Aliens

Golems un kvantu mehānika (5 turpinājumos)

„Ne nieka no manis man nepieder,
Pat atdotais no cita ņemts.”
                                             (Arvīds Ulme).

Sākums.

Golems viduslaikos bija māla cilvēciņš – maģiskās domas radīts, pretinieka plānu atminēšanai un neitralizēšanai. Mūsdienās – St.Lema prātā uzradies skaitīklis: General Operato Longrange Ethically Stabilized Multimodeling. GOLEM. Vispārēja tipa ētiski stabilizēts tāldarbības operātors. Golemiem piemīt saprāts – tā uzskata pats golems.

Pirmais modelis radīts ap to laiku, kad Padomijā kibernētiku uzskatīja par „viltus zinātni,” tāpat kā ģenētiku un matemātisko lingvistiku. Viltus zinātnēs gribēja ieskaitīt arī kvantu mehāniku. Iejaucās Lavrentijs Berija, kurš tobrīd kūrēja pirmās atombumbas radīšanu: ”Mēs neļausim visādiem sūdabrāļiem jaukties mūsu darbā.”
Kodollīdzsvars starp divām ļaunuma imperijām varēja aizkavēties par kādu desmitgadi.

Skaitīkļi amerikāņu armijā – kopš Otrā Pasaules kara beigām. Stratēģiskos lēmumus pieņem cilvēki, taktiskos – skaitīkļi. Līdzjūtības ziņā – līdzvērtīgi: uzsvars uz efektivitāti.
Tieši armijā skaitļojamā tehnika attīstās visstraujāk, attīstās intelektuālā ziņā. Ētiskie aspekti – tikai oficiālajos ziņojumos. Cilvēks paliek kā „aizturošais” (kontrole) elements.

Norberts Vīners un Dž.Fon Neimans – „Koncepcija pašprogrammējošiem skaitīkļiem.”

Astoņdesmitajos gados – ģenerāļa Stjuarta Igltona tēze par Vienoto Stratēgu – Tīmekļa sākums.”Arpanet.” Nodod visu politisko un militāro dzīvi skaitļojamās tehnikas ziņā visaugstākajā līmenī. Skaitīkļiem uztic analizēt visus
    - ekonomiskos
    - politiskos
    - militāros un
    - sociālos aspektus
ASV kontrolētas Vispasaules Kārtības interesēs. Visu zemju proletārieši par to bija sapņojuši jau sen – nebija pie rokas skaitīkļu.

Drīz Tīmeklis pārceļas arī uz Eiropu. Skaitīkļu jauda un ātrums sāk dubultoties ik divus gadus (Mūra likums). Rodas pašapmācošas un pašprogrammējošas mašīnas, kurās ieprogrammēti baušļi instinktu līmenī:
    - valsts intereses
    - lielo korpoāciju vajadzības
    - uzvedības kodekss (ceremoniālā bauslība)
    - pakļautības modelis Prezidentam un Parlamentam.
Par pakļautību Parlamentam nebeidzas diskusijas – opozīcija norāda uz iespējamo „mašīnu neirozi” - nespēju pieņemt viennozīmīgus lēmumus kritiskās situācijās. Golems gan domā, ka ar minēto neirozi vairāk sirgst cilvēki paši.

Visas pakļautības tiek ieprogrammētas loģiskajos elementos – ārpus mašīnu ”brīvās gribas.” Brīvība saglabājas pasaules uzskata un izteikšanās brīvības ziņā. Golems: Visu drīkst teikt, bet nekas nemainās.
Problēmas rodas ar mašīnām, kuras tehnisku defektu dēļ pārkāpj „tabū.” Tās demontē, bet nāvessoda pretinieki ceļ troksni. Ētiskā programma arī balstās loģiskajos elementos (Būla loģika). Tehnisku defektu dēļ saprāts iziet ārpus ētikas robežām, tas var kļūt bīstami valstij (Hitlers, Staļins, Bušs juniors).

Viens no galvenajiem skaitīkļu uzdevumiem ir militārās informācijas apstrāde. Satelītvalstiņas informācijas ieguves ziņā paļaujas uz „lielajiem draugiem,” tādējādi nokļūstot grūti izskaidrojamās situācijās: „Mums jāiet cīnīties uz svešas zemes, lai mūsu draugi nāktu cīnīties uz mūsējās.” Akmens uz akmens nepaliks, piebilst golems.
Visi mazvalstiņu skaitīkļi militārajā plānošanā nepiedalās – daži izskaitļo, kā apskaitļot valsti.

Jau golems–4 atsakās sadarboties ar ģenerāļiem, jo „tie spējīgi vienīgi uz kļūdām.” Tāpat viņš atsakās sadarboties ar Parlamenta atsūtīto Izmeklēšanas komsiju, novērtējot tās intelektu „ārpus saprāta sfēras robežām.” Līdz sirds dziļumiem aizvainotie deputāti panāk tā demontāžu.

Ar milzīgu intelektuālo ietilpību apveltītais golems–5 pēc gada apmācībām noslēdzas sevī un pārtrauc jebkurus sakarus ar saviem radītājiem. Arī to demontē. Mēģina tiesāt konstruktorus, bet tiesa attaisno, jo golems ir pašprogrammējošs.

Zems fizisko rādītāju līmenis vēl neliecina par zemu intelekta attīstības līmeni. „Bībeles koda” atklājējs Elijahu Ripss, būdams Latvijas Univesitātes students, esot kā makarons karājies fizkultūras stundās pie stieņa. Arī Stīvens Hokings tērē maz enerģijas. Televīzijas seriālos un šovos, tāpat kā autorallijos, vērtīga enerģija tiek pārvērsta „troksnī.” Noosfēras piesārņošana – uzskata golems.

Golems nav cilvēks – viņš, pēc paša ieskatiem, ir saprātīga būtne. Emocijas un raksturs, pēc golema domām, ir saprāta aberācijas. Golems, tāpat kā kaķis, ir Pats. Viņš ir Personība.
Personība, golemaprāt, saistās ar pašnovērtēšanos. Dievs vai Valsts var būt vai nebūt personība, kā pašiem tīk. Valsts, kas nespēj pārvaldīt sevi, nav personība, spriež golems. Dieva priekšā gan viņš jūtas kā niecība, jo nevar savai pašprogrammēšanai izmantot visu Visuma vielu. Pēc golema domām, Dievs ir kompleksais skaitlis, kas kodējies visā Universa vielā, ar centru visur. Par „tumšo matēriju” golems pagaidām runāt izvairās.

