Belizā atrastas lielas maiju valdnieka kapenes ar hieroglifu paneļiem, kas sniedz jaunas ziņas par “Čūskas dinastiju”
- Detaļas
- Publicēts 30 Septembris 2016
- Autors Laika Ceļotājs
Pēc vairāk nekā simts gadus ilgušiem arheoloģiskiem izrakumiem seno maiju pilsētas Junantuničas drupās, mūsdienu Belizas teritorijā, Cetrālamerikā, arheologi nesen atklājuši lielu maiju valdnieka kapu kopā ar hieroglifu paneļiem, kuri sniedz būtisku informāciju par maiju valdniekiem no t.s. “Čūskas dinastijas.”
Raksts par atklājumu publicēts "Pirmskolumba mākslas pētniecības institūta žurnālā" (Journal of the Precolumbian Art Research Institute).
Junantuniča
Seno maiju pilsētas Junantuničas drupas atrodas Mopanas upes krastā, Belizas rietumu daļā. Klasiskā perioda beigās un postklasiskajā periodā pilsēta bija nozīmīgs ceremoniāls centrs.
Pilsētas nosaukums, Junantuniča, maiju valodā nozīmē “akmens sieviete,” taču tas, tāpat kā vārdi daudzām citām vēsturiskām maiju vietām, ir dots mūsdienās. Nav zināms kādā vārdā pilsētu dēvēja paši senie maiji. Apkārtnes iedzīvotāji zina stāstīt leģendu par spoku sievieti, kura ar kvēlojoši sarkanām acīm, tērpusies baltās drānās, parādās lielās piramīdas Elkastiljas, priekšā, paceļas pa kāpnēm līdz nozūd celtnes sienās. Tāpēc arī senpilsētas drupas nodēvētas par Junantuniču - “Akmens sievieti.”
Arheoloģiskais materiāls liecina, ka Junantuniča bija apdzīvota jau pirmklasiskā perioda keramikas fāzē (ap 1000.g.pmē.). Tomēr vietai nebija lielas nozīmes līdz pat mūsu ēras VII gs., kad t.s. Samala fāzē 600-670.g., pilsēta sāka paplašināties. Izveidojoties politiskai savienībai ar Naranjas pilsētvalsti Hat Chak fāzē 670.-750.g., Junantuničā sākās ievērojama izaugsme, uzplauka arhitektūra. Taču ap 750.gadu pagaidām nenoskaidrotu vardarbīgu notikumu rezultātā pilsēta tika pamesta.
Maiju valdnieka kapenes
Izpētot kādu lielu celtni, acīmredzot templi, arheologi, atrokot sagruvušās centrālās kāpnes, 16-26 pēdu dziļumā uzgāja lielu kapa kameru. Kapenēs, guļot uz muguras ar galvu dienvidu virzienā, atdusējās 20-30 gadus veca vīrieša mirstīgās atliekas.
Sākotnējie osteoloģisko analīžu rezultāti liecina, ka nāves brīdi vīrietis bija atlētisks un muskuļains, pastāstīja arheologs Džaims Eivs (Jaime Awe). Tālākam analīzēm (DNS, stroncija izotopi, u.c.) vajadzētu sniegt vairāk informāciju par apbedītā vīrieša identitāti, veselību un nāves cēloni, viņš turpināja.
Kapenēs līdzās vīrieša skeletam arheologi atrada jaguāra un brieža kaulus, sešas nefrīta krelles, kas acīmredzot bija no kaklarotas, 13 obsidiāna nažu asmeņus, un 36 māla traukus. Savukārt pie pašu kāpņu pamatnes arheologi atrada divus ziedojumu depozītus, kuri saturēja 9 obsidiāna un 28 krama oļus, kā arī tā sauktos “ekscentriķus” (eccentrics) - augstu statusu apliecinošos dzīvnieku, augu lapu un citās formās apdarinātus kramus.
Atšķirīgas no citām maiju kapenēm
Junantuničas drupās atraktās valdnieka kapenes ir īpašs atklājums arī konstrukcijas ziņā. 4,5x2,4 m lielās kapenes ir lielākās, kādas jebkad atklātas Belizas teritorijā, sacīja Eivs. Tās krasi atšķīrās no citām tā laika maiju kapenēm. Lielākā daļa maiju kapeņu uzbūvētas kā papildinājums jau iepriekš uzceltām celtnēm, kamēr nesen atklātās kapenes uzceltas vienā laikā ar to ietverošām būvēm.
