Dievu periods Senās Ēģiptes vēsturē
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Zeme Nīlas krastos ar savu diženo pagātni glabā daudzus noslēpumus. Ēģiptes civilizācijas pirmsākumi saistāmi ar dievu darbībām Ēģiptē pirms tūkstošiem gadu. Dievi Ēģiptē darbojās ļoti tālā pagātnē. Vairākus tūkstošus gadu pirms Ēģiptes apvienotāja Menesa. Par dievu valdīšanas laiku Ēģiptē informācija ir skopa. Skaidrs ir tikai viens, bez dieviem nebūtu bijis senās Ēģiptes civilizācijas. Tieši dievi bija tie, kas Ēģiptē iedibināja kārtību un stabilitāti. Viņi deva Ēģiptei izpratni par ilgtspējīgas sabiedrības attīstību, kuras mūsu pasaulei reizēm trūkst.
Ēģiptoloģijā milzīgā un neatsveramā dievu nozīme un loma Ēģiptes civilizācijas veidošanas procesā netiek pienācīgi novērtēta, drīzāk noklusēta. Diemžēl.
Rekonstruēt dievu laikmetu Ēģiptē var izmantojot ēģiptiešu mitoloģiju, kā arī antīko vēsturnieku darbus, kuri rakstījuši par seno Ēģipti. Taču jebkurā gadījumā ši rekonstrukcija ir visai tālu no pilnības. Tā tikai blāvi, neskaidri ieskicē šo laiku, laiku, kad dievi personīgi pārvaldīja cilvēku sabiedrību, vismaz Nīlas ielejā. Jāpiebilst, ka ēģiptiešu kultūra uzsvars tika likts uz pagātnes zināšanu saglabāšanu un mācību par pēcnāves dzīvi. Diemžēl daudz kas no seno ēģiptiešu zināšanām ir gājis zudumā. Arī atmiņas par dievu valdīšanas laiku Ēģiptē ir gandrīz izgaisušas, tās saglabājušās fragmentāri. Cilvēki paši vainīgi, ka liela daļa no viņu pagātnes tikusi izdzēsta, ļaunprātīgi izdzēsta. Un mūsu laikos nekas nav mainījies. Joprojām daļa pagātnes tiek apzināti slēpta, sagrozīta. Šeit var būt tikai viena diagnoze - kolektīvā cilvēces amnēzija. Bet par to citā reizē.
Ir jau arī problēma ar artefaktiem. Kādi artefakti varētu liecināt par dievu valdīšanu Ēģiptē? Vai ir cerības atrast kaut vienu artefaktu, kam būtu neapstrīdama saistība ar dieviem? Pagaidām jāsamierinās ar tam trūcīgajām informācijas druskām senēģiptiešu mitoloģijā un antīko vēsturnieku darbos. Pastāv jau arī iespējamība, ka šie artefakti visu laiku bijuši mūsu acu priekšā, mēs tikai tos neesam mācējuši identificēt kā tādus. Piemēram, Gīzas komplekss.
Seno ēģiptiešu avoti par dievu valdīšanas laiku Ēģiptē. Dievi bija īstie Ēģiptes civilizācijas radītāji. Viņi bija pirmie Ēģiptes valdnieki, kas valdīja vairākus desmitus tūkstošus gadu pirms Menesa, kurš ap 3100.g.pmē. apvienoja abas Ēģiptes vienā valstī. Tas pausts arī ēģiptiešu mitoloģijā. Jāteic, ka šis ziņas ir pretrunīgas, taču kopumā apliecina Ēģiptes civilizācijas lielo vecumu.
1. dievu dinastija (Karnakas ķēniņu saraksts). Valdījusi 12 300 gadu.
Ptahs („iekārtotājs”). Pēc Manetona sniegtajām ziņām Ptahs bijis Ēģiptes valsts dibinātājs un pirmais ķēniņš. Atdeva troni savam pirmdzimtajam dēlam Ra.
Ra. Senēģiptiešu mīti vēsta, ka pirms daudziem tūkstošiem gadu uz zemes no debesīm nolaidies benbens. Tajā atradies saules dievs Ra. Saprotams, ka te runa nav par mums labi zināmo spīdekli. Zināms, ka Saule ir par Zemi daudzreiz lielāks debess ķermenis. Šeit attēlots pavisam kas cits. Ra piezemējās vietā, kur vēlāk izveidojās par Junu saukta pilsēta, kuru mēs labāk pazīstam ar grieķu doto nosaukumu - Heliopole. Šajā vietā ben-ben apkalpošanai tika uzcelts sava veida angārs - ben-ben nams.
Šādā veidā nonācis pie cilvēkiem, Ra kļuva par pirmo Ēģiptes valdnieku (bet Ptahs?). Viņš kādu laiku valdīja un zeme pie Nīlas ne no kā radīja augsti attistītu kultūru. Senie ēģiptieši domāja, ka viņu lielākie dievi paši vairākas dinastijas valdīja Ēģiptē.
Šu. Šu bija gaisa dievs un viņa māsa un sieva bija valgmes dieviete Tefnuta.
Gebs. Gebs bija zemes dievs, precējies ar savu māsu, debesu dievieti Nūtu. Viņiem bija četri bērni: Ozīriss un Izīda, Sets un Neftīda.
