Aliens

Eņģeļi

Angelos - "vēstnesis," "sūtnis" (grieķu val.).
Mitoloģiski radījumi, kas sastopami judaismā, kristietībā un islāmā, kā arī tiem ir analogi citās reliģijās, viena no elementāro garu klasēm, kas parasti mēdz parādīties cilvēcīgā formā.

Austrumos saukti arī par dēvām, ar to apzīmē daudz plašāku būtņu loku, nekā ar rietumeiropiešu "eņģeļiem."

Pārdabiska, nemateriāla un nemirstīga būtne, dievu un cilvēku starpnieks saskaņā ar kristīgo, jūdu un muhamedāņu mitoloģiju.
Saskaņā ar mītiskajiem priekšstatiem, eņģeļi kalpo dievam, vada stihijas, ierodas pie cilvēkiem kā Dieva vēstneši, karo pret Dieva ienaidniekiem. Ar dažiem izņēmumiem svarīgākie eņģeļi, kas minēti laicīgos un reliģiskos rakstos, ir virseņģeļi. Viņu vārdi ir Mihaēls, Jofiēls, Samuēls, Gabriēls, Rafaels, Uriēls un Cadkiēls. Jāievēro visu šo vārdu piedēklis «-ēl-». Ebreju valodā tas nozīmē «no Dieva», «kā Dievs» vai «Dieva pārstāvis».
Eņģeļu hierarhiju izveidoja V gs. Dionīsijs, kas savus atradumus balstīja uz ziņām par eņģeļiem, uzmanīgi izpētīdams Svētos Rakstus un laicīgo literatūru. Tieši viņš izvirzīja teoriju par deviņām eņģeļu kategorijām, kas iedalās šinīs trijās/grupās. Šai hierarhijā bijušas dažas variācijas, tomēr mūsdienās visplašāk izplatītā ir Dionīsija teorija.

Ikonogrāfija. Priekšstats, ka eņģeļiem ir ar putnu spalvām klāti spārni, acīredzot izveidojies no to saistības ar debesīm un spējas lidot. Tādēļ tie tiek attēlotiar lieliem spārniem, kas ir simbols to saistībai ar gaisu. Bībelē minētie eņģeļi, kas apmeklējuši cilvēkus un tos mācījuši, parasti ir cilvēkveidīgi.

Serafimi ir paši lielākie eņģeļi.

Pēc paleokontakta teorijas piekritēju domām par eņģeļu prototipiem varēja kalpot Atnācēji, kas senatnē ieradušies uz Zemes un stājušie skontaktā ar zemiešiem. Tāpat izteikta doma, ka eņģeļi ir Garu pasaules pārstāvji, ko cilvēki var ieraudzīt izmainītas apziņas stāvokļos.

Eņģeļu uzvedība astrālā. Eņģeļi ir droši pavadoņi astrālo ceļojumu laikā. Tomēr tie nespēj nolaisties zemākos astrālajos līmeņos, jo tie eņģeļiem kaitē vai pat sagrauj tos. Pat ja tie spēj izdzīvot infernālajos (zemākajos) astrālajos līmeņos, tad tie tur cieš no stiprām sāpēm.
Eņģeļi un dēmoni var tikties tikai astrāla pamatlīmenī, kas ir fiziskās pasaules atspulgs un cieši ar to saistīts. Ja eņģelis tiek redzēts ne sapnī, tad viņš atrodas tieši šai pamata līmenī, kas, pat mums esot nomodā, "uzklājas" mūsu fiziskajai pasaulei. Eņģelis ir un paliek astrālajā līmenī.

Eņģeļi judaismā. Viduslaikos judaismā ļoti izplatīta bija ticība eņģeļiem - tiem bija tāda pat loma kā svētajiem kristietībā. Žīdu vidū plaši izplatījās mistiskā Kabalas mācība. Kā viena no kabalistiskajām grāmatām XIII gs. parādījās sacerējums "Mirdzums" (Zoar), kas, savukārt, mistiskā veidā interpretēja Toru. Šai grāmatā sīki aprakstīti eņģeļi un dēmoni, paradīze un elle, dvēseļu ceļošana utt. Kabalisti apgalvoja, ka zinot attiecīgā eņģeļa vārdu, varot izdziedināt vārdziniekus, apdzēst ugunsgrēkus un vēl visu ko citu.

Eņģeļi kristietībā. Kristietībā uzskata, ka ļaunie gari ir eņģeļi, kas kļuvuši neuzticīgi Dievam.
kristietībā ir priekšstats par sargeņģeļiem, kas kalpo kā atsevišķu cilvēku, tautas vai baznīcas aizbildnis.
Tāpat eksistē priekšstats par kritušo eņģeli Luciferu, kas kalpo Sātanam.
Kristietībā, atbilstoši Bizantijas impērijas galminieku iedalījumam eņģeļi arī tika iedalīti 9 rangos - erceņģeļi, ķērubi, zēravi u.c.

Eņģeļi islāmā. Saskaņā ar musulmaņu priekšstatiem, pie mirušā atnāk divi eņģeļi - Munkārs un Nakīrs, kas to pratina.

Ticība enģeļiem ir viena no daudzām seno animisma priekšstatu paliekām mūsdienu reliģijās. Tomēr pavisam dīvaini ir tas, ka fiksēts ne mazums liecību, kad cilvēki eņģeļus ir novērojuši, pat kosmosā.

Pazīstami attēli, kuros Kristus redzams starp četriem evaņģēlistiem, kas attēloti kā eņģelis, ērglis, lauva un teļš.

Saites.
Garu pasaule.

--------------------------------------------------------

Grāmata par eņģeļiem.

Saturs
Ievads
Eņģeļi
Eņģeļi un septiņi stari
Eņģeļu valstība
Septiņi stari
Gaisma
Pirmais stars / Zils
Otrais stars /Dzeltens
Trešais stars / Sārts
Ceturtais stars / Balts
Piektais stars / Zaļš
Sestais stars / Purpurs un zelts
Septītais stars / Violets
Varenie Virseņģeļi un to dievišķās līdzgaitnieces:
Mihaēls uņ Ticība
Jofiēls un Kristīne
Samuēls un Žēlsirdība
Gabriēls un Cerība
Rafaels un Marija
Uriēls un Aurora
Cadkiēls un Ametista
Te, zemes virsū

Ievads
Dieva visspēcība cauri laikmetiem un kultūrām allaž plūdusi no augšienes. Mūsu kunga vēstnešiem ir spārni, uz kuriem tie nes Dieva mīlestības labo vēsti cilvēkiem, kas mīt uz zemes.
Šie vēstneši ir eņģeli, kas līdzīgi saulei un zvaigznēm nes Dieva gaismu lejup no debesīm. Tāpat kā maigi saules stari plūst lejup no liesmojošas uguns bumbas, tāpat arī debesu eņģeļu pulks, skardams zemi, sadalās miljonos šķautņu un veidu. Ik nākamajā joslā viņu spēks sašķeļas mazākās daļās, lai mēs spētu aptvert citādi neaptveramo Dieva noslēpumu. Ar to, ka viņiem piemīt līdzība mūsu dzīvei, viņi cilvēku pasaulei padara saprotamu Dieva mīlestību, kas iedveš milzīgu bijību. Pēdējos nedaudzos gados par eņģeļiem rakstīts daudz. Tomēr nekas daudz nav sacīts par viņu saitēm ar gaismu un brīnumskaisto varavīksnes krāsu spektru. Mākslas darbos:
• Klīst miljoniem pārdabisku būtņu pasaul's telpā, gan guļot mums, gan esot nomodā.
Džons Miltons,«Zaudētā paradīze»,IV dziedājums

• Es uzskatu, ka mēs zināmās robežās esam brīvi, tomēr ir kāda neredzama roka, kāds sargeņģelis, kas kaut kā — līdzīgi neredzamam propelleram - virza mūs uz priekšu.
Rabindranats Tagore

eņģeļus allaž tēlo nākam no debesīm, un bieži tos apmirdz saules stari, kas laužas cauri mākoņiem.
Kā cilvēks, kas interesējas par debesu hierarhiju, esmu mēģinājusi izprast daudzos veidus, kā mūsu Tēvs/Māte Dievs nāk pie mums. Tāpēc nav jābrīnās, ka manā uzmanības lokā būs eņģeļi savā vēstnešu sūtībā.
Mani savaldzināja īpaša eņģeļu grupa, proti, virseņģeļi, kas vēsturē varbūt ir vislabāk pazīstami. Tie ir vēstneši, kas vienkārši un lietišķi sniedz mums zināšanas par Visumu. Viņi iemieso sevī septiņus Dieva pamatprincipus — spēku, gudrību, mīlestību, šķīstību, dziedniecības spējas, māku kalpot un prasmi piedot; tie ir arī pazīstami kā Septiņi Apgaismības stari. Šie stari ir septiņas varavīksnes krāsas, un ik staru vada kāds virseņģelis.
Iztēlojieties Dievu kā tīru, baltu gaismu. Šī gaisma sasniedz zemi, iedama cauri prizmai, stariem salūztot septiņās dažādās krāsās. Katrs stars atnes Zemes virsū savu atšķirīgu Dievības tēla šķautni.
Piemēram, virseņģelis Mihaēls apliecina Viņa spēku, ; ticību, spēju aizsargāt un sniegt glābiņu. Šī eņģeļa pakļautībā ir pirmais — zilais — stars.
Zemes prizmai griežoties, katrs stars apspīd savu dienu, uz kuru lej spēcīgāku gaismu. Šī stara un šī virseņģeļa iezīmes spēcīgāk iedarbojas tieši šajā nedēļas dienā. Jebkurš no mums attiecīgi atsaucas vismaz uz vienu no šīm īpašībām, kas arī atbilst mūsu dažādajām sūtībām zemes virsū.
Virseņģeli pasaule darbojas kā vīrišķā un sievišķā savstarpēji papildinājumi. Vīrišķais piemīt virseņģeļiem, sievišķais — to līdzgaitniecēm. Gluži tāpat kā mēs, cilvēki, dabā veidodami savu dzīvi, darbojamies vīrišķā un sievišķā pāros, Virseņģeli un viņu līdzgaitnieces iepludina sava stara īpašības cilvēku apziņā.
Septiņi stari atbilst arī citiem dabas modeļiem. Austrumu reliģijas uzskata, ka stari var līdzināties septiņām čakrām — septiņiem cilvēka organisma spēka centriem.
MŪS sargā eņģeli un žēlsirdības kalpi. Viljams Šekspīrs, Hamlets 1:4

Hinduisma un budisma filozofijā Dieva īpašības sadala pa septiņām ķermeņa daļām. Katra no tām satur vienu čakru jeb dzenratu. Ķermenī tie rindojas par mugurkaulu. Ja katra čakra ir nevainojami uzskaņota, ķermenis izjūt vislielāko svētlaimi. Tādā pašā kārtā septiņu staru līdzsvars var ievest mūs augstākajā svētlaimes un gara apskaidrības līmenī.
Es ceru, ka, labāk izprotot virseņģeļm valstību un to kā tā ļauj pasaulei gremdēties mīlestībā un gaismā, mēs izpratīsim savu īsto būtību. Mēs esam Dieva dievišķie bērni. Saistīdamies ar eņģeļiem, mēs varam uzsākt pāreju uz Dieva miera valstību, kā sacīts tēvreizē: «Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.» Dieva, Vienīgā Mūžīgā Saprāta, grandiozā iecere ir apvienot eņģeļu, cilvēces un dabas galveno sastāvdaļu (zemes, ūdens, uguns un gaisa) valstības. Ja līdzās pūš taures eņģeli, tas nav grūti, tas ir dabisks, prieka pilns apziņas pacēlums.

Eņģeļi
• «Mēs neesam nedz gaisma, nedz vēsts, mēs esam tās nesēji... Mūsu vēstij ir mīlestība.»(Eņģelis Vima Vēndersa filmā Tik tālu prom, tik tuvu.}
• Pravietis Muhameds sacīja, ka ik lietus lāsi pavada eņģelis. .
• «Vai tie visi nav kalpotāji gari, atsūtīti, lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana?»Vēstule ebrejiem, l: 14.
• «Viena no svarīgākajām vēstīm, ko mums nes eņģeli, ir šāda: Dzīve patiesībā nav nopietna. Tieši jautrs un viegls prāts ir jaunrade. Dzīve var būt tik skaista kā Debesu krāsas. Cilvēkiem jāievieš savā dzīvē debesīm raksturīgās rotaļas un līksme.» (Terija Linna Teilore, Gaismas vēstnešu autore.)

Vārds Eņģelis
ANGEL s. (senangļu engel, kas atbilst senfrīzu angel, engel, sensakšu engil, senaugšvācu angil, engil, holandiešu, vācu Engel, seno ziemeļnieku ķengill, gotu aggilus (iespējams, ka tā ir tieša grieķu valodas forma, viens no pašiem agrākajiem ģermāņu valodas aizguvumiem no latīņu valodas, kura vietā vidusangļu valodas posmā stājās senfranču forma angele no kristiānisma rašanās laika latiņu valodas angelus, grieķu aggelos — vēstnesis).
Nozīme: 1. teol. Pārdabiska būtne, kas gan fiziski, gan garīgi ir varenāka par cilvēku — īpaši jūdu, kristiešu, musulmaņu un citās teoloģijas. Eņģelis ir Dieva vēstnesis, starpnieks vai pavadonis; kristiešu teoloģijā arī ar īpašu nozīmi: tas ir debesu deviņpakāpju hierarhijā devītās, zemākās pakāpes piederīgais, kas ierindojas tieši pēc Virseņģeļiem (parasti daudzsk. formā). 2. Garīgais gans vai pavadonis — sargs (lietots gan ar, gan bez norādījuma uz ticību kā tādu). Pārnestā nozīmē vidusangļu valodas posmā arī būtne, kas līdzīga šādam garam. 3. Vēstnesis, sūtnis — parasti ar dzejisku pieskaņu. 4. Parastais debesu eņģeļa attēls ar spārniem, garā tērpā.
The New Shorter Oxford English Dictionarv, 1993.(Jaunā, saīsinātā Oksfordas angļu valodas vārdnīca, 1993).

Angel ['eindsal] s. 1. teol. Nemirstīga, pārdabiska būtne, kas pavada Dievu. Viduslaiku mācībā par eņģeļiem tie ir viena no pārdabisko būtņu kategorijām. Tās sarindotas no augstākās līdz zemākai kārtai šādi: serafi, ķerubi, troni; kundzības, tikumi, varas; valdības, virseņģeļi, eņģeļi. 2. Sargātājs gars; ietekmīgs vadonis. 3. Kristīgajā zinātnē. Dieva domu pāreja uz cilvēku.
The American Heritage Dictionarv of the English Language, 1971.(Angļu valodas amerikāņu mantojuma vārdnīca, 1971).

Eņģeļu valstība

Pasaules Telpa no debesu augstumiem līdz zemes klajiem ir pilna ar vareniem valdoņiem un to spārnotajiem padotajiem. Ar viņu starpniecību Dieva mīlestība un varenība brīnumainā skaistumā apņem visu pasauli. Piektā gadsimta mācītais vīrs Dionīsijs vēsta, ka mūs sargā eņģeļu pulki, kas dalās trīspakāpju hierarhijā. Pirmā mīt vistuvāk Dievam, un tajā ir iekļauti serafimi, ķerubi un troņi. Otrajā kategorijā iekļautas kundzības (debesu «ierēdņi»), tikumi (varoņi brīnumdari) un varas (Sātana apkarotāji). Trešajā kategorijā atrodam valdības, virseņģeļus un eņģeļus.
Visā eņģeļu valstībā laikam vispazīstamākie ir virseņģeļi. To pulkā ir virseņģelis Mihails, kas parādās Vecajā Derībā un aptur Ābrahāma roku, kad patriarhs grasās, lai apliecinātu savu ticību Dievam, nogalināt paša dēlu Tzaki.

Jo Viņi sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.
Psalmi, 91:11

Eņģeļi ir gars, tolu ne tāpēc, ka viņi ir gari, viņi ir eņģeļi. Viņi kļūst par eņģeļiem, kad saņem uzdevumu. Vārds «eņģelis» attiecas uz viņu uzdevumu nevis uz viņu dabu. Ja vaicājam pēc šis dabas vārda, tad tas ir Gars; ja vaicā pēc tā uzdevuma, tas ir būt Eņģelim, kurš ir vēstnesis.
Svētais Augustīns

Ar dažiem izņēmumiem svarīgākie eņģeļi, kas minēti laicīgos un reliģiskos rakstos, ir virseņģeļi. Viņu vārdi ir Mihaēls, Jofiēls, Samuēls, Gabriēls, Rafaels, Uriēls un Cadkiēls. Jāievēro visu šo vārdu piedēklis «-ēl-». Ebreju valodā tas nozīmē «no Dieva», «kā Dievs» vai «Dieva pārstāvis».
Eņģeļu hierarhiju izveidoja piektajā gadsimtā Dionīsijs, kas savus atradumus balstīja uz ziņām par eņģeļiem, uzmanīgi izpētīdams Svētos Rakstus un laicīgo literatūru. Tieši viņš izvirzīja teoriju par deviņām eņģeļu kategorijām, kas iedalās šinīs trijās/grupās. Šai hierarhijā bijušas dažas variācijas, tomēr mūsdienās visplašāk izplatītā ir Dionīsija teorija.
Serafimi ir paši lielākie eņģeļi. Viņu žilbinošā liesmaini baltā būtība spēj šķīstīt mūsu apziņu, mūsu esību, visu ārpasauli no visa netīrā. Viņi paātrina un liek pieņemties spēkā debesbraukšanas liesmai — baltajam gaismas staram, kas paātrina mūsu dvēseles šķīstīšanos un atgriešanos pie mūsu Tēva/Mātes Dieva. Stāsta, ka Lucifers jeb Sātans pirms sava kritiena bijis serafims.
Serafimi stāv lokā ap Dieva troni. Viņi pavēsta Dieva nodomus ķerubiem, kas tos pārvērš un padara par projektiem, ko cilvēcei iespējams īstenot.
Ķerubi ir eņģeļi, kam uzlikta atbildība par pašas Dieva būtības un dabas — mīlestības — spēka sargāšanu un izplatīšanu. Viņi vērš plašumā un apstaro ar šīs mīlestības liesmu Visumu, piepildot ar pielūgsmi un mīlestību mūsu sirdis.
Troņi izpilda Dieva lēmumus.
Kundzības, nākamās kategorijas pirmo grupu, varētu dēvēt par debesu birokrātiem. Viņi nodrošina, lai tiktu pildīta Dieva griba.
Tikumi ir brīnumdari, viņi nes zemei Dieva svētību. Viņi ir saistīti ar varoņdarbiem un, kad vajadzīga drosme, to arī iedveš.
Varas cīnās pret Sātanu un gādā, lai Visumā valdītu līdzsvars. Viņi bieži apliecina sevi kā eņģeļi, kas rada dzīvību un nes nāvi.

