Aliens

Gogolis, nezināmais

Krieviski - Николай Васильевич Гоголь.
Krievu rakstnieks un viena no noslēpumainākajām personībām krievu literatūrā, kura sacerējumi ir mistikas un noslēpumainības pilni. 

Radniecība. Tēvs - Vasīlijs Gogolis (Василий Гоголь).

Nezināmais Gogolis. Dziļi ticīgā Gogoļa māte jau no bērnības iedvesa bijību pret dzīvi pēc nāves. Rakstnieks šos uzskatus nesis cauri visai savai dzīvei, daudzos viņa darbos spilgti aprakstīta aizkapa pasaule.
Vispārzināms fakts ir tas, ka Gogolim bija psihiska saslimšana - viņu vajāja balsis no Citpasaulēm. Domājams, rakstnieks cieta no maniakāli depresīvās psihozes, tolaik gan tādas diagnozes medicīna nestādīja. Psihes traucējumi noveda Gogoli pie depresijas.
Visai Gogoļa ģimenei bija raksturīgi viedie sapņi. Viņa tēvs Vasīlijs Gogolis bērnībā ieraudzīja savu nākamo sievu, kas bija kaimiņa meita, kura toreiz nebija pat gadu veca. tad viņš nolēma gaidīt meitenes izaugšanu, lai apņemtu viņu par sievu.
Viedo sapņu motīvs kā sarkans pavediens vijas cauri visiem rakstnieka darbiem. Parasti viņš tos izmanto kā metaforu. Bieži Gogoļa vēstulēs izmantots apzīmējums "grēka sapnis" (греховный сон), lai aprakstītu Krievijas stāvokli.

Gogoļa nāve. Vēl viena Gogoļa dīvainība - viņš vienmēr baidījies, ka tikai viņu neapglabā dzīvu. Tādēļ pēdējos 11 gadus rakstnieks gulējis tikai sēdus, bet draugiem lūdzis, lai apglabā viņu tikai tad, kad sāk trūdēt. Tieši šīs viņa bailes arī radīja mītu, ka Gogolis aprakts dzīvs. 
Pirms nāves Gogolis palicis arvien reliģiozāks. Kardināli mainījušies viņa uzskati - izlasē "Izvilkumi no sarakstes ar draugiem" ("Выбранные места из переписки с друзьями"), pēcpētnieku domām, gogolis parādās kā cilvēks-morālists, kas reizi pār visām pārsvītrojis visu savu mantojumu. 
Viņa bailes tikt apraktamdzīvam radījušas mītu, ka tā arī tas noticis. Tomēr speciālisti to noliedz. No sākuma Gogolis tika apglabāts Sv.Daņilas klosterī (Свято-Даниловский монастырь), betpēc tam viņu pārapbedīja Novodevičjes kapsētā (Новодевичье кладбище). Vladimirs Iļjins (Владимир Ильин), kas bija klāt rakstnieka pārapbedīšanā, stāstīja, ka kapā nav bijis galvaskausa un zārgs bijis saskrāpēts no iekšpuses. Viņa teiktos vārdus nav apstiprinājis neviens no citiem klāt bijušajiem.

Dīvainība! Uz M.Bulgakova kapa Novodevičjes kapsētā (Maskava) uzstādīts kapakmens, kas agrāk atradās uz Gogoļa kapa un to dēvē par "Golgātu."

Darbi.
"Vijs."  ("Вий") Šis stāsts balstīts uz Gogoļa bērnības murgiem. Pats Gogolis gan saka, ka tā pamatā ir sens nostāsts, un pats viņš neko tajā nav papildinājis. Tomēr Gogoļa daiļrades pētnieki, izpētījuši attiecīgo folkloras sadaļu, neatrada nevienu līdzīgu stāstu.

"Vakari viensētā Dikankas tuvumā." ("Вечера на хуторе близ Диканьки") Tajā esošais velns drīzāk ir komisks, nekā noslēpumains personāžs. 

"Mirušās dvēseles." ("Мертвые души") Pats Gogolis šo sacerējumu sauca par lielisku, iesākumā bija domāta kā triloģija. Poēmas uzrakstīšanai Gogolis patērēja 10 gadus. 1852.gada 24.februārī Gogolis sadedzināja darba otro sējumu. Pēc viņa paša vārdiem, to esot licis darīt ļaunais gars. Jāpiemetina, ka vēl janvārī viņam uzmākušās briesmīgas bailes no nāves, viņš briesmīgilūdzies pa naktīm. Tomēr daživiņa daiļrades pētnieki uzskata, ka otrais sējums ticis sadedzināts kļūdas dēļ kopā ar nevajadzīgajiem papīriem. Pēc nelaimīgās rokraksta sadedzināšanas Gogolis esot kļuvis noslēgtāks un sācis sevi ierobežot ēdiena un miega ziņā. Mūsdienās iespējams atjaunot tikai dažus "Mirušo dvēseļu" otrā sējuma fragmentus, pateicoties dažiem palikušajiem rakstnieka melnrakstiem.

Saites.
Nikolajs Gogolis.