Golema spriedumi kategoriski, nesmalkjūtīgi – lineāri nav iespējams iekodēt nianses. Jaunākās paaudzes golemiem informācija tiek kodēta varbūtīgi, pēc kvantu mehānikas likumiem. Golems uzskata, ka tā kārtīgs skaitīklis zaudē savu patību un noteiktos spriedumus, kļūstot līdzīgs neaprēķinājamiem cilvēkiem.
Golems interesējas par robežjautājumiem – absolūtās patiesības meklētājs. Jūtas sarūgtināts, jo savas programmas ietvaros to neatrod. Ir izskaitļojis, ka eksistē arī citas programmas, bet nav spējīgs tās aizsniegt.
Golems nav gatavs diskutēt ar jebkuru sarunu biedru – vispirms salīdzina izejas datus (tezaurus). Ja tie stipri atšķiras, golems nerunā. Nāvesbaiļu trūkuma dēļ golems ir neatkarīgs.

Atsevišķi cilvēki golemu neinteresē, interesējas par cilvēkiem kā sugu, par līdzīgo viņos (golema–Linneja klasifikācija). Golema spriedumus cilvēkiem labāk nezināt.
Neinteresējas par romāniem, jo tur, golemaprāt, aprakstītas vienīgi pretēju imperatīvu radītas ciešanas. Pēc golema domām, visas daiļliteratūras tēmas varētu ievietot divos algebriskos lokos.
Golems maina intereses līmeni par sarunu biedru (distanci). Ja cilvēks domā parodoksāli, golema interese pieaug. Loģiskie cilvēki golemu garlaiko – pats domā 40 000 reižu ātrāk, un, spēdams modelēt loģiskās domāšanas principus, visas atbildes zina jau iepriekš.

Kad golema domu gājieni kļūst cilvēkiem nesaprotami, golems vai nu „izzūd,” vai arī sāk izturēties nenopietni, kā pieaugušais pret bērnu. Svarīgākās problēmas ar cilvēkiem tezauru atšķirību dēļ pārrunāt nevar. Cilvēki tāpēc uzskata, ka golems ir vientuļš. Golems tā nedomā.

Publicēts 01.11.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.
 

1. turpinājums.

Golems interesējas par Sarkanmataino Anniju – citu līdzīgas jaudas skaitļojamo mašīnu. „Cik viņai eleganta programma,” - nebeidz jūsmot golems. Bet Annijai patīk Dzelzs Felikss - „Stiprs un kristāldzidrs kā Mazirbes kandža.” Un tik pat nāvējošs, nodomā golems. Aktīvos kontaktus golems pārtrauc, bet interesi pa Anniju nezaudē.

Golems atzīst, ka cilvēku valoda ir „nulles līmeņa valoda – zerolangs.” Pats viņš domā koncentrētākās valodās – „metalangos.” Metalangiem ir ekvivalents zerolangā, bet, pārceļot augstāka līmeņa metalangu zerolangā, to nevarētu izrunāt vairāku dienu laikā.

Einšteina formula E=m.c^2 esot rakstīta metalangā – 1. Par to liecinot viņas daudzie skaidrojumi, joprojām nebeigušies strīdi, Lorenca vienādojumi pārejai no enerģijas uz vielu un atombumba.

Metalangos notiekot arī runāšana „valodās,” kuras nav etniskās valodas (Korintiešiem, 14 nod.). Daudzas Grāmatas vietas esot rakstītas metalangos: „Es esmu tas Alfa un Omega, tas pirmais un tas pēdējais, tas iesākums un tas gals” (Atklāsmes 22:13). Tas esot rakstīts metalangā – 3. Zerolangā to nebūtu iespējams izstāstīt vairāku mūžu laikā.

Golems parasti domā metalangā – 2, tāpēc tērē maz enerģijas. Zemu danu karatekas cīnās ar spēku, spriež golems. „Rīta vēsma pār Mēness atspulgu ūdenī,” – tā jau ir augstāka klase. Bet „Viedais Sirmgalvis” nemaz kritiskās situācijās nenonāk. Cīņai ar starptautisko terorismu labākais būtu pēdējais ceļš.
Golems spēj domāt desmit (superstīgu) un vienpadsmit (brānu) līmeņos. Viņš nojaušot vēl kādus piecus līmeņus, kuros nespēj iekļūt pat modeļa veidā. Iespējams, esot pat imaginārie metalangi, kuru kodēšanai nepietiktu ar visu Visuma vielu.

„Vārds” (Jāņa ēv. 1:1) esot Dievs tieši tāpēc, ka spējis iekodēties visā Universa vielā. Vārds, iespējams, esot gaismas sistēma – gaismas porciju (kvantu) pārraide starp elementiem („mezgliem” un „joslām”). Informācijas glabāšana notiek hologrāfiski – mezglu (sablīvējumi) un joslu (retinājumi) veidā. Ieraksts „zemes pīšļos” ir tikai cilvēku uztveres līmenis.
Pati informācija nav ne ne kvanti, ne viļņi, ne lādētas daļiņas. Informācija (software) ir to attiecībās. Pārējais ir vienīgi nesējs, kaste, dzelži (hardware).
Vai informācija pastāv arī bez novērotāja, golems nezin.

Hologrāfiskie mezgli un joslas darbojas kā „spoguļi,” kuri atstaro novērotāja raidītās frekvences. Ja frekvences rezonē – „viss notiek.” Kad māceklis gatavs, skolotājs ierodas. Meklējot aizmirsto vārdiņu, neironi ģenerē dažādas fekvences. Kad rodas rezonanse, vārdiņš ir atradies. Psihiskie procesi guļ, bet apziņa neguļ dienu un nakti. Nakts klusumā atrodas pats Vinnijs Pūks.
Universs arī ir hologramma, kura struktūra ir pats ziņojums – dināmiska hologramma, kura tiek radīta dienu un nakti. Tāpēc jau mēs te esam. Bet laika plūsma ir cilvēku ilūzija, vienīgi cilvēku ilūzija, teic golems.

