Aliens

Svjatopolks I (1093.-1113.g.)

Kijevas kņazs no 1093.līdz 1113.gadam. 

Radniecība.
Sieva - polovciešu Tugorhana meita.

Dzīvesgājums. Kāpa tronī 1093.gadā pēc Jaroslava Gudrā dēla Vsevoloda nāves no slimības.
Tad pie viņa ieradās polovciešu hana sūtniecība (iepriekšējā gadātie bija sākuši plašu iebrukumu krievu zemēs) ar miera piedāvājumu - Svjatopolkam I bija jādod polovciešiem dāvanas. Tā bija tiem laikiemparasta prakse, taču Svjatopolks I bija gados jauns un vēlējās polovciešiem atriebties par sistemātiskajiem uzbrukumiem. Neapspriedies ar bajāriem Svjatopolks I aizturēja sūtņus. Kā parādīja nākamie notikumi, kņazam nebija ne diplomātisko ne karavadoņa dotību.
Sākumā viņš grasījās uzbrukt polovciešiem tikai ar jaunu karavīru vienību, hronikā pat tiek minēts tās skaitliskais lielums - 700 vīru. Vecākiem karadraudzes dalībniekiem teju teju tikai izdevās vest ķēniņu pie prāta, norādot uz polovciešu vairākas reizes lielo skaitlisko pārsvaru. Tad Svjatospolks Isauca palīgā brālēnus, Vsevoloda dēlus - Vladimiru Monomahu un Rostislavu.
1093.(?)gada maija beigās triju krievu kņazu apvienotais karaspēks nonāca pie Stugnas upes. Svjatopolks ar saviem kareivjiem forsēja upi, lai gan pret to iebilda Vladimirs Monomahs. Sekojošā kaujā polovcieši pilnīgi sakāva krievus, to izdarīdami pa daļām. Atkāpšanās laikā,ceļoties pāri Stugnas upei,gāja bojā kņazs Rostislavs. Brāli centās glābt Vladimirs Monomahs, gandrīz vai gāja bojā pats. Svjatopolks I bēga uz Kijevu.
Tas vēlnebija viss, jo pēc krievu sakāves daļaolovciešu ņēmās postīt tagad neaizsargātās krievu zemes, aplenca Torčesku. I4edzīvotājilūdz Kijevas kņaza palīdzību. Svjatopolks I arī atsaucās un divus mēnešus pēcpirmās sakāves ieradās pie pilsētas ar savu vienību. Te viņš tika sakauts no polovciešiem vēl briesmīgāk nelkāpie Stugnas upes. Torč4ska krita, tās iedzīvotāji tika aizvesti gūstā. Svjatopolks I spēja nolīgt mieru arpolovciešiem tikai tad, kad apprecēja Tugorhana meitu.
Svjatopluka Otrā valdīšanas laiks Kijevā, kas iezīmējās ar jaunu baltu zemnieku sacelšanos pakļautajās kņazistēs un Kijevas lielkņazistes jaunu sabrukumu, kņazu padzīšanu, Lietuvas kņazistes aktivitātēm, kuras padomju laika vēsturē nosauktas par polovciešu kariem, bet patiesībā karoja leiši, sudāvi, sindi un no Sibīrijas ienākušās ciltis, tostarp alāni, ungāri, ukraiņi, tād katrai polovciešu grupai bija savs etniskais sastāvs un vārds, kāds bija virsaitim.
1097.gadā Svjatopluks Otrais sasauca pirmo kņazu sapulci Ļubečā par kopdarbību Krievu zemju glābšanai no "ienaidniekiem"un galīga sabrukuma. Panākumu nebija, jo katrs kņazs prasīja patstāvību rīcībā, savstarpēju uzbrukumu izbeigšanu, bet Svjatopluks prasīja pārējo kņazu bezierunu paklausību viņam, kādēļ atkal sākās kņazu savstarpējie kari, kurus izmantoja baltu tautas, lai atgūtu brīvību.
1100.gadā notika otra Smoļenskas kņazu sasauktā krievu kņazu sapulce Vitičevas pilī, kura atkal bija neveiksmīga un beidzās ar vēl lielākām pretrunām, domstarpībām, nesamierināmām katra kņaza pretenzijām pēc savas personīgās lielvaras, bet pamata cēlonis bija kņazs Vitičss, kura māte bija lietuviete. Vitičss prasīja noslēgt ūniju ar Lietuvu un Jersiku, izbeigt slepkavošanas un vardarbību tautas taisīšanā.
1103.gadā Vislielākā baltu cilšu atbalstītā tautu sacelšanās Kijevas kņazistēs, kas beidzās neveiksmīgi, jo nebija kopīgas koordinācijas - katra etniskā grupa uzstājās par sevi, savu prasību apmierināšanu, nevis par kņazu sakaušanu, kņaza solījumi bija pietiekami, lai izstātos no kara.
1105.gadā Novgorodas slovēņu kņazs okupēja Lādogu un Lādogas latgaļu novadu, noteica smagu obroku, dedzināja un izkāva ciematus, savāca verdzenes izpriecām un dzīvajai precei, izmezdams pazīstamo frāzi: Ну мужички, держитусь - наступило времечко шипко пахать девок и дать их мужичи мальчикам отрсочку попочевати неебшими в яме, t. i., “Tagad, vīreļi, saturieties, jo ir pienācis laiks tikai “art” meičas un “dot atvaļinājumu” viņu vīreļiem un puišeļiem bedrē nepisušiem”, frāze, kurā Kulakovskis saskatīja uzmundrinājumu pirms kaujas, bet tās bedres skaidroja tā, ka it kā pirmskrievu ciltis bijušas tik primitīvas un nemākulīgas, ka dzīvojušas zemnīcās un neesot pratušas kopt zemi - to viņiem esot iemācījušas senkrievu ciltis, bet N.Rerihs bija citās domās: "minētās bedres bija masu kapi, kuras nekārtīgi samesti vīrieši un zēni, ko Lādogā varēja pastrādāt tikai un vienīgi slovēņi.”

Šito nesaprotam! 1093.-1130.gados Kijevā valdīja Svjatopluks II, kura valdīšanas laikā notika vairākas sacelšanās. Svjatopluks II uzbruka burtiem un alāniem, bija spiests atkāpties.

Saites.
Kijevas kņazi (864.-1321.g.).