Aliens

Lančānas vakarēdiena brīnums

Reliģiskais brīnums.

VIII gs. Sanlegoncijas baznīcā (mūsdienās Sv.Franciska baznīca) Lančānas pilsētā Itālijā notika Sv.Vakarēdiena rituāls. Piepeši viena garīdznieka, kas tobrīd kalpoja liturģiju, sirdī iezagās šaubas - vai patiesi maize un vīns ceremonijā ir Kristus miesa un asinis? Vēsture mums nav saglabājusi šī garīdznieka vārdu. Tomēr hronikās aprakstīts brīnums, kas sekoja pēc tam. 
Lai gan garīdznieks, cik spējis, pretojies ķecerīgajām domām, tās viņu tomēr nav pametušas. Viņš turpinājis vadīt ceremoniju un atilstošā brīdī pārlauzis dievmaizīti. Kāds gan bijis viņa izbrīns, kad pārlauztās maizes vietā ieraudzījis kaut ko līdzīgu cilvēka miesai (kaut kāda šausmene, vai?). Pie tam kausā atradies nevis vīns, bet gan šķidrums, kas stipri atgādinājis asinis. Pabeidzis kalpojumu, garīdznieks sparīgi lūdzies. 
Vēsts par šo brīnumu vēja spārniem izplatījās pa apkārtni un no tiem laikiem baznīcu apmeklē daudzskaitlīgi svētceļnieki. 

Kopš tiem laikiem Lančānas jau vairāk kā 12 gadsimtus tiek glabāta Asins un Miesa, kas materializējusies toreizējā Sv.vakarēdiena laikā Sanlegoncijas baznīcā. 

Izpēte. Uzmanību šai anomālijai pievērsuši arī zinānieki. Sākumā relikvijas tika aplūkotas tikai vizuāli, jo citas darbības melnsārči kategiriski bija nolieguši. XX gs. 70.gados tomēr pievērsās arī eksperimentālai pārbaudei. Iegūtie rezultāti bija pretrunīgi. 
Odoardo Linoldi pētījumi (1970.-1971.g.). Tā, piemēram, 1970.gada novembrī un 1971.gada martā Sjēnas universitātes (Itālija) profesors Odoardo Linoldi, kas bija pazīstams anatomijas un patoloģiskās histoloģijas speciālists, kopā ar saviem kolēģiem veica virkni pētījumu un secināja, ka baznīcas relikvijas bija īsta cilvēka miesa un asinis. Miesa esot gabals no sirds muskuļa - tajā esot miokarda, endokarda un klejotājnerva (N.vagus) elementi.
Savukārt "asiņu" paraugs sastāv no 5 dzeltenbrūniem neregulāras formas fragmentiem ar kopējo masu 15,85 g. bez tam pētāmajā paraugā uzieti tāi pat savienojumi, kā normālās cilvēka asinīs, pie tam tādās pat proporcijās. Asins grupa - AB. Interesanti, ka tādas pat grupas asinis uzietas uz slavenā Turīnas līķauta - visdrīzāk tā pieder vīrietim, kas dzīvojis Tuvajos Austrumos.
Rudžero Bertelli pētījumi. Paralēli O.Linoldi pētījumiem savus pētījumus veica arī Sjēnas universitātes cilvēka normālās anatomijas profesors R.Bertelli. Viņa iegūtie rezultāti izrādījās praktiski identiski O.Linoldi pētījumos iegūtajiem.
Atkārtoti pētījumi (1981.g.). 1981.gadā pētījumi tika veikti atkārtoti, pie tam izmantojot modernāku aparatūru. Atkal tika apstiprināts, ka tā ir miesa un Asins.
VVAO pētījumi. Pētījumus veica arī šīs organizācijas speciālisti, pētnieku grupā bija speciālisti no dažādām pasaules valstīm. Tādi pat rezultāti kā iepriekšējiem pētniekiem.

Patiesi šī lieta ir neizprasta, jo Miesa un Asinis atrodas bez jebkādiem konservantiem, tomēr saglabājušies tā, ka atgadina īstu cilvēkveidīgu materiālu. 

Mūsdienas šie Miesa un Asins atrodas tai pat baznīcā uz īpaša paliktņa aiz stikla - šī parikte izveidota XX gs. beigās baznīcas rekonstrukcijas laikā. Lančānas Miesa un Asins atzīta no Romas Katoļu baznīcas puses  kā Sv.vakarēdiena brīnums. 

Saites.
Svētas vakarēdiens.
Reliģiskie brīnumi.

Losandželosas kauja (1942.g.)

Apšaude, kurā amerikāņu PGA II Pasaules kara laikā atklāja uguni pret NLO, kas bija pamanīti virs Losandželosas.

Notikumu gaita. 1942.gada 2.februārī nezināmas izcelsmes objekti naktī parādījās virs Losandželosas, un tur izvietotā pretgaisa artilērija atklāja uguni, domājot, ka tie ir japāņu bumbvedēji. 
Īpašu ziņojumu notikušā sakarā tā laika ASV prezidentam T.Rūzveltam piestādīja Štābu piekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Maršals. Ziņojumā bija aprakstīti notikuma apstākļi. Tātad - naktī uz 1945.gada 2.februāri 15 sfēriskas formas objektu apmēram lidmašīnas lielumā tuvojās Losandželosai no Klusā okeāna puses. Tie lidoja ar ātrumu 300 km/st. Tad NLO nolaidās zemāk un sadalījās grupās pa 3-6 NLO katrā. Amerikāņu pretgaisa aizsardzības spēki tos no zemes apgaismoja ar prožektoriem, bet zenītartilērija atklāja pa tiem uguni. Stundas laikā tika izšauti 1430 šāviņi, bet notriekts nekas netika.
Visu šo izrādi redzēja lielākā daļa tā laika Losandželosas iedzīvotāju. Vēlāk tika apgalvots, ka objekti saņēmuši vairākus desmitus tiešu trāpijumu, bet rezultāti tomēr izpalika.

Mazais Zaļais domā, ka neizšķirts!

Pēc kara tika noskaidrots, ka tonakt japāņi uz Losandželosu nekādas lidmašīnas nebija sūtījuši.

Saites.
NLO novērojumi XX gadsimtā.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).
Losandželosa.

NLO un lokatori

Daļa no NLO lidojumiem fiksēta ar fizikālas uztveršanas ierīcēm - lokatoriem, kas izvietotas gan uz zemes, gan arī cilvēku lidaparātos.