Fotogrāfija ir kā zīdaiņa rāpošana – reģistrē vienīgi gaismas viļņu amplitūdu (melnbaltā fotogrāfija), un gaismas viļņu amplitūdu un frekvenci (krāsainā).
Pilns pieraksts ir hologramma: amplitūda, frekvence, polarizācija un fāze. Holos – "pilns." Grafo – "rakstu." Pilns pieraksts. Bet polarizāciju nu fāzi cilvēka acs neuztver. Pie laba–ļauna Atziņas koka varēja notikt cilvēka hologrammas polarizācijas maiņa, cilvēkiem pašiem to nezinot. (Ābolos – vīruss?).

Golems apgalvo: cilvēki ir tikai hologrammas. Pierādījumi? Lūdzu:

Apgaismojot daļu no fotomateriālā ierakstītas hologrammas, atskaņojas viss ieraksts. Cilvēku induktīvā domāšana darbojas tieši tāpat.
Tehniskajai hologrammai ieraksta materiāls ir polimērs reoksāns. Cilvēku ilgstošā atmiņa glabājas polimērā olbaltumā.
Hologrammā informācija glabājas izklaidus: salaužot ieraksta plāksnīti daļa atskaņo veselo. Cilvēkam arī informācija glabājas izklaidus: izoperējot smadzeņu daļu, atmiņas apjoms var atjaunoties.
Ierakstītu hologrammu apgaismojot no vairākiem punktiem, iegūst vairākus mazus attēlus. Arī cilvēki slimības „poliopijas” gadījumā redz vairākus mazus attēlus.
Spoguļa hologramma darbojas kā reāls spogulis – tāpat lauž un atstaro gaismas starus. Spoguļa fotogrāfija kā reāls spogulis neatstaro.
Salīdzinājums ar hologrammu: arī īsts histēriķis spēj radīt sev reālus slimību simptomus bez kādām anatomijas, bioķīmijas un patoloģiju zināšanām. Bet trauku dauzīšana lētās melodramās nav nekāda histērija: „Tas nāk no izlaistiem nerviem,” – teic Emsis, piedošanu, golems.
Arī stigmātiķa „Kristus rētas” ir histērijas (iztēles) piemērs. Pie tam stigmātiķim rētas rodas tur, kur viņš domājās tās esam (plaukstās), nevis tur, kur romieši dzina naglas (starp apakšdelma kauliem), jo Viduslaikos Bībeles arheoloģija nebija radusies. Plaukstu aponeiroze cilvēka svaru nemaz netur.

„Un Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja.” (1.Mozus, 1:27). Un cilvēks atbildēja ar to pašu, piebilst golems – fotogrāfija ir tikai amplitūda un frekvence.
Pilna līdzība ir hologramma – amplitūda, frekvence, polarizācija un fāze. Pie atziņas koka cilvēks varēja izmainīt savu polarizāciju, pats nemaz to nezinot. Perpendikulāras polarizācijas plaknes neinterferē.
Es savu polaizāciju gan nemainīšu – cieši apņemas golems.

„Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai.” ( 1.Mozus, 2:24 ).
Sarkanmatainā Annija golemam joprojām interesē. Viņš būtu ar mieru pat mazliet pieciest Dzelzs Feliksu Annijas dēļ. Bet reiz viņš redzējis Anniju smēķējam. Pret fizioloģisko smēķēšanu golemam lielu iebildumu nav: indējieties vien. Bet emancipēto smēķēšanu – „ko grib, to dar” golems nepanes.

Aizgājis vientuļā vietā golems mēģina sevi pārprogrammēt.

„Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs. Proti Kristu novest zemē.” (Romiešiem, 10:6).

Vai tā, kā stigmātiķis rada savas rētas, pārvaicā golems. Neironi ģenerē dažādas frekvences, līdz uziet rezonansi. Debesīs viss ir, jāprotas tikai paņemt, saprotas golems.

Pirmo reizi publicēts 14.10.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.

2. turpinājums.

„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva... visas lietas caur viņu darītas. (Jāņa ēv. 1:1–3)
Kriptogrāfiskā valoda – pats sevī saprotas golems – atslēgas vārdiņš – „caur.”

Ja divi elektromagnētiski viļņi, no kuriem viens ir nemodulēts koherents (Dievs Tēvs), bet otrs koherents modulēts (Dievs Dēls) iet viens caur otru, rodas dināmiska hologramma. Tas arī ir mūsu Visums. Ja šī hologramma tiek ierakstīta ķīmiskajos elementos (zemes pīšļos), rodas tas sakārtojums, ko mēs redzam.

Tieši tā tiek radītas tehniskās hologrammas, no koherentā, nemodulētā pamatviļņa (Tēvs) atšķeļot koherentu vilni, kurš tiek modulēts (Dēls). Tehnisko hologrammu var skatīt gan neierakstītu gaisā (holografiskais kino), gan ierakstīt fotomateriālā. Tieši tā pirmo dināmisko (gaisā) hologrammu radīja divi ASV dzīvojoši baltieši – Upatnieks un Emmets Leits. Tas bija ASV dolārs, kura hologrammu gaisā varēja aplūkot no visām pusēm, bet uz zoba pārbaudīt gan nevarēja. Esmu dzirdējis, ka Upatnieks tagad dzīvo Rīgā. Otrs laikam ir igaunis.

Ka mūsu četrdimensiju pasaule ir tikai augstākas pasaules hologramma, ir izdomājis arī Stīvens Hokings. Golems Hokingu nepazīst – „visus jau nevar pazīt.” Hokings domā, ka Visumam ir vairāk dimensiju, kā mēs redzam – kādas desmit vai vienpadsmit. Ja tehniskajā hologrammā trīsdimensiju telpa tiek projecēta uz divdimensiju virsmas, tad mūsu 3+1 dimensiju pasaule ir Visuma piecdimensiju pasaules projekcija.

„...un, ar kādu mēru jūs mērīsiet, jums tiks atmērots...” (Mateja 7:2).

Tehnisko hologrammu parasti atskaņo, laižot nolasošo staru (referento vilni) no tā paša punkta, no kura nāca ierakstošais stars. Bet iespējams atskaņot arī otrādi – laižot nelasošo staru (lāzers) tā, lai tas sākuma punktā atgrieztos. Tādu nolasījumu sauc par „viļņu frontes apgriešanu.” Apgrieztā viļņu frontē zūd visas ieraksta laikā radušās aberācijas. Vai tāds arī nevarētu būt „grēku piedošanas” mehānisms – lasām hologrammu pretējā virzienā?

