Aliens

Termometrs

1597.gadā G.Galilejs izgudroja termometru - G.Galileja termoskopu.
Pirmo termometru 1641.gadā radīja Toskānas lielhercogs Ferdinands II de Mediči no Itālijas.

Četrkāji

Tetrapoda.
Mugurkaulnieku virsklase, kurā ietilpst abinieku, rāpuļu, putnu un zīdītāju klases.

Četrkāju evolūcija sākās paleozoja devona periodā. No bārkšspurēm, kuras dzīvoja izsīkstošās saldūdens tilpnēs, atzarojās abinieku priekšteči stegocefāļi. Tie izmira mezozoja juras perioda sākumā; recento abinieku tiešo pēcteču fosilās atliekas atrastas, tikai sākot ar krīta periodu. 
Pirmo tipisko sauszemes četrkāju (rāpuļu, putnu, zīdītāju) priekšteči kotilozauri atzarojās no stegocefāļiem, sākot ar karbona periodu.
Rāpuļu un putnu kopīgie hipotētiskie priekšteči ir eozuhijas, kas triasa periodā sadalījās 2 zaros. Pirmais zars - pirmatnējie rāpuļi. sakarā ar strauju adaptīvo radiāciju tie kļuva par valdošo dzīvnieku grupu mezozoja ērā - rāpuļu fauna bija ārkārtīgi daudzveidīga, tie dzīvoja dažādos biotopos. Otrais zars - hipotētiskie putnu priekšteči. Īstie putnu priekšteči nav zināmi: zobputnu fosilās atliekas atrastas krīta periodā; recento putnu priekšteču atliekas tikai sākot ar kainozoja ēru. Pirmputni, piemēram, arheopterikss, kas atrasti juras periodā, nav putnu priekšteči, jo tie veidoja sānzaru, kas vēlāk neattīstījās.
Izmirušie pirmatnējo zīdītāju priekšteči - zvērrāpuļi, zvērzobji atzarojās no kotilozauru stumbra neatkarīgi no rāpuļiem un putniem jau karbona perioda beigās. Juras periodā no daudzpaugurzobjiem attīstījās hipotētiskie dējējzīdītāju priekšteči, kas krīta periodā no trīspaugurzobjiem - dzemdētājzīdītāju priekšteči.
Tikai terciārā periodā zīdītāji savu progresīvo pazīmju dēļ (matu sega, siltasinība, zobu diferenciācija, progresīva galvas smadzeņu attīstība, spēja dzemdēt dzīvus mazuļus) kļuva par valdošo klasi kainozoja ērā. Evolūcijas gaitā daļai četrkāju, piemērojoties specifiskiem dzīves apstākļiem, sekundāri pārejot uz dzīvi augsnē, ūdenī vai gaisā, to piecpirkstu ekstremitātes dažādi pārveidojā, kā arī daļēji vai pilnīgi reducējās - sliekabinieki, čūskveidīgie, roņveidīgie, vaļveidīgie.

Saites.
Mugurkaulnieki.

Trieciena teorija

Patlaban galvenā teorija, kas skaidro dinozauru izmiršanu ar Jukatānā nokritušu asteroīdu.

Teorijas būtība. 66 (65?) miljonus gadu atpakaļ uz krīta un terciārā perioda robežas (vai ne tomēr mezozoja ēras beigās?) izmira dinozauri un kopā ar viņiem vēl ¾ tolaik dzīvojošās faunas. Vairums šo problēmu pētošo ģeologu, sliecas domāt, ka par cēloni bijusi 10-20 km diametrā liela meteorīta, asteroīda vai komētas kodola nokrišana kaut kur Karību jūras rajonā. Kritiena rezultātā uz slikto pusi izmainījās dzīves apstākļi uz Zemes – putekļu un pelnu mākoņi atmosfērā, līdz ar to temperatūras pazemināšanās (atomziema) un skābie lieti, mežu ugunsgrēki. Trieciena vilnis vairākas reizes apskrējis riņķī Zemei.

Izpēte. Pirmo reizi šo teoriju vēl XX gs. 70.gados izvirzīja fiziķis L.Alvaress.

Pierādījums - irīdija anomālija. Par pierādījumu šai hipotēzei kalpo t.s. "irīdija anomālija" - neparasti liels irīdija saturs iežos, kas veidojušies apmēram pirms 65 miljoniem gadu. Tā kā irīdijs lielos daudzumos atrodams meteorītos, tad, iespējams, notikusi Zemes sadursme ar meteoru. 1979.gadā zinātnieki atiecīgos slāņos šo irīdiju konstatēja, un, pēc viņu domām, tas varēja tur rasties tikai no meteorīta. Irīdijs atradās kalnu iežos "bumbiņu" formā - tā tas varēja izveidoties lielā spiedienā asteroīda radītā triecienviļņa dēļ.
Izejot no irīdija bumbiņu klātesamības u.c. pierādījumiem, Kalgari universitātes doktors Alans Hildebrands secināja, ka trieciens noticis Jukatānas rajonā.