Ozīriss. Geba un Nūtas dēls, apprecējis savu māsu Izīdu. Viņš bija ceturtais no dieviem (pirms Ozīrisa Ēģiptē valdīja Gebs, Šu un pats pirmais Ēģiptes valdnieks bija saules dievs Ra. Manetons gan raksta, ka pirmais Ēģiptes valdnieks bija Ptahs/Hēfests), kas valdīja Ēģiptē.
Sicīlijas Diodors (I gs.pmē.) raksta: "No Ozīrisa un Izīdas līdz Aleksandram, kurš Ēģiptē dibināja viņa vārdā nosaukto pilsētu, esot aizritējuši vairāk nekā 10 000 gadu, kā raksta vieni, bet daži pat, ka tikai nedaudz mazāk par 23 000 gadiem."
Un Sicīlijas Diodors nav vienīgais, kas, rakstot par Ēģiptes vēsturi, nosauc neiespējami milzīgus gaduskaitļus. Mēs taču (vai tiešām?!) zinām, ka Ēģiptes civilizācija sākas ar 3100.g.pmē. Tomēr ēģiptiešu mitoloģijā un arī antīko autoru rakstītais liecina, ka Ēģiptes civilizācija ir senāka: tās vēsture mērāma desmitos tūkstošu gadu.
Tālāk mīts par Ozīrisu vēsta, ka viņš civilizējis savus pavalstniekus. Iemācīja cilvēkiem apstrādāt zemi, kopt dārzus un vīnogulājus, cept maizi un izgatavot vīnu, iegūt un apstrādāt zeltu un sudrabu, iemācīja ārstēt cilvēkus. Ozīriss iemācīja cilvēkiem celt pilsētas. Viņš ieviesa likumus un aicināja pielūgt dievus. Tā tika radīta miermīlīga, plaukstoša Ēģiptes valsts.
Pēc tam, atstājis sievu Izīdu savā vietā, Ozīriss devās apceļot pasauli, nesot zināšanas un apgaismību daudzām tautām.
Sets. Sets valdnieka troni ieguva apvērsuma rezultātā, vispirms nogalinot savu brāli Ozīrisu. Viņš bija precējies ar savu māsu Neftīdu.
Hors. Ozīrisa un Izīdas dēls. Troni ieguva pēc uzvaras par Setu. Hors bija pēdējais šis dinastijas valdnieks - valdījis 300 gadus. Daudzi antīkie vēsturnieki raksta, ka viņš bija pat pēdējais dievišķais valdnieks Ēģiptē. Pēc viņa Ēģiptē valdījuši tikai cilvēki. Pirmās dievu dinastijas valdīšanas beigās notika pirmais Piramīdu karš (par to zina vairāk tie, kas lasījuši Sitčinu).
2. dievu dinastija. Šī dinastija sākās ar Totu un bija pie varas 1570 gadu. Tas bija miera un attīstības laiks, sakrita ar vēlīno akmens laikmetu Tuvo Austrumu teritorijā. Tad cilvēkam tika dota civilizācija.
Tots. Ptaha un Maatas dēls. Kādā tekstā norādīts, ka Tots pirms 7726 gadiem bijis Ēģiptes valdnieks. Iespējams, ka Tota (arābu vēsturnieku darbos viņš tiek saukts par Sauridu) valdīšanas laikā Gīzas plato norisinājās plaša mēroga celtniecības darbi. Kā pirmos viņš uzbūvēja Sfinksu un tās templi. Jā var ticēt arābu(precīzāk, koptu) vēsturniekiem, Tots bijis arī Lielās piramīdas celtniecības iniciators.
Tīfons.
Izīdas dēls (Hors?)
Krons (Abīdas ķēniņu saraksts).
3. pusdievu dinastija. Pēc tam valdīja 30 Pusdievi no Memfisas kopumā 3 650 gadu, kurus bija nozīmējis iepriekšējās dinastijas valdītājs Tots. Tā beidzās 3 450.g.pmē. Divas Dievu dinastijas un 30 pusdievu valdīšanas laiks ilga 17 520 gadu (12 300 + 1 570 + 3 650 = 17 520).
Tūrīnas ķēniņu kanons. Tas vēsta, ka noslēpumaina ķēniņu pusdievu rase ar nosaukumu Šamsut-Hor („Hora pēcnācēji”) valdījusi valstī 13 420 gadu līdz pat Agrīnajam dinastiskajam periodam, kas sākās ap 3 100.g.pmē. Bez tam šis pats dokuments norāda uz tādiem ilgiem dažu pusdievu dinastiju valdīšanas periodiem kā 33 200 gadu vai 23 200 gadu.
4. Haosa un anarhijas periods. Ilga 350 gadus (no 3450.–3100.g.pmē.). Ēģipte bija sadrumstalota, šai laikā valdīja 10 faraoni, arī laikam no Memfisas.
Sakāras ķēniņu saraksts. „Pēc dieviem 1255 gadus valdīja dievu pēcnācēju dzimums. Un atkal citi ķēniņi valdīja 1817 gadu. Pēc tiem 30 memfīdu ķēniņi - 1790 gadu. Pēc tiem atkal citi, 10 tinītu ķēniņi - 350 gadu. Un tad bija dievu pēcnācēju ķēniņvalsts 5813 gadu.” (Manetons)!!! Šī rindkopa nav sakārtota un hronoloģiski neiederas!!!