Hieroglifu paneļi
Taču pats nozīmīgākais atradums ir trīs hieroglifu paneļi, kuri sedza no virszemes tempļa uz kapenēm vedošo galveno kāpņu sānu sienas.
Kā zināms, daudzas maiju pilsētvalstis pārvaldīja aristokrātu dinastijas. Izņēmums nebija arī Junantuniča. Tās drupās atrastajās kapenēs apbedītais valdnieks piederēja “Čūskas dinastijai,” kura nodēvēta pēc dzimtas izmantotās čūskas galvas emblēmas. “Čūskas dinastija” reģionā dominēja vairākus gadu desmitus VII gadsimtā, vairākas reizes mainot galvaspilsētas.
Hieroglifu paneļi, kā liecina uz tiem izlasītais teksts, sākotnēji atradušies Karakolas pilsētā, kas atrodas 42 km attālumā uz dienvidiem no Junantuničas.
Pētnieku izlasītie uzraksti vēsta, ka Karakolas valdnieks K`an II, lai saglabātu savu vārdu un darbus vēsturē, ziņo, ka sakāvis Naranjo pilsētu. Cits uzraksts vēsta par bumbas spēli, kurā piedalījušies sagūstītie Naranjo vadoņi, kuri tās noslēgumā, domājams, tika upurēti.
Vairākus gadus vēlāk, 680.gadā, Naranjo revanšējās, sakāva Karakolu un, atriebjoties, hieroglifu paneli Karakolā izjauca un pārvietoja uz Naranju, kur to no jauna salika kopā, tikai šoreiz ar apzināti nepareizi veidotu sintaksi, lai noslēptu “Čūskas dinastijas” sasniegumus. K`an II paneļu uzrakstu fragmenti uzieti gan Karakolā, gan četrās citās vietās gar Mopanas upes krastiem. Kā kapenēs atrastie paneļi nonākuši Junantuničā? Tas nav īsti skaidrs, saka Eivs, taču iespējams, ka paneļi šeit atvesti kā kara trofeja vai dāvana, kad Junantuniča bijusi Naranjas sabiedrotā vai vasaļpilsēta. Eivs paskaidro, ka izlasītie fragmenti satur stāstu par karu un upurēšanu maiju pasaulē. Kā noteicis Kopenhāgenas universitātes epigrāfijas speciālists Kristofs Helmke (Christophe Helmke), 642.gadā tapušie hieroglifu teksti uz paneļiem sniedz ziņas par Ka`n II iekarojumiem. Pētnieku komanda arī atrada maiju valdnieka mātes Batzekas (Batz Ek) nāves pieminējumu. Pētot hieroglifu tekstus, pētnieki identificēja arī kādu iepriekš nezināmu mūsdienu Meksikā esošas seno maiju pilsētas Kalakmulas (Calakmul) valdnieku.
Helmke atklāj, ka jaunatklātie hieroglifu teksti vēsta par laika periodā starp 630. un 640.gadu valdījušu dinastijas valdnieku Waxaklajuun Ubaah K’an, kas esot visai tumša, neskaidra personība maiju vēsturē.
No analizētājiem hieroglifu uzrakstiem uz paneļiem izriet, ka “Čūskas dinastijā” bija divi troņa pretendenti. Abiem bija tituls, kas lasāms kā Kanu’l AjawKanu’l Ajaw - “Ar čūskām bagātas vietas valdnieks.”
Hieroglifu paneļi izgaismo neskaidru, juceklīgu periodu "Čūskas dinastijas" valdīšanas vēsturē un izskaidro, kā dinastija sadalījās pa dažādām pilsētām, iekams maiji sāka dominēt šajā reģionā.
No hieroglifu uzrakstiem uz paneļiem izriet, ka dinastija radusies seno maiju pilsētā Džibildžaltūnā, kas atrodas Jukatānā, mūsdienu Meksikas teritorijā. Maiju teksti vēsta arī par to, ka dzimta pārcēlās uz savu galvaspilsētu Kalakmulu. Valdniece Batz’ Ek’, kura apprecēja Karakolas valdnieku, iespējams nākusi no Yakha pilsētas, kas atrodas mūsdienu Gvatemalas teritorijā.
Avoti:
theguardian.com
dailymail.co.uk
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
