Aliens

Njasazaurs

Ar mūsdienīgām metodēm izpētot fragmentārus skeleta kaulus, kas vairāk nekā 70 gadu glabājušies kādas Londonas Dabas muzeja krājuma telpas putekļainajos plauktos, paleontologi atklājuši, iespējams, senāko dinozauru, kas staigājis uz Zemes pirms aptuveni 245 miljoniem gadu - 10 līdz 15 miljonus gadu senāk nekā iepriekš domāts. Atsevišķus jaunatklātā dinozaura kaulus (labo augšdelma kaulu un vairākus mugurkaula skriemeļus), kopā ar tādu vidējā triasa dzīvnieku kā cinodonta, dicinodonta un rīnhozaura paliekām jau XX gs. 30.gados Mandas iegulās pie Njasa ezera Tanzānijā atrada Kembridžas universitātes paleontologs F.R.Peringtons. Apmēram tajā pašā laikā dažus kakla skriemeļus atrada un aprakstīja arī Dienvidāfrikas paleontologs Sidnijs Hautons, kura darbs diemžēl palika neievērots līdz pat mūsdienām.

Pirmo reizi, atradumu nosaucot par "paraugu 50b", jaunatklāto reptīli savā doktora disertācijā 1956.gadā pieminēja bijušais Londonas Dabas muzeja kurators Alans Čarigs, kuram Peringtons bija atdevis kaulus. 1967.gadā Londonas Ģeoloģijas biedrības simpozija materiālos publicētā rakstā par arhozauriem viņš dzīvniekam deva vārdu, atbilstoši atklāšanas vietai un atklājējam, to nosaucot par Nyasasaurus parringtoni. Tomēr, tā kā līdz ar vārdu netika sniegts apraksts, pēc starptautiskiem klasifikācijas noteikumiem njasazaurs līdz Biology Letters š.g. 5.decembra publikācijai nebija zinātniski pierādīta suga.

Atbilstoši rekonstrukcijai, Nyasasaurus parringtoni, iespējams, stāvējis uz divām kājām. Izmēros tas līdzinājies lielam zelta retrīveram ar garu kaklu, kopējam garumam no astes līdz galvai sasniedzot 3 metrus, bet augstumam - 1 m. Dzīvnieka svars varēja būt no 20 līdz 60 kg. Tā kā nebija saglabājušies žokļi vai zobi, pētnieki nevarēja noteikt vai N.parringtoni bija gaļēdājs jeb zālēdājs. Līdzīgi kā vairumā gadījumu, arī N.parringtoni tika atveidots, izmantojot tikai dažus skeleta kaulus, jo pilnīgus dinozauru skeletus izdodas atrast ļoti reti.

Tagad, kopējai ainai pievienojot datus par Nyasasaurus parringtoni, var uzskatīt, ka dinozauri izcēlušies Pangejas superkontinenta dienvidu daļā - Gondvanā (mūsdienu Āfrika, Madagaskara, Indija, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda) jau vidējā triasā (pirms 245-228 milj. g.).

Protams, ņemot vērā, ka secinājumi izdarīti balstoties tikai uz dažiem kauliem, var gadīties, ka Nyasasaurus parringtoni pārstāv nevis pašus senākos dinozaurus, bet to tuvākos radiniekus, kuru līnija vēlāk pārtrūkusi, atzīst viens no pētījuma autoriem biologs S.Nesbits no Vašingtona universitātes Sietlā (ASV). Tomēr arī šādā gadījumā njasazaura nozīme nemazinās, jo, aplūkojot divas sugas, kas nesen atdalījušās no kopējā senča, atšķirības var būt pavisam niecīgas.

N.parringtoni ir pierādījums tam, zinātnieki secina, ka dinozauri neparādījās pēkšņi, ļoti ātri kļūstot par Zemes ekosistēmu valdniekiem, kādus tos redzam juras un krīta periodā. Kā īpaša grupa tie pakāpeniski evolucionēja ilgākā laika posmā.

Raksti.
Muzeja krājumā atrod pasaulē vecāko dinozauru.

Saites.
Dinozauri, dinozauru virskārta.

Neitronu fizika

Viens no neitronu fizika pamatlicējiem bija itāļu fiziķis E.Fermī.

Nehodžkina limfoma

Tomēr izrādījās, ka viņa ir nēsātāja retai imūnsistēmas traucējumus (ietekmē asins un imūšūnas) izraisošai mutācijai X hromosomā esošajā WAS gēnā. Šī mutācija izraisa par Viskota-Oldriča sindromu nosauktu saslimšanu, kas, sakarā ar to, ka tiek nodota ar X hromosomu, gandrīz 100% gadījumu izpaužās zēniem, simptomiem parādoties jau pirmajos dzīves mēnešos (5, 6). Vidējais, ar Viskota-Oldriča sindromu saslimušo dzīves ilgums ir 5 gadi un tie nedaudzie zēni, kas izdzīvo līdz pusaudža gadiem parasti saslimst ar leikēmiju vai ne-Hodžkina limfomu (audzēji limfmezglos).

Saites.
Limfomas.

Nepiesātinātie ogļūdeņraži

      Butēns.
      Cetāns. C₁₆H₃₄.

Saites.
Ogļūdeņraži.