Antīkie vēsturnieki par dievu valdīšanas laiku Ēģiptē. Ievērojamākie antīkas pasaules vēsturnieki saistībā ar Ēģipti nosaukuši neticamus gadu skaitļus. Pēc viņu rakstīta sanāk, ka Ēģiptes civilizācija ir ļoti sena. Un vēl antīkie vēsturnieki raksta, ka Ēģiptes pirmie valdnieki bija dievi un to viņi pamato ar precīziem datiem, kas iegūti no senākajiem ēģiptiešu avotiem, kas mūsu laiku vēsturniekiem nav pieejami. Senatnes lielās bibliotēkas tika ļaunprātīgi iznīcinātas. Tik daudz grāmatu sārti tikuši kurti pēdējo 2000 gadu laikā...
Hērodots. Vēstures tēvs Hērodots visai lielu vietu savā sacerējumā „Vēsture” atvēlējis senajai Ēģiptei, kuru viņš apmeklējis ap 450.g.pmē.
Vēstures tēvs, uzturēdamies Ēģiptē, noskaidroja, ka ēģiptieši bija pirmie cilvēki, kas par saviem dieviem un valdniekiem rakstījuši precīzus skaitļus tabulās, un, ka viņi zinājuši aizvēsturiskus svētkus, „kuru svinēšana Grieķijā bija tikai no jauna atsākta.”
Grieķu dievu un viņiem veltīto kulta darbību izcelsmi Hērodots atklāja Ēģiptē. Viņš tos nosauca vārdā, apzinādamies, ka tas varēja nepatikt viņa ticīgajiem tautiešiem. Piemēram, Dēmetra ir tā pati ēģiptiešu Izīda: dieviete Atēna - ēģiptiešu Neita, dievs Hēlijs, Arejs - visu šo dievu izcelsme meklējama Ēģiptē. „Vēstures” otrajā grāmatā, sākot ar 60.nodaļu, Hērodots apraksta dažādus šiem dieviem veltītus svētkus un to, kā tie tika svinēti Ēģiptē. Pie tam vēsturnieks, saglabājot sev raksturīgo kritisko pieeju, atšķir personīgi piedzīvoto no notikumiem, par kuriem viņam tikai stāstīts. Hērodots atzīst, ka par daudzām lietām viņš nav varējis rakstīt tikai tāpēc, ka tas viņam bija seksuāli nepieņemamas, vai arī viņš nav ticējis sarunu biedram.
Hērodots būdams zinātkārs noskaidroja pat jautājumu, kāpēc šīs būtnes tika sauktas par „dieviem.” Ēģiptiešu priesteru atbilde bija nepārprotama: šis būtnes par „dieviem” tiek uzskatītas tāpēc, ka tās kādreiz bija cilvēku skolotāji, un arī tāpēc, ka „tās visu sakārtoja un sadalīja savā starpā.”
Turklāt Hērodots no saviem ēģiptiešu sarunu biedriem uzzināja šokējošus gadu skaitļus, ar kuriem mūsu laiku vēsturnieki nezina, ko iesākt. Hērodots savas grāmatas 43.nodaļā raksta, ka Hērakls (grieķu mitoloģijā lielākais varonis) esot bijis sens ēģiptiešu dievs. No Hērakla līdz Amasīda valdīšanas laikam esot pagājuši 17 000 gadu.
Tas vēl nav viss. Hērodots savas „Vēstures” 142.-143.nodaļā raksta, ka Tēbu priesteri viņam paši personīgi parādījuši 341 statuju, kas katra iezīmējot vienu augstāko priesteru paaudzi kopš 11 340 gadiem. Viņš raksta, lūk, ko: „Jo katrs augstākais priesteris tur jau savas dzīves laikā uzstāda savu statuju. Priesteri skaitīja un rādīja man tās visas citu pēc citas kā pierādījumu tam, ka dēls seko tēvam. Tā viņi gāja no pēdējā mirušā tēla gar visu rindu līdz pat sākumam... Viņi rādīja, ka visi, kuru tēli tur atradās, bija šā tipa cilvēki, stipri atšķirīgi no dieviem. Pirms šiem vīriem Ēģiptē valdījuši un starp cilvēkiem dzīvojuši dievi... Ēģiptieši to zinot pavisam noteikti, jo viņi pastāvīgi aprēķināja un pierakstīja gadus.” Hērodota „Vēsturē” ir arī tādas rindiņas: „Vienpadsmit tūkstoš trīs simti četrdesmit gados nav bijis neviena dieva cilvēka izskatā; vēl jo vairāk - ne pirms šī laika, ne arī pēc ir šāda lieta notikusi ar kādu no pārējiem Ēģiptes valdniekiem. Pirms šiem cilvēkiem dievi valdīja Ēģiptē un no tiem vienmēr kāds bija augstākais. Pēdējais bija Hors, Ozīrisa dēls.”
Vēl Hērodots no tiem pašiem priesteriem uzzināja sekojošo: „Pēc Menesa nāca 330 ķēniņi, kuru vārdus priesteri nolasīja no kādas grāmatas.” Ir saprotams, ka kaut ko tādu ēģiptologi neakceptēs, jo tas neiederas viņu izstrādātajā Ēģiptes hronoloģijā. Cik ilgs laiks ir pagājis no Menesa valdīšanas laika līdz Hērodota Ēģiptes apmeklējumam, ja ņemam vēra šo vēstures tēva teikumu?
