Aliens

Hufs (2551.-2528.g.pmē.)

Ēģiptiešu vārds - Khufu ("Hnuma aizstāvētais"), grieķiem - Heopss, Hērodota dotais vārds. 
Aleksandrijas zinātnieks Erastotēns šo faraonu sauca par Saofisu.
Troņa vārds - Hor-Medžedu.

IV dinastijas Senās Ēģiptes faraons no 2551. līdz 2528.gadam.

Radniecība. Tēvs – Snefers, daži eģiptologi uzskata, ka patēvs.
Māte – Hetepheresa I (Hetep-Heres I).
Brālis - Rahteps un Hafre (pēc Hērodota).
Viņa divas sievas un māsas vienlaicīgi – Henutsena un Meritetesa. No tām abām viņam bija liels dudzums bērnu. Plānotais mantinieks bija princis Kavabs, kas nomira faraona 23.valdīšanas gadā. Vēl bija dēli - Džedefra (jaunākais) un Hafre, pēc Vestkāra papirusa. Viņiem bijusi arī meita. Hērodots Hafri (Hefrēnu) sauc par Hufa brāli.
Ankhafs - pusbrālis un vezīrs. Saskaņā ar Merera papirusos rakstīto, Hufa 27.valdīšanas gadā vadījis Lielās piramīdas celtniecību. Viens no Ankhafa tituliem bija “Visu ķēniņa darbu priekšnieks.” 

Dzīvesgājums. IV dinastijas 2.faraons, valdījis ap 2551.-2528.g.pmē., min arī no 2520.-2494.g.pmē. 
Par šo faraonu īstenībā ir zināms visai maz. Par 23 Hufa valdīšanas gadiem saglabājušās tikai dažas ziņas, kas galvenokārt iegūtas no celtņu un statuju uzrakstiem.

Valdīšanas laiks. Par IV dinastijas 2.faraonu Hufu saglabājušas tikai nedaudzas ziņas, kas galvenokārt iegūtas no celtņu un statuju uzrakstiem. Pat viņa valdīšanas garums ir neskaidrs, jo vēlākie vēsturiskie dokumenti ir savstarpēji pretrunīgi.
2551.gadā kāpa abu Ēģiptu tronī, ko mantoja no tēva.
Hērodots ("Vēsture," 2.sēj.) un Sicīlijas Diodors raksta, ka Hufs valdījis 50 gadu, Manetons raksta - 68 (63?!) gadus.
Saskaņā ar Jaunās valsts XIX dinastijas laikā sastādīto Turīnas faraonu sarakstu, Hufs valdīja 23 gadus.
Nedaudzie saglabājušies Hufa laika dokumenti sniedz trīs svarīgus pavedienus, pēc kuriem varētu noteikt precīzāku faraona valdīšanas ilgumu:
  -  pirmais pavediens ir klintī izcirsts uzraksts Dakhlas oāzē, Lībijas tuksnesī. Tas ziņo par “Metaf - ceļojumu gadu pēc 13.lopu skaitīšanas Hor-Medjedw valdīšanas laikā”;
  -  uzraksti Lielās piramīdas atslodzes kamerās virs ķēniņa kameras. Viens no tiem piemin par “Hufa draugiem” dēvētu strādnieku komandu kopā ar piezīmi - “17.lopu skaitīšanas gads.” Taču nav skaidrs, vai uzrakstā minētais gada skaitlis norāda uz lopu skaitīšanu reizi divos gados, vai arī tas ir jāsaprot burtiski;
  -  trešo pavedienu sniedz nesenie atradumi Džarfas ielejā, Sarkanās jūras krastā; senākajā faraonu ostā atrastie papirusi vēsta par ar dārgmetāliem un tirkīzu piekrautu faraona laivu ierašanos “gadu pēc 13.lopu skaitīšanas Hor-Medjedw valdīšanas laikā.”
Eģiptologi, pūloties atrisināt Hufa īstā valdīšanas garuma mīklu, norāda uz viņa tēva Snefera valdīšanas laiku, kad lopu skaitīšana notika ik pēc diviem gadiem. Lopu skaitīšana kā ekonomisks notikums vienlaikus kalpoja arī kā kārtējo nodokļu ievākšanas reize visā Ēģiptē. Jaunākie dokumentu pētījumi un Palermas akmens uzraksts apstiprina teoriju, ka lopus arī Hufa valdīšanas laikā skaitīja reizi divos gados, nevis katru gadu, kā tika uzskatīts iepriekš.
Eģiptologi Tomass Šnaiders, Maikls Hāze un Rainers Štadelmanis apņēmušies izpētīt jautājumu, vai Turīnas kanona sastādītāji minējuši lopu skaitīšanu ik pēc diviem gadiem Vecās valsts pirmajā pusē - jāņem vērā, ka XIX dinastijas laikā, apmēram 1200 gadus pēc Hufa valdīšanas laika, nodokļus ievāca katru gadu un faraonu saraksta veidotāji varēja kļūdīties, kā pašsaprotamu lietu pieņemot, ka šāda kārtība pastāvējusi kopš Ēģiptes valsts pirmsākumiem. Tomēr jau tagad skaidrs, ka Hufa laika dokumenti liecina par to, ka viņš valdījis vismaz 26 vai 27 gadus, iespējams, pat vairāk nekā 34 gadus, ja uzraksts atslodzes kamerā norāda uz lopu skaitīšanu, kas notikusi katru otro gadu. Iespējams, ka Hufs valdījis pat 46 gadus, ja pētījumos tiks konstatēts, ka Turīnas saraksta sastādītāji nav ņēmuši vērā, ka Vecās valsts laikā lopus skaitīja ik pēc diviem gadiem.