Pat, ja es kliegtu, kuri gan no eņģeļiem mani dzirdētu? Un pat ja kāds no viņiem mani piespiestu pēkšņi sev pie sirds, šī varenā būtība mani iznīcinātu. Rainers Maria Rilke Duino Elēģijas, I

Valdības sargā pilsētas (valstis) un valdniekus. Šīs būtnes pūlas novērst ļauno spēku iekļūšanu dzīves ritumā.
Virsenģeli valda pār eņģeļiem un sargā cilvēci. Viņi ir vadoņi, starpnieki un visas pasaules ļaužu un dzīvās radības sargi un aizstāvji zemes virsū. Virseņģeļiem dotas tiesības vadīt un rādīt ceļu lieliem eņģeļu pulkiem, kas pēc viņu norādījumiem pastiprina un spēcina kādu atsevišķu Dieva īpašību.
Septiņu virseņģeļu uzdevums ir vadīt septiņus Dievā iemītošo vērtību starus. Virs zemes šie stari parādās septiņu varavīksnes krāsu dažādo nianšu un paveidu izskatā, zilā, dzeltenā, sārtā, baltā, rubīns arkanā un violetā krāsa attiecīgi pārstāv gudrību, mīlestību, šķīstību, kā arī dziedēšanas, kalpošanas un piedošanas spējas.
Virseņģelis Mihaēls ir visu virseņģeļu, kā arī milzīgo eņģeļu pulku diženais vadītājs. Viņu dēvē par debesu karapulku pavēlnieku, un viņš tur rokā zilas liesmas zobenu, ar ko sargā cilvēci. Viņa krāsa — zilā ir pirmais solārais stars, Dieva spēka un gribas paudējs.
Vēstures gaitā virsenģeļi lielāko tiesu tēloti kā vīriešu dzimtes būtnes. Atklāsmes, ko jaunākos laikos mums sniegušas Mistikas skolu mācības, stāsta, ka virseņģeļiem ir dievišķas sieviešu dzimtes papildinātājas, ko varētu dēvēt par līdzgaitniecēm. Kopā ar Mihaēlu darbojas Ticība. Mihaēls nes cilvēcei Dieva spēku kā vīrietis, pavēstīdams domu vai ideju tā, ka tā ir dzirdama. Ticība rīkojas līdzīgi sievietei. Viņas enerģija ir līdzīga mātes enerģijai. Vārds «māte» latīniski skan «mater», kas šajā skanējumā savukārt atgādina angļu vārdu «matter» — matērija. Sievišķīgā enerģija ir zemes spēks, materiālās pasaules spēks. Sievišķais papildinājums praktiski īsteno virseņģeļa jaunrades ideju.

Tāpēc esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne eņģeli, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne kas cits jaunradīts mūs nevarēs Šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
Pāvela vēstule romiešiem 8:38-39

Šajā līdzsvarotajā vīrišķā un sievišķā partnerībā vīrišķā enerģija simbolizē Dieva kā Tēva aspektu; sievišķā — simbolizē matēriju un ķermenisko, kas ir Dieva kā Mātes aspekti. Vīrišķo pusi uzskata par garīgo enerģiju.

Es redzēju Visvareno Kungu sēžam uz augsta, lepna troņa, un viņa ģērba velces apmales piepildīja svētnīcu.
Serafimi lidoja pār viņu, tiem katram bija seši spārni: ar diviem viņi apsedza vaigu, ar diviem — kājas, ar diviem lidoja. Tie nemitīgi sauca cits citam: «Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna viņa godības!» No sauciena skaņām notrīcēja sliekšņu pamati un nams pildījās dūmiem.
Jesajas grāmata, 6:1-4

Sievišķā — simbolizē līdzjūtību, mīlestību un mātes barotājas pienākumus. Bez šiem abiem koncepcijas principiem neeksistētu nekas. Dievs ietver sevī visas dzimtes un dzimtu aspektus, tāpēc dažas reliģijas un kultūras runā par Viņu kā par mūsu Dievu Tēvu / Māti.
Eņģeļus neatradīs lidmašīna, viņi nesēž arī uz mākoņiem. Taču kaut kur Visumā viņi pastāv nemateriālā pasaulē. Tā ir eksistences plakne, kura nav fiziskās pasaules daļa. To nespēj sajust mūsu maņu orgāni. Tas iespējams vienīgi iztēlē vai ar īpašas psihiskas gaišredzības palīdzību. (Gaišredzība ir psihiska spēja saskatīt kaut ko īpašu, bet pastāv arī spēja pārdabiskā kārtā just kaut ko tādu, ko citi cilvēki nespēj.) Ēteriskā valstība ir augstākā līmeņa realitāte debesu pasaules klajumos, un tā visu laiku vējo ap mums. Mums ir iespējams šo realitāti pārdzīvot, ja esam ar mieru darīt savu apziņu caurspīdīgāku. Tur mēs atradīsim iedvesmu un dievišķu sapratni. Tur nav grēku un pagrimuma. Tur mājo eņģeļi.

Cilvēka veidols ir augstāks par eņģeļa veidolu; tas ir augstākais no visiem veidoliem. Cilvēks ir pati pilnīgākā būtne pasaulē, jo viņš tiecas pēc brīvības.
Paramahansa Jogananda Kāda joga dzīves stāsts

Eņģeli un septiņi stari
Eņģelus tādā vai citādā izskatā notēlo gandrīz visas lielās reliģijas pasaulē. Tie ir pieminēti vēsturiskos rakstos jau trīstūkstoš gadus pirms Kristus, kā min Terija Linna Teilore savā darbā Gaismas vēstneši.
Ēģipte, Babilonija, Persija un Indija senos laikos atzina spārnotus eņģeļus. Grieķi un romieši ieviesa eņģeļu spārnus, iespējams, citu kultūru ietekmē.
Varbūt pirmo stingro pamatu zem eņģeļu kājām Rietumu vēsturē izveidoja Zoroastrs jeb Zaratustra Persijā. Viņš dzimis sešsimt gadu pirms Kristus. Zaratustra rakstīja, ka ticies ar daudziem eņģeļiem. «Viņš dēvē tos par Dieva tēla atvasinājumiem vai projekcijām cilvēces virzienā, — nevis par atsevišķām būtnēm, kas stāv starp Dievu un cilvēku,» saka Teilore. (Zaratustra tēlo Dievu kā valdnieku pār eņģeļu galmu. Eņģeli ir milzīgu izmēru vīriešu un sieviešu dzimtes cilvēkiem līdzīgi stāvi, kas atspulgo Dieva spožumu.)
Mūsdienās mēs parasti uzskatām eņģeļus par spārnotiem vēstnešiem. Viņu vēsts ir Dievs, un Dievs ir mīlestība. Mīlestība ir Visuma varenākais spēks. Tā ir pats galvenais, citiem vārdiem, tā ir dzīvības spēks, kas visu dziedē. Tieši šo vēsti mums nes eņģeļi: Dievs / Mīlestība ir viss. Nav vajadzīgs cīnīties. Vajag vienīgi mīlēt Dievu, kā bērni mīl paši savu tēvu. Jūs esat viņa bērni. Ticiet, ka viņš par jums parūpēsies.
To ir gan viegli saprast, taču grūtāk likt lietā un tam noticēt, jo šo pasauli ir radījuši cilvēki un tā mums piedāvā neskaitāmas iespējas, kā darīt pāri citiem un savukārt saņemt par to atmaksu. Kad es pajautāju kādai gudrai un izpalīdzīgai draudzenei, kāpēc viņa netic eņģeļiem, viņa atteica: «Vai eņģeļi lido pār Sarajevu, pār Bostonas Bērnu slimnīcu vai arī pār neārstējamu vēža slimnieku palātu? Ko īsti viņi tur dara?»

Eņģeļi spēj lidot, tāpēc, ka viņi kustas viegli.
Sena skotu paruna

Sarežģīti apstākļi, grūtības un slimības ir mūsu skolotāji, kas spiež mūs griezties pēc palīdzības un problēmu risinājuma pie Dieva. Pat, ja mēs šīs mācības ar prātu neizprotam, mēs sajūtam tās savās dvēselēs. Mēs gūstam iekšēju izpratni un tādējādi mūsu dvēseles nenoliedzami mācās.
Dievs savā lielajā mīlestībā pret cilvēci piešķīris mums brīvību izjust, kā viņš liek lietā savu spēku visās mūsu pasaulītēs, kā arī mācīties pašiem no savas rīcības. Mēs neesam radīti par robotiem, lai būtu ieprogrammēti darīt visu, ko Dievs vēlas, lai darām. Viņš nodrošina mums iespēju izjust gan labā, gan ļaunā divdabību, tā, ka mēs varam apzināti izvēlēties, ļaujot darboties mūsu pašu brīvajai gribai.
Mēs spējam no savas rīcības mācīties ar karmas likuma, citiem vārdiem, ar cēloņu un seku likuma palīdzību. Katra doma, vārds vai darbs tiek reģistrēts kā karma, galu galā atgriezdamies pie mums kāda nepieciešami risināma apstākļa vai situācijas izskatā.
Dievs apvelta mūs ar brīvu gribu. Viņš apvelta mūs ar karmu, lai mēs varētu mācīties paši no savas rīcības. Taču gluži kā darītu ikviens mīlošs tēvs vai māte, Dievs neatļauj saviem bērniem aizklīst pārāk tālu projām no realitātes un saglabā līdzekļus, kā aizvadīt viņus atpakaļ uz labestības ceļa. Dievs dāvā mums daudz iespēju atgriezties pie Viņa.
Eņģeļi ir tikai viens ceļš, ar ko Dievs mūs saudzīgi ietekmē. Eņģelis ir sargs vai vēstnesis, kas nācis no debesīm. Debesis ir vieta, kur mīlestība pastāv visā savā šķīstībā. Eņģelis spēj nonest debesis uz zemi. Mūsu uzdevums ir dot šim mīlas pilnajam skaistumam vietu savā dzīvē un arī dalīties tajā ar citiem.

Garīgajā dzīvē eņģeļiem ir tik liela vara, ka gadījumā, ja es pastāstītu visu, kam šinī sakarā esmu bijis par liecinieku, tas liktos neticams. Jebkuru Šķērsli, kas runā pretī dievišķajai kārtībai, un tāpēc jānovāc, eņģeļi iznīcina vai liek tam ar savu gribasspēku vai vienu vienīgu skatienu izgaist.
Emanuēls Svīdenborgs Debesis, to brīnumi un elle 229. apakšnodaļa

Parasti uzskata, ka Dieva vārda vēstneši ir eņģeļi, turpretī krāsai kā vēsts vadītājai vēsturē piedēvēti mazāki nopelni. Tomēr Vecaja Derībā varavīksne bijusi svarīgo Ziņu nesēja. Tā vēstījusi Lielo Plūdu beigas. Airīna Dalihova un Maiks Būts savā darbā, Aurasomatogēnās psihozes, dziedniecība ar krāsu, augu un kristālu enerģijas palīdzību, min, ka Dievs sūtījis varavīksni kā samierināšanās un derības zīmi. Šie autori arī turpinājumā stāsta, ka senie ķīnieši guldinājuši epileptiķus uz violetām grīdsegām istabās, kur logus rotājuši violeti aizkari. Krāsai vajadzējis uzlabot viņu slikto sajūtu. Pacientus ar skarlatīnu ieģērbuši sarkanās drānās un ārstējuši ar sārtas gaismas stariem.
Informācija, kas nāk no senajām Mistikas skolām, stāsta par septiņiem stariem vai septiņām varavīksnes krāsām — kā tās pauž Dieva dzīvi septiņos dažādos paveidos jeb septiņās attīstības norisēs zemes virsū. Šos starus vada virseņģeļi. Katrs stars pārstāv kādu Dieva svēto īpašību. Ikviena cilvēciska būtne glabā sevī vismaz vienu dievišķu īpašību, un parasti katra indivīda dzīves mācību stundas ietver tieši šīs īpašības izpratni un apliecināšanos šo cilvēku ārējā pasaulē. Mums visiem darīs labu, ja uzzināsim, ar kuru staru vai dievišķo īpašību esam visciešāk saistīti. Palūdziet bērnam uzzīmēt mīlestību, un viņa vai viņš gandrīz vienmēr izvēlēsies savas iemīļotās krāsas zīmuli. Mazotnē mēs mākam lietot krāsu, kas izpauž mūsu jūtas, pat pirms iemācāmies runāt. Simbols, ar ko bieži apzīmē mīlestību, ir sirds vai varavīksne. Tāpat kā ikviens sargeņģelis mēs visi harmonējam ar kādu krāsu, kas ir ārkārtīgi noderīga mūsu dzīves misijai, un, piepildot šo misiju, mēs piekļūstam tuvāk Dievam.
Eņģeļus visumā uzskata par daļu no Dieva diženā nodoma. Septiņi stari nav tik labi pazīstami. Tomēr mēs visi varam redzēt krāsu un visi spējam viegli noticēt, ka krāsas spēcīgi ietekmē mūsu garastāvokli un uztveres spējas. Vai tad ir kāds noziegums noticēt, ka krāsa ir kāda daļa no Dieva nodoma? Vai ka ir īpaši eņģeli, kuri nosaka šīs krāsas iedarbību? Eņģeļi sadarbojas ar stara krāsu, lai palīdzētu iemiesot un likt Dieva brīnišķīgajām īpašībām apspīdēt cilvēci.
Eņģeļi nav nekas cits kā Dieva domas, kas lido uz Patiesības un Mīlestības spārniem, vienalga, kā arī izpaustos viņu īpatnības.
Mērija Beikere Edija
Zinātne un veselība ar svēto rakstu skaidrojumiem 298. lpp. 28-30 rindas

Apvienojot abu uzskatu skolas — tradicionālās kultūras eņģeļus un tiem atbilstošo

krāsu starojumu no senlaiku Mistikas skolām, mēs iegūstam labāku izpratni, kā mūsu Tēvs/Māte Dievs darbojas mūsu labā pašreizējā vietā un laikā, lai mēs varētu to redzēt, tam ticēt un to likt lietā, pārveidodami paši sevi.

 

Septiņi stari

Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību.
Lūkas evaņģēlijs, 12:23

Kā izteikt mūsu Tēva un Mātes Dieva dievišķās vēlmes

Dieviškās vēlmes piepilda Visumu gaismas enerģijas staru izskatā. Šie stari nepārtraukti plūdina uz zemi Dieva mīlestību. Šie stari ir īpašas frekvences gaismas enerģija, kas izraisa specifisku darbību, piemēram, dziedēšanu, prāta apgaismošanu vai smelšanos gudrībās. Stari ir pievērsti dzīvajām būtnēm, kuras pret tiem ir uzņēmīgas. Tie veido arī varavīksnes krāsu pilnīgo spektru, kas ik dienas staro no debesīm. Tos sauc par Septiņiem Apgaismības Stariem. Tie ļauj saskaņoties Rietumu virseņģeļu doktrīnai ar Austrumu domas principiem. Daudzi cilvēki Rietumos pievērsušies Austrumu reliģijām, tādām kā hinduisms, jo tās simboliem ir sakars ar fizisko pasauli, kurā mēs dzīvojam. Šķiet, ka Bībele un Korāns ir pārāk sarežģīti ikdienas lietošanai, turpretī hinduisti nebaidās sacīt, ka mūsu ķermeņos darbojas Dieva enerģijas paveidi. Kā uzskata Austrumu domātāji, katra no septiņām čakrām, organisma spēka centriem, atbilst vienam no septiņkrāsu stariem. Čakru darbību var stimulēt ar jogas vingrinājumiem. Te, Rietumos; medicīnas pasaule tik tikko mostas un sāk apzināties saites starp garīgo veselību un fizisku labsajūtu. Šāda loģiska doma bijusi dala no Austrumu reliģijas jau gadu tūkstošu garumā.
Septiņi stari ir vēl viena iespēja fiziskā aspektā atcerēties septiņu virsenģelu darbu. Stari ir Dievības būtiskās īpašības. Virseņģeli iemieso sevī un vada katrs savu staru tā, lai Dieva gaismas dažādos aspektus varētu nodot cilvēces rīcībā, tā lai cilvēce tos izprastu un liktu lietā. Vai tiešām šķiet tik dīvaini, ja mēs domājam, ka eņģeļiem piemītošie spēki ir atšķirīgi. Visas mūsu zināšanas taču pamatojas uz atšķirību pilnu pasauli. Visu, ko zinām, mēs definējam, minot, kā tās atšķiras no kaut kā cita. Kāpjot augstāk garīgajā attīstībā, šīs

Man tas izskatījās pēc ārkārtīgi skaistām varavīksnēm, tāpat kā iepriekšējās reizes, tomēr vēl skaistākas ar Žilbinoši baltu gaismu, kuras centrā atradās kaut kas neskaidri pasaulīgs; viszilbinoSākā, sniegbaltā parādība brīnumjauki atšķīrās no cita spožuma, tajā zibēja nelieli dzeltenīgi punktiņi, līdzīgi mazām zvaigznītēm,; netālu bija arī citi daiļi greznojumi un, ja es pareizi atceros, visapkārt lokā raibajā puķes, kas ievijās arī vismazākajā daļā. Tāda aina pavērās kreisajai acij. Labajā pusē atradās bezgala jauki tēli, kas izcēlās ar zilo krāsu un tās dažādajām niansēm, jo labā acs pārstāv jūtas un tās - nerada baltās krāsas Žilbas, bet krāsas, kas liesmo.
Emanuēls Svīdenborgs 1748. g. 21. oktobrī

atšķirības pazūd kā uzraksts uz kaļķakmens plāksnes, tām atmet ar roku un apvieno kopā, jo mēs ieraugām patiesību: savu kopību ar visu esošo. Taču mēs nedrīkstam atteikties no atšķirībām un atrauties no tām bez palīdzīgas rokas. Tāpēc eņģeļi panāk līdz pusceļam pretī. Tāpat kā mums, viņiem piemīt īpašas raksturīgas pazīmes. Ikviens no mums jutīs lielāku tuvību ar vienu vai varbūt vairākiem virsenģeļiem un tiem atbilstošajiem stariem. Ja mēs izmantosim savu «sargeņģeli» vai «virseņģeli» un viņam iedalīto varavīksnes joslu, mūsu garīgā augšupeja notiks ātrāk.
Tieši šis mīlas pilnais eņģeļu pulks, kas iedveš mums bijību, ir tas, kurš izskaidro Dievības vēstis cilvēcei. Tā kā Dievības izstarotā enerģija ir tik neaptverami varena, tad jāsamazina šīs kvēlās, tīrās gaismas frekvence, lai cilvēce spētu to uzņemt sevī. Šī prātam neizprotamā informācija un žilbinošās gaismas sniegtais mierinājums plūst lejup no augšas, no debesu hierarhijas, no šīm mīlestības un gaismas būtnēm, no mūsu neredzamajiem sargiem.