Hērodots nepiederēja pie lētticīgajiem. Viņš uzsver, ka priesteri „vairumā gadījumu ar faktiem pierādīja, ka tā tas ir bijis.” Hērodots raksta: „Viss, ko es līdz šim esmu darījis zināmu, balstās uz manis paša vērojumiem, uz manis paša spriedumiem, uz manis paša pētījumiem. Tagad es izstāstīšu ēģiptiešu vēsturi, kā es to dzirdēju.”
Manetons. Heliopoles augstākais priesteris „tempļa rakstvedis” Manetons ir sarakstījis astoņas grāmatas, tajā skaitā grāmatu par Ēģiptes vēsturi. Ap 280.g.pmē. sarakstītajā grāmatā Aegyptaka („Stāsti par Ēģipti”) Manetons ir uzskaitījis aizvēsturisko ķēniņu vārdus un valdīšanas gadus līdz pat pusdievu un dievu laikiem.
Manetons savā darbā izmantojis senākus avotus. Viņam bija pieejami priesteru manuskripti, kuri glabājās Heliopoles ievērojamākajos tempļos. Katra templī bija sava bibliotēkas telpa - „Dzīvības māja.” Svēto grāmatu katalogi bija iegravēti bibliotēku telpu sienās. Bibliotēkas telpa - „Dzīvības māja” saglabājusies Ptolemaja templī Edfu. No šim svētajām grāmatām Manetons ieguva informāciju par Ēģiptes reliģiskajām tradīcijām un rituāliem. Citi avoti viņam sniedza hronoloģiskus datus.
No vissenākajiem laikiem Ēģiptē bija pieņemts gadus fiksēt pēc ārkārtējiem notikumiem. Tā radās datu materiāls, kas vēlāk pārauga annāles. Priesteri kopēja un glabāja šīs annāles, lai vajadzības gadījumā varētu recitēt cilvēku varoņdarbus un dievu izcilo veikumu. Arī Faraonu valsts augstākā uzplaukuma laikā, kad annāles vairs netika precīzi iemūžināti kalendāra gadi, bija pieņemts īpašu, nozīmīgu notikumu gadījumā tos salīdzināt ar vecajām annālēm. Piemēram, faraons Ramzess IV, apmeklējot Heliopoli, ieraudzījis tur kādā koka ar zeltītām zīmēm ierakstītu savu vārdu. Nekavējoties „pārbaudīja vecās annāles kopš ķēniņvalsts pašiem pirmsākumiem, ciktāl tās sniedzās priekšgājēju laikos” un neatrada atzīmētu neko līdzīgu. Annāles meklēja arī ziņas par ārkārtējām klimata katastrofām vai par gaidāmo dievu atgriešanos. Manetons savos darbos izmantojis šādas annāles. Tā Manetons raksta, ka pirmais Ēģiptes valdnieks bijis Hēfests/Ptahs, kurš atnesis uguni. Pēc viņa sekojuši Hrons, Ozīriss, viens no Ozīrisa brāļiem Tīfons (Sets?), tad Ors (Hors), Ozīrisa un Izīdas dēls. Manetons turpina: „Pēc dieviem 1255 gadus valdīja dievu pēcnācēju dzimums. Un atkal citi ķēniņi valdīja 1817 gadu. Pēc tiem 30 memfīdu ķēniņi - 1790 gadu. Pēc tiem atkal citi, 10 tinītu ķēniņi - 350 gadu. Un tad bija dievu pēcnācēju ķēniņvalsts 5813 gadu.”
Manetona darbi līdz mūsdienām nav saglabājušies oriģinālā. Par laimi romiešu vēsturnieki un agrīnie baznīcas tēvi daudz citējuši Manetonu. Lielu daļu Manetona darbu nokopēja vēsturnieks Jūlijs Afrikānis un agrās kristietības hronists, Cēzarejas bīskaps Eisebijs (miris mūsu ēras 339.gadā). Eisebijs piezīmējis, ka Manetona minētie dati varētu būt uzskatāmi par mēness gadiem, bet summā tie vēl joprojām veido vairāk nekā 14000 saules gadu.
Mūsu laika arheologiem šie datējumi gadu desmittūkstošos liekās neticami un viņi Manetona skaitļus pārveido mēness gados. Manetons daudz ko esot pārspīlējis, jo kā priesteris viņš esot bijis ieinteresēt atvedināt savu amatu uz iespējami senāku tradīciju. Ievērojamais amerikāņu ēģiptologs Dž.H.Bresteds Manetona darbu nosaucis par „bērnišķīgu pasaku savārstījumu.” Galu galā Manetons esot kopējis senas annāles, kas bija pilnas ar pārspīlējumiem. Savādi ir tikai tas, ka līdzīgus skaitļus min citi antīkie vēsturnieki, kuri nebija nedz priesteri, nedz arī ēģiptieši.
