Aliens

Gegarda svētais avots

Dabisks ūdens avots ar dziedinošām īpašībām, kas iztek no klints Gegarda klosterī Armēnijā.

Visdrīzāk, tas tiek godināts kā svēts jau kopš Bronzas laikmeta līdz pat mūsdienām, dievkalpojumi te notikuši arī helēņu laikmetā un stafeti pārņēmuši armēņu kristieši. Ne velti abās pusēs no avota iztekas klints sienās iekalts Dzīvības koka bareljefs.

Alienam.lv zināmi izdziedināšanās gadījumi.

Saites.
Gegarda klosteris.
Dziedējošie ūdeņi.

Gunungkavi megalītiskais komplekss

Gunung Kawi.
Lielākais un vecākais megalītiskais komplekss Bali un lielākais arī visā DA Āzijā, XI gs. karaļu kapenes, vietējā Ķēniņu ieleja.

Atrašanās vieta. Indonēzija, Bali sala, 25 km uz ZA no Ubudas (Bali kultūras galvaspilsēta), pie Tampaksiringa ciema Pakerisanas upes ielejā. Uz to lejup ved 270 pakāpieni.

Tūristam. Ieejas biļete maksā 15.000/7500 (pieaugušiem/bērniem, ieskaitot sarongu) rūpijas. Auto novietošana - 2000 rūpijas

Atklāšana un izpēte. To 1920.gadā atklājis nezināms holandiešu arheologs. Tiek uzskatīts par pašu lielāko megalītisko pieminekli visā DA Āzijā.
Izteikta doma, ka šis komplekss ir ne tikai alu svētnīcu komplekss, bet varbūt pat sena pazemes piramīda. Pētniekuprāt zem kompleksa var atrasties 15 m dziļas pazemes ejas. Par to pavēstīja indonēziešu arheologi zinātniskā konferencē Vašingtonā. Pēc viņu domām patlaban apslēptā struktūra varētu būt būvēta pat vairāk kā pirms 10 000 gadiem. Ģeoradara un seismiskā tomogrāfa izmantošana parādīja, ka Gunungpadana struktūra sastāv no vairākiem slāņiem, kas būvēti dažādos vēsturiskos periodos. Pats augšējais slānis ir 3500 gadu vecs un sastāv no akmens kolonnām un sienām. Nākamais slānis, ko agrāk uzskatīja par dabisku iezi, izveidots pirms 8000 gadu no stabveida iežiem. Trešais slānis veidots no 9-23 tūkstošiem gadu atpakaļ iet 15 m dziļumā un tajā ir lieli dobumi un kameras, kuras izveidojuši senie cilvēki. Šie izmeklējumu rezultāti patlaban vēl nav apstiprināti.

Apraksts. Augšējais slānis sastāv no akmens kolonnām un sienām -  monumentu veido 10 akmenī cirstas svētnīcas (candi). Tās iekaltas klints sienā. Statujas novietotas zem bijību izraisošas 7 m nojumes. Šie kapu pieminekļi veltīti karalim Anakvungam (Anak Wungsu) no Udaijānu (Udayana) dinastijas un viņa sievām.
Austreņu pusē atrodas 5 svētnīcas, kas veltītas karalim Udaijanam (Udayana), viņa sievai Mahendrātai (Mahendradatta) un viņu dēliem Airlangam (Airlangga), Anakvungam (Anak Wungsu) un Marakatam (Marakata). Rieteņu puses svētnīcas veltītas karaļa mazajām sievām un konkubīnēm.
Ziemeļu svētnīcas austreņu sienā ir uzraksts: "Karalis cēlis šeit svētnīcu" (Haji Lumahing Jalu). 

Desmitiem dažādu nelielu, bet kārtīgi izveidotu nišu. Tiek uzskatītas par mistiskām.

Īpatnējas akmens apstrādes pēdas. 
      Vertikāls griezums akmens sienā 4 m augstumā, it kā ar diska zāģi.

Saites.
Megalīti.
Bali sala.

Grebeņikova lidojošā platforma

Krieviski - Антигравитационная платформа Гребенникова.

Ir kukaiņi, kas lido kā NLO - tās ir parastās maijvaboles. Tās XX gs. 80.gados rūpīgi pētīja entomologs Viktors Grebeņikovs (В.С.Гребенников). Viņu interesēja jautājums, kā visai masīvā vabole lido ar saviem īsajiem spārneļiem, spēji maina lidošanas virzienu vienlaikus dūcot. Grebeņikovs izteica hipotēzi, ka maijvaboles spēj levitēt, izmantojot skaņu un spārnu unikālo pārklājumu ar hitīnu. Viņš pats to sauca par "antigravitācijas efektu" un, pamatojoties uz šo principu, uzbūvēja neparastu lidojamo aparātu nelielas platformas veidā.

Pats Grebeņikovs bija stipri cietis no padomju varas, sēdējis GULAG-ā, arī vēlāk ne reizi sadūrās ar varas iestāžu represijām.

Kādu laiku Grebeņikova platformu stipri apsprieda krievu vidū, vienbrīd tas pat atradās Krasnoomskas (vai ir tāda?) muzejā. 1993.gada Nr.4 žurnālā "Tehņika moloģoži"  bija publicēts raksts par to.

