Ievainotā cilvēka motīvs
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 23 Novembris 2023 22:43
- Autors Redaktors
Izplatīts alu mākslas motīvs, kurā redzams "sadurstīts" cilvēks, saskaņā ar neirofizioloģisko teoriju to saista ar adepta ieiešanu izmainītas apziņas stāvoklī.
Pešmerles alas „ievainotais cilvēks.” Šis zīmējums zīmēts ar sarkano okru alkova griestos. Senos laikos griesti atradās tikai 1 m augstumā, tādēļ senais mākslinieks varēja zīmēt tikai guļot uz muguras. Zīmējuma nosaukums nācis no daudzām taisnajām līnijām, kuras pētnieki uzskata par šķēpiem, kas caurdur cilvēka ķermeni. Viņam ir dīvaina galvas forma. Virs ievainotā cilvēka galvas attēlota kāda zīme, arī ar sarkano okru. Zīmes un arī šī cilvēka variācijas uzietas arī citās alās, kaut gan identiski tie nav. Pavisam tiešā tuvumā atrodas zubra figūra ar liras formas ragiem (sarkanā okra), tālāk uz griestiem – stilizēts ibekss (kalnu āzis). Telpu starp dzīvniekiem aizpilda visvisādas zīmes, no kurām viena ir „Y” veida. Iespējams, ka visi šie zīmējumi veido vienu kompozīciju, kādu simbolisku kopību, kuru atminēt vēl nav mūsu spēkos.
Tirpšana („skudriņas”!) un it kā durstīšana ar mazām adatiņām ir sajūtama visā ķermenī. Daži šo sajūtu raksturo tā, it ka elektriski lādiņi skraidītu zem ādas. Iespējama pat pavisam patoloģiska sajūta it kā zem ādas veidotu alas un skraidītu riebīgi kukaiņi. Ziemeļamerikāņu indiāņu hitksanu cilts burvis Īzaks Tensa to apraksta ka bišu dzēlienus. Tas būtu interpretējams arī ka citpasauļu būtņu raidītas bultas saurbušas miesā (no šejienes varbūt alu mākslas „ievainotā cilvēka” motīvs). Tungusu šamaņi transos iegāja ēdot mušmires, tas viņiem izsauca neparasti sāpīgas sajūtas – it kā miesā saurbtos bultas, šķeltu miesu, izrautu kaulus. To pašu apmēram saka arī bušmeņu burvji – viņi to vairāk asociē ar kukaiņu kodieniem.
Islāms, mistiskais
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 05 Oktobris 2023 23:21
- Autors Redaktors
Viduslaikos muslmaņu zemēs izplatījās dažādas mistiskas mācības. Neizglītotās un apspiestās tautas mass bija laba augsne šādām idejām. Mistisko mācību paudēji un izplatītāji bija musulmaņu mūki (derviši), kas aicināja vienoties ar Dievu, izmantojot gavēni, lūgšanas un askētiskus vingrinājumus. Viņi izplatīja ticību, ka nākšot mahdi, t.i. Dieva sūtnis, kam būšot jānodibina vispārīga vienlīdzība un labklājība, izdaudzinātā "Dieva valstība" virs zemes.
Derviši sekmīgi konkurēja ar ortodoksālo oficiālo garīdzniecību, samazināja tās ienākumus, ko tā saņēma no ticīgajiem kā nodevas par reliģiskā kulta un ceremoniju pildīšanu. Tāpēc ortodoksālā garīdzniecību, un vispirms jau tās virsslānis, kas sastāvēja no ulemiem - teologiem un fakihiem - likumu zinātājiem, izturējās pret misticisma izpausmēm naidīgi. Toties vienkāršā tauta pret tiem izturējās ar godbijību un simpātijām, jo tie nosodīja bagātnieku mantkārību, tiesnešu pērkamību un valdītāju cietsirdību, slavināja nabadzību un aicināja būt turīgiem. Sevišķi populāri kļuva klejojošie derviši, kas pārtika no dāvanām. Klejojošie derviši, protams, ne bez sava pašlabuma, zīlēja, pareģoja un dziedināja, uzdodamies par Dievam tuvu stāvošiem cilvēkiem.