Gaisma.

Zinātniskajā terminoloģijā gaisma ir elektromagnētiskā enerģija, kas dažāda garuma viļņos plūst no saules, Ja turēsim pret sauli prizmu, tās pretējā plaknē būs redzama varavīksne. Gaismas stariem lūstot un absorbējoties dažādos viļņu garumos, rodas dažādas krāsas un nianses, un tādas tās redz cilvēka acs. Cilvēkam redzamā fizikālā pasaule ir tikai gaismas viļņu refleksijas, kas ataino priekšmetus acs tīklenē, ļaujot uztvert gaismu un krāsu. Gaismas radītās primārās krāsas ir sarkanā, dzeltenā un zilā. No šīm trim primārajām krāsām tiek radītas visas citas dažādās varavīksnes spektra krāsas vai nianses, ko vien var iedomāties.
Senie sanskrita raksti mācīja Austrumu pasaulei, ka cilvēka organisma iekšienē griežas gaismas enerģijas centri, kas atbilst septiņiem stariem. Visus šos enerģijas centrus

Viņu drānas ir baltas, taču tas nav pasaulīgs baltums. Es nespēju to attēlot, jo ar šajā pasaulē redzamo baltumu to nav iespējams salīdzināt; acij tas šķiet daudz maigāks. Šos mirdzošos eņģeļus ieskauj gaisma, kas tā atšķiras no mūsējās, ka salīdzinājumā ar to viss cits liekas tumšs. Kad redz piecdesmit eņģeļu lielu pulku, cilvēks mulst aiz apbrīnas. Eņģeļi Šķiet tērpti zelta bruņās, kuru plātnītes visu laiku mirguļo, it kā tās visas būtu saulītes.
Pjērs Lamī

Tāpēc, ka Viņa būtība ir Mīlestība, t. i., Dievišķā Mīlestība (Dievs) parādās eņģeļiem debesīs saules izskatā un no Šīs saules izstaro siltums un gaisma. Siltums savā būtībā ir mīlestība, gaisma — gudrība, un, tā kā eņģeļi ir ii garīgā siltuma un gaismas saņēmēji, viņi paši ir mīlestība un gudrība, tomēr ne pasi no sevis, bet no Dieva Kunga.
Emanuēls Svīdenborgs Eņģeļu gudrība; par dievišķo mīlestību un gudrību.

sauc par čakrām, kas senajā sanskritā nozīmē «ritenis» vai «virpulis». Lai gan šie centri ar aci nav saskatāmi, tie darbojas ar noteiktu frekvenci organisma garīgajā jeb bez-miesīgajā līmenī un tos var ietekmēt mūsu domas un jūtas. Čakras kalpo septiņu Dievības izpludināto gaismas staru emanācijas unikālo spēka lauku un īpašību ievadīšanai tieši mūsu organismos. Tās rindojas gar cilvēka mugurkaulu un sākas no tā apakšējā gala jeb koksiksa un turpinās līdz galvvirsai. Katrā augstāk novietotā čakrā paātrinās krāsas, skaņas un mērķa sasniegšanas tieksmes vibrācijas, enerģijai rotējot uz priekšu un atpakaļ. Ja tās ir pilnīgi pareizi sarindotas un griežas gar mugurkaulu, tās iestrāvo mūsu esībā Dieva vitalitāti un šķīsto enerģiju, darot mūsu miesu, prātu un garu veselus un viešot tajos saskaņu. Tādējādi tās apvelta mūs ar iespēju paust šo staru īpašības mūsu pasaulē.
Negatīvas domas un sajūtas apgrūtina šīs čakras, izraisot šķīstās enerģijas plūdumā aizsprostojumus, kas bieži noved pie daudzām garīgu un fizisku ciešanu formām vai «ne-veselības». Tas mums norāda, ko tas nozīmē: mūsu vārds «slimība» nozīme «veselības trūkumu» organismā gan emocionālā, gan fiziskā, gan garīgā līmenī.
Ļoti lieli panākumi miesas, prāta un gara dziedniecībā ir mīlestības jūtām, un tāpēc septiņi skaistie varavīksnes stari ir universāls mīlestības simbols. Krāsa uz mūsu planētas vienmēr bijusi svarīgs jaunrades izteiksmes avots, kā arī dziedniecības līdzeklis. Vārdu sakot, krāsu bieži lieto, lai «uzlabotu garastāvokli». Daba vienmēr lepojusies ar sulīgām krāsām daždažādās niansēs. Runājot par psiholoģisko pusi, vajag tikai palūkoties, cik atšķirīgi jūsu apzinīgo saprātu ietekmē smaragdzaļā, safīrzilā un zeltdzeltenā krāsa. Cilvēkā, kas ierauga sev tīkamo krāsu, tā tūdaļ uzbur prieka jūtas. Mēs viegli piekrītam uzskatam, ka viena krāsa vairāk par citām uzlabo mūsu garastāvokli vai liek justies omulīgāk. Kā apgalvo Būts un Dalihova darbā Aurasomatoģēriās psihozes, dziedniecība ar krāsas, augu un kristālu enerģiju, mūsdienās daudzas slimnīcas izmanto krāsu dziednieciskās īpašības. Smagi slimus pacientus ievieto telpās, kuru sienas krāsotas maigos toņos, lai viņi justos mierīgi, īslaicīgus slimniekus iekārto istabās ar gaišiem, siltiem toņiem, lai paātrinātu veseļošanos un kāpinātu enerģiju.
Palūkojieties uz tās krāsu sistēmas panākumiem, kuru savā grāmatā Krāso mani skaistu izveidojusi Kerola Džeksone. Viņa radījusi cilvēka personībai pieskaņotu krāsu sistēmu, kas balstās uz tādu krāsu izvēli, kuras piederas ādas tonim, matiem un acīm, tad tās saskanēs ar nēsātāja fizisko vibrāciju. Tīro peļņu varētu formulēt šādi: ja izvēlēsities «pareizas krāsas», tūlīt jutīsities labāk.
Padomājiet par krāsām, ko izvēlaties kādai īpašai dienai, m šīs krāsas sakaru ar savu garastāvokli. Safīrzilais varenā virseņģela Mihaēla stars ļauj jums justies drosmīgam(ai) un un enerģiskam(ai), gatavam(ai) rīkoties. Valkājiet kaut ko dzeltenu rūpju pilnā dienā, kad talkā jāsauc gudrība, lai atrisinātu kādu īpašu problēmu.
Virseņģeļi, kas vada šīs brīnišķos solāros starus, pārraida cilvēcei Dieva mīlestības līdzcietīgo raksturu, un saņēmēji to sajūt. Ar šo staru starpniecību eņģeļi sasniedz, baro un aizsargā savus daždažādos cilvēku dvēseļu paveidus. Tā kā šie septiņi stari ir paši būtiskākie Dievības atribūti, tie mūžīgi mūžam piepilda Visumu ar mīlestību, gudrību un spēku.
Labi būtu, ja iztēlosities Dievu kā visas gaismas avotu, līdzīgu saulei. Iedomājieties saules starus kā gaismas plūsmas, kas, sūtītas caur virpuļojošu prizmu, kļūst maigākas un sašķeļas atsevišķās straumēs. Katrā nedēļas dienā prizma virza lejup uz zemi vienas krāsas gaismu spēcīgāk nekā citās dienās.
Līdzīgā kārtā ik cilvēcisks radījums pauž īpašības, kas piemīt vienam no septiņiem stariem spēcīgāk par citiem, un parasti ik indivīda mūža mācība bagātina ārpasauli ar šī viena sev svarīgākā stara raksturīgo īpašību izpratni un skaidrojumu. Daudzi cilvēki vai nu apzināti, vai neapzināti saprot, kura stara ietekmē viņi darbojas. Tas būs viņu dabai radniecīgais stars, kam, iespējams, piemitīs viņu iemīļotā krāsa.

Burvības pilnā nakts, kas ir krāšņāka par tūkstoš mēnešiem! Tajās ar sava Kunga Žēlastību lejā lido eņģeļi un atklāsmes.
Korāns XCVII

Tiem sejas bija it kā uguns liesmas un spārni zelta, viss cits balts un šķīsts. Pat kalna sniegi nemirdz tādā Žilba, kad kāpa lejā tie no zara zarā, caur Rozes ziediem, spārnus vēcinot, tiem vaigs bij mierīgs, acis kvēlē dega.
Dante, Paradīze XXXI

Ja virseņģelus un viņu debesu pulku palīdzību meklē ar īpašu nodomu, cilvēks pēc savas izvēles var pievērst uzmanību kāda īpaša stara krāsai, patiesības raksturiem un īpašībām, ko tas izstaro. Piemēram, darbojoties kopā ar svēto Žēlsirdību, kas iemiesojas sārtajā starā, cilvēkam arvien vairāk jāapzinās mīlestības jūtas kā sevī, tā pret citiem. Virseņģelis Cadkiēls palīdzēs mums vairot piedošanas jūtas, atbrīvojot no emocionālām nastām. Virseņģelis Mihaēls un viņa līdzgaitniece Ticība stiprina mūsu drosmi un apņēmību. Viņi izmanto Dieva gribu, lai vadītu mūsu mūžus pretī pozitīviem mērķiem. Virseņģelis Gabriēls ar līdzgaitnieci Cerību stiprinās cerību un šķīstīs domas, lai vestu mūs pretī cildenākam garīgumam. Virseņģelis Jofiēls un Kristīne palīdzēs mūsu garam labāk izprast Dievu un Viņa garīgos likumus, tā vairojot mūsu gudrību.
Šiem septiņiem varavīksnes stariem katram piemīt savs spēks. Tomēr tie darbojas arī kopā. Sārtais, dzeltenais un zilais veido mīlestības, gudrības un spēka trijotni. Saskaņā ar Mistikas mācībām šīs trīs Dieva īpašības salējas kopā sirds čakrā, veidojot organismā pamatu Dieva darbam, un tās sauc par Trejkāršo Liesmu. Trejkāršu krāsu liesma ir dievišķā dzirksts, kas piestaro mūsu dzīvi ar Dieva Kunga garu. Pār zilo staru valda Dieva taisnīgais karotājs virseņģelis Mihaēls un viņa līdzgaitniece Ticība, pār sārto — virseņģelis Samuēls un Žēlsirdība, pār dzelteno — virseņģelis Jofiēls un Kristīne. Trejkāršā Liesma ir dzīvības dzirksts, kas spīgo organisma sirds centrā. Tā ikvienā no mums veido patvērumu Dieva būtiskākām īpašībām.
Trejkāršā Liesma ataino arī Svēto Trīsvienību. Spēks simbolizē Tēvu, Gudrība — Dēlu un Mīlestība — Svēto Garu. Tāpēc Mīlestība, Spēks un Gudrība, saliedamās

«... Šāda būs derība, ko es slēgšu...,» saka tas Kungs: «Es iedvesīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, Es būšu viņu Dievs, un tie būs mana tauta ...Jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, — tā saka tas Kungs, — jo es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!»
Jeremijas grāmata 31:33,34

kopā, veido sirdī spēcīgu, līdzsvarotu kaujas vienību, kurā katra liesma apvalda un regulē abas pārējās.
Šis enerģijas kopums mūsu sirdī ir Dieva elektriskā strāva, kas liek mums darboties. Mēs neesam iesprausti elektriskā kontaktligzdā līdzīgi spuldzei, kurai liek spīdēt cilvēka roku radīts strāvas avots. Tas ir Dieva mīlestības spēks, kas apgaismo mūsu sirdis un dvēseles un ik mirkli dod spēku darboties, dzīvot un elpot. Dieva īpašais spēks mīt mūsu šūnās, nervos un prātam neaptveramajā formu kopībā, kas padara cilvēku par to lielisko būtni, kura tā ir, jo viss patiešām ir viens dižens spēks, proti — Dievs. Vērsieties pie visiem eņģeļiem, lai tie palīdz dziedēt jebkuras miesas, prāta vai gara vainas. Sadarbojieties ar šīm enģeliskajām, spilgtajām varavīksnes plūsmām, lai panāktu garīgu atmodu un gūtu mierinājumu. Jo šīs plūsmas ir īstenās un būtiskās Dievības īpašības, tās mūžīgi mūžos pauž mīlestību, spēku un gudrību to darbībā. Neaizmirstiet tās izmantot, un jūs allaž apzināsities, ka neesat vieni.
Palīdzība nav nekur tālu. Dievs ir sūtījis Savus eņģeļus, lai tie rūpētos par visām Savām mīļotajām būtnēm zemes virsū.

Pirmais stars
Zils

Pirmā solārā staru plūsma simbolizē gan Dieva spēku un gribu, gan arī ticības un aizsardzības varenību. Spē¬kam ļoti bieži piemīt papildu nozīme, proti, tas saistīts ar cīņu un vardarbību, kas noved pie pāri darījumiem. Domā¬jiet par spēku nevis kā par ļaunu impulsu, bet gan par tādu spēku, kas atrodas visu lietu darbības un kustības pamatā. Vispārinātā nozīmē tas ir ikvienas mūsu rīcības dzinējspēks.
Safīra stars nes lejup Dieva spēku, kas nekad nav ļauns. Pirmais stars sasniedz zemi savā visspēcīgākajā izpausmē otrdienās. To vada virseņģelis Mihaēls un viņa līdzgaitniece Ticība. Valdnieki, izpildvaras pārstāvji un sabiedrības kalpi parasti strādā šī stara ietekmē.

Ticiet man: visā, ko mēs dēvējam par pārbaudījumu, bēdām vai pienākumu, jūtama Eņģeļa roka.
Fra Džovanni

Šīs krāsas stars apspīd pasaules vadošās personas, jo māca šos cilvēkus pareizi izlietot varu. Safīrzilais stars sūta mums Dieva spēka izpratni, lai mēs kaut ko neizkropļotu. Panākt, lai Dieva varu izlietotu pareizi, var, attīstot četras pamatīpašības: mīlestību, spēju piedot, pazemību un ticību. Tās ir esības īpašības, kas dod mums tiesības pildīt uzticētos pienākumus, līdzsvaroti modulējot un sajaucot kopā Dieva būtiskās pamatīpašības. Kad visi šie četri stūrakmeņi ir līdzsvaroti un atrodas vietā, mēs bieži atskāršam, ka esam augstu cienīti sabiedrības vadoņi.
Sākot izprast, kā izmantot Dieva likumus, lai pildītu Viņa gribu, mēs visi varam kļūt par vadoņiem. Mēs varam vadīt un mācīt citus, kā likt lietā Dieva dāvanas. Jo vairāk cilvēce izprot un apgūst ikvienu šo īpašību, jo autentiskāks būs Dieva spēks, kas strāvo mūsu dzīslās.
Sabiedrības līderis gūs labumu no safīrzilā stara, jo šī gaisma vairo ticības un aizstāvības pienākuma apziņu. Šī stara ietekmētā rīcība palīdzēs vadītājam būt godīgam un nekalpot pašlabumam. Pieņemot lēmumus, allaž var to da¬rīt, atgādinot sev cilvēkmīlestību. Pakļaujoties Dieva gribai, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ar ko pildītas mūsu dvēseles, mēs noejam ceļu no instinktīvas jausmas līdz mums nolikta¬jam patiesajam un šķīstajam mērķim, veidojot dzīvi radošāku.
Mūsu rokās ir izvēle — vai izmantot šo dievišķo dāvanu, garīgi attīstoties, iedami pretī labam mērķim, vai dodoties pretējā virzienā un izraisot negatīvas sekas.
Dievs piešķir cilvēcei spēju radīt ar runātā vārda spēka palīdzību. Mums jāiemācās šo mūsu vārda un balss spēku izmantot pareizi, lai teiktais neskanētu negatīvi un nenoda¬rītu ļaunumu. Ar sava Vārda spēku Dievs radīja Visumu.
Saffrzilās krāsas starojums centrējas kakla čakrā, kas saskaņā ar hinduistu un budistu ticību ir organisma sakaru vadības punkts.
36
Pirmā stara valdoņi ir virseņģelis Mihaēls un viņa līdz¬gaitniece Ticība.

Katra redzamā lieta šajā pasaulē ir nodota kāda eņģeļa aizbildniecībā.
Sv. Augustīns Astoņi jautājumi

Otrais stars
Dzeltens

Otro solāro staru bieži dēvē par apgaismības, gudrības un sapratnes «saulstaru». Tā zeltdzeltenā krāsa rotā zemes gaisotni lielāko tiesu svētdienās. Šis stars ļauj cilvēcei izmantot savas jaunrades spējas, lai uzveiktu «tumsas laik¬metu» mūsu pašu sirdīs un visā apkārtnē.

Austrumu uzskati atbilstoši tam novietojuši dzeltenā stara čakru galvvirsā.
Gaisma dod mums iespēju fiziski redzēt ar acīm, tomēr tā ir arī spēkpilna un iemīļota metafora prāta un gara spējām. Gaisma nozīmē tumsas galu. Apgaismība nozīmē neziņas galu. Pēc budistu domam, apgaismība ir pēdējais svētītais stāvoklis, augstākais punkts uz cilvēces attīstības kāpnēm, kur vairs nav nedz iekāres, nedz ciešanu.
Kļūstot gudriem, mūs pamet bailes. Neziņa, bailes un rijība nes sev līdzi karus, aizspriedumus un naidu. Gudrība un apgaismība apveltī ar mieru, jo to avots ir Dievs.