NLO uzvedība radiolokatoru ekrānos. Daļā gadījumu vizuāli novēroti NLO netiek fiksēti radiolokatoru ekrānos. Aerokosmisko fenomenu izpētes grupa franču kosmiskajā centrā Tulūzā snidz datus, saskaņā ar kuriem tikai 5% novēroto NLO fiksē radiolokatori (iespējams, skaitlis samazināts). Tomēr zināma arī vesela rinda gadījumu, kad RLS fiksētie NLO nav redzami vizuāli, lai gan atradušies visai netālu.
Pēc NIKAP sniegtajām ziņām 1948.-1967.gados no 81 gadījuma, kad NLO ir fiksēti ar radiolokatoriem, tikai 60 reizes tos varēts ieraudzīt arī vizuāli.
Tāpat zināms gadījums, kad NLO tika novērots tikai vienā no divu darbīgu RLS ekrānos - katrs no radiolokatoriem darbojās atšķirīgā frekvencē.
Piemēram, 1.klases krievu lidotājs V.Kolupanovs vēsta, ka 1982.gada jūlijā NLO, kas lidoja virs Roslavļas pilsētas aerodroma, bija redzams tikai decimetru viļņu RLS ekrānā, kamēr centimetru diapazona RLS šo objektu nefiksēja.
1950.gadā Korejā kara laikā parādījās NLO un 2 amerikāņu kara lidmašīnām uz laiku pārstāja darboties radiolokatori.
Zināmi gadījumi, kad NLO atzīmes RLS ekrānos ir nepastāvīgas - NLO gan parādās, gan pazūd. Tā, piemēram, kad NLO parādījās virs Vašingtonas 1952.gada jūlijā, NLO atzīmes RLS ekrānos pazuda, kad tika gaisā pacelti iznīcinātāji un parādījās atkal, kad tie aizlidoja.
1957.gada septembrī notika gadījums, kas raksturojas ar visilgāko NLO uzturēšanos RLS ekrānos. Amerikāņu izlūklidmašīna PB-47, kas lidoja virs Misisipas, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas 1,5 stundas kontaktēja ar NLO. RLS fiksēja NLO dažādās tā pozīcijās - pa labi, pa kreisi, lidmašīnas priekšā un aizmugurē, lai gan nezināmu iemeslu dēļ nevarēja izsekot trajektorijas starp šīm pozīcijām. Reizēm ekipāža NLO varēja novērot vizuāli un centās NLO arī sekot, izmetot loku virs Dallasas. Lidmašīnā esošā elektroniskās izlūkošanas aparatūra ELINT fiksēja NLO starojuma frekvenci - 3000 MHz ar 600 impulsu/sek. atkārtošanos.

Jāatzīst, ka NLO konstatēšanas anomalitāte ar RLS nekādi vēl nav tikusi izskaidrota.

Lokatoros novērotie NLO. 1952.gada decembrī, laikam ASV. 6000 m augstumā lidojoša amerikāņu bumbvedēja B-29 borta radiolokatori fiksēja vairākus NLO, kas palidoja garām lidmašīnai ar 8000 ātrumu 8000 km/st. Pēc tam ekipāžas locekļi ieraudzīja vēl 8 gigantiskus NLO, kas šķērsoja bumbvedēja kursu ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 14 000 km/st., pazūdot stratosfērā. Šie NLO tika fiksēti arī ar stacionāriem radiolokatoriem uz Zemes. Avots: Zilā grāmata.
Par NLO rekordātrumu ziņo projekta "Zilā grāmata" bijušais direktors Rupelts savā grāmatā "Ziņojums par NLO," kurā raksta, ka vislielākais NLO ātrums, ko fiksējuši radiolokatori, ir 200 000 km/st.
1957.gada septembrī notika gadījums, kas raksturojas ar visilgāko NLO uzturēšanos RLS ekrānos. Amerikāņu izlūklidmašīna PB-47, kas lidoja virs Misisipas, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas 1,5 stundas kontaktēja ar NLO. RLS fiksēja NLO dažādās tā pozīcijās - pa labi, pa kreisi, lidmašīnas priekšā un aizmugurē, lai gan nezināmu iemeslu dēļ nevarēja izsekot trajektorijas starp šīm pozīcijām. Reizēm ekipāža NLO varēja novērot vizuāli un centās NLO arī sekot, izmetot loku virs Dallasas. Lidmašīnā esošā elektroniskās izlūkošanas aparatūra ELINT fiksēja NLO starojuma frekvenci - 3000 MHz ar 600 impulsu/selk. atkārtošanos.
1973.gadā Kolumbijā (ASV, Misūri) parādījās NLO un uz laiku pārstāja darboties radiolokācijas iekārtas.
1977.gadā parādījās NLO un uz krievu tralera "Vsīlijs Kiseļovs" (Atlantikas okeānā) uz laiku pārstāja darboties radiolokācijas iekārtas.
1985.gadā no marta līdz maijam Gorkijas lidostas (PSRS) RLS dispečieri novēroja vairākus NLO, kas kustējās ar ātrumiem 6000-7200 km/st.
1980.-1984.gados Harkovas radiolokatoru ekrānos 12 reizes tikuši fiksēti NLO, kas lidoja ļoti lielos ātrumos, uzkārušies vai veikuši krasus vertikālus manevrus, taču tikai 4 gadījumos tos varēja novērot arī vizuāli.
1984.gada aprīlī lidmašīnas MIG-21 ekipāža, kas lidoja pārī mācību lidojuma laikā ar otru tādu pašu MIG-u, saņēma brīdinājumu par to ka radiolokators lidojumu maršruta tuvumā fiksējis kādu NLO. Pēc kāda laika lidmašīna it kā tam uzdūrās. Apkalpe sajuta spēcīgu triecienu, apstājās dzinējs. Lidmašīna sāka krist un apkalpe katapultējās.