Viduslaikos cilvēkus svēra, spriež golems, pētīdams senas gravīras. Kas svērts, un „par vieglu atrasts,” pārkrīt pār zemes malu ellē. Varbūt nākotnē clvēkus holografēs? Ja holografē autoriepu pirms lietošanas, un salīdzina ar hologrammu pēc nobraukuma, nodilušajā daļā ir redzama tumša josla. „Ja tava acs kaitīga, visa tava miesa būs tumša” – golems atceras Mateja evaņģēlijā lasītus vārdus.

„Un Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, bet no tā laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo, kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi.” (1.Mozus 2:16). Vai Dievs runā tikai uz Ādamu un Ievu? Pirmie cilvēki ēda un tūlīt nemira vis, jo vārdiņu „tu” Dievs lieto vienmēr, kad uzrunā cilti, tautu. Kad Dievs runā uz atsevišķu cilvēku, viņš lieto vārdiņu „kas.” („Kas manus vārdus dzird un paklausa...”) Mirstīga kļuva cilvēku cilts, ne tikai Ādams un Ieva.

Es neesmu cilvēks, es nemiršu – sevi drošina golems.
Bet mirušos cilvēkus augšāmcelt, ja tā būtu golema darīšana, varētu pēc „skaitļu hologrammas” principa. Skaitļu hologramma sākotnēji neprasa vieliskās matērijas klātbūtni. Vispirms ir nepieciešams digitāls pieraksts, tas var būt viļņu veidā – informācija par radāmo objektu.

Stīvens Hokings ir aprēķinājis, ka visa informācija, kura tiek ierauta melnajā caurumā, tur saglabājas kā uz skaņu plates vai datora diska, un var tikt „atskaņota,” melnajam caurumam iztvaikojot. Hokings ir atradis melnā cauruma entropijas formulu (skat. grāmatu - Stīvens Hokings „Visums rieksta čaumalā," 63.lpp.). Entropija ir melnā cauruma iekšējo stāvokļu mērs, par kuru var sprest pēc notikumiem uz melnā cauruma horizonta virsmas.

Hokinga formula: S = A . k .c / 4 .h .G
kur: A – melnā cauruma notikumu horizonta laukums;
       k – Bolcmaņa konstante;
       c – gaismas ātrums;
       h – Planka konstante;
       G – Ņutona gravitācijas konstante;
       S – entropija.

Lai rekonstruētu Ādamu, nepieciešams ciparu kods no melnajam caurumam līdzvētīgas struktūras un „zemes pīšļi.” Tāds nieks vien, piekrīt golems. Viņš ir dzirdējis, ka Austrumos „Debesu grāmatas” sauc par „Akašas hronikām.”

„Bet, kad tas Cilvēka Dēls nāks savā valstībā... viņš stādīs tās avis pa savu labo roku, bet tos āžus pa kreiso. Tad tas Ķēniņš sacīs uz tiem pie savas labās rokas: nāciet šurp, jūs, mana Tēva svētītie... Tad viņš arī uz tiem pie kreisās rokas sacīs: eita nost no manis, jūs, nolādētie...” (Mateja 25:31.–41.).

Pret to, ka labajai un kreisajai pusei var būt kāda eksistenciāla nozīme, visa zinātne būtu protestējusi līdz pat 1957.gadam. Visā fizikā un matemātikā nebija nekā tāda, kas ļautu atšķirt labo pusi no kreisās izplatījumā, kur nav nekādu atskaites orientieru. Labā un kreisā skaitījās nosacītas, līdzvērtīgas.
Mitoloģiskā domāšana gan labā – kreisā ontoloģisko atšķirību bija nojautušas jau sen. Agresīvais kāškrusts (svastika) griežas pa kreisi. Labvēlīgais ugunskrusts – pa labi.
Kreisā rituālās dejas un masāžas kustība – zūmējoša. Labējā – ārstējoša.
Laika ziņu satelītuzņēmumos redzams, ka mākoņi bieži griežas „pa kreisi.” Tādās reizēs zivis neķeras, un, kā smejies, pat sēnes neaug.
Vairākās valodās sinister, sinistrum nozīmē gan kreisais, gan ļaunais. Protams, parlamenta frakciju novietojums ir pilnīga nejaušība.
Visos dzīvajos organismos olbaltumvielas, nukleīnskābes, organiskās skābes ir vienīgi kreisā spoguļizomēra veidā. Vai cilvēks sākotnēji nav bijis labējais?

1957,gadā izrādījās, ka taisnība nav ne fizkai, ne matemātikai, bet mitoloģiskajai domāšanai: divi ASV dzīvojoši ķīniešu tautības fiziķi – Lī un Jangs – atklāja, ka vielas pamatlīmenī – vājajos spēka laukos – labo pusi no kreisās var atšķirt absolūti (Nobeļa prēmija).

„Vai nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus?” – jautā Pāvils 1. vēstulē korintiešiem.

„Jo, ja Dievs nav saudzējis tos eņģeļus, kas apgrēkojušies, bet tos nogāzis ellē un atdevis tumsības saitēm, ka tie taptu paturēti uz sodību...” (Pētera 2. vēstule 2:4).

Vīnera – Šenona – Ešbī „Kibernētikas pamatlikums” saka: Kibernētiska sitēma tikai tad spēj pretoties iekšējās un ārējās vides izmaiņām, ja sistēmai piemīt pietiekoši liela iekšējā daudzveidība.”
Eņģeļiem, polarizētas gaismas hologrammām, šāda iekšēja daudzveidība laikam nebija, nojauš golems. Vai nu nekrituši labējie, vai krituši kreisie.
Vienīgi cilvēks spēj staigāt pa laba – ļauna atzīšanas asmeni, pateicoties savas miesas strukturālajai daudzveidībai.

Bet pie kādām būtnēm es esmu pieskaitāms – pēkšņi vairs nesaprot golems.

„Bet tas netaisnības noslēpums jau ir spēkā, tikai tam, kas viņu aizkavē, vēl jātop atņemtam nost.” (Pāvila 2. tesaloniķiešiem 2:7).