Labas domas rada labus darbus, un ļaunas domas rada ļaunus darbus. Naidu nekad neizdeldē ar naidu, to izbeidz mīlestība.
Budda

Agros viduslaikus nosauca par «tumšajiem laikiem», lai tā apzīmētu intelektuālo stagnāciju, kas iestājās pēc Romas impērijas bojāejas. Tas bija periods no mūsu ēras 400. līdz 1400. gadam, kad Eiropā prasības pēc zināšanām, mākslas un arhitektūras atradās zemā līmenī. Zinātnisku un tehno¬loģisku sasniegumu bija maz.
Par apgaismības laikmetu savukārt nosauca visu 18. gad¬simtu, kad Eiropa gozējās labklājības un kultūras attīstības staros. Svarīgi atklājumi notika zinātnē. Domātāji sāka apšau-bīt visu, pamatodamies uz jaunu — tīra racionālisma filozofi¬ju, kas nozīmē pilnīgu paļaušanos uz cilvēka saprātu. Sajūtās sakņota jeb intuitīva atklāsme tika noraidīta. Tas bija iemesls zināmam destruktīvam skepticismam, kas noliedza jebko pārdabisku. Tomēr doma, ka uz visu jālūkojas no intelektuāla viedokļa, lika veidoties plašiem humanitāriem uzskatiem un attīstīties filantropijai, kas nesa lielu labumu sabiedrībai.
Ja lielāka kļūst cilvēka spēja izprast augstāku saprātu, pār viņu nāk Dieva apgaismība un gudrība. Pētot, kāpēc mēs dzīvojam uz zemes, cilvēki nemitīgi pūlas izprast iemeslu, kas tādā pasaulē, kura šķietami beidzas ar nāvi, tomēr mudina mūs cīnīties. Varbūt tieši dzeltenā stara ietekmē mēs kļūstam pietiekami saprātīgi, lai šādas beigas apšaubītu. Mēs nespējam pilnīgi akli piekrist šim materiālistiskajam uzskatam par dzīvi un nāvi. Mēs nespējam arī pilnīgi atsacīties no cerības, ka esam kaut kas vairāk par miesu, kura dzimusi, lai bez kādas jēgas mirtu. Dzeltenais gaismas stars mums ļauj izprast mācības, kas jāsmeļas no saviem dzīves apstākļiem, lai garīgi progresētu.
Krāsā un arī citādi līdzīgs saulei, mūsu dabiskajai gais¬mai, otrais stars nes lejup kristīgo koncepciju: «Tāpat kā augstumos ir arī lejā», jo saule nemainīgi plūdina savus vibrējošos starus pār visiem, kas atrodas lejā zemes virsū. Saule ir būtisks esamības elements, kas dāvā veselību, labklājību un liek visam mums apkārt krāšņi riest pumpurus. Bez saules taču nebūtu zemes augļu!
Tātad zelta krāsa jau sen bijusi saistīta ar labklājību, un šis dārgmetāls ir mūsu naudas sistēmas pamats. Tas ir arī simbols Dieva mīlas pārpilnībai, kas līst lejup no lielā, zeltītā Visuma centra pār tiem, kas pieņem mīlas pilno, bagātīgo mūsu Dieva Tēva/Mātes klātbūtni, jo tā ietver vēlmi sniegt visai cilvēcei vienīgi mīlestību, mieru, labklājību un patiesu spēku.
Virseņģelis Jofiēls un tā līdzgaitniece Kristīne vada otro solāro staru, bijādami dievišķo gudrību. Šī stara eņģeļi iemīt skolās, augstākās mācību iestādēs un teoloģijas izglītības centros. Viņu die¬višķajā vadībā notiek mūsu audzināšana un izglītošana. Viņi paaugstina apgaismības līmeni visā pasaulē.

Trešais stars
Sārts

Trešais solārais stars pārstāv to vibrējošo pielūgsmi, kas pauž dievišķās mīlestības universālo likumu. Šajā starā ietilpst alkas radīt skaistumu un saskaņu. Cilvēki, kuri strādā mūzikas un citu mākslu jomā, kā ari miera sarunu starpnieki bieži jūt šīs maigi sārtās, burvīgās nokrāsas valdzinājumu.
Ja trešais stars visā pilnībā izpaužas kādā indivīdā, tas jūt pret līdzcilvēkiem, kā arī pret savu nodarbošanos bezgalīgu mīlestību. Tādam cilvēkam šķiet, ka strādājot viņš līksmi dalās Dieva mīlestībā ar visu cilvēci. Šī stara vibrācija paaugstina to cilvēku emocionālo līmeni, kuri ir nomākti vai jūt bailes, jo sārtais saules stars ir prieka krāsa. Tas atklāj cilvēkos labestību un panāk kopības izjūtu ar citiem. Tas palīdz cilvēkiem piepildīt viņu pašu īpašo dievišķo plānu, intensificējot viņu jūtas, smeļoties no viņu sirdī iemājojušās dievišķās mīlestības avota un ļaujot šai bagātībai izpausties ārpasaulē.
Nav nekāds brīnums, ka šis mīlestības stars valda pār sirdi jeb sirds čakru, kas ir organisma centrālā spēka centrs.
Ņemot vērā šī stara īpašības, vai ir jābūt pārsteigtam, ka divi mīlnieki, apliecinot savas jūtas, dāvā viens otram sarkanas rozes? Taču dievišķā mīlestība nav līdzīga cilvēciskajai romantiskajai mīlai, kura pārāk bieži rodas, alkām sāpīgi apvienojoties ar dziņām un bailēm. Dievišķā mīlestība, kas pati ir pilnība, ne pēc kā nealkst. Šī nesavtīgā mīlestība ir visaptveroša. Cilvēks, kas pārdzīvo tādu stāvokli, jūtas tik laimīgs, ka citu neko nevēlas.
Sārto ziedlapiņu stara plūsmu rada virseņģelis Samuēls un viņa līdzgaitniece Žēlsirdība. Viņi izstaro pielūgsmes īpatnības — dziļu godbijību pret dievišķo. Šādai padevīgai mīlai piemīt dziļa godbijība. Nekādas mokas nespēj uzveikt to dižo daiļumu, kas aizgainī visas nepareizās domas.
Sārtā stara eņģeļi mūs māca, ka pār mums allaž bagātīgi lejas Dieva mīlestība un ka to nekad nav iespējams aizturēt, jo tā ir neizsmeļama. Dieva mīlestība Visumā ir mūžīga un nekad neizsīks. Tā ir avots un dāvana, kam nav gala. Un, tāpat kā mēs dāvājam mīlestību, mēs saņemam to atpakaļ. Jo mīlestība ir Dieva augstākā izpausme un ikreiz, kad mēs paužam savu mīlestību pret jebkuru dzīves sastāvdaļu, tā kļūst lielāka.
Teiciet Viņu, visi viņa eņģeļi, Teiciet Viņu, visi viņa karapulki!
Psalmi 148:2

Ceturtais stars
Balts

Aiz atvērtā loga viss rīta gaiss ir pilns ar eņģeļiem.
Ričards Vilbers «Mīlestība aicina mūs pie šīs pasaules lietām»

Ceturtais solārais stars ir Dieva iedvesmojošā enerģija, kas simbolizē šķīstību, augšāmcelšanos un debes¬braukšanu. Šo staru apvienodamās veido visas varavīksnes krāsas, un no tā rodas baltā, kas dzirkstī kā kristāls. Tā ir visu citu krāsu šķīstāko būtību apvienojums. Baltais stars liek darboties mugurkaula lejasdaļas čakrai, kurā, kā zināms, ir sakopota tīra radīšanas enerģija vai seksuālie spēki.
Jēzus Kristus apliecināja ceturtā stara darbību ar savu brīnumaino augšāmcelšanos. Viņš bija vispilnīgākais cilvēks pasaulē, jo izvēlējās atdot savu nevērtīgāko būtību, iegū¬dams vērtīgāko. Tādējādi viņa sūtība bija piepildīta un viņa miesa un gars uzlidoja šķīstajās Debesīs.
Līdzīgā kārtā žilbinoši baltais stars palīdz mums uzkāpt debesīs. Tas pastiprina šķīstības, vienota veseluma apziņu un dvēseles ilgas apvienoties ar Dievu. Mūsu dvēseles galu galā gaida ar uzvaru vainagoto miesas ceļojuma kulmināciju. Mūsu vislielākā cerība ir no jauna apvienoties ar mūsu Tēvu kā Viņa dēliem un meitām. Tas notiek, kad esam īstenojuši visas savas iespējas un piepildījuši pasaulīgo sūtību. Šo stāvokli panāk, kad līdzsvarojas karma, kā Austrumu kon¬cepcijā dēvē cēloņu un seku likumu. Līdzsvarota karma pienāk, kad esam izgājuši cauri pārmācībām un pārbaudīju¬miem, kā arī veikuši labus darbus, ieguvuši šķīstu sirdi, kalpojuši dzīvei un nokārtojuši ar šo dzīvi visus parādus. Balto krāsu bieži saista ar nāvi un šķīstīšanu. Tie, kas ir „nomiruši”, bet tad brīnumainā kārtā atdzīvojušies, bieži attēlo balto gaismu, kas viņiem mājusi un saukusi pie sevis. Šie priekšstati atbilst mūsu ticībai baltajam staram. Taču tas nav nāves attēls tumšā kapā. Baltais stars simbolizē debesīs uzkāpšanas rituālu, kad dvēsele gūst nemirstību, kļūdama vienota apziņā ar Kristu un Dieva Klātbūtni tajā. Tā ir apvienošanās ar Dievu un ar mūsu esamības patiesīgumu.
Mūsu lielais Kungs Jēzus Kristus, Dieva vispilnīgākās apziņas apliecinājums, bija viens no vairākiem cilvēkiem, kurus Dievs sūtīja uz zemi, lai parādītu cilvēkiem, kā sasniegt šo pilnības līmeni. Viņš parādīja mums, ka debesīs uzkāpšana ir slavas pilna kulminācija dvēseles ceļojumam Dieva Visumā, un to var īstenot visi, kas tiecas pēc šīs augstākās iespējas.
Žilbinoši baltais stars iemieso šķīstīšanu un liek mums izprast, kāpēc jātiecas pēc pilnības. Tās ir alkas, šķīstot paša miesu, garu un prātu, iepazīt Dievu un būt Viņam tuvāk. Parasti šī stara apmirdzēti darbojas garīgi vadoņi, arhitekti, mūziķi un citi mākslinieki, garīgie darbinieki, astronomi, bioķīmiķi, fiziķi.
Šo staru vada virseņģelis Gabriēls un viņa līdzgaitniece Cerība, iemiesojot sevī augšāmcelšanos un cerību uz mūžīgu dzīvošanu. Šķīstības liesma plūdina savus vibrējošos starus pār zemes klajiem visjūtamāk piektdienās.

Piektais stars
Smaragdzaļš

Piektais stars nes sev līdzi dievišķo pieredzi, dziedināšanas spējas un patiesību. Tas paplašina pārpilnības likuma, ko īstenodams Dievs apvelta ar savu svētību visu cilvēci. Piektais stars pastiprina mušu spēju radīt ar iztēles palīdzību un veltīt enerģiju un uzmanību kādai īpašai nodarbībai, lai sasniegtu noteiktu mērķi.
Lai cilvēks savā dzīvē pareizi izmantotu šo enerģiju, viņā jāiemīt gan pārpilnībai, gan sirds šķīstībai, tad piepildīsies sapnis, pēc kura viņš tiecas- Šo mērķi varētu arī dēvēt par turēšanos pie «bezvainīgās ieņemšanas» koncepcijas vai dievišķa plāna, kas paredz pašu cilvēku pilnību un visas pasaules pilnīgošanu. Mūsdienās daudzi attīsta šādu skatījumu ar radošas iztēles palīdzību vai savu ideju ietērpšanu konkrētā tēlā.
IR ļoti svarīgi aizlūgt par citiem, jo, ja, jūs par kādu aizlūdzat, eņģelis nolaižas uz viņa pleca.
Jaunava Marija bērniem pie Medjugorjes
Jo Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi apsargāt visos tavos ceļos.
Psalmi 91:11

«Radošs iztēlojums» ļauj Dieva jaunrades darbībai ar cilvēka starpniecību gūt pilnestīgu atainojumu viņa dzīvē. Ja tas ir Dieva vadīts, iznākums būs lielisks — un tieši tāds, kādu varētu vēlēties. Pacietība ir vienīgā atslēga., kas ļauj tam izpausties pašam savas darbības, laika un telpas nepār¬trauktā secībā. Apzinātas vai neapzinātas bailes, zināšanu trūkums un rīcības, kas nesaskan ar Dieva / Labestības jē¬dzienu, var šīs izpausmes kavēt. Jums atkal reiz tika dāvāta Dieva vara radīt un savu dzīvi saskaņot ar viņa gribu, iznākumam vajadzētu nest prieku.
Cilvēki, kas darbojas šī glāsmainā smaragdzaļā stara ietek¬mē, bieži vien ir saistīti ar dziedniecību, viņi var būt dziednieki holistiķi, ārsti un žēlsirdīgās māsas, kas praktizē holistiskās filozofijas ietekmē, kā arī zinātnieki un izgudro¬tāji, kas izprot matemātiku un radīšanas universālos liku¬mus. Piektais stars ir mūzikas un ģeometrijas stars. Tas palīdz bagātināt to cilvēku mūžus, kuri sevi velta kādam īpašam aicinājumam vai dzīves misijai. Lai panāktu, ka šis stars iedarbojas, nepieciešama vēlēšanās uzburt pārpilnību un līdzību Dievam, skatot to caur pilnības prizmu.
Šo staru virza virseņģelis Rafaels un viņa līdzgaitniece Marija, iemiesojot sevī patiesīgumu, dziedniecības spējas un spējas mērķtiecīgi sakopot domas. Sulīgo smaragdzaļo staru bieži vien dēvē par «patiesīguma liesmu», un kūsājošais zemes zaļums ir šīs radošās un dziedējošās liesmas ārējā izpausme.
Smaragdzaļā vizma visintensīvāk klājas pār zemi trešdienās.

Sestais stars
Purpurs un zelts

Sestais stars ataino Dieva dižos žēlsirdības, ziedošanās un kalpošanas tikumus. Tas ir purpura un zelta apvienojums, kas parāda Dieva ārējā veidola un Viņa būtības divējādo darbību. Sesto staru dēvē arī par «žēlastības liesmu», jo tā silda mūs ar žēlastības, līdzcietības un mīlas pilnas aizstāvības kvēli. «Dieva žēlastība» — vārdi, ko mēs bieži lietojam
Jo Viņi sūtīs tev savus eņģeļus tevi apsargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie zemes.
Psalmi 91:11, 12

runā, nozīmē Dieva Tēva / Mātes devīgi doto dievišķo dāvanu.
Šis stars rosina arī mūsu vēlmi izrādīt žēlsirdību pret citiem. Tas izraisa ilgas, nesavtīgi kalpojot, uzlabot dzīvi. Iedarbodamies uz mums, šis stars izraisa sirdīs vēlēšanos kalpot Dievam un līdzcilvēkiem.
Tie, kas darbojas šīs gaismas vibrāciju ietekmē, būs mācītāji, skolotāji, psihologi, misionāri, juristi, valsts ierēdni, sociālā dienesta darbinieki, kā arī fiziskā darba strādnieki, lauksaimnieki un darījumu ļaudis.
Šis stars rada cilvēkos spēcīgu vēlēšanos pielūgt Dievu un tāpēc gādā, lai mums būtu iemesls un vajadzība padevīgi, paust šo pielūgsmi. Sestā stara eņģeļi vienmēr ir rosīgi vadītāji, viņi aizsargā un audzina gan ģimeņu tēvus un mātes, gan lielākus un mazākus bērnus. Viņi māca mums būt nesavtīgiem, kā tik daiļrunīgi teicis Jēzus: «Es esmu sava brāļa sargs.»
Būdams skolotāju stars, rubīnsarkanais spīdums māca mums kaut ko īpaši svarīgu: tas pārstāv universālo cēloņu un seku likumu, ko dēvē arī par karmu.
Sanskritā vārds «karma» nozīmē «darbu; rīcību». Karma ir mūsu apziņas darbības rezultāts. Ik doma, vārds un darbs top reģistrēts kā karma, un ikviens no tiem ir līdzeklis, ar kuru jebkura cilvēka dvēsele ievāc atlīdzību vai atmaksu par savām domām un rīcību. Tas mums māca, ka mēs esam atbildīgi par savu likteni, jo paši izvēlamies, kā domāt, just, sacīt un darīt. Karma mūs māca, kā kļūt labākiem un veiksmīgi strādāt visas cilvēces labā.

Eņģeļus padara par eņģeļiem nevis tas, ka viņi būtu svētāki par cilvēkiem vai velniem, bet tas, ka viņi gaida svētas domas nevis cits no cita, bet gan no Dieva.
Viljams Bleiks

Šīs īpašības sestajā solārajā starā mums nes virseņģelis Uriēls un Aurora, sūtīdami visas pasaules dzīvajai radībai garīgu enerģiju. Visstiprākā ietekme šim staram zemes virsū ir ceturdienās.

Septītais stars
Violets

Septītais stars simbolizē brīvību un spēju piedot. Reizēm šim staram, ko dēvē par «Violeto liesmu», ir ļoti liela nozīme «dievišķajā alķīmijā», kas nozīmē mūsu pāriešanu no zemākas apziņas pakāpes augstākā. Šis stars visaktīvāk dar¬bojas zemes virsū sestdienās. To vada labdarīgie virseņģelis Cadkiēls un viņa līdzgaitniece Ametista, kuri izpilda lūgu¬mus, aizstāv brīvību un rūpējas, lai cilvēki cits citam piedotu. Ja ļausit gaismai plūst caur prizmu, tā sadalīsies septiņās krāsās, un pēdējā no tām būs caurspīdīgā violetā. Tā ir krāsa ar īsāko viļņu garumu, bet augstāko frekvenci jeb ātrāko gaismas vibrāciju. Īzaks Ņūtons atklāja, ka violetā krāsa atrodas krāsu un gaismas oktāvu (Oktāva — laika un telpas intervāls Gara / Matērijas kosmosā) pārejas punktā.