NLO iznīcina RLS antenu pie Kuibiševas. 1990.gadā naktī uz 13.septembrī tālās izlūkošanas radiolokatora stacijā netālu no Kuibiševas (tagad Samāra) notika ar NLO saistīts incidents. Tas aprakstīts Pievolgas-Urālu Kara apgabala avīzē "Za Rodinu." Viss sācies ar to, ka stacijas dežūrējošā maiņa lokatorā pamanīja liela lidojoša objekta tuvošanos. Maiņas komandieris majors A.Tupļins pavēlēja ieslēgt automātisko atpazīšanas sistēmu, kura "saķerot signālu no objekta, sabojājās" un NLO attēls radara ekrānā piepeši izjuka. Visu to fiksēja mēraparāti un ir arī videoieraksts. Kapteinis P.Lazeiko un vecākais leitnants V.Tolits liecināja, ka no bunkura izgājušie virsnieki ieraudzījuši, kā virs viņiem apmēram 10 m augstumā pārlido trijstūra formas NLO. Stūri bijuši noapaļoti, tā apakša gluda - tajā nebija ne iluminatoru, ne nosēšanās balstu. Augšup no NLO gāja 3 gaiši stari. Jefreitors ("Labāk meita mauka, nekā dēls jefreitors!" Padomju karavīru paruna) S.Dudņiks, būdams sardzē, redzējis kā melns trijstūrains objekts apmēram 15 m izmēros bez logiem un durvīm nolaidās zemē pie stacijas, tad no tā viduča uzliesmoja stars, kas aizdedzināja RLS tērauda antēnu. Kapteinis P.Lazeiko arī pamanīja šo uzliesmojumu, un, kad kopā ar citiem skrēja pie antenas, ieraudzīja, ka tā nokrita uz sāniem un dega it kā būtu no koka. B;akus mētājās tās dzinēji. Sardzes priekšnieks vecākais leitnants V.Gorins pasludināja sardzei trauksmi. Ierindnieks P.Besmetovs, ieraudzījis degošo antenu, pieskrēja jefreitoram S.Dudņikam un sagatavojās šaušanai. Jefreitors iebrēcās, lai nešaujot. Apmēram pēc 1,5 stundām NLO pacēlās augšā un aizlidoja. NLO nosēšanos pie RLS apstiprina arī saimniecības vada komandiera vecākā praporščika V.Voronkova ziņojums, kurā norādīts, ka pēc NLO piezemēšanās sakņu dārzā (redziet, ne tikai omnibusi izbraukā burkānus, bet arī NLO!) visi augu stiebri un tomātu augļi izrādījušies saspiesti un pat zeme bijusi sadragāta kā pēcjaudīga sprādziena. Tā notikums tika aprakstīts avīzēs "Za Rodinu" un "Rabočaja Tribuna," taču pēc tam sākās neizprotamas lietas. Avīzes "Rabočaja Tribuna" korespondentu nez kadēļ vispār neielaida kara daļas teritorijā. Uz avīzes "Sarkanā Zvaigzne" pieprasījumu Pievolgas-Urālu Kara apgabala štāba operatīvais dežurants paziņoja, ka tādas kara daļas vispār neeksistējot. Vēl dīvaināk uzvedās avīzes "Za Rodinu" korespondents D.Rudzits (varbūt latvietis - Rudzītis?), kas bija šo notikumu aprakstījis. Priekšniecības samusināts viņš "Rabočajas Tribunas" korespondentam sāka stāstīt pavisam ko citu - RLS personāls par NLO varētu būt noturējis mākoni, bet tā stari varētu būt bijuši parasti prožektori. Tāpat, iespējams, aizdegusies nevis antena, bet gan izlijusi eļļa, tāpat tomātus dārziņā varētu būt saspiedušas mežacūkas u.tml. /"Rabočaja Tribuna," 1990.gada 23.septembrī/ Viss tas skaidrojums, protams, bija pilnīgi nejēdzīgs. Tikai pēc 2 dienām D.Rudzits veica jaunu un negaidītu viheru. Sarunā ar Anomālo parādību Pēterpils komisijas priekšsēdētāja vietnieku I.Batūrinu viņš piepeši pavēstīja, ka avīzē pie pirmā apraksta beigās gluži vienkārši piemirsuši ierakstīt zemsvītras piezīmi "Ar humoristisku sveicienu." Tai pat laikā viņš kategoriski atteicās nosaukt apdzīvoto vietu, kurā RLS atrodas, tā kavēdams patiesības noskaidrošanu. PGA spēku ģenerālis I.Tretjaks intervijā "Literatūras avīzei" paziņoja, ka nekāda ziņojuma par RLS stacijas antenas iznīcināšanu Kuibiševas rajonā nav bijis, un šo "pīli" it kā izdomājis apgabala avīzes korespondents lasītāju priekam. Krievu ufologi uzskata, ka militāristi vienkārši slēpj patiesos notikumus.

Saites.
Lokatori.
NLO novērojumi.

Lidmašīnas un NLO

Šeit apkopotas ziņas par cilvēka radītu lidaparātu kontaktiem ar NLO.

Zinami ļoti daudz gadījumi, kad NLO novēroti no lidojošām lidmašīnām, daudzkārt NLO ir tām lidojuši līdzi. Zināmi gadījumi, kad NLO ietekmē apstājušies vai neritmiski strādājuši lidojošu lidmašīnu dzinēji. Zinami pat gadījumi, kad tieša sadursme ar NLO vai netieša tā iedarbība izraisījusi lidmašīnas avāriju. 

