Aliens

Brīvdomība

Sabiedriskās domas virziens, kas aizstāv pasaules izziņas neatkarību no reliģijas un kritiski analizē reliģiskās dogmas.

Vēsture. Brīvdomības vēsturiskās formas bija antireliģiskais skepticisms, antiklerikālisms, deisms, panteisms un  galu galā arī ateisms.
Termins "brīvdomība" (angļu freethinking) ieviesās XVIII gs. un pirmo reizi tika lietots deista Dž.A.Kolinsa 1713.gada "Traktātā par brīvdomību."
Brīvdomība aizsākās jau senajās vergturu valstīs, īpaši Senajā Grieķijā.
Viduslaikos brīvdomība izpaudās divējādās patiesības teorijā, kā arī dažādajās tautu reliģiskajās kustībās - ķecerībā.
Brīvdomība attīstījās renesanses, apgaismības un jauno laiku zinātnieku, filozofu, progresīvo domātāju un rakstnieku darbos, Brīvdoība kopumā nebija un arī nav konsekventa, jo reliģiskā kritika tajā ir vispārēja un abstrakta.
Mūsdienās brīvdomība organizatoriski noformēta Vispasaules Brīvdomātāju savienībā, kas 1880.gadā dibināta Briselē, un Starptautiskajā Humānistiskajā un ētiskajā savienībā, kas dibināta 1952.gadā Amsterdamā.
Ufologi un alternatīvie vēsturnieki bieži vien var tikt uzskatīti par īstiem mūsdienu brīvdomātājiem, jo kritizē un pārskata ne tikai reliģiskas, bet arī akadēmiskajā zinātnē pieņemtas dogmas.

Brīvdomība Latvijā. Latvijā ateismu un brīvdomību propagandēja biedrība "Brīvais vārds" un tās žurnāls "Brīvdomātājs" (1933.-1934.g.).

Saites.
Ufoloģija un ufologi.
 

Biarmija

Leģendāra zeme Krievijas Eiropas daļas galējos ZA.

Minēta skandināvu un krievu teikās IX-XIII gs. Bagāta ar kažokādām, sudrabu, mamutkaulu. Daži vēsturnieki pieņem, ka Biarmija ir Baltās jūras krasta skandināvu nosaukums. Daži vēsturnieki par Biarmiju uzskata Lielo Permu.

Brīnums

Ārkārtējs, neparasts, fantastisks notikums vai parādība, kas pēc mitoloģiskajiem vai reliģiskajiem priekšstatiem norisinās pārdabisku, dievišķu spēku ietekmē un nepakļaujas objektīvām likumsakarībām.

Reliģiskajā propagandā plaši izmanto un cenšas attīstīt ticību brīnumam, piemēram, Dievmātes parādīšanās. Reliģiskajās ideoloģijās bieži vien brīnumu uzkata kā Dieva vai citu pārdabisku spēku atbildi uz cilvēku lūgšanām, piemēram, brīnumainas izdziedināšanās.

Akadēmiskā zinātne principiāli noraida jebkādu brīnumu pastāvēšanu. Daudzi brīnumi, īpaši reliģiskie, atmaskoti kā inscenējums un krāpšana - raudošās svētbildes, sveču pašaizdegšanās, svētbilžu un krustu atjaunošanās. Baptistu sludinātāji, piemēram, par Dieva otu brīnumu uzskata gadskārtējo ražu un tādēļ svin pļaujas svētkus. Par spīti tam pasaulē eksistē milzum daudz brīnumainu lietu, kuras zinātnei tā arī vēl nav izdevies izskaidrot, lai gan par tādām zināms jau sen.

Pārnestā nozīmē brīnums ir kaut kas pārsteidzošs, apbrīnojams, izcils, piemēram, tehniskais brīnums.

Saites.
Paranormāls.

Boješvāras svētnīca

Bhojeswar Temple.
Svētnīca armodernas akmens apstrādes tehnoloģijas pazīmēm Ziemeļidijā.

Atrašanās vieta. Ziemeļindija, Madjas (Madhya Pradesh) pavalstī, 30 km no Bapālas (Bhapal) pilsētas, pie Bodžpūras (Bhojpur) ciema.

Vēsture. Akadēmiska vēsture šīs svētnīcas celšanas laiku lēš ap mē. 1000.gadu sākumu un saista ar pašu Bhodžadevu (???), kas bijis plaši pazīstams kā mācīts vīrs un mākslas aizbildnis. Viņš bijis arī Samarankaras Sutranharas (???) autors - zinātnisks traktāts par arhitektūru, tajā ļoti detalizēti stāstīts arī par vimānām, robotiem un mašīnām (tam ir visai vājš tulkojums angliski). Viņa darbu klāstā kopumā ir 84 zinātniski darbi.
Svētnīcai iztrūkst dāvinājuma uzraksts (kas Indijas reliģiskajām celtnēm ir raksturīgi?) un tas apgrūtina svētnīcas datējumu. Ir tikai vēlāko ķēniņu (Udaibura Prašasti???) uzraksts, kas vēsta: "Bhodža noklāja zemi ar svētnīcām." Vēlākā literatūra pieraksta šim Bhodžam (Bhodža Devi) 104 svētnīcu būvi. Interesanti, ka neviena no šīm svētnīcām nav saglabājusies līdz mūsu dienām. Arī par viņu pašu nekādu īsti vēsturisku ziņu nav, taču arheologi pieraksta šīs svētnīcas būvi viņam.

Arhitektūra. Svētnīca novietota pēz R-A ass, precīzi bez  jebkādām novirzēm. Pranāle (???) vērsta stingri uz ziemeļiem, kas norādā uzsaistību ar vēdiskiem principiem.
Svētnīca novietota uz akmens platformas 20 X 35 m, platformas augstums - 4 m. 
Uz ZA no svētnīcas atrodas 91 m gara rampa, būvēta no plēstiem smilšakmens akmeņiem. Uzskata, ka tas ir celtniecības panduss.
Svētnīcu uzskata par nepabeigtu, par ko liecinot lielā skaitā apkārt mētājošies daļēji apdarinātiem akmeņiem. Nav zināms, kādēļ būvniecība netika pabeigta, lai gan te bija ieguldīts milzums spēka un līdzekļu.

Aplūkojamie objekti.
No smilšakmens akmeņiem šai ciemā uzcelti arī vairāki (2 vai 3) dambji. Ziemeļu dambis saglabājies labi, vidējais - slikti, un Dienvidu dambis, kuru izjauca musulmaņu valdīšanas periodā.

Atradumi.
Tā saucamie rasējumi uz klintīm.Visai lielā skaitā. Uzskata, ka tiem ir tiešs sakars ar uzcelto svētnīcu, ko gan apšauba, jo tie atrodasvisia tālu no celtnes (500 m u.c.) kā arī tie neatgādina neko no uzceltās svētnīcas elementiem.

Saites.
Madjas pavalsts.