Manā Tēva namā, ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es nu eimu jums vietu sataisīt? Un, kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.
Jāņa evaņģēlijs, 14:2,3

Šis izskaidrojums palīdz izprast, kā šis stars kļuva par dievišķās alķīmijas simbolu, jo alķīmija taču nozīmē garīgu pārvērtī¬bu. Lietojot empīriskus terminus, alķīmija ir viduslaiku zinātne, kas nodarbojas ar vielu attīrīšanu un to pārvēršanu dārgmetālos. Septītais solārais stars piešķir mums spēku pārvērsties par patiesi garīgām būtnēm.
Violetais stars ir arī Svētā Gara gaisma, kas simbolizē spēju piedot, kā arī pārvērtību Svētajā Trīsvienībā. Trīsvie¬nība sastāv no Tēva, Dēla un Svētā Gara. Tēvs iemieso Dieva visspēcību, Dēls — gudrību, Svētais Gars — Mīles¬tību, kas sasaista šos trīs esamības pamatprincipus vienā veselumā. Šie principi ir dzīvības un mīlestības visuresošās enerģijas, kas piestrāvo Visumu un nes pasaulei mierināju¬mu un piedošanu.
Piedošana ir universāla ziede, kas dziedē cilvēces apzi¬ņu, īpašības, kuras tā piešķir mūsu dzīvības spēkam, ir pārvēršanās spēja, žēlastība un atbrīvotība no nastām un smaguma, ko uzliek karma. Tieši dievišķā alķīmija pārveido nepareizi novērtēto (nepareizi izmantoto) enerģiju atpakaļ tās tīrajā formā, kādā tā sākotnēji nākusi no Dieva.
Nākamajā divu tūkstošgadu ciklā, ko uzskata par laiku, kad cilvēce atgriezīsies pie Dieva, septītais — brīvības — stars būs visaktīvākā un valdošā enerģētiskā vibrācija zemes virsū. Violetais stars simbolizē tuvāk nākošo «Jauno Laik¬metu», kas burtiskā tulkojumā ir «jaunas apziņas un brīvības laiks» visiem.
Ja mēs nolemsim pastiprināt piedošanas spēju, violetais stars var pārveidot mūsu nastas un izdziedēt pasauli. Tas ir stars, kas pēc mūsu vēlēšanās ļauj apzināti pārvērst mūsu iekšējo enerģiju, dzīvi un apkārtējo pasauli. Tajā patiešām izpaužas spēja piedot un Svētā Gara darbība.
Šī stara ietekmē bieži atrodas lieli vadoņi, diplomāti un karaļi. Nav nekāds brīnums, ka bieži vien karaļi nēsā purpurvioletas mantijas.

Ej, Mihaēl, tu, debespulku princi,
Un tu, kas drosmē nākamais —
Ak, Gabriēl! — Jel vediet cīņā dēlus:
Tie mani neuzvaramie, tie Svētie bruņās,
Tie tūkstošiem un miljoniem kaujai cēlušies.
To skaits nav mazāks par šiem bezdievjiem,
Kas dumpojas. Bez bailēm metieties uz tiem
Ar uguni un naida ieročiem un dzeniet
Viņus prom no svētlaimes un Dieva
Pār debesrobežu uz sodavietu ellē:
Tur dūksnājā uz viņu kritienu
Jau, plaši atvērts, gaida liesmu haoss.
... Līdz Sātans, serafspēku mulsināts,
Redz beidzot, kur krīt virseņģela zobens.
Jo, abām rokām celts, tā baisais asmens
Lemj bojāejai dumpinieku rindas.
Lai atvairītu iznīcību, steidzas
Sātans Vērst aši pretī milzu vairogu —
Tas apaļš, līdzīgs klintij škietas
Un cietāks desmitkārt par dimantu.
Kad Sātans tuvojas, šai brīdī
Beidz postīt virsenģelis varenais,
Jo kvēli cer, ka debesīs karš iekšējais nu beidzies.
Ir naidnieks veikts un drīz taps važās slēgts.
Tāpēc viņš, dusmu liesmās degdams, uzsāk runāt.
Kā Uriēls, tā Rafaels
Veic abās pusēs uzpūtīgos kārnos.
Tie dtmantbrunās tērptie Asmodejs un Adramdehs,
Kas prinči vareni, un Dievam Kāzās
Ir gribējuši ieņemt vietas, lemts to nožēlot.
Nav līdzējuši vairogi un bruņas.
Tie, baismi sakropļoti, glābjas bēgot.
Bet dīkā nestāv arī Abdiēls —
Viņš metas virsū bezdievīgo bandai,
Ar spēku divkāršu triec vispirms Ariēlu, seko Ariohs.
Līdz beidzot uzsprāgst, degdams liesmās, niknais Ramiēls.
Es stāstīt varētu par eņģ'ļu tūkstošiem,
To vārdus iemūžinot zemes virsū,
Bet viņiem pietiek jau ar godu debesīs,
Tie nekāro nekādas ļaužu slavas.
Fragmenti no Džona Miltona Zaudētās paradīzes VI dziedājuma.

 

Mihaēls un Ticība
Ticības, Aizstāvības, Glābiņa un Dieva Spēka un Gribas virsenģelis
ZILAIS STARS

Dieva kaujas ratu ir desmitiem tūkstošu; pat tūkstošiem ir eņģeļu;
Kungs ir starp tiem kā pie Sinaja kalna savā svētumā.
Psalmi 67:17

Virseņģelis Mihaēls un viņa līdzgaitniece Ticība ir paši varenākie, augstu slavētie un labāk pazīstamie eņģeļi vēsturē. Svētajos Rakstos, mākslā un literatūrā. Viņi simbolizē aizstāvību, glābiņu un ticību. Iedarbodamies no pirmā solārā zilā stara, viņi vairo Dieva spēku un stiprumu. Virsenģelis Mihaēls liek lietā kaujinieka sparu, lai nodrošinātu cilvēcei aizstāvību.
Kad sadarbojamies ar virseņģeli Mihaēlu, viņš mums rāda, kā vairot spēju tikt galā ar problēmām. Viņš palīdz mums uzveikt jebkādu apmulsumu, sataisīt ceļu uz rāmu

Izcēlās kari debesīs, Mihails ar saviem eņģeļiem skta karot ar pili. Pūļos un viņa eņģeļi turējās pretim, bet tie nespēja, un tiem vairs nebija vietas debesīs. Lielais pūlis, vecā čūska, ko sauc par velnu un sātanu un kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; zemē un līdz ar viņu.
Jāņa Atklāsmes grāmata 12:7-9

mieru. Viņš ir gan kaujinieks, tomēr uzvaru viņš gūst ar maigumu. Viņš palīdz mums būt tādiem, kā teicis Jēzus: «Esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.»
Virseņģelis Mihaēls strādā kopā ar savu līdzgaitnieci Ticību, jo vara ņem ticību palīgā. Vara ir griba, kas stāv aiz katras rīcības. Ticība ir spēja apzināties, ka jūsu vajadzības tiks atzītas. Ir nepieciešams zināt, ka jūsu darbības būs veiksmīgas. Bez ticības rīcība būtu neiespējama. Virseņģeja Mihaēla aktīvo vīrišķo enerģiju balsta Ticības sievišķā enerģija, kam ir barotājas funkcijas. Viss kopā mums palīdz apliecināt savas būtiski svarīgās vēlmes. Mihaēls un Ticība, pirmā stara eņģeļi vadītāji un valdītāji, sargā mūs no ļauniem nodomiem un maldīgiem ieskatiem. Viņi atšķeļ nost visu, kas nav patiess.
Kā jau teikts, zilais stars ir viens no trim liesmām., kas iemājo mūsu sirds čakras Trejkāršajā Liesmā, kura tā Kun¬ga dievišķajā dzirkstī un darbā ar mums ir pati galvenā.
Zilais stars visspēcīgāk plūst lejup uz zemi otrdienās, šķiežot žilbinošus gaismas enerģijas starus no lielās Visuma62saules, kura, kā zināms, ir Visuma centrs, visas mīlestības, visas augsmes un visas dziedniecības avots. Pirmā stara eņģeļu ietekmē ir cilvēka čakra kaklā. Virseņģelis Mihaēls un viņa līdzgaitniece Ticība lej gaismu pār zemi no savām debesu mājām virs Banfas un Luīzes ezera Kanādā, kur atrodas Ticības un Aizstāvības templis.
Reliģijas mācība uzskata Mihailu par visu eņģeļu vado¬ni. Virseņģeļa statusā viņš atrodas otrā zemākajā no deviņu pakāpju kategorijām. Tomēr viņa vadošā loma nav apstrīda-ma. Viņu dēvē par princi vai varenāko valdoni, eņģeļu valstības noteicēju, debesu karapulku pavēlnieku un debesu valdnieka vietnieku. Ebreju valodā vārds «Mihaēls» nozīme ne mazāk par vārdiem: «Tas, kas ir Dievs» vai «Tas, kas ir līdzīgs Dievam».
Slavenajā Debesu karā Mihaēls ir leģendārais eņģelis, kas, uzvarējis dumpīgo Sātanu, izsviež to ārā no Debesīm. Tas ir viens piemērs, kā Mihaēls sakauj ļaunos spēkus. Klasiskajā mākslā viņu parasti ataino ar kailu zobenu rokā. Viņu glezno arī kā pūķa uzveicēju. Pāvests Pijs XII pasludi¬nāja viņu par kārtības sargu aizgādni., un Romas katoļi sauc Sv. Mihaēlu par Vācijas aizgādni. Batlera grāmatā Svēto dzīves stāsti teikts, ka viņš sargā pārtikas preču tirgoņus, izpletņu lēcējus, radioaktīvo parādību pētniekus un sirdzējus. H. Mūlenbergs, Eņģeļu rokasgrāmatas autors, uzskata, ka Mihaēla uzvaru vainagotā cīņa pret pūķi pilnībā atbilst gara cīņai pret miesu. Pūķis ir važās iekaltās matērijas simbols, «alkas piešķirt priekšmetiem mūžības iezīmi». Mihaēls mums izskaidro, ka veltīgs ir ierosinājums mēģināt matērijai, kas eksistē īsu laiku, piešķirt ilgdzīvošanas statusu. Tā ir parastā cīņa ar vējdzirnavām, elku dievu pielūgšana. Vārdu sakot, tas nozīmē doties pretējā virzienā, nekā virzās garīgā attīstība.
«Tādējādi Mihaēls ir nepielūdzams Sātana preti¬nieks, jo Sātans pūlas padarīt cilvēku par materiālistu. Ja ticam seniem stāstiem,» saka Mūlenbergs, «šie abi bijuši pretinieki kopš radīšanas brīža.» Mūlenbergs stāsta arī par kādu notikumu Pirmā pasau¬les kara laikā, kad Mihaēla klātbūtne zemes virsū pieņēmusi redzamus apveidus. Kādā kaujā starp vāciešiem un angļiem vācieši sākuši gūt uzvaru pār britiem, kad pēkšņi britu kaujinieki ieraudzījuši savus niknos naidniekus sākam ne¬kārtībā drudžaini atkāpties.
Angli todien saņēmuši daudzus vāciešus gūstā. Tie visi stāstījuši vienu un to pašu. Viņi apbēruši angļus ar nepār¬trauktu ložu krusu, kad pēkšņi britu pusē parādījusies armija, kas iedvesusi drausmīgas bailes. Tās karavīriem bijušas mugurā baltas drēbes un viņi sēdējuši sniegbaltu zirgu mugurās. Vāciešiem licies, ka tie varētu būt no Marokas atsūtītie papildspēki. Taču, kad viņi sākuši raidīt pret tiem šāviņus, licies, ka tie nevienu neķer. Tad viņi ievērojuši, ka ienaidnieka jauno vienību vada spēcīga izskata kaujinieks ar zeltainiem matiem un tā galvu ieskauj staru vainags. Vācieši pārbīlī metušies bēgt. Angļi turpretī neko tamlīdzīgu nebija redzējuši. Šīs vīzijas apraksts ievietots kā

Un redzi, tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņi pieskārās Pētera sāniem un to modināja, saadāms: «Celies ātri augšā!» Un vaļas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: «Apjozies un apauj kājas!» Viņš tā darīja. Un tas turpināja: «Apvelc savu mēteli un seko man!»
Apustuļu darbi, 12:7-3

Vien klusi saou svētību nes eņģeli turp,kur dziļu skumju ēnā dvēsele stingst.
Džeims GrīnlifsVitjers - šie vārdi rakstīti kādam draugam īsu brīdi pēc māsas nāves angļu, tā vācu kara hronikās ar nosaukumu «Balto jātnieku brīnums pie Ipras».

Virseņģeli Mihaēlu pazīst ne vien kā karotāju. Viņš ir arī pestīšanas vēstnesis, kas paziņoja Jēzus mātei Marijai, ka tuvojas viņas nāves stunda. Fra Filipo Lipi attēlojis viņu tā spārnotu eņģeli, kas pacēlis pār Jaunavu sveci un stāsta viņai par tuvo nāvi. Tā par to rakstījis Gustavs Deividsons Eņģeļu vārdnīcā.
Džona Ronnera Pazīsti savus eņģeļus Mihaēls pavada mirušo dvēseles uz pēcnāves dzīvi. Kāda garīgā dziesma — «Mihaēl, griez laivu krastā» šķiet atsaucamies uz to, kā Mihaēls palīdzējis dvēselēm nokļūt pār ūdeņiem no zemes uz Debesīm.
Kristieši piesauc Sv. Mihaēlu kā nāves eņģeli, jo tas, iemiesodams pestīšanu un nemirstību, ieved ticīgo dvēseles «mūžīgajā gaismā», saka Deividsons.
Cilvēki, attēlodami tikšanos ar eņģeļiem, identificē šīs debesus būtnes ar Mihaēlu. Žanna d'Arka sacījusi, ka Mihaēls un citi debesu gari palīdzējuši viņai vest frančus kaujā, kurā tie uzvarēja angļus Simtgadu karā. Un tieši Mihaēls bija tas, kas apturēja Ābrahāma roku, kad patriarhs gatavojās nonāvēt savu dēlu Īzāku, kaut arī citi apgalvo, ka atturētājs bijis Cadkiēls. Jūdu mitoloģijā Mozus degošajā krūmā redzējis Mihaēla tēlu.
Ādama un Ievas grāmatā Mihaēls ved eņģeļus uz Ēde¬nes dārzu skatīties jaunizveidoto Ādamu. Sātans, kas vēl atradies eņģeļu rindās, teic, ka cilvēkam gan būtu jānoliecas Dieva sūtņu priekšā. Par šo augstprātīgo nostāju Dievs padzen Sātanu un tā piekritējus no paradīzes.
Vēlāk, kad tiek padzīti arī Ādams un Ieva, Mihaēls māca Ādamu, kā izdzīvot, kopjot zemi. Kad Ādams mirst, Mi¬haēls šķīsta pirmā cilvēka dvēseli.

Tanī laikā celsies Mihails, lielais eņģeļu valdnieks, kas pasargā tavus tautiešus. Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuSi, kamēr vien dzīvojušas tautas līdz fim pašam laikam; tolu tanī laikā tava tauta paglābsies, — visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā. Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies; citi mūlīgai dzīvībai, citi mūžīgam negodam un kaunam. Bet saprātīgie mirdzēs kā debesu stipruma spožums, un arī tie, kas daudzus veduši pie taisnības, mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi mūzām.
Daniēla grāmata 12:1-3

Tāpat kā Mihaēls tēlo galveno lomu eņģeļu tradīcijās, tāpat arī viņa vadītais stars ir pirmajā vietā Mistikas skolu teorijā par gara gaismu nesēju uguni, ko dēvē par Trejkāršo Liesmu. Viņš ir spēks, vēlme un darbība. Viņa bargumu rāmāku dara ticība un mīlestība. Patiesībā apdomībai un līdzjūtībai vajadzētu piešķirt visiem mūsu darbiem mērenību.
Mihails un Ticība kā visi eņģeļi spēj iemiesoties Dieva enerģijas tīrā veidā. Viņu apvienotās īpašības darbojas kopā, lai paceltu maldu plīvuru. Šis plīvurs ir nolaidies pār cilvēku tajā brīdī, kad tas kritis nežēlastībā. Ticība, Dieva gribas pareizā tulkošana un Dieva nebeidzamās rūpes un aizstāvība spēj aizvest mūs atpakaļ pie mūsu sākotnējās kopības ar Dievu.
Vērsieties pie virseņģeļa Mihaēla un viņa līdzgaitnieces Ticības mīlas pilnās enerģijas, kad jums vajadzīga drosme, lai veiktos vienalga kādā pasākumā, vai arī, kad nepieciešams stiprums un aizstāvība pret nelaimi. Tie abi pacels maldu plīvuru, kas jūs apņem, un kliedēs vēlēšanos visu noliegt.
Ja jums īpaši kādreiz gribas apģērbt zilas drēbes vai arī vispār tīk šī krāsa, jūs noteikti varat paļauties uz pirmo solāro staru un just radniecību ar Mihaēlu un Ticību. Izmantojot ticības, gribas, spēka un aizsardzības raksturīgās
īpašības, jūs varat savā darbībā sasniegt visaugstākās iespējas. Tāpat kā ikviens ir piemērots kādam īpašam stilam, darbam, dzīvesbiedram un tā tālāk, tāpat arī mums katram ir viens vai vairāki virsenģeli, kas vislabāk spēj palīdzēt. Piemēram, daudzus policijas darbiniekus piesaistīs Mihaēla un Ticības īpašības. Kas būs labāks policijas darbinieks, kas lepnāk un godpilnāk valkās zilo formas tērpu nekā tas, kurš labi iejūtas savā varā un arī stipri tic, ka izprot taisnīguma principu?
Katra redzamā lieta šajā pasaulē ir nodota kāda eņģeļa aizbildniecībā.
Sv. Augustīns Astoņi jautājumi

 

 

 

Jofiels un Kristīne
Apgaismības un gudrības virsenģelis
DZELTENAIS STARS

Mīlestība ir Dieva gaisma un tā ir enerģija, kas vada Visumu.