Pirmās ziņas par fūfaiteriem nāk no britu lidotājiem 1941.gada septembra sākumā. No tā laika fūfaiteru novērojumi ir regulāri no abām karojošajām pusēm visu kara laiku, izņemot vairākus mēnešus 1943.gadā, kad ziņojumi par fūfaiteriem apsīkst.
Arī amerikāņu lidotāji vēl pirms P-61 "Melno atraitņu" (Black Widows) izvietošanas Eiropā ziņoja par fūfaiteru novērojumiem, tomēr pēc dalības ņemšanas karadarbībā Eiropas debesīs nakts "melno atraitņu" piloti regulāri ziņoja par "nezināmiem objektiem," kas paralēli sekojuši viņu lidaparātiem un tumsā mirdzējuši. Amerikāņi atzina, ka vairākas reizes uz tiem šāvuši, bet noslēpumainie objekti nekā nav atbildējuši. Tiek arī uzskatīts, ka tieši "Melno atraitņu" piloti galu galā šos NLO nosaukuši par fūfaiteriem.
1942.gadā kaut kādi nezināmi lidojoši objekti ne reizi vien parādījušies debesīs Pēnemundes tuvumā, kur notika raķešu FAU-1 un FAU-2 izmēģinājumi.
1942.gada 6.martā vienu no angļu bumbvedējiem, kas atgriezās no Esenes bombardēšanas, 4,5 km augstumā virs Zūderzejas sāka sekot kaut kāds nezināms spīdošs objekts. tas bija lodes formā un spilgti oranžā krāsā. Kad NLO pietuvojās lidmašīnai 150 m attālumā, lidmašīna apšaudīja to no ložmetēja, kas nedeva nekādu rezultātu. Pēc kāda laiciņa NLO milzīgā ātrumā aizlidoja.
1942.gada martā vācu iznīcinātājs Me-109 tika pacelts gaisā nezināma lidojoša objekta pārtveršanai, kas tuvojies Banakas aerodromam Norvēģijā. Lidmašīnas pilots ziņoja, ka 100 garais un 15 m diametrā objekts bijis cigāra formas, tam bijušas saskatāmas antenas. Viņa acu priekšā NLO lielā ātrumā šāvies vertikāli augšup un pazudis debesīs.
Unikālu šāda tipa NLO nofotografējuši japāņu kara lidotāji 1942.gadā. Fotogrāfijā redzami divi japāņu iznīcinātāji Tachikava KI-36 (no priekšējā lidaparāta gan redzama tikai aste) un divas spīdošas bumbas/NLO. Protams, tā laika fotogrāfiju kvalitāte bija vāja, un bildē redzamais varētu būt Viskautkas.
1943.gada oktobrī amerikāņu bumbvedēju B-17 uzlidojuma laikā Šveinfurtes pilsētai, virs pilsētas parādījās mazu mirdzošu disku spiets. Tie bija tikai 10 cm diametrā, sekoja bumbvedējiem, nekā netraucējot bumbošanu. Viens no bumbvedējiem ar savu labo spārnu izgāja cauri disku "spietam" bez kādas to iedarbības uz spārnu vai lidmašīnas dzinēju.
1943.gada decembrī cilindriskas formas NLO lidoja pa maršrutu Helgolande-Vitenberga-Neistrelice ar ātrumu 3000 km/st.
1944.gada februārī Kumersdorfas bāzē tika veikti jaunas raķetes izmēģinājumi, tie tika filmēti. Attīstot nofilmēto materiālu izrādījās, ka raķeti tās lidojuma laikā pavadīja kaut kāds sfērisks ķermenis, kas nebija redzams no zemes. NLO veica apļus ap lidojošo raķeti.
1944.gada vasarā Normandijā 4 amerikāņu virsnieki un žurnālists novēroja ugunīgu bumbu, kas pulsēja sarkanīgā krāsā. Tā pietuvojās frontes līnijai, karājās virs tās 15 minūtes, pēcāk ātri aizlidoja.
1944.gada augustā virs Sumatras kāds nezināms objekts sekoja amerikāņu bumbvedējam, kas lidoja kaujas uzdevumā.
1944.gada septembrī, kad izmēģināja pirmo vācu reaktīvo lidmašīnu Me-262 Rehlinas eksperimentālajā centrā, lidmašīnas pilots 12 000 m augstumā ieraudzīja milzīgu NLO ar atveru rindu un ko līdzīgu antenām. NLO drīzi aizlidoja ar ātrumu 2000 km/st.
1944.gada novembrī 415.nakts bumbvedēju eskadriļas (bāzējās Anglijā) lidotāji lidojuma laikā virs Francijas novēroja apmēram 10 spīdošus diskus, kas pārvietojās debesīs vienotā ierindā ar "ekstraordināru ātrumu."
1944.gada novembrī ASV kara aviācijas pilots, leitnants Šlaters (Schlater) apgalvoja, ka savas fizelāžas tuvumā redzējis dejojam sarkanīgas uguns lodes.
1944.gada 14.decembrī par fūfaiteriem ziņo Reiters NY Times.
1944.gada decembrī angļu nakts iznīcinātāja ekipāža, kas lidoja virs Vācijas teritorijas, Hāgenavas rajonā ieraudzīja divas oranžas bumbas. Tās pacēlās un sāka sekot lidmašīnai. Lai no sekotajiem atrautos, iznīcinātājs veica vairākas krasas virāžas, bet abi objekti precīzi atkārtoja visus tā manevrus. Pēc 2 minūtēm bumbas atstājās un aši aizlidoja.
1944.gadā okupētās Polijas teritorijā vācu PGA spēku radiolokācijas iekārtas 15 km augstumā pamanīja kaut kādu NLO, kas ātri tuvojās. Vācieši pa to šāva ar 88 mm kalibra zenītložmetējiem, taču rezultātu nebija. Objekts tikai palielināja ātrumu tā, ka satrauktais novērotājs kliedza: "2000, 3000, 5000 km/st!" Kad NLO samazināja augstumu, pa to sāka šaut arī 22 mm kalibra zenītložmetēji (tie, ar 4 stobriem!). Vizuāli esot bijis redzams, kā trasējošie šāviņi tieši trāpīja objektam, tomēr tas nelikās traucēties. 2 km augstumā NLO mainīja lidojuma virzienu un pazuda no redzamības.
1945.gada sākumā amerikāņu kuģu grupa gatavojās iebrukt Okinavā (Japāna) un pārvietojās gar Nanseišoto arhipelāgu. Kuģu grupas RLS fiksēja 200-300 nezināmu objektu, kas tuvojās kuģiem ar ātrumu 1600 km/st. Tiem pretim tika pacelti iznīcinātāji no aviācijas bāzes kuģiem. Tomēr lidmašīnas neaizķeroties izskrēja cauri lidojošajai armādai, to nemaz nemanīdami. Tikām kuģu RLS operatori fiksēja, ka spocīgo objektu bars pārlidoja virs amerikāņu kuģiem 600 m augstumā, lai gan vizuāli tos neviens tā arī neieraudzīja.
1945.gada februārī amerikāņu līnijkuģis "Ņujorka" un to pavadošie mīnu kuģi Klusā okeāna rieteņu daļā ar saviem ložmetējiem apšaudīja sudrabanas krāsas NLO, kurš bija divstāvu mājas lielumā.
Dona Berlinera (Don Berliner), Vitleja Strībera (Whitley Strieber) “NLO dokumenti“ par šiem novērojumiem raksta sekojošo: skaidrā pēcpusdienā par Ziemeļitālijas tukšajām debesīm spēcīga gaismas strēle. Amerikāņu bumbvedēji lido augstu pirms Po ielejas uzdevumā uzbrukt vācu aizsardzības pozīcijām. Kad vācu iznīcinātāji pacēlās debesīs, piloti pamanīja starojošas uguns lodes sekojot tieši viņu (laikam vāciešu) lidaparātiem. Tikmēr amerikāņu lidotāji ievēroja tādas pašas mirdzošas lodes ap saviem lidaparātiem lidināmies.
Piloti no abām pusēm piesardzīgi vēroja savādos objektus. Visi pieņēma, ka šīs savādās lodes ir kāds slepena ieroča veids, vai izsekošanas ierīces.
1947.gada augustā pie Tampas (Florida) C-47 lidmašīnai pavisam tuvu pielidoja kaut kāds cilindrisks objekts izmēros 2 reizes lielāks par bumbvedēju. Likās, ka sadursme ir neizbēgama, tomēr pēdējā sekundē strauji aizšāvās pretējā virzienā. NLO ātrums bija ap 3000 km/st.