Uz vietas dzīvojošie derviši apvienojās īpašās organizācijās - brālībās jeb ordeņos. Katra ordeņa priekšgalā atradās audzinātājs - šeihs, kuru visiem ordeņa locekļiem vajadzēja bez ierunām klausīt. Ietekmīgu šeihu parasti ielenca liels pūlis miridu, kas bija viņa novici un mācekļi. Noteiktās dienās viena vai otra klostera derviši sapulcējās uz reliģiskajām ceremonijām (zikrs). Zikra laikā derviši korī skaitīja lūgšanas vai dziedāja svētās himnas, to pavadīdami ar dažādām ķermeņa kustībām. Dažreiz viņi dejoja vai vienkārši griezās riņķī mūzikas pavadījumā. Tā viņi noveda sevi līdz afekta stāvoklim, līdz ģībonim. Šais ceremonijās tika pieļauti arī nepiederīgi skatītāji ordeņa vai klostera reklāmas nolūkā.
Tomēr izrādījās, ka mācība par atteikšanos no zemes labumiem, mācība par nabadzības, atturības un pacietības priekšrocībām pilnīgi atbilda valdošās šķiras un ortodoksālās garīdzniecības interesēm un politikai. Tāpēc XI gadsimtā slavenais teologs Gazali (miris 1111.g.), viens no musulmaņu ortodoksālās ticības pīlāriem, uzņēma misticismu (musulmaņi to pazīst ar nosaukumu "sūfisms") islāma ticības mācības un rituālu sistēmā. Ap šo laiku sūfisms jau vairs nebija opozicionāls virziens, bet bija kļuvis par svarīgu ortodoksālā islāma elementu.
Saites.
Sūfisms un sūfiji.
Islāms un musulmaņi.
Izmiras NLO lidojumu zona
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 28 Jūlijs 2019 08:35
- Autors Redaktors
Bieža NLO vērojumu vieta Izmiras pilsētas apkaimē Turcijā.
Atrašanās vieta. Turcija, Izmiras pilsētas apkaime.
Apraksts. Bieža NLO vērojumu vieta.
1996.gadā NLO virs šī apvidus parādījās debesīs ar zināmu regularitāti.
Saites.
NLO novērojumi.
Turcija.
Iks-datņu ciems
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 15 Augusts 2019 17:46
- Autors Redaktors
X-files village, saukts arī par "briesmīgo ciemu."
Vieta Argentīnā, kur pēc masu mediju ziņām ilgu laiku darbojies čupakabras veida asinssūcējs.
Apraksts. Šā "čupakabras" darbības pētnieki spējuši izskaidrot ar pilnīgi reāliem iemesliem.
Bez "vampīru stāstiem" šis ciems bijis izslavēts arī ar to, ka šeit bieži redzējuši NLO uguņus, pēc kam notikušas dažādas neizskaidrojamas lietas. Piemēram, dzīvniekiem pazuda ģenitālijas un mēles, pie tam "apgraizīsanas" bijušas veiktas ar "ķirurģisku precizitāti." Pēc fermeru stāstītā pie nogalēto dzīvnieku ķermeņiem tikuši uzieti apdeguši apļi zālē, bet uz to nagiem parādījušies nesaprotami zīmējumi, veikti aplī. Fermeri stāstīja, ka to visu pastrādājuši "mazie zaļie cilvēciņi," vampīri, rituālie slepkavas vai sātanisti.
2002.gadā tika pabeigta izmeklēšana par uzbrukumiem zirgiem un lielajiem raulopiem Argentīniešu lauku ciemos. Aģentūra Reiter ziņoja, ka īpašās izmeklēšanas laikā noskaidrots - lopus nogalināja un kropļoja parasti grauzēji. Izmeklēšanu veica Valsts barošanas un dzīvnieku aizsardzības inspekcija - Senasa. "Dzīvnieku nāves iestājās dabiskā veidā. Jau pēc tam to līķus apgrauza grauzēji un knābāja putni," - tādu secinājumu bija izdarījuši Senasa pētnieki.
Tomēr pētnieki nedeva skaidrojumu Apļiem laukos un gredzenveidīgajiem zīmējumiem uz kritušo lopu nagiem.
Saites.
Dzīvnieku sakropļošanas.
Argentīna.
Irīdija anomālija
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 14 Jūlijs 2019 10:02
- Autors Redaktors
Neparasts ģeoloģisks irīdiju saturoša slāņa atradums Itālijā.
Atrašanās vieta. Itālija, 150 km no Romas, aiza pie Gubio pilsētas.
Atklāšana un izpēte. 1977.gadā amerikāņu ģeologs Volters Alvaress aizā netālu no Gubio pilsētas Itālijā lielā dziļumā uzgāja plānu māla slāni, kas saturēja 300 reizes lielāku irīdija daudzumu nekā normā. Slānis atradās uz robežas starp mezozoju un kainozoju - laiku, kad izmira dinozauri.
Iespējamais cēlonis - liela kosmiska ķermeņa nokrišana.