Iekšpolitika. Hērodots tēlojis Hufu kā despotu, pēc viņa ziņām Hufs „nodevās dažādām ļaunprātībām”: aizvēra tempļus, liedza upuru nešanu. Viņš uzlika par pienākumu visiem ēģiptiešiem strādāt viņa labā – ceļu būvē, kapeņu būvē uz salas Nīlas attecē un Lielās piramīdas būvē. Kad celtiecībai beidzās nauda, viņš savu meitu nosūtīja uz templi pelnīt ar prostitūciju. Katrs mīļākais par reizi devis naudu kaļķakmens blokam.
Manetons apraksta faraonu Hufu kā gudrajo, kas sarakstījis kādu svētu grāmatu. Tāpat viņš apgalvoja, ka tam esot šā darba kopija, bet tā nav saglabājusies līdz mūsdienām.

Ārpolitika. No trūcīgā materiāla zināms, ka Hufs, nolūkā atrast jaunas tirkīza un vara raktuves, organizējis vairākas ekspedīcijas, kā arī uzturējis tirdznieciskas saites ar feniķiešu pilsētu Biblu. Faraona kuģi uz turieni devušies, lai iemainītu ēģiptiešu vara darbarīkus un ieročus pret vērtīgo Libānas ciedru.

Celtniecība. Interesants ir jautājums par faraonam piedēvēto Lielās piramīdas celtniecību, par ko īstas skaidrības vēl nav. Vairs negribēja celt piramīdas vecajās vietās – Sakārā, Maidumā vai Dašūrā un sāka būvniecību Gīzā. Viņam nekad nebija titula „Ra dēls,” kas bija nākamajiem faraoniem.