1948.gada oktobrī Ziemeļdakotā Fargo aviācijas bāzes rajonā pilots Hormons nesekmīgi sekoja apaļam spīdošam objektam 30 cm diametrā. NLO ļoti veikli manevrēja, izvairījās no vajāšanas, bet reizēm pats ātri kustējās lidmašīnas virzienā, piespiežot Hormonu izvairīties no sadursmes.

1950.gada septembrī Korejā 3 amerikāņu iznīcinātāju piloti, atgriežoties no kaujas uzdevuma izpildes Korejas kara laikā, virs sevis ieraudzīja divus apaļus sudrabainus 200 m diametrā, kas lidoja apmēram ar 2000 km/st. ātrumu. Negaidīti abi NLO apstājās un sāka vibrēt zvalstoties no viena sāna uz otru. Pēc tam NLO lidoja virs lidmašīnām ar iepriekšējo ātrumu.
1950.gadā Korejā parādījās NLO un 2 amerikāņu kara lidmašīnām uz laiku pārstāja darboties radiolokatori.

1952.gads.
1952.gada jūlijā NLO parādījās virs Vašingtonas. NLO atzīmes RLS ekrānos pazuda, kad tika gaisā pacelti iznīcinātāji un parādījās atkal, kad tie aizlidoja.
1952.gada jūlijā lidmašīna DS-4 lidoja no Ņujorkas uz Maiami. Lidaparāta ekipāža Norfolkas rojonā ieraudzīja 6 spoži spīdošus diskus 30 m diametrā, kas kolonnā un  milzīgā ātrumā lidoja tieši pretī lidmašīnai ar atrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 19 000 km/st. Pietuvojušies lidmašīnai un nemainot ātrumu, diski sagriezās ar malām uz leju un it kā "atlēca" no neredzamas sienas 150 grādu leņķī, aizlidojot pretējā virzienā.
1952.gada decembrī, laikam virs ASV, 6000 m augstumā lidojoša amerikāņu bumbvedēja B-29 borta radiolokatori fiksēja vairākus NLO, kas palidoja garām lidmašīnai ar 8000 ātrumu 8000 km/st. Pēc tam ekipāžas locekļi ieraudzīja vēl 8 gigantiskus NLO, kas šķērsoja bumbvedēja kursu ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 14 000 km/st., pazūdot stratosfērā. Šie NLO tika fiksēti arī ar stacionāriem radiolokatoriem uz Zemes. Avots: Zilā grāmata.

1953.gada martā pie Sonomas ielejas (Kalifornija) divi lidotāji novēroja neparastus NLO manevrus, kas lidoja lielā augstumā. NLO kustējās ļoti ātri un 15 sekunžu laikā veica 3 maza rādiusa apļus, tad veica 2 asus pagriezienus taisnā leņķī no sākuma pa labi, pēc 5 sekundēm pa kreisi, pēc tam apstājās un kādu laiku palika nekustīgs, tad atkal uzņēma lielu ātrumu, atkal apstājās un visbeidzort uzšāvās vertikāli augšup un izzuda skatienam.

1956.gads.
1956.gada jūlijā lidmašīna "Conver" lidoja Piksli rajonā (Kalifornija, ASV), kad to sāka kratīt un kaut kas spēcīgi ietriecās tās labajā sānā. Trieciena rezultātā lidmašīna sāka krist, un tikai 300 m augstumā lidotājam izdevās atgūt vadību. Stipri bojāta izrādījās lidmašīnas astes daļa.
1956.gadā haotiski un aktīvi kustošu NLO novēroja no lidmašīnas, kas devās no Ņujorkas uz Alabamu.

1957.gada septembrī notika gadījums, kas raksturojas ar visilgāko NLO uzturēšanos RLS ekrānos. Amerikāņu izlūklidmašīna PB-47, kas lidoja virs Misisipas, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas, 1,5 stundas kontaktēja ar NLO. RLS fiksēja NLO dažādās tā pozīcijās - pa labi, pa kreisi, lidmašīnas priekšā un aizmugurē, lai gan nezināmu iemeslu dēļ nevarēja izsekot trajektorijas starp šīm pozīcijām. Reizēm ekipāža NLO varēja novērot vizuāli un centās NLO arī sekot, izmetot loku virs Dallasas. Lidmašīnā esošā elektroniskās izlūkošanas aparatūra ELINT fiksēja NLO starojuma frekvenci - 3000 MHz ar 600 impulsu/sek. atkārtošanos.