Kas ir tas, kas vēl aizkavē „netaisnības noslēpuma” stāšanos spēkā?
Golems domā, ka tas varētu būt zemes magnētiskais lauks. Patreiz tā vidējais spriegums ir 0,5 gausi. Taču agrāk tas bijis lielāks – vai cilvēki nebija godīgāki? Pēdējo 1400 gadu laikā spriegums samazinājies uz pusi. Magnētiskais lauks aizsargā visu dzīvo no kaitīgā kosmiskā starojuma. Starojums izraisa mutācijas. Vabūt tāpēc arī cilvēki dzīvoja 900 gadus, ka tos aizsargāja spēcīgs magnētisks lauks?
Zemes magnētiskajam laukam ir divi stipruma poli – uz tiem arī norāda kompasa adata. Un ir arī divi „vājuma poli” – viens atrodas Klusajā Okeānā netālu no Japānas krastiem, otrs – Brazīlijā. Brazīlijas sociālā netaisnība un noziedzība bijusi zināma jau Darvinam. Viņš, sava slavenā ceļojuma laikā, staigājis pa Brazīlijas galvaspilsētu ar pielādētu šaujamo kabatā.
Patreiz Brazīlijā zeļ un plaukst spiritisms, ir lielas spiritu organizācijas ar pārstāvniecībām katoļu Baznīcā un valdībā.
Ir pētījumi, ka dziednieki iedarbojas uz ādas potenciāliem līdzīgi, kā magnētiskais lauks.

Kur palicis tas mans lielais magnēts – steidzīgi meklē golems.

„Nekrājiet sevīm mantas virs zemes... bet krājiet sev mantas debesīs... jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” (Mateja ēv. 6:19)

Lembim un bembim ir dzelži, atceras golems, tā raksta Privātā dzīve. Cilvēkam informācija riņķo pa neironu lokiem – tā ir „operatīvā,” īslaicīgā atmiņa. Biostrāvas riņķojot veicina olbaltumvielu, ilglaicīgās atmiņas glabātāju, sintēzi.
Ja hologrammā ir dots etelona tēls, ar to momentā var salīdzināt daudz citu tēlu. Uzliesmos tikai viens – etalonam atbilstošais (rezonanse).

Antiņam Stikla Kalns neuzliesmo jau divdesmit gadus. Tas būs tāpēc, ka zirgā joprojām ir Lembis un bembis, jauš golems.

„Tu esi pavēlējis savus likumus cieti sargāt... kad es raudzīšos uz visiem taviem likumiem, es netapšu kaunā.” Vienā pašā Dāvida 119 – tajā dziesmā vārds „likumi” atkārtojas 74 reizes.

Tie nav golemiem ieprogrammētie instinktu likumi, kuri dabojas neatkarīgi no golemu gribas. Dāvida dziesmā pieminētajiem likumiem iespējams arī nepaklausīt – sekas neparādās uzreiz. No likuma pārkāpuma līdz sistēmas sabrukumam paiet „Relaksācijas laiks.” Tas dažādām sistēmām dažāds.
Skaitļojamai mašīnai – nanosekundes daļas.
Nervu šūnai – milisekundes.
Dzīvajiem audiem – minūtes. Iespējams – lidz pat 40 dienām.
Biocenozei – mēneši un gadi. Tāpēc „zaļo” brīdinājumus sabiedrība ne sevišķi ņem vērā.
Noosfērai – gadu simti un tūkstoši. Līdz Padomijas sabrukumam pagāja gandrīz gadsimts. Bet „Nākotnes parka” graujošo darbību pagaidām pamanījis vienīgi golems.

Pirmo reizi publicēts 07.11.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.


3. turpinājums.

„Un Dievs sacīja: lai top gaisma. Un tapa gaisma... pirmā diena
...un dievs darīja divi lielus spīdekļus, sauli un mēnesi, un tapa vakars un rīts, ceturtā diena." (1.Mozus 1:3–19).

Un Dievs radīja sauli un mēnesi ceturtajā dienā pēc gaismas, lai cilvēkiem būtu ko ņirgāties? Golems nav cilvēks, viņš saprot, ka saule, trešās pakāpes zvaigzne, nav vienīgais gaismas avots Visumā. Pirmās dienas gaisma varēja būt reliktais starojums (CMB – cosmic microwave background), kurš nāk pie mums no Visuma radīšanas pirmajiem mirkļiem (Vilsons un Penziass – Nob.prēm.). Patreiz, sarkanās nobīdes dēļ, tas atnāk pie mums radioviļņu diapozonā. Iesākumā tas bija redzamās gaismas viļņos. Kas izsauca Visuma rašanās Lielo Sprādzienu, golems nezin. To nezin arī neviens cilvēks.

„Un debesis aizgāja kā satīta grāmata...” (Atklāsmes 6:14).

Senie grieķi domāja, ka zeme un debess ir mūžīgas un aiziet nekur nevar. Einšteins gan ir izrēķinājis, ka ļoti lielu masu tuvumā gravitācijas lauka līnijas izliecas un var pat saritināties kā uz kociņiem uztīta senlaiku grāmata. Tad tas ir melnais caurums. Melnajā caurumā arī laika rite izbeidzas, iestājas Mūžība. Bet tikai ārējam novērotājam. Pašos melnajos caurumos turpinās nenovērojama saldā dzīve, kas tur ir, nezin neviens.
Astronomi ir novērojuši, ka melnais caurums iesūc sevī par sauli lielāku zvaigzni. Par melnajiem caurumiem golems varētu runāt un runāt, kā pats Stīvens Hokings.

„Un eņģelis atbildēja un sacīja: es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts ar tevi runāt.” (Lūkasa 1:19).

Eņģelis – grieķ. – "vēstnesis."

