Golems. Sociāldarvinisms
- Detaļas
- Publicēts 30 Janvāris 2019
- Autors Redaktors
Sensenos laikos netālā zemē kādā laikrakstā bija publicēti citāti no vidusskolnieku sacerējumiem. Par Viļa Lāča romāna „Zvejnieka dēls” galveno varoni Oskaru Kļavu kāds bija rakstījis tā: „Un punkts tika likts uz Oskara Kļavas galvas.” Tikpat kā putniņš uzkakājis.
Es arī vēlētos likt dažus punktus:
Nīče (1889.–1900.g.) ar savu „Es jums mācu pārcilvēku” varbūt nav tieši inspirējis Hitlera „Rase pāri visam.” Tie ir ideoloģiski fraktāļi?
Fraktāļi – pašlīdzīgas (autosimiliāras) figūras, kur, mainoties mērogiem, nemainās figūras pašlīdzība.
Telpas fraktāļi: Ņutona gravitācijas likums, Kulona likums – spēks izmainās proporcionāli attālumam.
Laika fraktāļi: Vesela cilvēka sirds aritmijas atkārtojas ar 3–30–300 minūšu intervāliem – logaritmiska pašlīdzība.
Fraktāļi nedzīvajā dabā: mazu zemestrīču, lavīnu, meteoritu skaits atkārtojas proporcionāli biežāk kā vidēju, un vidēju – proprcionāli biežāk, kā lielu.
Fraktāļi bioloģijā: Īpatņu skaits sugā pret to kompleksumu. Vienkāršāko dzīvo radību skaits sugā daudz lielāks.
Cilvēku darbībā: mazu (pēc iedzīvotāju daudzuma) pilsētiņu skaits būs proprcionāli lielāks, kā vidēji lielu. Un vidēji lielu skaits būs tāpat lielāks par megapolisu skaitu.
Plānotā cilvēku darbībā: mazu, vidēju un lielu laimestu proporcijas.
Un laikam arī ideoloģijā: Nīčes individuālo pārcilvēku Hitlers fraktāli palielināja līdz veselas tautas izmēriem. Kuram no viņiem sūtīsim zvaigznīti?
Darvins (1809.–1882.g.) ar savu „Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā” (1859.g.) nav lineāri vainojams sociāldarvinistu „...sabiedrības, tāpat kā dabas attīstību virza savstarpēja cīņa un tās sekas – dabiskā izlase.” Vainīgi fraktāļi?
Darvinisma – „izdzīvo stiprākais” – Herberts Spensers (1820.–1903.g.) pārnes uz cilvēku sabiedrību: „...radības, kas nav pietiekoši enerģiskas lai cīnītos, iet bojā.” (pašam Darvinam bija: „Izdzīvo labāk piemērotākais...”).
Spenseram ir fraktāļi arī šodienā. Lasu interneta komentāros: „Daudziem zināms, ka dzīvās dabas evolūcijas galvenais faktors ir dabīgā izlase... bet noslāņošanās sabiedrībā visās instancēs ir neizbēgama.”
Ir gan arī citādi komentāri: „Cilvēkiem – mīlestības likums. Sociāldarvinisma „vilku likums” ir brīvais tirgus.” Atvainojos vilkiem – tie savējos nenogalina, slēdzot slimnīcas.
Darvins pats domāja, ka mīlestība un sadarbība ir evolūcijas uzslāņojumi, kas pamatlīmenī dabai nepiestāv. Salikšu punktus uz galvas.
Jau vienšūņi sadarbojas savas sugas robežās:
- miksobaktērijas kolektīvi satver un sagremo barību, nevis cīnās par to;
- cianobaktērijas veido bioplēvi. Ja tā tiek mehāniski sagrauta, baktērijas kolektīvi salāpa to;
- daudzi vienšūņi veido egalitāras (līdztiesīgu indivīdu) sistēmas, veido kolonijas aizsardzībai pret sausumu, temperatūras izmaiņām, kīmisko iedarbību. Tā notiek, jo par „vilku likumiem” pamatlīmenī nekas nav dzirdēts?
Par termītu, skudru un bišu sadarbību savas sugas robežās šoreiz nerunāšu – īsuma dēļ. Bet sadarbība notiek arī starp sugām: govs zaļā pļavā paliktu daļēji neēdusi, ja vien celulozi sagremot viņai nepalīdzētu vairāku sugu mikrobi kuņģī.
Daudzi augi nevar no gaisa uztvert molekulāro slāpekli (N2), to sadala atomos baktērijas uz augu saknēm.
Ir uzskats, ka pirmie augi, izskaloti no jūras, kļuvuši par sauszemes augiem pateicoties sadarbībai ar sēnēm. Sēnes, ieaugot augos kuriem nav bijušas saknes, apgādājušas tos ar barības vielām.
Sīkas zivtiņas iepeld plēsoņas zivs mutē, iztīra zobustarpas un aizpeld neaprītas.
Nīlas tārtiņš lien krokodila mutē atbrīvot to no parazītiem – krokodils „meitas firmu” neaprij.
Tādus piemērus varētu sameklēt tūkstošiem.
Roberts Akselrods uzaicinājis profesionālus spēļu teorētiķus uz turnīru. Tiem bijis jāizspēlē dažādas konkurences vai sadarbības stratēģijas. Akselrods atklāja, ka vislielāko labumu abām konkurējošām pusēm dod stratēģija, kas balstās uz sadarbību, nevis pašlabuma gūšanu.
Martins Novaks un Karls Zigmunds lietojis datorsimulācijas, lai izspēlētu konkurences/sadarbības modeļus. Pēc simtiem tūkstošiem spēļu tika konstatēts: ilgtspējīgs ir tikai sadarbības vilnis.
Kad Nīče sludināja pārcilvēku, viņš bija taisnā ceļā uz sifilisa izsauktu gara slimību. Kad vidusskolnieks lika punktu uz Oskara Kļavas galvas, viņš, iespējams, bija ceļā uz Augstāko Komunistiskās Partijas skolu. Tagad viņš, iespējams, ir kādas demokrātiskas partijas vadītājs, un runā to, ko tur mācīja: ”Izdzīvo stiprākais. Kapitālismā valda vilku likumi.”
Par spīti dabā novērotajam.
Pirmo reizi publicēts 02.12.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.