1959.gads.
1959.gada aprīlī amerikāņu militārā transportlidmašīna C-118 pirms nosēšanās Makkordas aviācijas bazē (Vašingtonas pavalsts) nejauši paziņoja: "Mēs gaisā atsitāmies pret kaut ko," tad noraidīja SOS un pēdējos vārdus "Lūk, tas...," pēc kā lidmašīna nokrita un sašķīda pie Salneras (arī Vašingtonas pavalsts). Bojā gāja visi 4 apkalpes locekļi. Pie tam 2 liecinieki un Ortingas pilsētas policijas priekšnieks Elmvuds paziņoja, ka redzējuši divus izplētņa formas objektus, kas atradušies blakus lidmašīnai tās krišanas brīdī.
1959.gada septembrī Ņūfaundlendas rajonā pie lidmašīnas, kas lidoja no Ņujorkas uz Parīzi, pietuvojās šķīvja formas NLO 30 m diametrā ar rotējošu kupolu un turpināja lidot paralēli lidmašīnai 600 m attālumā. Tad viņš uz brīdi pietuvojās lidmašīnas kreisajam spārnam 15 m attālumā un kreisā spārna dzinēji sāka "raustīties." Kad lidmašīna vaica asu pagriezienu pa labi un atrāvās no NLO apmēram par 2000 m, dzinēji atkal sāka darboties ritmiski. Taču NLO turpināja sekot lidmašīnai un 10-15 m attālumā pietuvojās labajam spārnam - tagad "raustīties" sāka šī spārna dzinēji. Ekipāžas mēģinājumi pa radio sazināties ar zemi bija nesekmīgi, jo nebija radiosakaru. Kopumā NLO lidmašīnas tuvumā sabija 7 minūtes, pēc tam tas ar kolosālu paātrinājumu aizlidoja, bija redzams tikai kā spīdošs punkts. Radiosakari uzreiz atjaunojās.
1959.gada novembrī kāda čehoslovāku militārā aerodroma lidotāji un apkalpojošais personāls virs lidlauka ieraudzīja NLO šķīvja formā un ne mazāk kā 150 m diametrā, apjoztu ar spīdošu gredzenu. Objektu fiksēja arī radiolokatori. Pilnīgi bez skaņas un lielā ātrumā NLO pārlidoja aerodromu apmēram 1000 m augstumā, veica asu pagriezienu par 90 grādiem un nozuda. Pēc minūtes tas parādījās vēlreiz jau tikai 100 m augstumā un 2 minūtes karājās virs lidlauka. Tad zibenīgi uzņēmafantastisku ātrumu un nozuda. Aerodromā esošās lidmašīnas atradās kaujas gatavībā un tās saņēma pavēli pacelties gaisā, tomēr nezināmu tehnisku iemeslu dēļ nespēja to izdarīt. Notikums aprakstīts čehoslovāku avīzes "Kridla vlasti" 1959.gada 26.numurā.

J.Ņefjodova lidojums (1960.g.). 1960.gadā lidotājs izmēģinātājs pulkvedis Jurijs Ņefjodovs (Юрий Нефёдов) traucās debesīs no kāda aerodroma PSRS Tālajos Austrumos ar gluži jaunu Migu (МиГ). Attālinājies par 200 km no aerodroma un jau grasoties griesties atpakaļ, viņš negaidīti pamanīja tuvojamies tam nesaprotamu objektu. Ņefjodovs nosprieda, ka iespējama sadursme, jo objekts lidoja tieši viņa virzienā. Tomēr pie pašas lidmašīnas objekts krasi pagrieza augšup un pazuda augstumos. Ne viena toreizējā lidmašīna nebija spējīga veikt līdzīgu manevru. Ņefjodovs, kā jau pieredzējis lidotājs, to labu saprata un bija ārkārtīgi pārsteigts. Viņš pat pārlika, vai redzētais nevarētu būt bijis mirāža.
Tomēr ar to notikums nebeidzās, jo objekts parādījās atkal. Tas panāca lidmašīnu un kādu laiku lidoja tai blakus, tādejādi Ņefjodovam izdevās objektu tuvāk aplūkot. Tas līdzinājās ovālam, tomēr bija tāds neregulārs un negluds - izraisīja asociācijas ar kartupeli. Pavisam sīki to aplūkot bija apgrūtinoši, jo tas intensīvi spīdēja. Lidotājs paziņoja pa rāciju, ka tam seko kads dīvains objekts. Tomēr dispečieri paziņoja, ka radaros neko neredzot. Neparastais "tupenis" turpināja sekot Migam, tad piepeši rāva uz priekšu un nonāca tieši pilota kabīnes priekšā. Ļoti spoža gaisma lauīja pilotam iespēju ko saredzēt un viņš sāka zaudēt vadību pār lidmašīnu. Ņefjodovs zaudēja pašsavaldīšanos - maksimāli palielināja lidaparāta ātrumu un traucās uz priekšu, negrasoties mainīt nosprausto kursu. Pilots uzskatīja, ka "tupenis" jau nu gan parausies malā, bet nekā! Triecienu pilots nesajuta, bat galva sagriezās reibonī, acu priekšā aizpeldēja violeti apļi. Tas turpinājās tikai dažus mirkļus. Kad pilots atģidās, lidmašīna milzīgā ārumā krita lejup. Ar lielām pūlēm viņam izdevās lidaparātu izcelt no šī stāvokļa (krieviski - штопор).
Noteicis kordinātes, lidotājs atsacījās ticēt savām acīm - izrādījās, ka viņš atrodas 350 km no tās vietas, kur bija zaudējis samaņu. Drebošā balsī viņš lūdza apstiprināt savu atrašanās vietu lidojuma vadītājam. Kad Ņefjodovs sazinājās ar aerodromu, tad dispečieri arī notikušajam nevarēja noticēt, jo Ņefjdova lidmašīna pirms 20 minūtēm bija pazudusi no radaru ekrāniem un viņi uzskatīja to par bojāgājušu.
Kad lidotājs atgriezās bāzē, izrādījās, ka viņa pulkstenis atpaliek tieši par 20 minūtēm. Bez tam, nolidojot liekus 350 km, viņš nebija iztērējis ne pili degvielas, bet tas nozīmēja tikai vienu - 20 minūtes viņš vienkārši nebija eksistējis!
Notikušā izmeklēšanai sasauca īpašu komisiju, kurai tā arī neizdevās izskaidrot notikušo. Visi dokumenti tika nodoti arhīvā, bet notikuma dalībnieki parakstījās par "valsts noslēpuma neizpaušanu." 

1966.gada jūnijā virs amerikāņu militārās nometnes Ngatrenčā (Dienvidvjetnama) parādījās apaļš spīdošs NLO apmēram 15 m diametrā, un uzkārās 100-150 m augstumā virs zemes, apgaismojot visu sev apkārt. Tūdaļ apstājās sešas 100 kW dīzeļa elektroģenerātori šai nometnē un kaimiņos esošajā aviācijas bāzē, divu lidmašīnu dzinēji - tās bija gatavojušās pacelties gaisā, noslāpa 8 strādājoši buldozeri un virkne automašīnu. Vienlaicīgi atslēdzās tankera apgaismojums, kas stāvēja netālu jūrā reidā. Elektriskā aparatūra sāka strādāt tikai 4 minūtes pēc tam, kad NLO pameta šo rajonu.