Tomēr šodien ir skaidrrs, ka tā ir mistifikācija. Šī platforma gan ntiešām ir, taču tā nekad nav lidojusi. Žurnālā publicētā fotogrāfija, kurā platforma lido, ir viltojums. Fotografijā redzams, ka ēnas nekrīt pareizi. Šodien šādu viltokjumu būtu izdarījuši nevainojami, tomēr tas bija tālais 1993.gads.

Saites.
Antigravitācijas ierīces.

Gogolis, nezināmais

Krieviski - Николай Васильевич Гоголь.
Krievu rakstnieks un viena no noslēpumainākajām personībām krievu literatūrā, kura sacerējumi ir mistikas un noslēpumainības pilni. 

Radniecība. Tēvs - Vasīlijs Gogolis (Василий Гоголь).

Nezināmais Gogolis. Dziļi ticīgā Gogoļa māte jau no bērnības iedvesa bijību pret dzīvi pēc nāves. Rakstnieks šos uzskatus nesis cauri visai savai dzīvei, daudzos viņa darbos spilgti aprakstīta aizkapa pasaule.
Vispārzināms fakts ir tas, ka Gogolim bija psihiska saslimšana - viņu vajāja balsis no Citpasaulēm. Domājams, rakstnieks cieta no maniakāli depresīvās psihozes, tolaik gan tādas diagnozes medicīna nestādīja. Psihes traucējumi noveda Gogoli pie depresijas.
Visai Gogoļa ģimenei bija raksturīgi viedie sapņi. Viņa tēvs Vasīlijs Gogolis bērnībā ieraudzīja savu nākamo sievu, kas bija kaimiņa meita, kura toreiz nebija pat gadu veca. tad viņš nolēma gaidīt meitenes izaugšanu, lai apņemtu viņu par sievu.
Viedo sapņu motīvs kā sarkans pavediens vijas cauri visiem rakstnieka darbiem. Parasti viņš tos izmanto kā metaforu. Bieži Gogoļa vēstulēs izmantots apzīmējums "grēka sapnis" (греховный сон), lai aprakstītu Krievijas stāvokli.

Gogoļa nāve. Vēl viena Gogoļa dīvainība - viņš vienmēr baidījies, ka tikai viņu neapglabā dzīvu. Tādēļ pēdējos 11 gadus rakstnieks gulējis tikai sēdus, bet draugiem lūdzis, lai apglabā viņu tikai tad, kad sāk trūdēt. Tieši šīs viņa bailes arī radīja mītu, ka Gogolis aprakts dzīvs. 
Pirms nāves Gogolis palicis arvien reliģiozāks. Kardināli mainījušies viņa uzskati - izlasē "Izvilkumi no sarakstes ar draugiem" ("Выбранные места из переписки с друзьями"), pēcpētnieku domām, gogolis parādās kā cilvēks-morālists, kas reizi pār visām pārsvītrojis visu savu mantojumu. 
Viņa bailes tikt apraktamdzīvam radījušas mītu, ka tā arī tas noticis. Tomēr speciālisti to noliedz. No sākuma Gogolis tika apglabāts Sv.Daņilas klosterī (Свято-Даниловский монастырь), betpēc tam viņu pārapbedīja Novodevičjes kapsētā (Новодевичье кладбище). Vladimirs Iļjins (Владимир Ильин), kas bija klāt rakstnieka pārapbedīšanā, stāstīja, ka kapā nav bijis galvaskausa un zārgs bijis saskrāpēts no iekšpuses. Viņa teiktos vārdus nav apstiprinājis neviens no citiem klāt bijušajiem.

Dīvainība! Uz M.Bulgakova kapa Novodevičjes kapsētā (Maskava) uzstādīts kapakmens, kas agrāk atradās uz Gogoļa kapa un to dēvē par "Golgātu."

Darbi.
"Vijs."  ("Вий") Šis stāsts balstīts uz Gogoļa bērnības murgiem. Pats Gogolis gan saka, ka tā pamatā ir sens nostāsts, un pats viņš neko tajā nav papildinājis. Tomēr Gogoļa daiļrades pētnieki, izpētījuši attiecīgo folkloras sadaļu, neatrada nevienu līdzīgu stāstu.

"Vakari viensētā Dikankas tuvumā." ("Вечера на хуторе близ Диканьки") Tajā esošais velns drīzāk ir komisks, nekā noslēpumains personāžs. 

"Mirušās dvēseles." ("Мертвые души") Pats Gogolis šo sacerējumu sauca par lielisku, iesākumā bija domāta kā triloģija. Poēmas uzrakstīšanai Gogolis patērēja 10 gadus. 1852.gada 24.februārī Gogolis sadedzināja darba otro sējumu. Pēc viņa paša vārdiem, to esot licis darīt ļaunais gars. Jāpiemetina, ka vēl janvārī viņam uzmākušās briesmīgas bailes no nāves, viņš briesmīgilūdzies pa naktīm. Tomēr daživiņa daiļrades pētnieki uzskata, ka otrais sējums ticis sadedzināts kļūdas dēļ kopā ar nevajadzīgajiem papīriem. Pēc nelaimīgās rokraksta sadedzināšanas Gogolis esot kļuvis noslēgtāks un sācis sevi ierobežot ēdiena un miega ziņā. Mūsdienās iespējams atjaunot tikai dažus "Mirušo dvēseļu" otrā sējuma fragmentus, pateicoties dažiem palikušajiem rakstnieka melnrakstiem.

Saites.
Nikolajs Gogolis.