Sicīlijas Diodors. Sicīlijas Diodors (1.gs.pmē.) raksta, ka senie dievi "paši dibināja Ēģiptē daudzas pilsētas." Tāpat dievi esot radījuši pēcnācējus, no kuriem daži "kļuva par ķēniņiem Ēģiptes zemē." Sicīlijas Diodors vēl raksta, ka šajā laikā homo sapiens bija primitīva būtne un "tikai dievi atradināja cilvēkus ēst citam citus." No dieviem cilvēki mācījās mākslas, derīgo izrakteņu ieguvi, darbarīku izgatavošanu, zemes apstrādāšanu un vīna iegūšanu. Dievi cilvēkiem deva valodu un rakstību - ziņo Sicīlijas Diodors. Viņš „Vēstures bibliotēkā” raksta sekojošo: „Vispirms viņi esot sadalījuši un izveidojuši visas saprotamās valodas un piešķīruši vārdus daudz kam tādam, par ko līdz tam nav bijis nekādu izteicienu, un arī rakstības izgudrošana esot nākusi no viņa(domāts dievu sūtnis Hermejs [Tots]), tāpat arī dievu pielūgšanas kārtība un upurēšana. Viņš arī bijis pirmais, kurš novērojumu rezultātā atradis debess spīdekļu kārtību un dabas toņu harmoniju...”
„Vēstures bibliotēkas” 24.nodaļā Diodors stāsta par Olimpa dievu karu pret gigantiem. Diodors saka, ka grieķi maldās, uzskatīdami, ka Hērakls dzimis tikai vienu paaudzi pirms Trojas kara. Tas esot noticis „...ap pirmo cilvēku rašanās laiku. Kopš tā laika ēģiptieši saskaitījuši vairāk nekā 10 000 gadu, bet kopš Trojas kara pat ne veselus 1200 gadus.”
Nenoliedzami, ka Sicīlijas Diodors izmantojis vēstures avotus, kas nav pieejami mūsu laiku vēsturniekiem. 44.nodaļā viņš salīdzina ēģiptiešu datus ar savu paša Ēģiptes apmeklējumu. Sākotnēji „...Ēģiptē valdījuši dievi un heroji, nedaudz mazāk kā 18 000 gadu, un pēdējais dievišķais ķēniņš bijis Hors, Izīdas dēls. Cilvēku ķēniņi zemē valdījuši, sākot ar Merisu, nedaudz mazāk kā 5000 gadu, līdz pat 180.olimpiādei, kad es pats ierados Ēģiptē...”
Un citu vēsturnieku liecības. Grieķu vēsturnieks Diogens Laertietis (3.gs.pmē.) apgalvo, ka ēģiptiešu priesteru glabāšanā bija pieraksti par 48 863 gadu tālu pagātni, skaitot no Maķedonijas Aleksandra. Vēl šis pats vēsturnieks raksta, ka ēģiptiešiem bijušas pierakstītas ziņas par 373 Saules aptumsumiem un 832 Mēness aptumsumiem. Astronomijas vēsturnieku aprēķini liecina, ka šādu aptumsumu skaitu var iegūt, veicot novērojumus ne mazāk kā 10 000 gadus. Daži astronomijas vēsturnieki novērojumu sākumu attālina vēl vairāk - 15 000. gadu pmē.
Bizantiešu vēsturnieks Sneliuss stāsta par pierakstiem, tā saucamajām „Senajām Hronikām,” kuras Ēģiptes priesteri rakstījuši 36 525 gadu garumā.
Arheoloģiskas liecības. Seno vēsturnieku datējumi norāda uz laiku, kad Ēģiptē mūsu izpratnē aptveramas vēstures vēl nebija. Pār Ēģiptes civilizāciju vēsturē pieņemts runāt sākot ar 4. un 3.g.tk.pmē. miju, kad izveidojās vienota Ēģiptes valsts. Patreizējā Ēģiptes hronoloģija ir smaga darba rezultāts, kas balstās uz datējamiem atradumiem, būvēm un astronomiskiem aprēķiniem. Taču šī konstrukcija nesniedz priekšstatu par laiku pirms pirmajām dinastijām. Šeit varētu noderēt leģendas un vēsturnieku hronikas. Šīs hronikas nosauc precīzus vārdu sarakstus un valdīšanas periodus, kas ir dokumentētas ar skaitļiem. Ir tikai viena problēma - šie valdnieku saraksti un viņu valdīšanas periodi nav pierādāmi ar akmens tempļiem.
Vai tiešām ir tik bezcerīgi? Vai šis leģendas un datējumi, kurus piemin antīkie vēsturnieki nav nekas vairāk kā pasakas un mīti?
Un, tomēr, viss nav tā, kā tiek rakstīts vēstures mācību grāmatās. Ēģiptes civilizācijas lielajam senumam ir kaudze pierādījumu. Ortodoksā ēģiptoloģija šos pierādījumus apzināti noklusē. Mums nesaprotamu iemeslu dēļ netiek pārskatīts faraonu dinastiju valdīšanas periodu ilgums. Daudzi fakti pārceļ Ēģiptes civilizācijas rašanās laiku vēl tālākā pagātnē, taču tie tiek slēpti. Jau 1969.gadā Nīlas ielejā tika uzieti akmens darbarīki, kas liecināja par cilvēku klātbūtni šajā vietā pirms 70 000 tūkstošiem gadu. Tā, ka arguments, ka daudzi datējumi, kas minēti ar Ēģipti saistītajos senajos avotos, attiecas uz laiku, kad cilvēki Ēģiptē vispār nedzīvoja, vairs neder. Var teikt, ka apgalvojums par Ēģiptes civilizācijas ilgumu, bez seno vēsturnieku liecībām, ir guvis arī kaut kādu tiešu materiālu apstiprinājumu. Bet Manetons savu hronoloģiju sāk tikai no 30 627.g.pmē.