1967.gada septembrī reisa lidmašīna AN-2 (AH-2) lidoja no Zaporožjes uz Volgogradu un uz viņu nopikēja cigāra formas NLO, tālāk lidodams blakus lidmašīnai. Lidmašīnas dzinēji uzreiz noslāpa un tā sāka planēt. Kad tā nonāca tikai 100 m augstumā virs zemes, NLO spēji uzšāvās augšup un aizlidoja. Tūdaļ iedarbojās lidmašīnas dzinēji un tā no jauna spēja uzņemt augstumu. To redzēja daudzskaitlīgi aculiecinieki ne tikai pašā lidmašīnā, bet arī no 6 apdzīvotām vietām, kas nebija saistītas viena ar otru. Tādejādi notikuma patiesums neizsauc šaubas. Notikušais aprakstīts avīzes "Večerņij Rostov" 1968.gada 27.janvāra numurā.

1968.gada augustā ekipāža un pasažieri lidmašīnā, kas lidoja uz Pertu (Austrālija) novēroja tuvojoties lidmašīnai lielu NLO, no kura pa labi un pa kreisi atradās pa 3 nelieliem objektiem. Novērotāju acu priekšā lielais objekts sadalījās 2 daļās, pēc kā mazo NLO grupas aplidot katru no divām pusēm. Lielā NLO pusītes vairākas reizes apvienojās un atkal sadalījās. Viss novērojums ilga 10 minūtes, pēc kam visa NLO grupa savienojās un aizlidoja lielā ātrumā.

1973.gads.
1973.gada 30.jūnijā saules aptumsuma laikā franči izmēģināja savu "Concorde" lidmašīnu virs Čadas teritorijas 17 000 m augstumā. Ekipāža un zinātnieku grupa, kas atradās lidmašīnā nofilmēja un krāsaini nofotografēja spīdošu NLO sēnes cepurītes formā, 200 m diametrā un 80 m augstumā. NLO virzījās pa šķērsojošu kursu. Objekta kontūras bija neasas, domājams tas bija jonizēta plazmas mākoņa ieskauts. Filmu demonstrēja 1974.gada 2.februārī Francijas TV, taču objekta izpētes rezultāti publicēti netika.
1973.gada oktobrī ar NLO satikās amerikāņu kara helikopteris netālu no Mensfīldas aviācijas bāzes (Ohaija). Lidojot 1000 m augstumā, helikoptera apkalpe ieraudzīja kaut kādu objektu ar sarkanu uguni, kas lidoja paralēli. Piepeši šis NLO mainīja lidojuma virzienu un milzīgā ātrumā sāka lidot perpendikulāri helikoptera kursam tā, ka likās iespējama sadursme. Tūdaļ pārtraucās radio sakari. Lai izvairītos no sadursmes, helikopteris nolaidās līdz 500 m augstumam un tā komandieris pat sāka meklēt nosēšanās vietu. Tikām visi 4 ekipāžas locekļi redzēja, ka NLO jau atrodas virs viņiem 200 m attālumā. NLO bija cigāra formas, 15-18 m garumā, tam bija kaut kāda virsbūve un tas likās no metāla. NLO priekšgalā spīdēja spoža sarkana uguns, bet no apakšējās daļas nāca liels zaļas krāsas konuss. Kad helikopteru apgaismoja šī zaļā gaisma, kompasa bultiņa sāka aši griezties. Pats dīvainākais bija tas, ka helikopteris pats sāka celties augšup, it kā NLO to pievilktu, lai gan vadības kloķi bija ieslēgti priekš nolaišanās un komandieris nebija devis gāzi. Nezināma spēka vilkts, helikopteris pacēlās līdz 1140 m augstumam, pāc kā atskanēja tāds kā sitiens. Drīzi pēc tam apkalpes locekļi ieraudzīja, ka NLO aizlido uz rietumiem un pazūd skatienam. Tūdaļa atjaunojās radiosakari ar bāzi. Interesanti, ka šis gadījums tika izklāstīts ANO Īpašās politiskās komisijas sēdē 1978.gadā. Ziņojumu veica helikoptera komandieris apakšpulkvedis Koins, kas palielina notikuma ticamību.

1975.gada jūnijā NLO ātri pietuvojās meksikāņu pasažieru lidmašīnai. NLO veica virkni manevru un iekārās lidmašīnai astē. Pēc tā lidmašīnā sākās stipra vibrācija, un tā sāka zaudēt augstumu. Iztrūcinātais lidotājs seidzīgi prasīja atļauju nosēsties. Tikai virs paša skrejceļa NLO spēji traucās augšup un nozuda. Apsekojot lidmašīnu, uz tās fizelāžas plaknēm un dibena tika uzietas daudzi tādi bojājumi, it kā kāds lidmašīnu būtu mēģinājis atgriezt ar konservu nazi.

1976.gada jūlijā zviedru iznīcinātāja pilots, kas veica treniņa lidojumu virs Bulmena ezera Smolandē, novēroja 6 deltas formas NLO, kas lidoja šķērsām viņa kursam ar ātrumu 2500 km/st. Viņa acu priekšā objekti piepeši pagriezās par 90 grādiem, bet pēc tam veica kaut kādu negaidītu manevru un traucās augšup ar milzīgu paātrinājumu.