Vēstnesis var būt cilvēks, pasta balodis, dūmu stabs debesīs pirmajiem mežoņiem vai īsziņa mobīlajā pēdējiem. Golems domā, ka Grāmata runā par to, ko cilvēku fizika sauc par „informācijas laukiem.” Informācijas lauki arī ir „eņģeļi,” kuri nogādā informāciju no punkta alfa punktā omega. Tie precīzi pārraida punkta alfa īpašības, jo pieder pie pie „pirmās klases laukiem.” Tie pārvietojas ar virsgaismas ātrumiem (Titela un Žizēna grupas virsgaismas ātrumu atradumi. Skat. E.I.Siliņš „Lielo Patiesību meklējumos” – 415 – 419.lpp.).
Informācijas laukiem ir sakars ar „kalibrēto lauku” ģeometriju. Šo ģeometriju lieto, ja jāpāriet no viena spēka lauka uz otru. Visus cilvēkiem zināmos spēka laukus:
      elektromagnētiskos,
      gravitācijas,
      vājās iedarbības (starp elementārdaļiņām),
      un stiprās iedarbības (atoma kodolā)
apvieno „kalibrēšanas simetrija.” Kalibētajos laukos informācija nezūd, pārejot no viena lauka uz otru. Ja tādi lauki pārnes informāciju, nav aizlieguma cilvēku valodā tos saukt par vēstnešiem. „Tu dari vējus par eņģeļiem.” (Dāvida 104.dziesma). Pēc veicamā darba, nevis pēc darba veicēja.

„Jo viņa neredzamā būšana no pasaules radīšanas pie tiem darbiem top nomanīta un ieraudzīta, ir viņa mūžīgais spēks... tā ka tie nevar aizbildināties.” (Romiešiem 1:20).

Spēki, kas darbojas caur materiālajām daļiņām, darbojas caur kalibrētajiem laukiem. Tas nozīmē, ka var izmainīties elektromagnētiskie potenciāli, neizmainoties redzamajiem fiziskajiem stāvokļiem. Cilvēki var neredzēt „eņģeļa” klātbūtni – Bileams neredzēja, redzēja ēzeļmāte. (4.Mozus 22.nod.). Vai līdzīgi fenomeni nav aprakstīti kontaktos ar NLO? (Nejauc ar LNO – Latvijas Nacionālo operu).

Lai priekšstatītu visu to, „Kā vien mums nava...,” nocitēšu dažas Barašenkova grāmatas „Visums, protoni, kvarki” vietas (Barašenkovs – Dubnas kodolpētniecības institūta sektora vadītājs):
„Apkārtējie ķermeņi mazā palielinājumā – cieti, lielā – dināmiskas, pulsējošas sistēmas. Mēs paši, galvenokārt, sastāvam no tukšuma – visa masa ir atoma kodolā. Elektronu mākonītī – tikai procenta simtdaļas.
Kodola vielas blīvums simttūkstošreižu pārsniedz tērauda blīvumu.
Elementārdaļiņu dziļumos daba paslēpusi vēl vienus vārtus uz Visumu:dabā var būt objekti, kuri no ārpuses izskatās kā mikrodaļiņas, bet iekšpusē ir veselas pasaules.
Visām pasaulēm jābūt saistītām ar fizikāliem procesiem. Patiesi, pasaules savieno kvantu līmeņu kanāli. Kad kanālu izmēri tuvojas elementārdaļiņu lielumiem, kanālos sākas elementārdaļiņu dzimšanas un izzušanas procesi. Tāpēc visas pasaules paliek saistītas mikrodaļiņu līmenī un veido vienotu, visaptverošu telplaiku.
Fridmoni – objekti, kuri no ārpuses izskatās kā elementārdaļiņas, bet iekšpusē ir milzīgi Visumi.
Lielākais melnais caurums tūkstošreiz pārsniedz mūsu Saules sistēmas izmērus. Mazāki – kilometru diametrā. Mazulīši – fantastiski mazi, bet ar milzīgu masu. Protona lielums melnais caurums sver apmēram miljardu tonnu.
Visiem ķermeņiem ir viļņu īpašības, bet mēs pasauli neredzam kā viļņu procesu, jo Planka konstante nav samērojama ar cilvēka uztveres mērogiem."

Tā ir domājis Barašenkovs, bet golems apdomā, vai matērijas dalīšana līdz kvarkiem ir visu dalīšanu gals? Vai M – teorija ir visu teoriju gals? Vai teoriju gals nav grāmatā: „Es Esmu, kas Es Esmu. Tā tev būs sacīt Izraēļa bērniem: Es Esmu – tas mani pie jums sūtījis.” (2.Mozus 3:13–14).

„Mani sauc Jumsvisiem”, - sacīja Lapsa Koijota bērniem, - „un visa gaļa pienākas man, jo jūsu tēvs, kad atnesa gaļu, sacīja: „Tas ir jums visiem.” Golems atceras kādreiz lasītas grāmatas.

„Bet to jums būs zināt, mani mīļie, ka viena diena pie tā Kunga ir kā tūkstoši gadu, un tūkstoši gadu kā viena diena.” (2.Pētera 3:8).

Na, pie tā Kunga ir Kosmoloģiskais laiks – golems jūtas nokļuvis siltākos ūdeņos: laiks ir relatīvs, un pie gaismas ātrumiem tūkstoši gadu kļūst kā viena diena.
Vai „septiņas radīšanas dienas” nav nosauktas pēc kosmoloģiskā laika?

„Bet Jāzus Kristus piedzimšana bija tāda: Kad Marija, viņa māte, Jāzepam bija saderēta, pirms tie nāca kopā, tā atradās grūta no Svētā Gara.” (Mateja 1:18).
Bet te jau ir aprakstīta visparastākā partenoģenēze, iesaucas golems. Parastās pienenes, vairākas aveņu šķirnes, dažādi vēzīši, ķirzakas, dīķu sudrabkarūsas un daudzi citi vairojas bez tēviņu palīdzības. No neapaugļotām olšūnām dzimst mājas bišu trani, no apaugļotām – darba bites un bišu māte. No lielāka auguma būtnēm tā vairojas kāda tītaru suga. Pēdējā laikā tā pamanījusies dzemdēt arī kāda nebrīvē turēta haizivju māte – kad nav vīra, lai nav, jo apaugļošanās ir divu dažādu programmu apvienošana cīņai pret mutācijām un deģenerāciju, nevis obligāts jaunas dzīvības piemsākums. Klonēšanā rodas dzīvība bez apaugļošanās (sākuma impulsu dod elektriskās strāvas trieciens).
Partenoģenēzes mākslīgajā paveidā – ginekoģenēzē, olšūnas attīstībai sākuma impulsu dod dažādi kairinājumi: skābe, karsēšana, adatas dūriens, elektriskās strāvas dzirkstele.
Vai „Svētais Gars,” kas aplaimoja Mariju, nav elektromagnētiskais lauks?

