Aliens

Diskveida NLO

Divpusēji izliekts diskveida ķermenis, kamdēļ NLO iemantojuši iesauku "lidojošīe šķīvīši."

Diskveida NLO mēdz būt dažādi:
      - divpusēji izliekts, lēcveidīgs;
      - koniski un ar kupolu.

Parasti diska formas NLO lido plakaniski, t.i. plakanā puse pavērsta pret zemi. Tomēr novērots, ka tie reizēm lido arī ar malu pret zemi un pat plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.

Vēsture. Savā grieķu vēsturē (varbūt "Hellāda no Perikla līdz Aleksandram"?) Plūtarhs apraksta gadījumu, kad 102.g.pmē. debesīs virs Amerijas un Turdentas pilsētām parādījušies milzīgi drotiki un liesmojoši "vairogi," kas sākumā kustējušies atsevišķi, bet pēc tam saplūduši kopā. Tai pat laikā daži objekti apsteiguši citus, lai gan to starpā nav bijusi vērojama kāda pretestība. Novēroto objektu vidū bijuši arī cigāra un disku formu objekti.
776.gadā diskveida NLO novērots Sigiburgas pils aplenkuma laikā, kad karalis Kārlis Lielais karoja pret sakšiem.
1104.gadā Anglijas debesīs novēroja lielu cigāra formas objektu, ap kuru riņķoja vairāki spīdoši diska formas objekti.
1133.gadā diskveida NLO novērots virs Japānas.
1209.gadā diskveida NLO novērots virs Bailendas abatijas Anglijā.
1535.gada 20.aprīlis, Stokholma. Daudzi pilsētnieki virs Stokholmas redzēja veselus 5 "saules diskus," tātad diska formas NLO? Svarīgi, ka novērotāju vidū bijis arī slavenais politiķis un matemātiķis Olafs Petri, kurš uzdeva māksliniekam Urbānam iemūžināt šo notikumu. Tagad glezna ar "saules disku" attēliem tiek glabāta Zviedrijas galvaspilsētas katedrālē.
1553.gadā diskveida NLO novērots virs Stokholmas.
1676.gadā diska vai vairoga formas NLO redzēts virs Toskānas. Tieši virs Toskānas redzētais diska formas NLO pirmo reizi nodēvēts par "šķīvīti." Tā izpaudies Florencē dzīvojošais astronoms un filozofs Frančesko Bordzīni. Savā traktātā, kas veltīts 1676.gada 31.marta neparastajai gaismai virs Toskānas, viņš rakstīja, ka "vakarā debesīs parādījās spīdošs ķermenis šķīvja formā."
1777.gadā Messē novēroja paliela skaita tumšu disku lidojumu.
1851.gada septembrī Starptautiskās izstādes laikā Londonā virs Haidparka parādījas vairāk kā 100 spožu disku, kas lidoja no austreņiem un ziemeļiem, pēc kā savācās vienkop un aizlidoja. Tos novērojis amatieris astronoms mācītājs Rīds. Rakstīts arī, ka NLO veselas 10 stundas kustējušies dažādos virzienos;
1863.gada augustā kādā Madrides avīzē bija nodrukāts ziņojums: "Aizvakar vakarā virs Madrides dienvidaustrumu daļas parādījās spīdošs sarkanīgas krāsas disks ar liesmu bumbu. Ilgu laiku nostāvējis nekustīgi, disks sāka ātri kustēties horizintālā un vertikālā virzienā."
1871.gadā virs Marseļas parādījās gigantisks disks. 9 minūtes tas karājās bez kustības, tad 7 minūtes kustējās ziemeļu virzienā un atkal apstājās. Pēc tam trakā ātrumā aiztraucās uz austreņiem.
1892.gadā holandiešu astronoms Millers novēroja NLO - melnu disku, kas kustējās uz Mēness diska fona.
1942.gada februārī holandiešu kuģa "Tromp" ekipāža 3 stundu laikā novēroja milzīgu disku no alumīnijam līdzīga materiāla, kas ļoti ātri pietuvojās kugim, veica apbrīnojamu manevru sēriju un nozuda ar ātrumu, kas bija ne mazāks par 6000 km/st.
1943.gada oktobrī amerikāņu bumbvedēju B-17 uzlidojuma laikā Šveinfurtes pilsētai, virs pilsētas parādījās mazu mirdzošu disku spiets. Tie bija tikai 10 cm diametrā, sekoja bumbvedējiem, nekā netraucējot bumbošanu. Viens no bumbvedējiem ar savu labo spārnu izgāja cauri disku "spietam" bez kādas to iedarbības uz spārnu vai lidmašīnas dzinēju.
1944.gada novembrī 415.nakts bumbvedēju eskadriļas (bāzējās Anglijā) lidotāji lidojuma laikā virs Francijas novēroja apmēram 10 spīdošus diskus, kas pārvietojās debesīs vienotā ierindā ar "ekstraordināru ātrumu."