Teherānas incidents (1976.gada 19.septembris). Viss sākās ar iedzīvotāju zvaniem policijai, tie bija satraukušies par neparastām ugunīm debesīs. 75 km attālu no Teherānas tika pamanīts apaļš NLO, diametrā apmēram pusi no redzamā Mēness diska. NLO lidoja 2000 m augstumā, pārmaiņus laistīdamies sarkanā, zilā un zaļā krāsā.
Fenomena izpētei tika gaisā pacelts irāņu iznīcinātājs F-4 (Fantom), taču, tikko tas pietuvojās nezināmajam objektam 45 km attālumā, atslēdzās visas tā iekārtas un radiosakari. Pēc tam viņš pagrieza atpakaļ, un visa lidmašīnas aparatūra atsāka normāli darboties. No zemes pilotam tika dota pavēle atgriezties bāzē, ja jau viņš nespēj pietuvoties NLO.
Otrais F-4 iznīcinātājs bija veiksmīgāks. Kad viņš pietuvojās NLO 45 km attālumā, tam izdevās pat notvert objektu tēmeklī. Tad NLO ātri sāka attālināties, pie tam tā krāsa mainījās no zaļgani-gaišzilas līdz sarkani-oranžai. Tad no NLO atdalījās spožs apaļš objekts apmēram 5 m diametrā (citā aprakstā NLO palaidis luminiscējošu sabiezējumu) un tas lielā ātrumā devās lidmašīnas virzienā. "Es sagatavojos kaujai. Taču mirklī atteica visas manas mērierīces. Es paspēju ieraudzīt kā no NLO atdalījās viena lode, kas devās tieši zemes virzienā," - pēc tam stāstīja pilots. Tad lidotājs pagrieza atpakaļ, viņam izdevās atgriezties lidlaukā. Mazais objekts gan kādu laiku sekoja lidmašīnai 5-6 km attālumā, pēc tam atgriezās pie lielā NLO un savienojās ar to. Lidmašīnas aparatūra atkal atsāka normālu darbību.
Irāna vērsās pie ASV pēc palīdzības izmeklēšanā. ASV GKS pulkvedis Olins Mujs sastādīja ziņojumu, saskaņā ar kuru spožā spīdēšana, ko redzējuši Teherānas iedzīvotāji, esot bijis Jupiters, bet iznīcinātājs F-4 jau bijis pazīstams ar elektronikas problēmām. "Citplanētiešu raķešu" sakarā tika paziņots, ka tai naktī bijis meteorītu lietus. 

1977.gada oktobrī 260 km no Rjazaņas (Krievija) elipses formas NLO pietuvojies 3 kara lidmašīnām, un pilnīgi pārtraucās ultraīsviļņu radiosakari starp lidmašīnām un arī zemi. Kad NLO attālinājās, radio sakari atjaunojās.

1978.gadā no lidmašīnas, kas lidoja maršrutā Ļeņinabada-Maskava, novēroja NLO, kas strauji mainīja izmērus.

1979.gads.
1979.gadā divu lidmašīnu ekipāžas, kas lidoja Barnaulas rajonā (Altaja novads, Krievija) 6 minūtes novēroja spīdošu objektu, kas tuvojās lielā ātrumā, apstājās, pacēlās nozīmīgā augstumā un uzkārās, tad no jaun anolaidās un sāka attālināties. Lidmašīnu borta radiolokācijas iekārtas šo NLO nefiksēja.
Krievu žurnālā "Aviācija un kosmonautika" 1979.gada 3.numurā aprakstīts gadījums, kad krievu pasažieru lidmašīna TU-134 sadūrusies ar kaut kādu spīdošu objektu, kā rezultātā noticis sprādziens un ugunsgrēks, kas lidmašīnai nodarījis nozīmīgus bojājumus.

1981.gada 16.oktobrī incidents gaisā ar NLO iesaisti notika vienā no Baltijas flotes kara daļām. Kaļiņingradas tuvumā raķešnesējas lidmašīnas lidotājs leitnants Korotkovs lidoja 1300 m augstumā ar ātrumu 520 km/st.. gatavojoties nolaisties pamanīja sev priekšā 5 m attālumā ugunīgu bumbu 5 m diametrā. Bumba bija gaiši sarkanā krāsā, bet tās viducī atradās gredzens 1 m diametrā. Mirkli bumba lidoja lidmašīnai pa priekšu, bet tad pazuda. Tūdaļ pat pie lidmašīnas astes atskanējs sprādziens. Uzreiz apstājās lidmašīnas dzinējs un pārstāja strādāt arī mēraparāti. Lidmašīna strauji zaudēja ātrumu un gāja lejup. Tikai tad, kad līdz zemei bija atlikuši kādi 300 m, Korotkovam izdevās iedarbināt dzinējuun veiksmīgi piezemēties. Apsekojot lidmašīnu tika konstatēts, ka bojāti fizelāžas stiprinājumi un spārna augšējās- aizmugurējās daļas aptecētājs. Par šo notikumu rakstīja tā laika krievpadomju presē - "Krasnaja Zvezda" (1981.gada 4.novembrī) un "Pravda" (1981.gada 8.novembrī). detalizētu notikuma izpēti veica kāds A.Mordvins-Šodro un tā izklāstīta "Tehnika Molodoži" 1982.gada 4.numurā.

1984.gada aprīlī lidmašīnas MIG-21 ekipāža, kas lidoja pārī mācību lidojuma laikā ar otru tādu pašu MIG-u, saņēma brīdinājumu par to ka radiolokators lidojumu maršruta tuvumā fiksējis kādu NLO. Pēc kāda laika lidmašīna it kā tam uzdūrās. Apkalpe sajuta spēcīgu triecienu, apstājās dzinējs. Lidmašīna sāka krist un apkalpe katapultējās.

1985.gada maijā tika zaudēti radiosakari ar krievu kara lidmašīnu MIG-21, vēlāk tā avarējusi. Lidmašīnai 1500 m augstumā tuvumā tika novērots NLO. Kad pārmeklēja lidmašīnas avārijas vietu Povorinas rajonā, meklēšanas grupa mežā pamanīja humanoīdu 3,5 m augumā sudrabainas krāsas tērpā. Pēc tam tika novērota kaut kāda spīdoša objekta pacelšanās no zemes.

1987.gada 22.oktobrī avāriju cieta britu iznīcinātājs, kas iekrita Atlantijas okeānā kādus 500 km (m?) no krasta. Apļu pētnieks Kolinss Endrjūss uzskata, ka tajā vainojami Apļi. Pilots pameta lidaparātu vēl virs sauszemes, kad sāka niķoties dzinējs. Bet niķoties tas sāka virs lauka, kurā bija vairāki lieli Apļi. Tas ir zināms, jo pilots par to paspēja paziņot. Tur, blakus Apļiem viņu arī atrada - mirušu.

1988.gada 18.martā ķīniešu lidmašinas ekipāža un pasažieri, kas lidoja no Pekinas uz Urumču, novēroja basketbola bumbai līdzīgu NLO. Sākumā tas lidoja pretim lidmašīnai, bet novērotāju acu priekšā NLO izmainīja lidojuma virzienu un sadalījās 2 daļās, Abas daļas rotēja ar lielu ātrumu un devās prom. Viss novērojums ilga 13 minūtes. 1988.gada 28.martā šo notikumu aprakstīja krievu avīze "Izvestija."

Raksti.
Pilots ziņo, ka viņa vadītā pasažieru lidmašīna virs Hītrovas gandrīz sadūrusies ar NLO.

Saites.
Aviācija un aviatori.