Čiksulubas krātera uziešana. Jau iepriekšējos gados ģeologi Karību jūrā uzgājuši varenas drupu un sakusušu iežu nogulas robežslānī starp krīta un terciārā perioda formācijām. Taču ilgu laiku krāteri atrast izdevās. Tikai 1991.gada sākumā pasauli pārsteidza atklājuma vēsts. 1987.gada NASA veiktā maiju ūdensapgādes sistēmas fotogrāfijā Meksikā bija redzams, ka tā piekļaujas pusaplim 200 km diametrā. Šis pusaplis sastāv no karsta iebrukumiem. Šodien ģeologi ir pārliecināti par to, ka šis karsta iebrukumu gredzens apjož gigantisku meteorītiskas izcelsmes piltuvi. Piltuves iekšpusē ieži ir sagruvuši un tur daudz aktīvāk cirkulē ūdens, kas izšķīdina kaļķa slāņus un tādēļ arī tur izveidojušies šie karsta iegruvumi. Šodien ģeologi uzskata, ka šī ir katastrofas vieta ar vislielāko varbūtību. Ķīmiskās analīzes apstiprināja, ka irīdija bumbiņas patiesi nākušas no krātera iežiem. Turklāt visos kontinentos saglabājies meteorītu (irīdija) putekļu slānis. Šo putekļu un arī krātera vecumi sakrīt ar dinozauru izmiršanas laiku. Krāteris nes Čiksulubas krātera nosaukumu pēc tuvumā esošā ciema.
Ir arī ziņas, ka šis krāteris pirmo reizi tomēr atklāts jau 1979.gadā.

Dažādi Čiksulubas krātera novērtējumi. Tomēr Herta Kellera no Prinstonas universitātes savos darbos esot pierādījusi, ka dinozauru izmiršana notikusi 300 000 gadu pēc meteora nokrišanas. Asteroīda teorijai nepiekrīt arī profesors Volfgangs Štinisbeks no Kārlsrūes universitātes. Abi atraduši kādas neatbilstības, tādejādi patiesība var izrādīties sarežģītāka. Viņi uzskata, ka Čiksulubas krāteris ir pārak vecs, lai būtu saistāms ar dinozauru izmiršanu.
Šie pētnieki savus pētījumus koncentrēja uz virkni kalnu iežu Meksikā, kuros irīdija bumbiņu slānis bija sadalīts ar vairāku metru biezu smilšakmens slāni.
Viņu pētījumus kritizēja trieciena teorijas piekritēji. Tā, piemēram, Vrijas universitātes (Amsterdama) profesors Jans Smits apgalvoja, ka vairāku metru biezo smilšakmeņa slāni izveidojuši masīvi cunami viļņi, kurus, protams, izsaukusi asteroīda nokrišana.
Tomēr otra zinātnieku grupa ar H.Kelleru priekšgalā kā pierādījumu uzrāda arī senas tārpu alas smilšakmenī, kas pierāda, ka smilšakmens nogulumi nav radušies vienlaicīgi, bet gan tā slāņi atdalīti ar tārpu alām. Vēl viņi izpētījuši, ka eksistē zināma laika "sprauga" 300 000 gadu garumā no bumbiņu nogulsnēm Čiksulubas krāterī līdz irīdiju saturošajām nogulām (asteroīdu veidojošā daļa). Tādēļ viņi secina:
      - Čiksulubas krāteris ir par vecu, lai kalpotu kā pierādījums dinozauru izmiršanai;
      - iespējams, bijis jābūt vēl kādam triecienam, kas būtu apokalipses iemesls. Tomēr tāds krāteris vēl nav uziets.

Akadēmiskie strīdi. H.Kellera pētījumi izsauca vētrainas diskusijas zinātniskajās aprindās. Lai atrisinātu šo zinātnisko mīklu, 2001.gadā starptautiska zinātnieku grupa vēlreiz izpētīja iežu paraugus no jukatānas meteorīta krātera dibena. Tomēr katra puse strīdā uzstāja uz savu teoriju. Pēdējā laikā H.Kellera viedoklim zinātnieki piekrīt arvien vairāk. Piemēram, Klēra Belčere no Londonas universitātes atradusi pierādījumus, ka pēc asteroīda nokrišanas Ziemeļamerikā plosījušies plaši ugunsgrēki (kā tas apstiprina Trieciena teoriju?). Profesors Deivs Arčibalds no Sandjēgo universitātes ir pārliecināts, ka dažādu radību izdzīvošana (piemēram, varžu) noraida iespēju, ka dinozauri izmiruši skābo (tos varot salīdzināt ar akumulatoru skābēm) lietu dēļ vai arī, ka "ziemas" iestāšanās izsaukusi vispārēju un noturīgu temperatūras pazemināšanos.
Doktors Normans Makleods no Londonas Dabas vēstures muzeja kā lielas zinātnieku domubiedru grupas pārstāvis ir pārliecināts, ka dinozauri jau bijuši uz izmiršanas robežas klimata izmaiņu rezultātā jau ilg pirms asteroīda izraisītās katastrofas.

Saites.
Čiksulubas krāteris.
Dinozauri un dinozauru virskārta.
Izmiršanas.

Transkripcija

Transkripcija.