1952.gada jūlijā lidmašīna DS-4 lidoja no Ņujorkas uz Maiami. Lidaparāta ekipāža Norfolkas rojonā ieraudzīja 6 spoži spīdošus diskus 30 m diametrā, kas kolonnā un milzīgā ātrumā lidoja tieši pretī lidmašīnai ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 19 000 km/st. Pietuvojušies lidmašīnai un nemainot ātrumu, diski sagriezās ar malām uz leju un it kā "atlēca" no neredzamas sienas 150 grādu leņķī, aizlidojot pretējā virzienā.
1953.gada martā divi aculiecinieki atgriezās no Glenbernijas uz Baltimoru un ieraudzīja sudrabainas krāsas plakanu disku 15 m diametrā. Tam bija kupols un masti, NLO uzkārās 3 m virs viņu automašīnas. Pēc tam disks nostājās uz malas un sāka kustēties it kā ripojot pa debesīm, pēc kā pazuda aiz horizonta. Notikums iekļauts "Zilajā grāmatā."
1957.gada novembrī vecākais leitnants N., kas atgriezās no Stedas (Lasvegasā) aviobāzes, laukā pamanīja 4 diska formas NLO 15 m diametrā. Katrs no tiem balstījās uz 3 metāliskiem balstiem. Kad tie pacēlās, aculiecinieka acu priekšā balsti ievilkās NLO iekšienē.
Iespējams, pie šīs sadaļas varētu pieskaitīt zvana formas NLO. Pirmais tāds nofotografēts Austrālijā, 1966.gada 2.aprīlī. Viktoriāņu lidojošo šķīvīšu izpētes biedrība pēc pārbaudes atzina fotogrāfiju par īstu. Iespējams, ka Sergejs Panamarenko (Ukraina) arī nofotografējis zvana formas NLO, bet jau 1958.gadā (atcerieties, tas ir tas cilvēks, kas, iespējams, uz 2006.gada Kijevu atceļojis no 1958.gada).
1960.gada vasarā Kadamžojas ciemā (Fergānas tuvumā, Uzbekijā) institūta "Giproņikeļ" laboratorijas priekšnieks Šeiņins no Fergānas ielejas puses tuvojamies pamanīja spīdošu objektu diska formā ar diviem antenām līdzīgiem stieņiem. NLO bija tipisks metālisks spīdums, tas uzkārās un bija skaidri redzams. Piepeši tā aprises zaudēja asumu un 1-2 sekunžu laikā NLO no diska formas mainījās uz miglainu pleķi, kas tūdaļa arī izzuda.
1963.gada februārī Viktorijas pavalstī (Austrālija) 300 m augstumā virs kokiem uzkārās disks 8 m diametrā ar stieni, kas izskatījās kā antēna vai periskops.
1968.gada novembrī Francijas Alpos doktors H. ieraudzīja 2 pilnīgi vienādus diskus apmēram 65 m diametrā un 16 m augstumā, kad tie nelielā augstumā tuvojās mājai. Disku augšējās daļas bijušas sudrabaini baltas, bet apakšējās - sarkanas. Augšpusē un no sāniem tiem bija kas līdzīgs antenām, lejup spīdēja cilindriski stari, apgaismojot zemi. Diski rotēja ap savām vertikālajām asīm un katru sekundi uzliesmoja. Pēc katra uzliesmojuma starp horizontālajām kaimiņu "antenām" uzplaiksnīja spoža gaisma. Tad abi diski satuvinājās un saplūda vienā. Kopā saplūdušais disks pietuvojās mājai un nostājās uz malas, virzot doktora H. virzienā gaismas staru. Tūdaļ pat atskanēja sprādziens un disks izgaisa.
1968.gada oktobrī rumāņu tankera "Arges" komanda Mozambikas jūras šaurumā pamanīja kā debesīs neticamā ātrumā laistīdamies aizlidoja disms apmēram 17 m diametrā, kas izstaroja gaišzili zaļganus starus. Negaidīti disks izmainīja lidojuma virzienu par 90o un milzīgā ātrumā pazuda skatienam.
1977.gada decembrī vienā no Maskavas apgabala apdzīvotajām vietām zinātnieks biologs pamanījis virs ēkas sudrabainu apli puses Mēness diska izmērā. Rotējot ap vertikālu asi, šis aplis sākumā pārvērtās par elipsi, bet pēc tam - par tipisku "šķīvi" ar abpusējiem izvelvējumiem, kas ar malu bija pavērsts pret novērotāju.

Diska formas NLO Latvijā. Diskveida NLO salīdzinoši bieži redzēti arī Latvijā, piemēram, virs Daugavas pie Salaspils, Rīgā pie Ķīšezera - apraksts šeit, Dundagā un Dundagas apkārtnē - apmēram 10 minūtes karājoties virs "Jušu" mājām Nevejā (Dundagas pagasts).

Raksti.
Roberts Brants stāsta par "šķīvīti" Pāvu ielā pie Ķīšezera.
NASA izpētes zonde 'Zinātkāre' uz Marsa nofotografējusi diska formas NLO.

Saites.
NLO formas.