Dievu laikmeta materiālas liecības iespējams glabā Gīzas plato. Paleoklimatiskie pētījumi liecina, ka ap 8000.g.pmē. Ēģiptē sākas silta un mitra klimata periods, ko raksturo biežas lietavas un plūdi. Mitruma periods beidzies ap 4500.g.pmē. Tas jau nebūtu jau nekas īpašs, ja vien Gīzas sfinksa un sfinksas templis sevī neglabātu tieši lietus ūdens izraisītas erozijas pēdas. Īsumā par sfinksas erozijas pēdu pētījumiem. Sfinksas erozijas pēdas dokumentējuši un pētījuši ir šādi pētnieki: Džons Entonijs Vests (1978. gads), ģeologs Roberts Šohs no Bostonas (1991.gads), ģeologs Deivids Koksils (1998.gads), inženieris, ģeologs Kolins Riders (2001.gads). Roberts Šohs Sfinksas vecumu datē ar 7000.-5000.g.pmē. Džons Entonijs Vests domā, ka Sfinksa varētu būt pat vecāka. Šāda veida pētījumi un no tiem izrietoši secinājumi ēģiptologu elitei liekas ķecerība. Turklāt šie datējumi Sfinksu attiecina uz neolīta periodu (tas ietver laika posmu no 7000.-5000.g.pmē.), ko parasti saista ar neattīstītu sabiedrību un primitīvām celtniecības iemaņām. Ir saprotama ēģiptologu elites reakcija, jo Sfinksas jaunais vecuma datējums liek pārskatīt tradicionālos priekšstatus par lineāru, vienotu, civilizācijas progresu sākot ar 3100.g.pmē.
Viens no argumentiem, ko ēģiptologi izvirza pret lielāku Sfinksas vecumu ir tāds, ka pirmsdinastiju laika Ēģiptē nebija vajadzīgo akmens apstrādes iemaņu. Roberts Šohs noraidot šo argumentu, min liecības par tehnisku krama ieguvi 31 000.g.pmē., par attīstītiem neolīta ciematiem, kuri datējami ar 8100.g.pmē., vēl viņš min pirmsdinastiju „Lībijas paleti” (ap 3100.-3000.g.pmē.), kurā attēlotas nocietinātas pilsētas gar Nīlas deltas rietumu malu visai agrīnā periodā; šajās pilsētas, iespējams, bijušas arhitektoniskas akmens būves. Vēl Roberts Šohs min megalītiskas celtnes Nabtā (uz rietumiem no Abu Simbelas). Roberts Šohs saka: „Es gluži labi varu iedomāties, ka akmens arhitektūra Gīza pastāvējusi pirms 2800. vai 3000.g.pmē.” Tātad Sfinksas un Sfinksas tempļa vecums varētu būt pat 9000 gadi!
Sfinksas un tās tempļa laikabiedri ir:
· Hefrēna Apbedīšanas templis.
· Hefrēna ceļš.
· Hefrēna Ielejas templis.
· celtnes kodols, kuru mēs šodien pazīstam kā ķēniņienes Hentkavesas kapenes (Menkaura sievas kapenes?).
Roberts Šohs ir izteicis aizdomas, ka arī pati Hafras (Hefrena) piramīda atrodas uz senākas būves. Tiek norādīts uz Hafras piramīdas divpakāpju konstrukciju - piramīdas apakšējo daļu veido gigantiski bluķi, tādi paši bluķi uz Hafras ceļa seguma. Tāpat plātnes ap pamatni nepavisam nesader ar pārējo Senās valsts raksturīgo mūrējumu, kas veido piramīdu. Laikam arī Mikerina piramīda varētu būt uzcelta uz senākas konstrukcijas.
Interesants ir fakts, ka uz austrumiem no viduspunkta Sakāras piramīdā ir pamatīgi sadēdējusi šahta. Sarkanās piramīdas (Dašurā) apbedījuma kameras apakšējās daļas mūris ir stipri sadēdējis un atšķiras no apbedījuma kameras augšējas daļas Senās valsts tipiskā mūra. Apakšēja daļa acīmredzot ir daļa no senākas būves. Izskatās, ka Snofru savu piramīdu uzcēlis uz senākas būves drupām.
Mēs minēto Gīzas celtņu un citu šajā rakstā pieminēto būvju celtniecību hipotētiski saistām ar 2.dievu dinastiju, konkrētāk ar Tota/Hermeja Trimegista/Saurida valdīšanas laiku. Tie ir arheoloģiski, taustāmi un, jā arī datējami pierādījumi. Tomēr, skolmeistari to nestāsta skolniekiem. Tāpēc, ka kanoni ir nepārkāpjami, dogmas neapstrīdamas.
Augšminētie fakti un pierādījumi ļautu mums labāk saprast vienu no senās Ēģiptes lielākajām mīklām, proti, to, ka Ēģipte jau dinastiju laikmeta sākumā bija nobriedusi civilizācija (ap 3100.g.pmē.). To raksturo šādi sasniegumi:
· Hieroglifu raksts.
· Garuma un tilpuma mēru standartizācija.
· Navigācija.
· Topogrāfija.
· Kalnrūpniecība.
· Smalka optika.
· Saules kalendārs ar 365 dienām gadā.
