Eksorcisms, eksorcisti
- Detaļas
- Publicēts 14 Marts 2015
- Autors Redaktors
Latīniskais exorcismus nāk no grieķu valodas vārda ar nozīmi "zvērests." Ar to domāts, ka dēmoniskais spēks tiek piespiests "zvērēt" vai arī to veic piesauktie augstākie spēki.
Krieviski - Изгнаниe бесов, изгнание дьявола.
Maģisks garu un dēmonu zvērināšanas akts, darbības dēmonu jeb ļauno garu izdzīšanai vai atvairīšanai no personām, vietām un lietām, kuras tiek uzskatītas kā to apsēstas, vai viegli var kļūt par to ļaunuma upuriem jeb rīkiem kādu nolūku panākšanai.
Vēsture. Eksorcisti - būrēji kristietībā. Kristīgajā baznīcā eksorcista amats tika ieviests 250.gadā.
Saskaņā ar Eisēbija "Baznīcas vēsturi" (VI, 43.) Romā tolaik bijuši 46 prezbiteri, 7 diakoni, 7 hipodiakoni, 42 kalpotāji un 52 ekzorcisti (būrēji).
Eksorcisma rituāli tiek praktizēti visās reliģijās, arī vēl šodien.
No tradicionālajām reliģijām eksorcisma rituālus veic pareizticīgie, katoļi un arī islāmticīgie. Eksorcisma elementi atrodami arī hinduismā un judaismā, kas uzskata, ka ļaunais gars cilvēku atstāj pa kājas mazo pirkstiņu. Eksorcisma rituālus veica slimību, komerciālu neveiksmju, ģimenisku problēmu novēršanai.
Eksorcisti. Tie ir cilvēki, kas spēj kontaktēt ar Citpasauli - garīdznieki, šamaņi, dziednieki un mediji. Retos gadījumos eksorcismu praktizējuši arī ārsti.
Rituāls. Eksorcisma laikā no nelabā atbrīvojamais cilvēks var izpausties kādā neparastā veidā, lai gan tas nav obligāti. Notiek vairākas aizlūgšanas reizes. Reizēm process ilgst gadiem.
Eksorcisma rituālam ir vairāki etapi. Sākumā tiek noskaidrots, kādā veidā dēmons ieperinājies upurī, pēc tam - dēmona vārds. Pēc tam tiek lasītas lūgšanas, tad - apslacīšana ar "svēto" ūdeni, bet beigās - fiziska upura ietekmēšana jeb pēršana. Tiek pieņemts, ka upuris pats pēršanas sāpes nejūt, bet tās jūt viņā ieperinājusies radība. 'Tātad, šis miesassods domāts dēmonam.
Eksorcisma laikā tiek izmantotas psihotehnikas - ritmiskas kustības, skaņas, lūgšanas, hipnoze, suģestija, arī lamāšana, badināšana, smaržvielu pielietošana, tāpat izmanto arī ēdamus produktus ar nepatīkamu garšu un smaku. Bieži tiek izmantots arī vīns un sāls, kas simbolizē Kristus asinis. Eksorcists izsauc un uzrunā garus to slepenajos, īstajos vārdos, ar vārdiem un žestiem pavēl tiem izpildīt savu gribu, liek ļaunajiem gariem atstāt apsēstos cilvēkus, priekšmetus vai vietas. Tā kā apsēstības pakāpes var būt dažādas, tad arī eksorcists izmanto dažādas metodes - no pārliecinošas sarunas līdz pat labi izstrādātam rituālam. Gadījumos, kad pacientam ir tikai slikta pašsajūta, eksorcists tikai lasa dievvārdus - šai gadījumā eksorcisms praktiski pielīdzināms lūgšanai par veselību. Pie rituāla ķeras tikai gadījumos, kad dēmoniskie spēki pārņēmuši pacienta miesu un saprātu, arī tā runu. Tādos gadījumos eksorcists, runājot ar apsēsto, uzskata, ka runā ar pašu dēmonisko spēku.
Lūgšanu teksti dēmona izdzīšanai ne vienmēr tiek deklamēti skaļi. Tiek uzskatīts, ka dēmonus var padzīt arī ar uzrakstītu lūgšanu. Tādā gadījumā uzrakstīto lūgšanas tekstu ievieto medaljonā un kar kaklā apsēstajam. Tomēr tāda metode nav visai efektīva un tādēļ tiek izmantota reti.
Rituāla laikā pacients izjūt lielas sāpes, viņa psihē notiek nopietnas izmaiņas. Upuris svīst, mēdz spļaudīties, tas vemj, mēdz piemesties caureja. Pārmaiņus karsoņa un aukstuma viļņi. Nereti novērojama mēbeļu un citu priekšmetu bīdīšanās.
Rituāla norises laiks arī var būt ļoti dažāds. reizēm dēmons savu upuri pamet uzreiz, citreoiz tas prasa vairāk laika - dienas un pat nedēļas. Esot zināms gadījums, kad izdzīšanai bijuši nepieciešami veseli 2 gadi.
Eksorcisms kristietībā. Oficiāls eksorcisma rituāls eksistē tikai Romas Katoļu baznīcā, bet tādus praktizē arī protestanti, tiesa, bez dažādu rituāla detaļu ievērošanas. Dēmonus izdzen paši garīdznieki, kā palīgus piesaistot tautas dziedniekus vai pat kādu no apsēstā ģimenes locekļiem.
Katoļu eksorcisms. Romas katoļi eksorcisma rituālus reizēm veic arī Latvijā, bet dara to retos gadījumos un slepenībā, publiski par to runā nelabprāt. Baznīca arī neatklāj cik cilvēki Latvijā saņēmuši tāda speciālista palīdzību. Pārsvarā gan eksorcisms ir parasta lūgšana, kā piemēru minot ainas no Jaunās derības, kurās Jēzus atbrīvoja ļaudis no ļaunā gara.
Katoļu baznīca praktizē mazo un lielo eksorcismu. Mazo var veikt ikviens priesteris bez īpašām zināšanām. Katoļu rituāls tiek sākts ar vārdiem: "Pievedu tevi, ļaunais gars, pie zvēresta Visvarošajam Dievam" (Adjure te, spiritus nequissime, per Deum omnipotentem). Kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem eksorcisma rituāls tiek izpildīts pirms kristībām. Lielais ir nopietnāks, to dara īpaši sagatavots cilvēks, kurš pirms tam ilgi mācījies.
Galvenais katoļu eksorcists bija Gabriēls Amorts (nesen miris), mēļo, ka savas dzīves laikā noturējis vairāk nekā 180 000 eksorcisma rituālus. Viņš esot par ļaunumu nosaucis gan jogu, gan Hariju Poteru.
Patlaban Vatikāna rīcībā esot ap 200 eksorcistu.
Āfrikā viens no pazīstamākajiem eksorcisma rituāliem ir tā sauktais ndup festivāls Dakāras piepilsētā (Senegāla), kur garīgi slimos/apsēstos ved no visas Rietumāfrikas.
Mūsdienās eksorcisma rituāls ir ļoti populārs harizmātiskajās sektās.
Kritika. Kritiķi uzskata, ka šādi rituāli tikai veicina cilvēku garīgo saslimšanu progresēšanu, jo sātans vai dēmoni ir tikai smadzenēs ieperinājušies tēli.
Nospiedums kultūrā.
Grāmata un kinofilma - "Eksorcists." Esot uzņemta pēc patiesiem notikumiem.
"Frančesko Bordža veic eksorcisma rituālu." F.Goijas glezna, 1788.g.
Saites.
Garu pasaule.