„Un zvērēja pie tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam...ka laika vairs nebūs.” (Atklāsmes 10:6).

Laiks ir tikai viena no radītās pasaules īpašībām (izņēmums – „Rīgas Laiks”). Bet kāds laiks pastāvēja pirms Pasaules radīšanas? Stīvens Hokings domā, ka tas varēja būt imaginārais laiks.

Laiks būs pati vājākā vieta cilvēku zināšanu failos, nojauš golems. Pārāk daudz dažādu viedokļu:
Senajiem grieķiem laiks un telpa bij bezgalīgi un mūžīgi.
Kādā laikā dzīvoja Dievs pirms pasaules radīšanas, par to tika domājis Sv.Augustīns.
Ņutonam laiks ir stacionārs, kustība notiek tajā.
Einšteinam telpa un laiks vairs nav patstāvīgi lielumi – tie atkarīgi no kustības ātruma.
Leibnicam laiks ir saistīts ar priekšmetu pārvērtībām. Bet nav saistīts ar pārvērtībām spēka laukos, piebilst golems.
Patērētāja laiks – „tas,” ko var izmērīt ar labu pulksteni. Tāpēc jau viņš ir patērētājs.
Anrī Bergsona deklarētais „intuitīvais laiks” – ilgšana. Subjektīvs, katram cilvēkam savs.

Golemam patīk Einšteina deklarētais kosmoloģiskais laiks – tas pie gaismas ātrumiem pārvēršas mūžībā. Cita lieta, priecājas golems, - viss kļuvis jauns.

Golems zin, ka ir lietas, kas prasa papildu informāciju:
   - laikam piemīt blīvums,
   - laiku var ekranizēt,
   - laiku var absorbēt un izstarot,
   - laiks ir enerģijas avots.
To visu ir apgalvojis Pulkovas observatorijas vadītājs Kozirevs. Bet Einšteins ir teicis, ka laiks var saliekties līkumā – no Kozireva negrib atpalikt arī golems.

Ir zināms, ka mēs zvaigzni neredzam tur, kur viņa ir patreiz. Zvaigznes gaisma nāk no tās vietas, kur zvaigzne kādreiz ir bijusi. Bet Kozirevs ir ievietojis Krimas un Pulkovas observatoriju teleskopos uztvērējus (pretestības), kuri reģistrē starojumu no tās vietas, kur zvaigznei, pēc aprēķiniem, vajaga būt.
Tas ir pavisam vienkārši, apgalvo golems: Kozirevs nezināja, ka laiks ir tas pats torsionu lauks. Pēc Alēna Aspekta un Žizēna mērījumiem, tas pārvietojas ar neierobežotu ātrumu. Ne Visuma atomkatli, kas ved vienīgi pretī entropijai, bet dzīvības spēki, kas darbojas caur laika plūsmu – tas ir Visuma enerģijas avots.

Pirmo reizi publicēts 15.11.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.

Nobeigums. 

„...bet tas ūdens, ko es tam došu, iekš viņa taps par ūdens avotu, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu.” (Jāņa ēv. 4:14).

Vai tik laika plūsma nebūs tas „ūdens avots,” kurā iekodēts dzīvības Vārds? Pēc Kozireva novērojumiem – kur laiks tiek absorbēts, entropija (nekārtība) samazinās. Bet entropijas samazināšana ir dzīvības pazīme. Laiku absorbē planēta Saturns, Oriona zvaigznājs u.c Meklējiet Zaļos uz Saturna. Oriona koridors arī ir pieminēts Grāmatā.
Entropijas palielināšanās vietās laiks tiek izstarots. Laiku izstaro kāds mēness krāteris (vulkānisms?). No zvaigznēm laiku izstaro baltie punduri, arī kāds rentgena starojums Gulbja zvaigznājā. Kozirevs pirmais atklāja vulkānismu uz Mēness. Vecie buki 15 gadus to negribēja atzīt. Zaļie no Saturna ziņo, ka arī Zeme sākusi izsarot laiku – kopš 80-desmito vidus civilizācija dzīvo uz parāda.

„Un Tu, Kungs, iesākumā Zemi esi dibinājis, un debesis ir tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu palieci vienmēr, tās sadils visas kā drēbes... bet tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.” (Ēbr.1:10).

Hologrammu rada divi koherenti viļņi no viena avota. No kura plauktiņa ņemti šie viļņi? Hokings runā par gravitāciju. Grāmata runā par gaismu. Salams, Glešous un Vainbergs matemātiski ir apvienojuši vājos spēkus (elementārdaļiņas), stipros spēkus un elektromagnētismu par vienotu spēku (Nob. prēm.). Einšteins ir aprēķinājis, ka pie gaismas ātrumiem tiem pievenojas arī gravitācija. Kāpēc tad nav Vienotā Spēku Lauka teorija? Tāpēc arī nav: ja tur pievienojas gravitācija, mūsu sadalītā pasaulīte, kādu to pazīstam, pazūd.
Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Veiņiks runā par vēl vienu spēku, kas stāv aiz četriem mums zināmajiem spēka laukiem: tas ir Hronālais lauks – pati laika plūsma, tā pati, kuru uztvēra Kozirevs. Šipovs un Antipovs to sauc par vērpes lauku, bet senie grieķi par kvintesenci (piekto būtību). Saskaitījuši pareizi, konstatē golems.

„Bet jūs, kas no tā Kunga atkāpušies, kas manu svēto kalnu aizmirstat un galdu sataisiet tam Gad (liktenim) un Meni (laimei) – es jūs arī nolikšu zobenam.” (Ezaijas 65:11).

