Aliens

Kokoļa ezera briesmonis

Ūdens briesmonis, kas mīt Kokoļa ezerā (Озеро Кок-Коль) Kazahijā.
Kokkoļ - "gaišzilais ezers" (kazahu val.)

Atrašanās vieta. Kazahijas dienvidi, Džambulas apgabals, Karakistakas ieleja, Kokoļa ezers. 

Apraksts. Ap ezeru un ezerā bieži novērotas daudzas neparastas parādības. Lai gan ezerā neietek un no tā neiztek neviena upe, ezera ūdens ir ārkārtīgi dzidrs un svaigs. Tas rosinājis hidrologus uz domu, ka ezera dibenā ir nezināma pazemes alu sistēma. Par to licina arī piepešu ūdens virpuļu parādīšanās ezerā, kas var iesūkt sevī peldošus priekšmetus. Senās leģendas pauž, ka Kokoļa ezers ir bezdibenis un patiesi - dažās ezera vietās hidrologi nav spējuši noteikt dibenu.
Senās leģendas arī vēsta, ka Kokkoļa ezerā Kazahijā pēc vietējo iedzīvotāju ticējumiem dzīvo ūdens gars Aidahars ("velns"), kura parādīšanos virs ūdens vērojuši gan senatnē, gan arī mūsdienās. Čabani daudzkārt redzējuši kā milzīgs dzīvnieks aizvelk zem ūdens putnus un dzīvniekus.
Kazahu pētnieks A.Pečorskis (А.Печерский) apgalvo, ka reiz redzējis dzīvnieku uzpeldēšanas brīdī. Viņš apraksta to kā milzīgu vienkuprainu čūsku 15 m garumā un galvu viena metra platumā.
Vietējais čabans stāsta, ka reiz ezerā nopeldēties izlēmusi divi puiši. Tikko iegremdējušies ūdenī, kā čabans izdzirdējis tos kliedzam. Viņš pieskrējis pie peldvietas, ūdens mutuļojis - bija jau par vēlu.
XX gs. 70.gadu sākumā padomju pētnieki nolēmuši izpētīt šo lietu. 1973.gada jūlija beigās pie ezera ieradušies PSRS ZA līdzstrādnieki ar vietējo skolnieku - dabaspētnieku grupu. Viss atbilda aprakstītajam - dzidrais gaiši zilais ezera ūdens tiešām reizēm burbuļoja.
Reiz viens no pētniekiem nokāpa pie krasta malas un novērot putnus, kā piepeši, tie izbīlī spurdza pa malām, ar spārniem skarot ūdens virsmu. Pacēlās augstāk un, trauksmes kliedzieniem skanot, ņēmās riņķot virs kādas vietas ezerā, reizēm no tās šaujoties stāvus augšup. Zinātnieks neizprata tādas panikas iemeslu, jo ezera spogulis bija un palika rāms. Negaidīti kādus 7-8 metrus no viņa оно подёрнулось рябью. Tad parādījās kaut kādi zigzagi. Ūdens virsma sašūpojās, it kā zem ūdens peldētu milzīgs čūskveidīgs ķermenis, kādu 15 m garumā. Tai pašā laikā galva un astes daļa, kas atradās zem ūdens, palika nekustīgas, it kā radījums locītos uz vietas.
Pētnieks pacēlās stāva paugura galā, lai parādību labāk aplūkotu. Čūskveidīgā locīšanās kļuva tik reljefa, ka pret to plīsa mazie vēja radītie vilnīši. Tā tas turpinājās vairākas minūtes, zinātnieks jau bija pārliecināts, ka no dzelmes parādīsies nezvēra galva. Tomēr minūtēm ejot, radījums atkal sāka iegremdēties.
Tika organizētas diennakts dežūras ezera krastā.Visai drīz nakts vidū, kad mēness tikko bij' aizgājis aiz kalniem, dežurējošie novērotāji Svetlana Ņeprjahina (Света Непряхина) un Vitālijs Plotņikovs (Витя Плотников) padzirdēja skaņu, līdzīgu apslāpētam kamieļa brēcienam.
Skaņu izcelsme palika mīkla. Bet tad palīdzēja lieti. Ezers pārvērtās. Pētnieki pievērsa uzmanību, ka 1,5-2 metri no krasta ūdenī rodas nelieli, bet daudzskaitlīgi virpulīši, it kā ūdeni no apakšas kāds sūktu. Lūk! Virpulīši, skaļa svilpjoša skaņa, "briesmoņa" lokanais ķermenis... Viss saiet kopā kādā versijā...
Ģeologi ir apstiprinājuši, ka Kokoļa ezeram ir ledāja izcelšanās, un tas guļ morēnu nogulu bedrē. Morēnās viegli rodas izskalojumi. Tādi izskalojumi, precīzāk - veseli sifonu veida kanāli, izveidojušies Kokoļa ezera dibenā. Reizi pa reizei, atkarībā no nogulumu daudzuma un pazemes hidroloģiskā režīma,ūdens porcijas tiek iesūktas ezera dibena kanālos. Reizēm vāji - tad redzami sīki virpulīši vai "briesmoņa" ķermeņa locīšanās. Reizēm notiek spēcīga ūdens iesūkšana, droši vien kopā ar gaisu, - tad ezers vēl arī "kliedz." Pietiekami lieli virpuļi varnovilkt dzelmē neko nenojautošu peldētāju.
Diezgan liels aculiecinieku skaits apgalvo, ka dzirdējuši briesmoņa balsi: "tad klusināta piesvilpjoša šņākšana, tad zems ilgstošs rēciens." Skeptiņi apgalvo, ka tieši tādas skaņas var radīt iesūcošie ūdens virpuļi.
Tomēr šaubas paliek, jo dažas detaļas "briesmoņa" sakarā tā arī nav izdevies izskaidrot. Neradījumu raksturoja kā "svilpjošu čūsku"- tas tagad būtu skaidrs, tomēr citi raksturojumi to apraksta kā kamieli ar vienu kupri, pie tam baltu! Kā gan ūdens svārstības varētu notēlot ko tādu?

Saites.
Ūdens briesmoņi.
Kazahija.