Brauns, Verners fon (1912.-1977.g.)
- Detaļas
- Publicēts 13 Novembris 2016
- Autors Redaktors
Wernher von Braun.
Vācu Hitlera laika raķešzinātnieks, kā arī galvenais ASV raķešbūves inženieris un kosmiskās tehnikas konstruktors XX gs. 50. un 60.gados.
Dzīvesgājums. Dzimis 1912.gada 23.martā.
No 1930.gada būvēja un pētīja šķidrās degvielas raķetes.
1932.gadā beidzis Berlīnes Augstāko tehnisko skolu.
1934.gadā beidzis Berlīnes universitāti.
1934.gada decembrī armijas raķešu izmēģināšanas poligonā Kummersdorfā (Berlīnes tuvumā) palaida 2 raķetes apmēram 2 km augstumā.
1936.gadā bija viens no nacistiskās Vācijas raķešu pētniecības centra organizētājiem Pēnemindē un no 1937.gada tā vadītājs.
1937.gadā iestājās nacistu partijā.
II Pasaules kara beigās galvenā konstruktora Vernera fon Brauna vadītā konstruktoru grupa izveidoja pirmo ballistisko raķeti cilvēces vēsturē - A-4 jeb V–2 (izrunā Fau-2) un tā bija pirmā cilvēku konstruētā ballistiskā raķete. Sākot ar 1944.gada 9.septembri šīs raķetes tika izmantotas Londonas, Antverpenes un Briseles apšaudīsanai.
V-2 ražošanā tika izmantoti arī padomju karagūstekņi. Tāpēc galvenais konstruktors Verners fon Brauns, karam tuvojoties beigām, meklēja iespēju padoties amerikāņiem. Tas viņam arī izdevās, un 1945.gada 3.maijā Verners fon Brauns, kopā ar daļu no dokumentiem un daļu konstruktoru grupas nonāca amerikāņu gūstā (padevās) un kā "kara laupījums" turpināja darbu jau amerikāņu labā.
Jau 1945.gada septembrī fon Brauns sāk vadīt tuvās darbības raķešu konstruēšanu ASV armijai un darbojās ASV artilērijas izmēģinājuma poligonā Vaitsendā (Jaunmeksikas pavalsts), kur tika izmēģinātas V-2 raķetes.
Vēlāk bija ASV armijas apbruņojuma projektēšanas un izstrādāšanas dienesta vadītājs Fortblisā (Teksasas pavalsts).
No 1952.gada ASV armijas ballistisko ieroču izstrādāšanas pārvaldes tehniskais direktors Hantsvilā (Alabamas pavalsts) un no 1956.gada tā vadītājs.
1956.gadā sāk vadīt ballistiskās raķetes (Jupīters–5) un pavadoņa Explorer konstruktoru grupu. Viņa vadībā izstrādātas ballistiskās raķetes "Redstone," "Jupiter-C," Pershing," kā arī pirmais ASV Zemes mākslīgais pavadonis "Explorer-1" (1958.g.).
Kopš 1960.gada – NASA Dž.Māršala kosmisko lidojumu centra direktors. Vadīja nesējraķetes „Saturn” un kosmisko kuģu „Apollo” izstrādāšanu. Raķete "Saturn V" tika izmantota arī vēsturiskajā misijā "Apolons-11," kad cilvēki pirmo reizi spēra kāju uz Mēness.
1970.-1972.gados V.Brauns strādājis NASA galvenajā pārvaldē Vašingtonā.
1975.gadā nodibinaja privātu organizāciju - Nacionālo kosmosa institūtu.
Verners fon Brauns savas raķetes esot šāvis gaisā 20.aprīlī - Hitlera dzimšanas dienā.
Darbi. Brīvajā laikā fon Brauns rakstīja “Marsa projektu,” romānu par cilvēku ekspedīciju uz Sarkano planētu. Tehniskajos pielikumos bija detalizēti aprakstīti ticami kosmiskie kuģi, lidojumu trajektorijas un iespējamie starta datumi. Fon Brauns aicināja uz Marsu doties 1985.gadā ar desmit 4000 tonnu kuģiem un 70 apkalpes locekļiem. Pirmie astronauti nosēstos sniegotajos apgabalos, izmantojot planierus, kas aprīkoti ar slēpēm. Tad viņi dotos 6500 kilometrus uz ekvatoru, lai sagatavotu nolaišanās laukumu pārējiem kuģiem.
Miris 1977.gada 16.jūnijā.