Virseņģelis Jofiels un viņa līdzgaitniece Kristīne nes lejup Dievības gudrību. Viņi vada dzelteno staru. Šis stars koncentrējies galvvidus čakrā. Otrais stars visstiprāk ietekmē zemi svētdienās. Dzeltenā stara virseņģeļa spēka klātbūtne koncentrējas viņu izraudzī¬tajā vietā virs Lielā Ķīnas mūra netālu no Lančou.
Eņģeļus un svētos vēsturē, mākslā un literatūrā attēlo ar zelta staru vainagu ap galvu. Pat stingri kristieši atzīst dzelteno gudrības staru, ko simbolizē šis zeltītais staru vainags. Hinduisti atzīst galvvirsas čakru par Dieva gudrī¬bas un apgaismības dievišķo, zeltīto sēdekli. Ar šīs čakras palīdzību mums tiek iedvesta Dieva augstākā gudrība un mēs itin kā smeļamies to no Dieva saprāta.
Tradicionālajos rakstos virseņģelis Jofiēls nav daudz pieminēts. Viņu atpazīst kā skaistuma eņģeli, jo no ebreju valodas to varētu pārtulkot kā «Dieva daili». Parasti uzskata, ka Jofiēls izdzinis Ādamu un Ievu no Ēdenes dārza. Par to nav jābrīnās, jo Jofiēls sargāja Atzīšanas Koku, kam bija izšķirīgā nozīme pirmo cilvēku izraidīšanā no paradīzes. Metafora, kas tēlo, kā cilvēka domas pamazām novirzās no Dieva uzskatiem, norāda, ka šis process sākās, kad Ieva nobaudīja atzīšanas augli, tā saraujot «salīdzināšanos» ar Dievu.
Iekodusi ābolā, Ieva sāka saprast kā ļauno, tā labo. Ļaunā ienākšana cilvēces dzīvē lika cilvēkam aizmirst, kas ir absolūtā patiesība. Viss kļuva relatīvs, un cilvēks nemācēja vairs atšķirt absolūto labumu no tā labuma, kas ir tikai labs salīdzinājumā ar ļauno.
Tā šo dvīņu liesmu uzdevums ir apgaismot cilvēci, sniedzot izpratni par Kristus, Muhameda un visu citu 72 000 praviešu un eņģeļu mācībām. Liesmas simbolizē teicienu «Es ESMU gaisma», kas nozīmē sajūtu, kura pārņem apgaismotas dvēseles. Jēzus sacīja: «Es esmu ceļš, patiesība un gaisma.» Citiem vārdiem sakot, viņš norāda, ka «gudrība, ko es nesu, ir Dieva gudrība, un es to nesu, lai jūs to izmantotu savā dzīvē».
Ikreiz, kad parādās iedvesmas dzirksts, vēstot garīgu izaugsmi, sāk darboties apgaismības eņģeli, lai šai saplūšanai piešķirtu magnētiskas īpašības.
Kristīne, Jofiēla dievišķā līdzgaitniece, ir gudrības krā¬tuve. Būdama gudrības sievišķais elements, viņa simbolizē pastāvību, kas ir stingra un nemainīga. Bieži vien kāds, kas ir dziļi iegrimis domās, nespēja pietiekami ilgi ļauties šo domu sakopošanai, lai īstenotu savas dižās idejas praksē. Lai sevi līdzsvarotu, viņam vajadzīga neatlaidība. Daudziem intelektuāļiem, lai to panāktu, nepieciešamas Kristīnes ener¬ģijas plūsmas.

Vai, jums, zeme un jūra! Jo Velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka maz laika atlicis.
Jāņa Atklāsmes grāmata 12:12

Un, kad kāds cilvēks tevi aizvaino un dara pāri un izturas pret tevi netaisni, tev vajag būt pret viņu laipnam un viņam piedot. Tā tu nocirtīsi ienaidniekam nesaticības un ienaida saknes, un tas, kas ir tavs ienaidnieks, kļūs par tavu draugu. Svētais Korāns 41:34

Līdzīgi visām virseņģeļu līdzgaitniecēm Kristīne ir enerģija, kas piemīt Mater, kā latīņu valodā sauc māti.
Sievišķais papildinājums atgādina māti zemi, kura ir dārzs, kas uzņem sevī iedēstīto sēklu. Šajā gadījumā Kristīne ir krātuve, kurā glabājas gudrība. Viņas vārda daļa «Krist-» apzīmē Kristus apziņu, kas pārvērtusies matērijā. Viņa ir arī Kristus enerģijas (vai Dieva apziņas) gars, kas atrodas dzīves pamatos — visās dzīvajās būtnēs un augos virs ze¬mes. Visas dzīvās būtnes ir matērijas un gara apvienojums. Līdzīgā kārtā katram virseņģelim vajadzīgs itin kā iezemēts papildinājums, lai viņu spēks būtu saprotams cil¬vēku valstībai.
Apgaismība savos pamatos nozīmē gluži vienkārši izpratni. Ja jūs esat juties apjucis vai nobijies, jūs zināt, kādu mierinājumu var sniegt izpratne. Ja«jūs ar kādu sanīstaties, konfliktu bieži vien nav iespējams atrisināt, līdz jūs neizprotat otra cilvēka dusmu cēloņus. Kad atklājas to iemesli, dusmas gaist. Nezinot, kāpēc otrs saniknojies, jūs turpinātu īgņošanos. Turpretī izpratne atdos jums mieru. Cilvēki teic, ka Dievu pazīt ir tas pats, kas Viņu mīlēt. Jo patiesība par Visumu ir tik skaista, ka cilvēks nespēj to nemīlēt.
Protams, ne jau visu šinī dimensijā var izprast — katrā ziņā ne visu uzreiz. Taču, kad nepieciešama garīga meista¬rība, gudrības eņģelis palīdzēs. Psihologi pelna maizi, palī¬dzēdami citiem atklāt, kas viņu pagātnē licis pašreizējā brīdī rīkoties nesaprātīgi vai kādu sāpināt. Saprotot sāpīgu bēr¬nību vai sāpīgu gadījumu, pacients garā top atbrīvots no šīs domas uzspiestā jūga. Gudrība palīdz sadziedēt brūces, atrisinot cilvēka nepatīkamo domu mezglus un aizstājot tos ar Dieva visnotaļ pilnīgo skatījumu.
Jēzus mums teic, ka slāpes pēc zināšanām ir būtiski svarīgas garīgajam progresam. «Lūdziet, un jums taps dots»— nozīmē, ka mums jālūdz par dāvanu gudrība. Mums jālūdz, lai eņģeļi atkal kļūst par daļu no mūsu dzīves. Budistu tradīcija māca, ka eksistē zināšanu upe, kas tek cauri apziņai, un ka tajā atrodams ikviens Visuma noslēpums un neizprotama parādība. Tie, burbuļus mezdami,

Eņģeļi ir Dieva pārstāvji. Šīs augšup lidojošās būtnes nekad nevada uz savtību, grēku vai kaut ko materiālistisku, bet vada uz dievišķo visa labā principu, kurp individualitāte, kas radīta pēc Dieva vaiga un līdzības. Pievēršot nopietnu uzmanību šiem garīgajiem ganiem) viņi uzkavējas mūsu tuvumā, un mēs neapzinoties uzņemam eņģeļus kā viesus.
Erijs Beikers Edijs Zinātne un veselība ar svēto rakstu paskaidrojumiem,
299. lpp., 11 – 47.

aizplūst mums garām un mēs tos varam izmantot tikai tad, ja spējam uzkavēties krastā pietiekami ilgi, lai klausītos un tos atpazītu. Daži apgalvo, ka zināšanu upes burbulēšana atgādinot smieklus. Citi uzskata, ka tā esot Visuma skaņa «OM».
Dievs sūta Jofiēlu, lai tas palīdzētu mums atvirzīt savas enerģijas projām no miesas vilinājumiem un aizvadītu līdz Kristus tīri garīgajai kvalitātei, kas ir pilnību sasniedzis saprāts. Jēzus Kristus bija zināmā mērā atbildīgs par visas planētas pārvērtību. Viņa prāta enerģija skanēja unisonā ar Dieva enerģiju.
Šī stara gaisma kliedē nolieguma trulumu, kas rodas cilvēka domās un jūtās. Šādas jūtas varētu būt greizsirdība, šaubas, bailes, negodīgums un taisnīguma trūkums. Virseņģelis Jofiēls un Kristīne atbrīvo varenas gaismas strāvas, kas spēj plūst ap cilvēka smadzenēm un šo trulumu gaisināt. Dieva viedības stari rotaļājas ar jūsu sāpīgo domu rakstiem kā saule, kas spoguļojas ūdens vilnīšos. Tie spēj pārvērst jūsu sarūgtinājumu par vieglu ķircināšanos, kas izlido no ķermeņa līdzīgi elpai.
Ir zināms, ka Jofiēls un Kristīne vada visu eņģeļu mācības. Eņģeļu karalistē viņiem ir līdzīgs stāvoklis, kādā atradās Jēzus, būdams šīs pasaulīgās planētas Kungs.
Esmu jau minējusi, ka Trejkāršā Liesma, kas atrodas sirds čakrā, sastāv no dzeltenas, zilas un sārtas liesmas. Cilvēks nevar nodzīvot ne dienu bez šiem Dieva būtiska¬jiem atribūtiem. Bez mīlestības mums nebūs cilvēcisku attiecību. Bez ticības mēs nezināsim, kā izkļūt no izmi¬suma. Bez gudrības mēs nezinām, pie kā griezties un ko darīt. Gudrība ir magnēts, kas ļauj iegūt nevainojami pre¬cīzu gaismas kopiju. Šis ir lieliskais paraugs, kā Dievs ra¬dījis cilvēku pēc sava vaiga un līdzības. Dieva griba — Viņa plāns, kā jārit mūsu dzīvei, — paredz izmantot Viņa enerģiju, tā ievirzot mūsu dzīvi pozitīvi. Ar savu gribu mēs pieaugdami paši veidojam savu nākotni. Pie¬mēram, kad izlemjam, ka dosimies uz Ņujorku, lai kļūtu lieli rakstnieki, mēs uzbūvējam savu dzīves ceļu. Tā ir mūsu griba.
Vērsīsimies pie Jofiēla un Kristīnes, kad nepieciešama informācija. Ja nepieciešams izprast mulsinošu stāvokli, šie eņģeļi izlies pār jums zeltaino gudrības straumi.

Teiciet to Kungu, Viņa eņģeli, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi! Teiciet to Kungu, visi Viņa karapulki, jūs, Viņa kalpi, kas pildāt Viņa prātu! Teiciet to Kungu, visi Viņa darbi visās viņa Valstības malās! Teici to Kungu, mana dvēsele!
Psalmi, 103, 20—22

Samuēls un Žēlsirdība
Mīlas un pielūgsmes virseņģelis
SĀRTAIS STARS

Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem neniciniet, jo es jums saku: viņa eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu. Mateja evaņģēlijs, 18:10
Samuēls un Žēlsirdība ir dvīņu eņģeļi, kas iemieso sevī dievišķu mīlestību, ko Jēzus nodēvējis par jūtām, kuras iet pāri visai saprašanai. Žēlsir¬dība ir darbībā pausta līdzjūtība, Samuēls vada Dieva mīles¬tības gaismu. Šie virseņģeļi abi kopā valda pār trešo staru maigu, sārtu ziedlapiņu krāsā. Tas sakopojas sirds čakrā. Zemi tas visjūtamāk apstaro pirmdienās. Samuēla un Žēlsir¬dības mājvieta Visuma klajos ir virs Sentluisas Misūri štatā. Bībeliskos un citos garīgajos rakstos virseņģelis Samuēls ir maz minēts. Tā kā viņš ir saistīts ar līdzjūtību un labdarību, iespējams, ka tas ir vārdā neminētais eņģelis, kas pirms Kristus apcietināšanas mierināja Viņu Jeruzalemē Ģetzemanes dārzā (Bonners Pazīstiet savus eņģeļus).

Dievišķā nodoma noslēpums ir ierakstīts dabā, bioloģijā un pat visu cilvēku sirdīs. To, kas ir acīmredzams, aizsedz maldi. Maldu inde apbur savus gūstekņus. Apburtie bieži neatpazīst ļaunumu. Mīlestība salauž ļaunuma varu, un mīlestības upes plūst mūsos. Mīlestības upe plūst no Dieva sirds.
Izteicieni no Dženisas Kornelas darba Eņģeļu spēks

Samuēlu neminēšanu vārdā papilnam atlīdzina viņa nozīmīgā sūtība, jo viņš ir kungs pār dievišķo mīlestību, kas īstenībā minēta visās reliģiskajās mācībās kā visdziedinošākais un radošākais spēks Visumā. Nekad nav par daudz uzsvērt, ka Dievs ir mīlestība.
Virseņģelis Samuēls un viņa līdzgaitniece Žēlsirdība personificē kristīgās ticības likumu: «Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu garu.» Vai, kā teica Jēzus: «Mīliet savu tuvāko kā sevi pašu.»
Teikt, kā cilvēkiem jāuzvedas, nenozīmē būt bargam skolmeistaram. Šis padoms jums nesīs vairāk prieka nekā iegriešanās citā ceļā. Tas gan lūdz, lai cilvēks ir nesavtīgs, tomēr īstenībā, to darot, viņš gūst tik daudz mīlestības sev pašam, cik vien iespējams, jo līdzjūtība pret citu visvairāk sniedz palīdzību pašam. Kristīgā reliģija stingri balstās uz žēlsirdības un mīlestības koncepcijām. Tomēr to saturs bieži tiek nepareizi skaidrots: proti, ka jādod dāvanas še, virs zemes, lai saņemtu debesīs atlīdzību pēcnāves dzīvē. Tāda domāšana patiesībā vairāk palielina vainas apziņu nekā ko citu. Taču Jēzus vārdi tā gan nebija domāti.
Mīlestība, kas iet pāri visai saprašanai, ir lielākā dāvana, ko cilvēks var pasniegt sev pašam. Tas ir tāpēc, ka mēs visi tik tiešām esam vienoti! Mēs dzīvojam pasaulē tādēļ, lai labotu ilūziju par nošķirtību, tā, lai mēs varētu kopā ar eņģeļiem tuvoties tam vienīgajam lielajam avotam, kam mēs visi piederam. Ja cilvēks mēģina veltīt bez kādiem noteiku¬miem mīlestību tiem, «kas to nepelna», viņš redzēs, ka iedarbojas dievišķās mīlestības princips. Tas viņam parādīs, ka mēs visi esam viens. To, ko mēs mīlestības izskatā iepludinām pasaulē, mēs desmitkārt saņemam atpakaļ. Mīlestība ir visspēcīga. Tā gaisina nesaskaņas, nepilnības un bailes.
Mīlestība ir pilna prieka. Tās ir brīnišķīgas dzīvespriecīgas jūtas. Cilvēki apvelta ar šīm skaistajām, no Dieva83saņemtajam jūtām savas ģimenes un draugus. Tieši šī mīlestība ir Dievs.
Mēs visi esam «cietuši no mīlestības», bet tā nav tā mīlestība, ko mums nes lejup Samuēls uz sava maigi sārtā stara. Dieva Tēva /Mātes mīlestība nekad nesagādā ciešanas. Tā ir patiesā mīlestība, kura, kā teikts grāmatā Es esmu atvērtas durvis, ir «tērps bez gala un malas, tavs mūžīgais sargs, kas ielaiž savā patvērumā arī visu svešo».
«īsta mīlestība ir nesavtīga, tā pati neprasa neko.» Un grāmatā turpināts: «Tā jau ir pati pilnība. Un šajā pilnībā, pati savā līksmē tā grib dalīties, atdot sevi, plesties plašāka un ietvert savos brīnumos visu citu.»
Samuēls ir arī pielūgsme, Dieva bijāšana, visa dievišķā godināšana un cieņa pret to. Pielūgsme ir kā gozēšanās «varenās Saules» siltumā. Tā ir pilnīga atdošanās Dievam Tēvam/Mātei, no kura lejas visa svētība. «Tā ir pilnīga ļaušanās dzīves labestībai,» savā grāmatā Runā septiņi mīļotie virsenģeļi raksta Tomass Princs.
Pielūgsme nozīmē Dieva bijāšanu ikvienā cilvēkā. Sako¬pojot domas ap Dieva brīnišķo radošo dzirksti pats savā un citu apkārtējo ļaužu siržu apslēptākajā stūrītī, cilvēks šo mirdzumu dara spožāku un izgaismo tumsu. Pielūgsme nozīmē kvēli apskaut līksmi un labestību.
Šīs īpašības, kas liek sirdij lidot uz līksmes spārniem, papildina Žēlsirdība. Šī dvīņu liesma ir mīlestība un līdzjūtība to darbībā. Ja cilvēkam meditējot vai kādu mīlot rodas grūtības, viņam jāvēršas pie Samuēla līdzgaitnieces Žēlsirdības. Tā viņu mierinās un vairos mīlas jūtas pret šo otru indivīdu. Šī mīlas un pielūgsmes papildinātāja apliecinās to, ka cilvēks ir svēts.
Mēs vēršamies pie Samuēla un Žēlsirdības, lai tie iedvestu šo svēto mīlu visas cilvēces jūtu dzīvē. Viņiem ir uzdots palīdzēt uz visu mūžu attīstīt zemes iemītniekos dažādus humānus, iecietības, cieņas un bijības aspektus. Viņi rosina cilvēku noslieces līksmi pieņemt sirdīs Dieva klātbūtni. Sārtais stars stiprina pateicību, kas ir vēl, viens veids, kā apliecināt mīlestību, kuru izraisa Dieva dāvanas un gādība

Jo Viņi savā būtībā ir Mīlestība, t. i., Dievišķa Mīlestība (Dievs), jo debesīs parādās eņģeļiem saules veidolā un šī studē izstaro siltumu un gaismu; siltums savi būKbā ir mīlestība, gaisma — gudrība, un, tā kā eņģeļi ir garīgā siltuma un gaismas saņēmēji, viņi ir mīlestības un gudrības gari; viņi tādi nao pasi no sevis, viņi ir Dieva radīti.
Emanuēls Svīdenborgs Eņģeļu gudrība Saistībā ar Dieva mīlestību un gudrību

Ja tā ir Dieva labā griba, tad labie gari parādās citiem un arī paši sev, izskatā līdzīgi spožām, spilgtām zvaigznēm, kas mirdz atbilstoSi savas Žēlsirdības un ticības lielumam, turpretī ļaunie gari atgādina apaļas ogļu bumbiņas. Emanuēls Svīdenborgs Memorabilia # 7

Viņa radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir Viņa radīts un Viņam radīts.
Apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem, l: 16.

Augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī pasaulē vai nākamajā... ir Dievs.

Apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem, l: 21.Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens?... Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārēm paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Jo es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeli, ne valdības, ne varas, ne tas, kas notiek tagad, ne tas, kas notiks nākotnē, ne augstumi, ne dziļas lejas, ne kāda cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības.
Apustuļa Pāvila vēstule romiešiem, 8:35; 37—39.