· Ūdens un saules pulksteņi.
· Mākslas un zinātnes augstais attīstības līmenis.
Kā izskaidrot to faktu, ka jau 1.dinastijas valdīšanas laikā ēģiptieši bija apguvuši decimālskaitļu sistēmu. Vai tie gadījumā nevarēja būt dievi, kas devuši ēģiptiešiem neaptveramas zināšanas matemātikā un jau gatavu rakstību?
Ēģiptē ir uzieti vairāk nekā 30 000 senu trauku. Tie visi darināti no diorīta, bazalta, kristāliskā kvarca un šīfera slānekļa veida materiāla. Ar kādiem instrumentiem šie trauki tika izgatavoti? Daudzi trauki pie tam ir ar garu, tievu un elegantu kakliņu un stipri paplašinātu iekšējo dobumu. Kairas muzeja glabājas neliela vāze no Senās valsts pirmsākumiem. Vāze ir izgatavota no viscietākā diorīta, tai ir precīza forma un nevainojami izdobta iekšpuse. Nav zināms, kādi instrumenti, kādas apstrādes metodes šeit tika pielietotas. Tas ir noslēpums, ko zināja dievi un senie ēģiptieši, bet nezina mūsu laiku tik zinošie vēsturnieki.
Turpinot šīs pārdomas par Ēģiptes sākumu, atzīmējams ir fakts, ka Ēģiptē bijusi izpratne par harmoniju un proporciju jau kopš vispārpieņemtas šis valsts pastāvēšanas sākuma - ap 3000.g.pmē. vai pat mazliet agrāk. Ēģiptiešiem bija zināms zelta griezums un tas ir lietots Luksoras templī. Atcerēsimies, ka senie grieķi Ēģipti uzlūkoja kā gudrības māti.
Džons Entonijs Vests saka: „Patiesībā arī pati Ēģipte kopš saviem pirmsākumiem piedzīvojusi lejupslīdi, jo dīvainā kārtā visaugstāko virsotni - vislielāko uzplaukumu un pieredzi - sasniegusi samērā agri Senās valsts laikā ap 2500.g.pmē. ...un viss, kas tapis vēlāk, ir lielākoties mazvērtīgāks, pat Jaunās valsts leģendārie tempļi.”
Tā var runāt tikai disidents, kāds arī ēģiptologs Džons Entonijs Vests patiesībā arī ir. Ēģiptes civilizācija piedzīvojusi vairākus regresa periodus, un senās zināšanas pakāpeniski gāja zudumā. Katrā nākamajā uzplaukuma periodā, kas sekoja pēc regulārajiem regresa periodiem, sasniegumu acīmredzot bijis mazāk nekā iepriekšējā. Taču ir jāsaprot viens: dievi Ēģiptes civilizācija bija ielikuši spēcīgu pamatu, kas nodrošināja Ēģiptei stabilitāti un attīstību vēl vairākus tūkstošus gadus līdz to 525.g.pmē. pakļāva persieši.
Dievi-astronauti? Es piekrītu Dēnikena tēzei: dievi nebija cilvēku pārlieku aktīvas iztēles radītas metafiziskas būtnes, bet gan ārpuszemes civilizācijas pārstāvji, kuri atstājuši savas klātbūtnes pēdas visur uz Zemes. Viena no zemēm, kur dievi ir atstājuši savas pēdas, bez šaubām ir Ēģipte. Senie ēģiptieši Ozīrisa mājvietu iedomājas kaut kur Oriona zvaigznājā; acīmredzot no turienes Ozīriss bija ieradies. Bet himnā Ozīrisam, kas uzrakstīta 18.dinastijas laikā (ap 15.gs.pmē.) norādīts, ka Ozīrisa tronis atrodas Sīriusā. Ozīrisas māsa un arī sieva Izīda nepārprotami ir saistīta ar Sīriusu. Es jau rakstīju, ka seno ēģiptiešu mīti vēsta, ka Ra nolaidies no debesīm ben-ben. Jau minētais ēģiptiešu priesteris un Manetons rakstīja, ka dievi nolaidās no debesīm. Tas tikai nepārprotami norāda, ka dievi bija atnācēji no Visuma. Senie vēsturnieki nepārprotami liecina, ka dievi bija reālas būtnes, kamēr mūsu laiku vēsturnieki tos uzskata tikai par fantāzijas tēliem, vai arī labākajā gadījumā uzskata dievus par dabas spēku un debess spīdekļu personifikācijām. Taču mums šis skatījums, ka dievi bija tikai un vienīgi dabas spēku un debess spīdekļu personifikācijas liekās pārāk vienkāršots un nepilnīgi izskaidro to, kas bija dievi. Jo mītos un seno vēsturnieku darbos ir momenti, kas neiekļaujas tradicionālajos mitoloģijas pētnieku modeļos un shēmas. Tāpat mēs rezervēti izturamies arī pret teoloģiskām vai psiholoģiskām koncepcijām. Pie tam antīkie vēsturnieki, kurus iespēju robežās esam citējuši šīs mūsu laiku mitoloģijas pētnieku teorijas neapstiprina. Tas pats sakāms arī par psiholoģisko pieeju senajiem dieviem. Citādi mēs šeit būtu citējuši filozofus, kuri dievus jau sāka uztvert kā simboliskas figūras un integrēja savās teorijās. Bet nekur Hērodota vai Sicīlijas Diodora darbos šāds koncepts neparādās. Mūsu citētie vēsturnieki nepārprotami rakstīja par dieviem kā pirmajiem īstajiem Ēģiptes valdniekiem. Kā savādāk izskaidrot faktu, ka dievi figurē visos Ēģiptes ķēniņu sarakstos? Vai to sastādītāji būtu tur ielikuši izdomātas būtnes, izdomātus vārdus? Tas mums šķiet absurdi. Mums jādomā, ka bija nopietns iemesls ķēniņu sarakstos uzskaitīt arī dievus, kuri valdīja Ēģiptē, pirms valdnieka vara tika uzticēta cilvēkiem. Pie tam paši dievi sākotnēji izraudzījās cilvēkus, kuriem var uzticēt valdnieka pienākumu pildīšanu. Sākumā tie bija tiešie dievu pēcnācēji. Tāpēc Ēģiptes ķēniņu sarakstos figurē arī pusdievi. Mēs domājam, ka dievi reāli valdīja Ēģiptē vairākus tūkstošus gadu pirms Menesa (kas ir tas pats Narmers. Iespējams, ka Meness bija Narmera vārda grieķiskais variants).
