejā kara laikā parādījās NLO un 2 amerikāņu kara lidmašīnām uz laiku pārstāja darboties radiolokatori.
Zināmi gadījumi, kad NLO atzīmes RLS ekrānos ir nepastāvīgas - NLO gan parādās, gan pazūd. Tā, piemēram, kad NLO parādījās virs Vašingtonas 1952.gada jūlijā, NLO atzīmes RLS ekrānos pazuda, kad tika gaisā pacelti iznīcinātāji un parādījās atkal, kad tie aizlidoja.
1957.gada septembrī notika gadījums, kas raksturojas ar visilgāko NLO uzturēšanos RLS ekrānos. Amerikāņu izlūklidmašīna PB-47, kas lidoja virs Misisipas, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas 1,5 stundas kontaktēja ar NLO. RLS fiksēja NLO dažādās tā pozīcijās - pa labi, pa kreisi, lidmašīnas priekšā un aizmugurē, lai gan nezināmu iemeslu dēļ nevarēja izsekot trajektorijas starp šīm pozīcijām. Reizēm ekipāža NLO varēja novērot vizuāli un centās NLO arī sekot, izmetot loku virs Dallasas. Lidmašīnā esošā elektroniskās izlūkošanas aparatūra ELINT fiksēja NLO starojuma frekvenci - 3000 MHz ar 600 impulsu/sek. atkārtošanos.

Jāatzīst, ka NLO konstatēšanas anomalitāte ar RLS nekādi vēl nav tikusi izskaidrota.

Lokatoros novērotie NLO. 1952.gada decembrī, laikam ASV. 6000 m augstumā lidojoša amerikāņu bumbvedēja B-29 borta radiolokatori fiksēja vairākus NLO, kas palidoja garām lidmašīnai ar 8000 ātrumu 8000 km/st. Pēc tam ekipāžas locekļi ieraudzīja vēl 8 gigantiskus NLO, kas šķērsoja bumbvedēja kursu ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 14 000 km/st., pazūdot stratosfērā. Šie NLO tika fiksēti arī ar stacionāriem radiolokatoriem uz Zemes. Avots: Zilā grāmata.
Par NLO rekordātrumu ziņo projekta "Zilā grāmata" bijušais direktors Rupelts savā grāmatā "Ziņojums par NLO," kurā raksta, ka vislielākais NLO ātrums, ko fiksējuši radiolokatori, ir 200 000 km/st.
1957.gada septembrī notika gadījums, kas raksturojas ar visilgāko NLO uzturēšanos RLS ekrānos. Amerikāņu izlūklidmašīna PB-47, kas lidoja virs Misisipas, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas 1,5 stundas kontaktēja ar NLO. RLS fiksēja NLO dažādās tā pozīcijās - pa labi, pa kreisi, lidmašīnas priekšā un aizmugurē, lai gan nezināmu iemeslu dēļ nevarēja izsekot trajektorijas starp šīm pozīcijām. Reizēm ekipāža NLO varēja novērot vizuāli un centās NLO arī sekot, izmetot loku virs Dallasas. Lidmašīnā esošā elektroniskās izlūkošanas aparatūra ELINT fiksēja NLO starojuma frekvenci - 3000 MHz ar 600 impulsu/selk. atkārtošanos.
1973.gadā Kolumbijā (ASV, Misūri) parādījās NLO un uz laiku pārstāja darboties radiolokācijas iekārtas.
1977.gadā parādījās NLO un uz krievu tralera "Vsīlijs Kiseļovs" (Atlantikas okeānā) uz laiku pārstāja darboties radiolokācijas iekārtas.
1985.gadā no marta līdz maijam Gorkijas lidostas (PSRS) RLS dispečieri novēroja vairākus NLO, kas kustējās ar ātrumiem 6000-7200 km/st.
1980.-1984.gados Harkovas radiolokatoru ekrānos 12 reizes tikuši fiksēti NLO, kas lidoja ļoti lielos ātrumos, uzkārušies vai veikuši krasus vertikālus manevrus, taču tikai 4 gadījumos tos varēja novērot arī vizuāli.
1984.gada aprīlī lidmašīnas MIG-21 ekipāža, kas lidoja pārī mācību lidojuma laikā ar otru tādu pašu MIG-u, saņēma brīdinājumu par to ka radiolokators lidojumu maršruta tuvumā fiksējis kādu NLO. Pēc kāda laika lidmašīna it kā tam uzdūrās. Apkalpe sajuta spēcīgu triecienu, apstājās dzinējs. Lidmašīna sāka krist un apkalpe katapultējās.