Gabriēls un Cerība
Pavēstīšanas, pasludināšanas un Augšāmcelšanās virsenģelis
BALTAIS STARS

Virseņģelis Gabriēls un Cerība vada ceturto staru— šķīstību, cerību, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Šis stars ir mirdzoši balts. Dieva dabas būtība ir šķīstība, viņa raksturs un saprāts ir pilnīgi tīri. Baltais ir visu varavīksnes krāsu saplūšana tik tīrā formā, ka tās kopā simbolizē Vienu Dievišķo Saprātu, kā Kristīgie zinātnieki bieži vien sauc Dievu.
Virseņģelis Gabriēls dalās savā piemītnē debesu plašumos virs Sakramento un Sastās kalna Kalifornijā ar savu mīļoto līdzgaitnieci Cerību. Ceturtā stara centrs ir mugurkaula lejasgala čakra. Visspēcīgāk tas līst pār zemi piektdienās.

Eņģelis parādās kritiskos brīžos, kad nepieciešama nelokāma izturība, jo gaidāmie notikumi pilnīgi izslēdz līdzcietību. Ralfs Voldo Emersons

Gabriēls ir pazīstams kā vēstnesis. Līdz ar Mihaēlu viņi ir vienīgie eņģeļi, kas Vecajā Derībā minēti vārdā. Tieši viņš pavēsta Marijai, ka viņa būs Jēzus Kristus māte. Kristiešu svētbildēs Gabriēls bieži tēlots, nometies ceļos Marijas priekšā, rokās turot papīra vīstokli, trompeti vai baltas lilijas, kas nes ziņu, ka jaunavai piedzims bērns.
Gabriēls un Cerība iespiež visas cilvēces atmiņā dievišķu tēlu, vienreizīgu un brīnumskaistu gaismas kopiju, kas jau mīt cilvēka prātā. Tāpat kā Gabriēls rīkojās ar Mariju, viņš iepotē domu par šo «bezvainīgo ieņemšanu» ik cilvēka zemapziņā.
«Bezvainīgā ieņemšana» ir mūsu garīgā tēla materializācija, tieši tāpat kā Jēzus Kristus ir pilnību sasniedzis Die¬vam līdzīgs cilvēks. Ja turamies pie šā pilnību sasniegušā tēla idejas, tad tas nozīmē., ka turamies pie bezvainīgās ieņemšanas koncepcijas. Turēšanās pie koncepcijas, ka esam Dieva radīti, ved mūs pa drošu ceļu, kas ļauj pilnībā īstenot mūsu iespējas.
Gabriēla sūtība zemes virsū ir apgaismot šo ceļu — mā¬cīt cilvēkam, kā attīstīt un veidot pilnības koncepciju gan pašam savā labā, gan visai pasaulei. Kā rakstījis Deividsons savā grāmatā Eņģeļu vārdnīca, muhamedāņiem Gabriēls ir patiesības gars. Muhameds apgalvojis, ka Korānu viņam nodiktējis Gabriēls.
Deividsons Ērģeļu vārāmai raksta: Žanra d'Arka savā tiesas liecībā teikusi, ka tieši Gabriēls iedvesmojis viņu doties palīgā Francijas karalim. Noklausījusies viņa vēsti, nabadzīgā lauku meitene vedusi savus tautiešus kaujā, kurā sakauti angļu karapulki.
Gabriēls palīdz cilvēkiem debesbraukšanas rituālā, kas nozīmē dvēseles atkalapvienošanos ar Dievu. Viņš apliecina mums Dieva visvarenību, simbolizēdams arī atdzimšanas faktu. Kā apgalvo Brenners grāmatā Pazīstiet savus eņģeļus, deviņu mēnešu laikā, ko jaunā organismā piedzimstošā dvēsele pavada mātes miesās, Gabriēls sniedz tai zināšanas. Ievērojot Gabriēla saistības ar Mariju un nevainīgo ieņemšanu, viņu uzskata ari par bērnu dzimšanas sargeņģeli.
Viņš simbolizē augšāmcelšanos, kas materiālā plāksnē nozīmē miesas, prāta un dvēseles atjaunotni citā dzīvē. Tradicionālajā mācībā teikts, ka Gabriēls pavēstīs pasaulei pastardienu. Kā saka Ronners, «viņš pēdējo reizi pūtīs tauri, kas modinās gulošos miroņus, un tie sagatavosies pastarajai tiesai» — tas būs aicinājums pamosties visiem tiem, kas vienosies ar Dievu/Labestību.
Vārds «Gabriēls» ir atvasināts no ebreju vārda «gibor», kurš apzīmē varu vai varoni (tā sacīts Mūlenberga Eņģeļu rokasgrāmatā).
Katoļi uzskata Sv. Gabriēlu par diktoru, garīdznieku, kurjeru, pasta, radio, telegrāfa, telefona un televīzijas darbinieku patronu. Katoļi atzīmē Sv. Gabriēla dienu 24. martā, kas ir diena pirms Svētās Jaunavas Pasludināšanas svētkiem.
Dzejolī Zelta leģenda Henrijs Vodsvērts Longfelovs tēlo Gabriēlu kā mēness eņģeli, kas nes cilvēkiem cerības vēsti. Ievērojiet, ka tā sauc Gabriēla dievišķo papildinājumu — Cerību. Viņi abi kopā vada balto staru. Korānā Gabriēls balta, mirdzoša eņģeļa izskatā parādās kādam arābu tirgotā¬jam, kas, izrādās, ir pravietis Muhameds. Gabriēls uzsāk tirgotāja pārvērtību ar jautājumu: «Gulētāj, cik ilgi tu jau guli?»
Folklora Gabriēlam piedēvē sapņu un vīziju tulka māk¬slu. Bībelē Gabriēls minēts stāstā par Dānieļu. Daniels garā redz baismu parādību: milzīgs auns ar ragiem badās pret rietumiem, pret ziemeļiem un pret dienvidiem, un neviens zvērs nespēj viņa priekšā pastāvēt, Edz no rietumiem parā¬dās āzis, kurš pēc niknas cīņas aunu uzvar un samin ar kājām. Gabriēls izskaidro Daniēlam, ka redzējums pareģo, ka pēc vairākām citām uzvarām grieķi uzvarēs kā mīdiešu, tā persiešu impēriju. Vēlāk Daniēla grāmatā stāstīts, ka tieši Gabriēls ir tas, kas pareģo Mesijas atnākšanu (Daniēla grāmata, 9:21—26). Pēc apmēram 500 gadiem šis nemirstīgais vēstnesis atkārto to pašu jaunavai Marijai, pasludinādams, ka piedzims Jēzus.

Jo kāds labs eņģelis ies viņam Mz, viņa ceļš būs veiksmīgs, m mņf pārnāks vesels m sveiks.
Tabita grāmata 5:21 Apokrifi
Nekādā ziņā nevar apgalvot, ka debesis atrodas ārpus mums; tās ir mūsu sirdis, un cilvēks, debesis atzīdams , ir saņēmējs, debesu daļa un eņģelis. Emanuēls Svīdenborgs Arcuno Coelestia

Gabriēla līdzgaitniece Cerība iemieso šķīstību darbībā, mirdzošo balto liesmu Trejkāršās Liesmas pamatā: tā ir dievišķā dzirksts, kas mīt sirds čakrā. Tā ir dievišķās mātes šķīstā liesma, Dieva radošās enerģijas svētā liesma. Ņemdams palīgā šo šķīstību, kas atrodama ikviena cilvēka sirdī, Gab¬riēla līdzgaitniece spēj jebkurā no mums ik mirkli pastiprināt šīs cerības jūtas. Cerība dod mums spēku, lai mēs sāktu rīkoties, nevis ļautos izmisumam, bezcerībai un bezdarbībai.
Saskarē ar šiem iemīlētajiem eņģeļiem mēs varam arvien labāk izprast iespēju, kas mūs gaida, un sākt just cerības, ka mums lemta mūžīga dzīvošana. Cilvēki var izlūgties no Gabriēla un Cerības, lai viņi darītu tos pilnīgākus, tā, ka to garīgā izaugsme notiktu jau zemes virsū.
Ja cilvēks tiecas pēc kāda mērķa, tad tas būs tieši Gabriēls, kas palīdzēs to sasniegt. Turpretī Mihaēls tādā gadījumā ņems zobenu un sacirtis ierobežojumus. Lai palī¬dzētu mums izkļūt no neveiksmēm, Gabriēls lūdz talkā Cerību. Virsenģeļu pāri, tā saucamie vīrišķie un sievišķie elementi, abi nosaka metodes, ar kādām māca mūs zemes virsū.

Rafaels un Marija
Dziedniecības un enerģijas koncentrācijas virsenģelis
ZAĻAIS STARS

Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki.
Psalmi 148:2

Virseņģelis Rafaels un viņa līdzgaitniece Marija ir dziednieki. Cilvēces skatījumā viņi simbolizē patiesību, enerģijas koncentrācijas un dziedniecī¬bas spējas. Viņu zaļais stars ir «trešās acs» čakras krāsa. Viņu mērķis ir iemācīt cilvēcei attīstīt iekšējo redzējumu. Viņi palīdz mums saskatīt patiesību.
Šis virsenģelis vada piekto staru, kas viz zaļajā smaragda krāsā. Pilnīgi saprotams, ka Austrumu filozofijā tā ir trešās acs čakra. Trešā acs piešķir mums spēju iztēloties un sludi¬nāt, kā Dievs nodomājis vadīt mūsu dzīvi, kā arī ļaut, lai mēs ieraugām, kādas bagātības Viņš mums sniegs.
Zaļais stars visdāsnāk sūta savu dziedinošo vizmu uz zemi trešdienās. Šī stara pavēlnieka virseņģeļa piemītne ir debesu klajumos virs Fatimas Portugālē.
Virseņģelis Rafaels ir leģendārs dziednieks. Viņa staram piemīt pavasara un atjaunotnes krāsa. Zaļais ir dabas dzied¬nieciskā krāsa. Tā apvieno sevī gaišo, dzelteno uguns krāsu (kādā, piemēram, staro saule) ar dabas un zemes spēka krāsu, lai radītu visapkārt skaistumu un dzīvību. Tieši zaļais dzīvības nesējs hlorofils, ko uz auglīgās zemes rada saules stari, atdod cilvēkam veselību, stiprinot viņu un savienojot ar Radītāju. Tādā krāsā ir arī daudzi dziedējoši dārzeņi, ko lieto diētās, kas tīra organismu. Rafaels ir tēlots kā dziednieks arī vēsturē. Jau pats viņa vārds ebreju valodā nozīmē «Dievs dziedē». Bībelē Rafaels dziedē Ābrahāmu no apgraizīšanas sāpēm, ko viņš piedzīvo, būdams jau krietni gados. Bībelē Rafaels vada Tobita aklo dēlu Tobiasu, kas dodas no Ninives uz Mīdiju. Ceļojuma laikā viņš pasargā Tobiasu no dēmona Asmodeja. Tāpēc viņu uzskata par eņģeli, kas pieskata cilvēkus garīgos svētceļojumos, kuros viņi meklē garīgu atveseļošanos vai pārvērtību. Lielo meistaru — tādu kā Botičini, Ticiāna, Lorēna, Pollahuolo, Girlandaijo un Rembranta — gleznās Rafaels bieži ir redzams ar spieķi rokā. Tas simbolizē Dzīvības zizli. šis virseņģelis dziednieks mācījis arī Tobiasu, kā droši īstenot laulības savienošanos ar Saru, kuras septiņi iepriekšējie līgavaini visi nomiruši kāzu naktī. «Viņš lika man apņemt sievu un izdzina no viņas ļauno garu,» saka Tobiass. «Viņš dāvāja prieku Sarās vecākiem. Mani pašu viņš izglāba no zivs rīkles,.. arī tev viņš ir Jāvis saskatīt debesu gaismu, un ar viņa palīdzību mēs esam piepildīti ar labo.»
Un mm, ko jūs lūgsiet manā vārdā, to es darīšu, lai Tās tiktu pagodināts DilS. Ko jūs lūgsiet manā vārdā, to es darīšu.
Jāņa Evaņģēlijs 14:13,1499
Baiļu pārņemti abi mi nokrita zemē. Svētais Rafaels, Virseņģelis, viņiem sacīja: «Nevajag baidīties, jūs esat drošībā. Pateicaties Dienam kā tagad, tā mūžīgi mālos. Ja runa ir par mani, es nācu ne lai izdarītu pats kādu pakalpojumu, bet tāpēc, ka tā bija Dieva griba. Tāpēc turpmāk pateicaties Viņam ik dienu, slavējat ainu dziesmās.»
Tabita grāmata 12:16-48 Apokrifi

Rafaels ir viens no trim virsenģejiem, kas Bībelē no¬saukti vārdos. Rafaels ir eņģelis, ko Dievs sūtījis dziedēt Jēkaba ciskas kaulu, pēc tam kad Jēkabs bija cīnījies ar kādu ļauno. Slavenajā leģendā par plūdiem Rafaels, kad lietus apstājas Gt, iedod Noasam «ārstniecības grāmatu».
Katoļu mācībā Sv. Rafaels uzskatīts par patronu akla¬jiem. Batlers savā grāmatā Svēto

dzīves raksta, ka Rafaels ir pazīstams kā slimnieku kopēju, ārstu un ceļinieku patrons.
Rafaela līdzgaitniece Marija simbolizē Jēzus māti Mari¬ju. Viņa iemieso sevī labvēlību, Dieva dāvāto žēlsirdību, līdzjūtību un aizstāvību. Būdama domu vienotāja liesma, viņa balsta un audzina Dieva bērnus. Viņa koncentrē ener¬ģiju — pievērš cilvēka uzmanību tieši vienam īpašam redzē¬jumam vai sasniegumam. Tāds domu sakopojums vienā punktā līdzinās mātes spēka koncentrācijai, bērnam dzim¬stot.
Virseņģelis Rafaels un viņa līdzgaitniece Marija palīdz arī cilvēkiem izprast «bezvainīgo ieņemšanu», saskatīt savu īsto patību. Viņi palīdz mums saprast zinātni. Viņi baro mūsu jaunrades talantus. Būdami eņģeļi dziednieki, viņi palīdz ārstiem un žēlsirdīgajām māsām. Viņi virza spilgtās, dziedējošās enerģijas strāvas gan uz slimniekiem, gan mā¬jām, kur nepieciešama palīdzība.
Varbūt jūs pazīstat kādu, kas visu laiku valkā zaļas krāsas apģērbu. Iespējams, ka tādi ļaudis jūt ārkārtīgu nepieciešamību dziedēt sevi vai citus. Ķirurgiem operāciju zālēs ir zaļi uzsvārči. Šī dziedniecības saliedēšana ar enerģi¬jas koncentrāciju tikpat stipri iedarbojas uz cilvēci kā saules un zemes kopīgie dzīvību devēji spēki uz dabas pasauli.

Uriēls un Aurora
Miera, bijības tai ticīgas kalpošanas virseņģelis
PURPURA UN ZELTA STARS

Virseņģelis Uriēls un Aurora virza purpura un zelta staru, kas simbolizē miera un dievbijīgas kalpošanas Dievišķās īpašības. Viņi ienes visā mūsu dzīvē nesavtīgas mīlestības liesmas garu, kas izpaužas bijības pilnā pielūgsmē un kalpošanā. Auroras pārziņā ir žēlastība, kas teoloģiskajā terminoloģijā nozīmē cilvēkam dāvāto nepelnīto Dieva mīlestību un labvēlību. Citiem vār¬diem sakot, tā Dievs ietekmē cilvēku, lai viņu šķīstītu un darītu morāli stipru.
Purpura un zelta stars iemājo saules pinuma čakrā un visspēcīgāk apstaro zemi ceturtdienās. Uriēla un Auroras

Stāsta – un tā ir patiesība —, ka pirms mūsu dzimšanas radītājs eņģelis pieliek pirkstu mūsu lūpām un saka: «Klusē, nesaki ne vārda par to, ko zini» Tāpēc mēs piedzimstam ar izliekumu augšlūpā un neatceramies ne nieka, no kurienes esam cēlušus.
Roderiks Maklišs, Ombras Princis

piemītne ir gaisotnē virs Tatru kalniem Polijā, dienvidos no Krakovas.
Deividsons min, ka literatūrā par Uriēlu runāts kā par «Dieva uguni», «saules liesmu», «Dieva klātbūtnes eņģeli» un «virseņģeli — pestīšanas nesēju». Ebreju rakstos Uriēls no¬zīmē «Dieva gaisma». Katoļu avotos Uriēlu tēlo ar uguns liesmu kailā rokā. Kailā plauksta norāda uz gatavību saņemt Dieva gaismu. Plaukstas aptvertā uguns atgādina šis gaismas uzņemšanas spēku. Grāmata vai tīstoklis simbolizē šī eņģeļa Dieva darbu skaidrojuma spējas.
Šī purpura un zelta stara pārvaldītāji eņģeļi nes cilvēcei Dieva miera un labestības gaismu, pastiprinot mūsu ilgas Viņu pielūgt. Ar savas sievišķās līdzgaitnieces žēlastību Uriēls iepazīstina cilvēku ar līdzekļiem, kā piekļūt Dievam. Svarīgas katra svētceļnieka vai svētceļojuma sastāvdaļas ir bijīga kalpošana un pielūgsme. Ja saprāts neļauj, lai to pārņemtu miers, tas nespēj uzsūkt sevī Dieva kūsājošo enerģiju. Labvēlība ir īpaša žēlastībai, līdzjūtībai, mīlestībai un citām Dieva dāvanām līdzīga svētība, ko Viņš dod cilvēkam. Uriēla kvēlajai uzticībai pievienojas Auroras spēks, kas ļauj cilvēkam būt morāli stipram.
Purpura un zelta apvienojumam ir dubulta iedarbība. Purpurs Svētajā Trīsvienībā simbolizē Svēto Garu. Tā ir pārvērtības un piedošanas spēja. Šī krāsa iedveš cilvēcei alkas pēc garīgas kalpošanas. Zelta krāsā simbolizē gudrības uguns kvēli mūsu sirdīs, dvēselēs un prātos, kas palīdz ikvienā mūsu dzīves posmā rast spēju apvienoties ar mūsu avotu un ar «zelta likumu» vai, citiem vārdiem runājot, ar «dzīves dzelzs likumu». Svētajā Trīsvienībā Kristus ir zel¬tainā liesma. Abu apvienojums ļauj mums pēc savas brīvās gribas pārveidot vai radīt mūsu pasaules.
Reliģijas mācībā Uriēlu dēvē par «garu, kas stāvēja pie pazaudētās Ēdenes vārtiem ar ugunīgu zobenu rokā», kā tēlojis abats Anskārs Vonjē grāmatā Katoļu baznīcas mācības.
Ronners darbā Pazīstiet savus eņģeļus uzskata, ka šis virseņģelis ir pravietojumu un to skaidrojumu eņģelis, kurš parādās folklorā. Viņš ir rakstnieku un skolotāju aizgādnis.
Vecajā Derībā Pirmajā un Otrajā Ezras grāmatā (Apokrifos. Kanonos ietverta tikai viena Ezras grāmata.) Uriēls atklāj, ko nozīmē ebreju pravieša Ezras septiņas vīzijas, kurās vēstīts, ka atsūtīts Mesija, lai uzvarētu visu ļaunumu. Saskaņā ar Bībeles vārdiem Uriēls nopelna savus eņģeļa spārnus kā vīziju skaidrotājs.
Džona Miltona darbā Zaudētā paradīze Uriēlu dēvē par «Saules valdnieku», un viņš ir klāt cilvēka kritienā. Miltona tēlojumā Sātans prot apmānīt Uriēlu un tas parāda Ļauna¬jam zemes atrašanās vietu. Sātans pēc izdzīšanas no debesīm alkst atriebties par zaudēto kauju. Tāpēc viņš grib kaitēt cDieva jaunākajiem veidojumiem, Ādamam un Ievai. Pārģērbjoties par ķerubu, viņš noslēpj Uriēlam, Saules valdniekam, kas īstenībā ir. Uriēls viņam norāda, kur atrodas Ēdenes dārzs. Tomēr vēlāk Uriēls saprot, ka ir apkrāpts, un aizslīd uz saulstara līdz debesu vārtiem, kur pavēsta sargam Gabriēlam un citiem eņģeļiem, lūdzot raudzīties, lai ar pirmajiem cilvēkiem nenoliktu nekas ļauns. Acīmredzot viņa vēsts nonāca par vēlu un Ādama un Ievas kritienu nespēja novērst.
Uriēla un Auroras vadītais stars māca mūs pārvaldīt ķermenisko plakni. Tas māca mūs tiekties pēc miera un veltīt sevi, lai iepazītu un pielūgtu Dievu.
Meklējiet palīdzību no virsenģeļa Uriēla un Auroras, ja jums vajadzīgs no jauna spēcināt savu ziedošanos mērķim. Prasiet arī padomu purpura un zelta stara virsenģelim, ja gribat nesavtīgi pakalpot citiem. Ar miera, bijības un ticīgas kalpošanas virsenģeļa palīdzību cilvēce var kļūt par «sava brāļa sargu», un tieši to mums mācījis Jēzus, mudinot, lai mēs censtos savienoties ar Dievu.

Nebūsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis piešķirt jums valstību. Lūkas evaņģēlijs 12:32

Cadkiēls un Ametista
Palīdzības lūgšanas un brīvības eņģelis
VIOLETAIS STARS

Virseņģelis Cadkiēls un viņa līdzgaitniece Ametista vada septīto staru, kas ir violets un simbolizē pārvērtību un šķīstīšanos ar lūgšanas palī¬dzību — piesaucot starpniecībai Dieva klātbūtni. Šī stara virseņģelis vairo žēlsirdības, līdzcietības, piedošanas un brī¬vības spēkus.
Organismā sakopojoties dvēseles mājvietas čakrā (tieši zem nabas), violetais stars panāk pārvērtības brīnumu. Šī stara virsenģeļa pajumte ir Šķīstīšanās Templis Karību jūrā virs Kubas. Abi kopā virseņģeļi pilda visus zemes iemītniekus ar ilgām un spēku atbrīvoties pašiem un atbrīvot visu galīgās mīlestības kāpņu posmi cilvēci no pašradīta un pašpiesaukta negatīvisma un trūku¬miem. Violetais stars, ko reizēm dēvē par brīvības staru, pastiprināti darbojas sestdienās.

Nebīsties, tikai tici.
Marka evaņģēlijs 6:36

Augstākā pakāpe (ķerubi, serafimi, troņi) nepiedalās mūsu cīņā pret mūsu netikumiem, bet mīt ar mums kopā, kad mēs, pārvarējusi sevī visas nesaskaņas, esam mierā ar Dievu, gremdējamies pārdomās un mūžīgā mīlestībā.
Jans van Ruisbergs, Septiņi garīgās mīlestības kāpņu posmi

Kā uzskata Deividsons Eņģeļu vārdnīcā, Cadkiēls ir labdarības, žēlsirdības un atmiņas eņģelis. Pēc dažu rakst¬nieku domām, Cadkiēls apturējis Ābrahāma roku, kad pat¬riarhs gatavojies upurēt savu dēlu Tzāku. Ronnera darbā Pazīstiet savus eņģeļus Cadkiēla simbols ir upurēšanas dun¬cis, kas acīmredzot saistās ar Ābrahāma piedzīvojumu.
Cadkiēla un Ametistas violeti kvēlojošam staram bijusi svarīga nozīme alķīmijā, viduslaiku ķīmijā. Sešpadsmitā gadsimtā alķīmiķi ar uguns palīdzību iemācījās, ka ir iespē¬jams pārvērst vienkāršus metālus zeltā. Šo mācību var piemērot daudzām jomām. Teoloģija uzskata pārvērtību un maiņas zinātni par procesu, kas zemākas pakāpes cilvēcisko apziņu pārveido garīgi augstākās vibrācijas.
Īzaks Ņūtons atklāja, ka saules stars, izejot caur prizmu sadalās septiņās krāsās: sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, zilā, tumšpelēki zilā un violetā (sk.zīm). Violetās krāsas staram redzamās gaismas krāsu spektrā ir visīsākais viļņu garums, bet visaugstākā frekvence. Tās ir pārejas vibrācijas, kas ved uz nākamo krāsu un gaismas oktāvu.
Runājot par mūsu garīgajām pārvērtībām mums jādomā par violetās liesmas spēku.
Violets
Tumšpelēki zils
Zils
Zaļš
Dzeltens
Oranžs
Sarkans

Violetā liesma ir kā garīgs piedošanas vīns, jo tā šai pasaulē simbolizē žēlsirdību. Ar piedošanas spēka palīdzību bailes un dusmas top atkal pārvērstas par mīlestību itin kā nekādas nesaskaņas nekad nebūtu bijušas. Šo liesmu dēvē arī par piedošanas izraisīto pārvērtību violeto liesmu».
Ne jau vienmēr piedot ir viegli. Dusmās mēs vainojam ļaunojamies un nīstam. Šīs sāpīgās jūtas tik viegli vis negaist. Taču, ja mēs paužam vēlēšanos piedot, steigsies palīgā violetā stara virseņģelis. Ja mēs nezinām, kā piedot pašiem sev un tiem, ko mēs saucam par ienaidniekiem, Dievs to zina un Dievs mums parādīs ceļu. Tikai jāmēģina. Piesauksim virseņģeli Cadkiēlu un viņa līdzgaitnieci Ametistu un lūgsimies, lai mums taptu dāvāta māka piedot.
Sapratne un piedošana ir visvareni problēmu risinātāji. Tie saskatīs mūsu grūtībās pašu būtiskāko — un tās ir bailes, — un pārvērtīs tās mierā, patiesībā un mīlestībā.
Bailes ir mīlestības pretstats. Tās iemīt ikvienā konflikta paveidā. Tās parādās vainas, naida, aizvainojuma, dusmu, rūpju un pārmetumu paveidā. Tās visas ir dažādas baiļu izpausmes, un to vietā var stāties mīlestība. Violetā liesma veic visīstāko patiesības darbu, kas atbrīvo vīriešus un sievietes no nesaskaņām. Ja organismā uzkrāj negatīvas emocijas, bieži vien iznākums ir veselības zudums jeb ne-veselība. Tas var izpausties gan miesā, gan garā. Slimība ir viens no negatīvisma rezultātiem, ko organisms «ņēmis pie sirds»,
Dieva pārvēršanas spēja mājo gan mūsos, gan ap mums. Pārveidotāja un visspēcīgākā «ziede» ir Dieva enerģija, kas ļauj mums sakārtot domas un rīcību tā, ka tās atrastos tādā vietā, kur atlikusi vienīgi mīlestība. Violetā liesma ir pārvērtību iedegtā brīvības liesma. Tā satur Svētā Gara spēku pārveidot truluma, grēka un negatīvas karmas iemeslus un būtību. Protams, tas viss nenotiek apziņas plānā. Ir nepieciešama ticība, lai mēs justu, ka mūsu iekšienē atomos un šūnās darbojas Dieva spēki līdz ar dievišķo dzirksti mūsu sirdīs.

Ak, eņģel varenais,
Kurš, plati plezdams spārnus,
Pār zemi laidies, kas tik viegli aizmirst,
Par mani iežēlojies, iežēlojies,
Lai briesmas garām paiet
Un nedusmojies — neaizmirsti: Es bez vainas dzimis.
Ēna Senvinsenta Mileja

Iekšējais miers un saskaņa ārēji parādās kā mūsu negatīvo domu un rīcību maiņa un pārveide. Tad mēs viegli varam virzīties caur negatīvām situācijām, paši būdami kungi pār savas apziņas spēku. Iztēlodamies savu acu priekšā violeto liesmu, piedošanas un Svētā Gara iedarbību, mēs varam likt lietā šo die¬višķo pārvērtības ritumu, lai pārveidotu savu pasauli. Uzskata, ka īpašais kristāliskais dārgakmens ametists ir violetā stara simboliska kondensācija. Tas ir astroloģiskās Ūdensvīra zīmes akmens, kas simbolizē brīvību un «jaunas, skaidras apziņas laika» iestāšanos mūsu planētā.
Septītais stars, pār kuru valda virseņģelis Cadkiēls un Ametista, ir viens no Svētā Gara īpašību nesējiem, ko dēvē arī par «mierinātāju». Tas nāk no Dieva varenās mīlestības baltās liesmas centra un savienojas ar ticības zilo un mīlestības sārto liesmu, veidodams garīgo piedošanas balzamu.

Bet Dieva eņģelis no debesīm sauca viņam:
«Ābraham! Ābraham!»
Un tas teica: «Te es esmu.»
Pirmā Mozus grāmata, 22:11

Te, zemes virsū

«Jūs, kas mūs neredzat, jūs, kas mūs nedzirdat, jūs iedomājaties, ka mēs esam tāltālu, bet mēs esam tik tuvu! Mēs esam sūtni, kas nes gaismu tiem, kuri ir tumsā. Mēs esam tie, kas nes Vārdu tiem, kuri Šaubās.»
— Eņģelis tālumā, tik tuvu

Jo Viņi sūta tev sanu eņģeli tevi pasargāt visos tavos ceļos.
Psalmi 91:11

Eņģeļiem pirmām kārtām jābūt mums noderīgiem. Vi¬ņiem jāpalīdz mums sazināties ar dievišķo. Šī sūtība viņiem nav grūta. Tie esam mēs, kas aizmirst saites ar viņiem.
Pirmais solis, lai atpazītu eņģeļus, ir palēnināt gaitu.
Meditējot vai atslābinoties uzmeklējiet mieru sevī pašā.
Neļaujieties negatīvām domām. Tās apmiglo acis un neļauj saskatīt dievišķo. Eņģeļus šāds šķitums atgrūž. Vin¬griniet acis, lai tās saskata tikai loti labo un skaisto jūsos pašos un visās citās būtnēs, kas šķērso jūsu ceļu.
Terija Linna Teilore savā grāmatā Gaismas vēstneši raksta par eņģeļiem kā par «sma-dzeņu programmu redaktoriem». «Ja atļausit, viņi līdzīgi tehniķiem spēj ieiet jūsu smadzenēs un uzlabot programmēšanu. Ja būsit ar mieru palikt uztvērēju stāvoklī, eņģeli pārprogram¬mēs jūsu smadzenes, pievienojot jaunu informāciju un atmetot .negatīvas domas. Ja tas skan smieklīgi,» saka Teilore, «tad padomājiet par visām citām ietekmēm, ku¬ras jūs ielaižat sevī — neaizmirstiet mainīt ķīmiskās vie¬las, atmetiet novecojušus uzskatus un izslēdziet televīzijas ziņas. Ja lūkojas no šāda viedokļa, kāpēc gan neuzklausīt eņģeļus.»
Neizturēsimies noliedzoši pret noslēpumiem. Mēs visu nezinām. Ja arī tas var radīt neomulīgu sajūtu, neļausim prātus nomākt bailēm. Ticība eņģeļiem dos iespēju nodibi¬nāt ar tiem sakarus. Kāpēc noraidīt debesu palīgu sniegto iespēju — viņu vārdi taču nāk no Dieva?

Ticība eņģeļiem (ļauj sazināties ar viņiem. Kāpēc neizmantot šo iespēju, jo debesu palīgu vārdi nāk no Dieva?

Tās pašas smaržas un krāsas, kas mūs ielīksmo dabiskajā pasaulē, ir arī debesu būtņu iezīmes. Pievērsīsim uzmanību īpaši spilgtiem visu krāsu toņiem dabā. Ir izsacītas domas, ka rožu, priežu un sandalkoka smaržas norāda uz eņģeļu tuvumu.
Ja pēkšņi intuīcija mums iečukst, lai paliekam klusi un mierīgi vai ja, nokļuvuši nelaimē, jūtam nesatricināmu cerī¬bu, vai ja sirds spontāni pildās ar prieku, tad iespējams, ka tuvumā ir kāds eņģelis. Sofija Bērnema savā ļoti populārajā darbā Grāmata par eņģeļiem saka: «Mēs nekad nedzirdēsim eņģeļus sludinām ļaunas vēstis.»
Būsim līdzīgi eņģeļiem. Runājot ar citiem, paudīsim vienīgi cerību, ticību un paļāvību uz Dieva mūžīgo mīlestību. Lai ļautu eņģeļiem pildīt sirdi ar Dieva bagātīgajām dāva¬nām, šīm veltēm jātic un jāpalīdz apbalvot ar tām arī citus.
Nenopelsim sevi. Mēs esam tādi paši Dieva radījumi kā mūsu tuvākie. Vienmēr piedosim sev, jo mūsu sirdī ir Dievs. Turēsimies tālāk no grēka. Tas neko labu nenes. Lūgsim palīdzību. Eņģeļu pienākums ir pacelt mūs augstākā emocionālā līmenī. Tomēr aiz cieņas pret mūsu brīvo gribu eņģeļi ne ikreiz var bez atļaujas iejaukties mūsu dzīvē. Mums jāatceras, ka jālūdz viņu palīdzība un ar atvērtu sirdi tā jāpieņem.
Eņģeļus valdzina svinīgi sarīkojumi un sirsnīgas lūgša¬nas. Viņiem tīk būt klāt kāzās un lūgsnu stundās. Vērsīsi¬mies pie viņiem un ļausimies līksmei šajos gadījumos kopā.
īpašās reizēs var palīdzēt zināšanas par virseņģeļu raksturīgajām īpašībām. Ja cilvēku moka depresija, jāgriežas pie virseņģeļa Samuēla un Žēlsirdības. Tie vada sārto staru, kas plūdina lejup līksmas, dzīvespriecīgas mīlestības jūtas, palīdzot mums ieslēgt sirdī gaviļu pilno Dieva klātbūtni.
Tie, kas ir bez vainas, nepiedēvēs labus darbus sev; viņi uzskata sevi par saņēmējiem un piedēvē visu tam Kungam; viņi teic, ka vēlas, lai vadītu nevis viņi pasi, bet Vils; ka viņi mīl visu, kas ir labs un līksma par visu, kas ir patiess, jo tas nozīmē mīlēt to Kungu.
Emanuēls Svīdenborgs Memorabilia
Mūs sargā eņģeļi un žēlsirdības kalpi.
Viljams Šekspīrs Hamlets, l, IV

Visu krāsu stari var palīdzēt meditācijā. Piemēram, ja cilvēku ilgstoši gremž aizvainojuma jūtas vai neatlaidīgi vajā sāpīgas atmiņas, viņam jāiztēlojas, ka viņš ir vai nu iegrem¬dējies siltā purpurkrāsas ūdenskritumā vai ietinies sarkana samta apmetnī. Var iztēloties sevi stāvam uz skatuves prožektoru sārtās gaismas apspīdētu. Līdz ar sevi pašu šajā gaismā jāiekļauj nīstā persona vai citāds dusmu objekts. Violets ir piedošanas krāsa. Virseņģelis Cadkiēls un Ametista palīdzēs piedot. Ja meditējot iešaujas prātā kāda krāsa, uzmanība jāsakopo ap to. Jāļauj šīs krāsas ietekmei pastiprināties. Iespējams, ka nepieciešama ir tieši tās dziedinošā enerģija.
Meditēt nozīmē sakopot uzmanību ap dievišķo. Cilvēks vada prāta jaunrades spējas vienā virzienā. Iekļausim savās meditācijās eņģeļus. Lūgsim, lai viņi mūs izpestī no kāda pretrunīga stāvokļa. Iztēlosimies, ka nākotnē kādā brīdī atveseļosimies. Gaidīsim, ka spriegums kaut kādā ceļā atslābs vai tiks mazināts. Tas gaisīs, ja mēs lūgsim, lai mūs no šī emocionālā jūga atbrīvo.
Eņģeļu vēsts ir ļoti skaidra. Vai esam gatavi to uzklausīt? Eņģeļi atrodas šeit, lai atgādinātu, ka mēs dzīvojam divās pasaulēs: vienā, kurā darbojamies un pildām savus dienišķos pienākumus, un otrā, kurā sasaistāmies ar «zināšanu tiltu, kas aizved pie dievišķā». Pieņemsim izaicinājumu atjaunot savā šīs pasaules dzīvē izvēles tiesības, darbojoties dievišķā vienībā ar krāsu koda eņģeļu pulku, kas nepārtraukti mēģina mūs balstīt, stiprinot mūsu pūles atbrīvoties no ierobežojumiem un apliecināt savu spēku un atbrīvotību.
Lūkosimies, lai mūsu sirds čakra kļūst lielāka un tās palīdzība visos apstākļos turpinās. Atļausim eņģeļiem iečuk¬stēt mums ausīs iedrošinājumus. Iespējams, ka eņģeļu vēsts ir maskēta un izskatās vai nu pēc sakritības, vai nejaušības. Vai mēs uzņemam eņģeļus viesos, paši to neapzinādamies?
Būsim modri! Klausīsimies un pateiksimies augu dienu par dievišķo vadību, uzmundrinošām domām un par visu, kas rit veiksmīgi. Labo jums atnes mūžīgas mīlas apstaroto spārnu maigās vēdas.
Varenie virseņģeļi, viņu mīļotās līdzgaitnieces un debesu eņģeļu pulki sūta visiem savu svētību.