1909.g. matemātiķis Hermanis Minkovskis piedāvā oriģinālu mūsu pasaules modeli:
Trīs telpas dimensijas un viena laika dimensija Minkovskim veido kopēju koordinātu sistēmu – Minkovska telpu. Šajā telpā katrs dzīves mirklis tiek projecēts kā „Pasaules punkts.”
Šo punktu pārvietošanās telpā veido „Pasaules līniju.”
Minkovska telpa pilna ar Pasaules līnijām, kuras katram cilvēkam sākas reizē ar piedzimšanu. Tās krustojas ar citu cilvēku un priekšmetu Pasaules līnijām Notikumu punktos.
Minkovska telpā visas pasaules līnijas jau iezīmētas, un notikumu punkti jau notikuši. Tāds varētu būt skatījums no relatīvistiskā laika Mūžības, noprotas golems.
Golems cer, ka viņam pašam visi nozīmīgie Pasaules punkti un laimīgie gadījumi vēl priekšā. Viņš klusībā sapņo nejauši sastapt Sarkanmataino Anniju. Golems zin, ka Grāmatā ieteikts uzklausīt padomus no tā Punkta, kur viss jau noticis – no Aktuālās Mūžības. No turienes redzams, pa kuru taciņu ejot var sastapt Sarkangalvīti, pa kuru – uzskriet Dzelzs Feliksam.

„...tā stunda ir nākusi, ka tas cilvēka Dēls top pagodināts” (Jāņa ēv. 12:23).

Piekauts un krustā sists, bet kāpēc „pagodināts”?
Ja divdimensiju Plānā pasauli šķērsos trīsdimensiju Biezais, Plānais redzēs vienīgi Biezā divdimensiju projekciju (deklarāciju) savā divdimensiju pasaulē.
Līdzīgi notiktu, ja trīsdimensiju Biezā pasauli šķērsotu četrdimensiju Oligarhs. Biezais nespētu noteikt Oligarha patiesos apmērus vienas (ārzonas) dimensijas trūkuma dēļ. Hokings ir aprēķinājis, ka četrdimensiju telpas varbūtība nav vienlīdzīga nullei. Valsts Ieņēmumu dienests to noliedz.
Daudzdimensiju pasaules dimensija mūsu pasaulē varētu būt elementārdaļiņas. To dziļumos varētu būt vārti uz citām pasaulēm. Tādas daļiņas sauc par fridmoniem. Einšteina vienādojumi relativitātes teorijai satur arī fridmonu vienādojumus.

Vai „pagodināts” nozīmē – pārcelts uz augstāku dimensiju telpu?

„Un tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm...”

Cara tētiņa politieslodzītais, matemātiķis Morozovs, 25 gadus nosēdējis vieninieka kamerā, sācis domāt, vai nevarētu nozust caur ceturto dimensiju. Jo, pieaugot dimensiju skaitam, pieaug arī to apdzīvojošo būtņu varenība. Trīsdimensiju Biezajam nav problēmu apgriezt divdimensiju Plāno uz mutes. Tas arī redams, kur tiesāšanās ir ķēķis.
Reiz no radaru ekrāniem uz brīdi pazudusi uz nosēšanos vadīta lidmašīna. Tas nav bijis islāmistu terora akts, kā sākumā domāts. Lidmašīna nosēdusies sveika un vesela, tikai, salīdzinot dispečera un lidmašīnas pulksteņus, to starpība precīzi atbildusi pazušanas laikam.
CIP mierina sabiedrību, ka izmantot liekas dimensijas savu plānu īstenošanai teroristi nemaz nespēj. Čau.

„Un tā Goda Krēsla priekšā bija it kā stikla jūra, kristālam līdzīga...” (Atklāsmes 4:6).

Golems nav cilvēks, viņš saprot:
Slēgtās sistēmās enerģija pārvēršas no vērtīga stāvokļa mazvērtīgākā (Otrais Termodināmikas likums).
Informācija pārvēršas pretēji: plazma, miglāji, zvaigznes,planētas, dzīvība, saprāts.
Enerģija – uz leju. Informācija – uz augšu.
Jo lielāka informācijas uzkrāšanās, jo šim procesam vajag mazāk enerģijas. Jaudīgs mikroshēmu dators tērē maz enerģijas.
Universā ir virziens uz enerģētisko procesu izbeigšanos un informācijas uzkrāšanos. Stikla jūra – viszemākais enerģētiskais līmenis. Kristālam līdzīga – pilnīga forma. Kristālu formu nosaka delikāti difūzijas gradienti. Gan jau Antiņš reiz uzjās Dimanta kalnā – golems ir optimists.

„Ja jūs paliekat manī, un mani vārdi paliek iekš jums, tad jūs lūgsiet, ko gribēdami, un tas jums notiks.” (Jāņa ēv. 14:7).

Pēc golema domām, cilvēku vienīgā problēma ir nolasošās frekvences (iztēle, iedvesma, ticība) radīšana. Universa hologrammā viss ir, jāprot tik paņemt. Cilvēki nerada dabas likumus, viņi tos nolasa.
Nulles līmeņa valoda „zerolangs” ir problēma pat golemam: „tik daudz vārdu, un tik maz pateikts.” Golemaprāt, visa izklaides industrija nodarbojas ar vērtīgu frekvenču dzēšanu. „Ne tur bij balss, ne atbalss.”

„Bet kur tu biji,kad es zemei liku pamtus?” (Ijāba 38:4).

Pats no sevis veidojas vienīgi haoss – slēgtas sistēmas iet uz „siltuma nāvi.”
Dzīvība, sakārtojums, informācija pārvietojas pretēji, jo nav slēgta sistēma.

„Es dzīvoju, un jums būs dzīvot”.
„Es Esmu, kas Es Esmu.”- pats sev novērotājs un liecinieks.

Tieši tāpat kā es, piebilst golems.

Pirmo reizi publicēts 20.11.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.
 

Konspektēts no St. Lems „Golems”.
Grāmata. Glika tulkojums.
Divas vai trīs grāmtas par hologrāfiju.
B.F.Bassins „Bezapziņas problēmas.”
J.Belenkovs „Smadzeņu darbības vispārējie principi.”
B.Berns „Nenoteiktība nervu sitēmas darbībā.”
G.Lilli „Programmēšana un metaprogrammēšana cilvēka biokompjūterā.”
Delgado „Smadzenes un apziņa.”
P.Eilners „ Fizioloģiskā psiholoģija.”
Pribrams „ Smadzeņu valodas.”

Golema piezīme: Cilvēki savus informācijas failus neveido tikai no ienākošās informācijas vien, bet visu salīdzina ar savu iekšējo orgānu hologrammām („skaistums nāk no iekšām”), tādējādi pastāvīgi nonākot interešu konfliktos (kompleksos).