NLO iznīcina RLS antenu pie Kuibiševas. 1990.gadā naktī uz 13.septembrī tālās izlūkošanas radiolokatora stacijā netālu no Kuibiševas (tagad Samāra) notika ar NLO saistīts incidents. Tas aprakstīts Pievolgas-Urālu Kara apgabala avīzē "Za Rodinu." Viss sācies ar to, ka stacijas dežūrējošā maiņa lokatorā pamanīja liela lidojoša objekta tuvošanos. Maiņas komandieris majors A.Tupļins pavēlēja ieslēgt automātisko atpazīšanas sistēmu, kura "saķerot signālu no objekta, sabojājās" un NLO attēls radara ekrānā piepeši izjuka. Visu to fiksēja mēraparāti un ir arī videoieraksts. Kapteinis P.Lazeiko un vecākais leitnants V.Tolits liecināja, ka no bunkura izgājušie virsnieki ieraudzījuši, kā virs viņiem apmēram 10 m augstumā pārlido trijstūra formas NLO. Stūri bijuši noapaļoti, tā apakša gluda - tajā nebija ne iluminatoru, ne nosēšanās balstu. Augšup no NLO gāja 3 gaiši stari. Jefreitors ("Labāk meita mauka, nekā dēls jefreitors!" Padomju karavīru paruna) S.Dudņiks, būdams sardzē, redzējis kā melns trijstūrains objekts apmēram 15 m izmēros bez logiem un durvīm nolaidās zemē pie stacijas, tad no tā viduča uzliesmoja stars, kas aizdedzināja RLS tērauda antēnu. Kapteinis P.Lazeiko arī pamanīja šo uzliesmojumu, un, kad kopā ar citiem skrēja pie antenas, ieraudzīja, ka tā nokrita uz sāniem un dega it kā būtu no koka. B;akus mētājās tās dzinēji. Sardzes priekšnieks vecākais leitnants V.Gorins pasludināja sardzei trauksmi. Ierindnieks P.Besmetovs, ieraudzījis degošo antenu, pieskrēja jefreitoram S.Dudņikam un sagatavojās šaušanai. Jefreitors iebrēcās, lai nešaujot. Apmēram pēc 1,5 stundām NLO pacēlās augšā un aizlidoja. NLO nosēšanos pie RLS apstiprina arī saimniecības vada komandiera vecākā praporščika V.Voronkova ziņojums, kurā norādīts, ka pēc NLO piezemēšanās sakņu dārzā (redziet, ne tikai omnibusi izbraukā burkānus, bet arī NLO!) visi augu stiebri un tomātu augļi izrādījušies saspiesti un pat zeme bijusi sadragāta kā pēcjaudīga sprādziena. Tā notikums tika aprakstīts avīzēs "Za Rodinu" un "Rabočaja Tribuna," taču pēc tam sākās neizprotamas lietas. Avīzes "Rabočaja Tribuna" korespondentu nez kadēļ vispār neielaida kara daļas teritorijā. Uz avīzes "Sarkanā Zvaigzne" pieprasījumu Pievolgas-Urālu Kara apgabala štāba operatīvais dežurants paziņoja, ka tādas kara daļas vispār neeksistējot. Vēl dīvaināk uzvedās avīzes "Za Rodinu" korespondents D.Rudzits (varbūt latvietis - Rudzītis?), kas bija šo notikumu aprakstījis. Priekšniecības samusināts viņš "Rabočajas Tribunas" korespondentam sāka stāstīt pavisam ko citu - RLS personāls par NLO varētu būt noturējis mākoni, bet tā stari varētu būt bijuši parasti prožektori. Tāpat, iespējams, aizdegusies nevis antena, bet gan izlijusi eļļa, tāpat tomātus dārziņā varētu būt saspiedušas mežacūkas u.tml. /"Rabočaja Tribuna," 1990.gada 23.septembrī/ Viss tas skaidrojums, protams, bija pilnīgi nejēdzīgs. Tikai pēc 2 dienām D.Rudzits veica jaunu un negaidītu viheru. Sarunā ar Anomālo parādību Pēterpils komisijas priekšsēdētāja vietnieku I.Batūrinu viņš piepeši pavēstīja, ka avīzē pie pirmā apraksta beigās gluži vienkārši piemirsuši ierakstīt zemsvītras piezīmi "Ar humoristisku sveicienu." Tai pat laikā viņš kategoriski atteicās nosaukt apdzīvoto vietu, kurā RLS atrodas, tā kavēdams patiesības noskaidrošanu. PGA spēku ģenerālis I.Tretjaks intervijā "Literatūras avīzei" paziņoja, ka nekāda ziņojuma par RLS stacijas antenas iznīcināšanu Kuibiševas rajonā nav bijis, un šo "pīli" it kā izdomājis apgabala avīzes korespondents lasītāju priekam. Krievu ufologi uzskata, ka militāristi vienkārši slēpj patiesos notikumus.

Saites.
Lokatori.
NLO novērojumi.