Apglabāšanas vieta. Vēlāk pa visu Ēģipti bija raksturīgs Hufa kults. Uz daudziem monumentiem tika rakstīts viņa vārds, kam piemita spēcīga aura. Tad kults pierima, lai no jauna uzplauktu XXVI dinastijas laikā.
Sicīlijas Diodors apgalvo, ka Hufs netika apglabāts Lielajā piramīdā. Faraons baidījies, ka tauta var atriebties tam par despotismu un apgānīt kapenes, tādēļ licis sevi apglabāt kādā slepenā vietā.
Hērodots min kā Hufa apglabāšanas vietu Lielo piramīdu: "...citā piramīdā [domāta Lielā piramīda], kur ūdens pa mākslīgu gultni veido salu, uz kuras, kā runā, paglabāts Heopss." ("Vēsture," 2.sēj.)
Visai nesaprātīgi ir piedēvēt Lielo piramīdu kā faraona atdusas vietu. Hērodots raksta, ka tā bijusi uz kādas salas Nīlā. Pastāv hipotēze, ka tas bijis Kempbela kapenē Gīzas kompleksā. 

Hufs - Lielās piramīdas celtnieks? Vēsturē Hufs iegājis kā Gīzas Lielās piramīdas celtnieks, kas vēl joprojām - pēc Lielā Ķīnas mūra - uzskatāma par pasaulē lielāko, cilvēku celto akmens būvi. Atradumi pasaules senākajā, faraonu būvētajā ostā noteikti dod jaunas zināšanas gan par Hufu, gan par viņa valdīšanas laiku. Tagad zināma vismaz viena konkrēta vieta, no kurienes faraona kuģi devās uz Sinaja pussalu pēc vara un citiem minerāliem. Savukārt ostā atrastie papirusi ir vēl viens pierādījums, ka Hufs patiešām bija pasaulē lielākās piramīdas celtniecības pasūtītājs. 

Atradumi.
Uzraksti. No viņa valdīšanas laika ir saglabājušies vien daži uzraksti.

Statuete. Vienīgais saglabājies faraona atveids ir 6,5 cm augsta figūriņa no ziloņkaula, kuru 1903.gadā uzgājis eģiptologs sers Flinders Pitrijs Hentamentas svētnīcā  Abīdā. Patlaban figūriņa atrodas Ēģiptes muzejā Kairā. Faraona seja ir afrikāņu tipa. Daži pētnieki gan apšauba statujas atbilstību faraonam.

Uzvaras bareljefs pār beduīniem. Pats Pitrijs esot minējis, ka tāds esot izveidots klintīs pie Magāras ielejas (Vadi Maghara), vara un tirkīzu raktuvju rajonā Sināja pussalā, taču arī tas XIX un XX gs. mijā zudis, kad tai vietā atkal sāka darbināt senās tirkīzu raktuves. Pitrijs gan raksta, ka faraona attēla lausku viņam izdevies izglābt.

Vārda atveidojums Nūbijā. Hufa vārds atrasts uzrakstīts diorīta akmenslauztuvēs Ziemeļnūbijā, uz ZR no Abusimbelas.
Citi atveidojumi. Citos avotos minēti vēl citi atveidojumi, taču tie visi ir zuduši. 

Avoti.
Hērodota raksti. Tajos viņš raksturo Hufu ka despotu, kas iegāzis Ēģipti nelaimēs, piespiežot visus ēģitiešus strādāt savā labā.
Sicīlijas Diodora raksti.
Hronika. Esot saglabājušies kaut kādas Hufa valdīšanas laika hronikas atliekas, par to sīkāk nezinām.
"Apraksta stēla." Uzgājis franču arheologs Ogists Mariets XIX gs. 50.gados izrakumos Izīdas svētnīcas drupās Gīzā. Hieroglifiem izraibinātās stēlas teksts ir viens no svarīgākajiem pierādījumiem, ka Sfinksa nav Hufa būvēta.
Klinšu bareljefs. Attēlo Hufa uzvaru pār beduīniem pie Vadi- Maghāras - vara un tirkīzu raktuvju rajons Sinaja pussalā.
Hufa vārds uziets arī diorīta akmenslauztuvēs Ziemeļnūbijā uz ZR no Abusimbelas.

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).