Seno ēģiptiešu teksti stāsta, ka saules dievs Ra braucis barkā pa debesīm. Piramīdu teksti vēsta pat par valdnieku braucieniem debesīs, kas, protams, tika īstenoti ar dievu un viņu barkas palīdzību. Ptahs Memfisā ieradies mirdzošos Atona un elektrona debesu ratos un nodevis valdniekam divus priekšrakstus viņa valdīšanas jubileju atzīmēšanai (Hebseds), uzaicinot viņu svinēt šīs jubilejas sešas reizes 100 000 gados. Nodevis šos priekšrakstus valdniekam Ptahs nozudis Atona un elektrona debesu ratos aiz horizonta.
Šajā sakarā interesanta ir Plūtarha liecība. Sengrieķu vēsturnieks Plūtarhs ziņo par kādas „saules barkas“ avāriju. Viņam stāstīts, ka kādu paaudzi pirms viņa ierašanās Ēģiptē, uz vienas no Nīlas salām vēl bija apskatāmas sarkanīgi zeltaina metāla atlūzas, kas palikušas pāri no „saules kuģa," ar kuru no „nakts jūras“ (Visuma) esot ieradies Ozirīss. Domājams, šeit runa ir par avarējuša zvaigžņu kuģa atliekām.
7.gs.pmē. būvētajās Montenhetas kapenēs uziets debesu kuģa attēlojums; tas lido virs zvaigznēm un starp zvaigznēm. Kuģi attēlotais cilvēks viena rokā tur dzīvības simbolu, otrā - nāves simbolu. Šis attēlojums, protams, ir simbolisks, tas nav precīzs lidaparāta ārējā izskata attēlojums. Šeit droši vien attēlota pati ideja par lidojumu Visumā. Piebildīšu, ka mēs jau citos savos rakstos esam aplūkojuši ēģiptiešu dievu tehnoloģijas un tas arvien mums šķiet neiederīgas ortodoksālajā vēstures ainā. Un liek, domāt, ka mūsu pagātnē norisinājušies notikumi, kas aprakstīti zinātniskās fantastikas sacerējumos.
Mēs atvainojamies, ka šeit nepieminējam atlantus vai lemūriešus, jo uzskatām, ka dievi nebija no šīs pasaules. Dievi bija vai nu astronauti vai arī atnācēji no citām dimensijām.
Dievi Ēģipti bija pametuši jau sen, pirms Meness ap 3100.g.pmē. abas Ēģiptes apvienoja viena valstī. Hērodota apmeklējuma laikā 450.g.pmē., dievi pavisam noteikti vairs neuzturējās Ēģiptē. To Hērodotam apliecināja arī paši ēģiptiešu priesteri, sakot, ka kopš 11 340 gadiem Ēģiptē dievi vairs nav sastopami cilvēku izskatā. No otras puses seno ēģiptiešu avotos ir atrodamas ziņas par dievu aktivitātēm pat vēl Jaunas valsts laikā. Šeit būs vairākkārt minēts piemērs: Luksoras tempļa freskā attēlots kā Amons faraona Tutmesa IV (15.gs.pmē.) veidolā iekļūst faraona sievas telpās. Viņa, ieraudzījusi dieva Amona skaistumu, ielīksmojās un vēlāk dzemdēja dēlu - nākamo faraonu Amonhotepu III, kura vārds nozīmē: "Amons ir apmierināts." Taču viens ir skaidrs, dieva paradīšanās faraonu Ēģiptē bija ļoti ārkārtējs un neparasts notikums.
Romiešu filozofs un vēsturnieks Lūcijs Apulejs pirms 2000 gadiem rakstīja: „Pienāks laiks, un kļūs skaidrs, ka velti ēģiptieši tik centīgi un uzticīgi kalpojuši dieviem, jo dievi no zemes atgriezīsies debesīs un Ēģipte būs pamesta. Ai, Ēģipte! Ēģipte! Par tavām zināšanām paliks tikai nostāsti, kuri šķitīs neticami vēlākajām paaudzēm.”
Post scriptum: Viss šeit teiktais ir subjektīvi prātojumi par Ēģiptes pirmlaikiem.