Aliens

Fluvioglaciālie nogulumi

Tekošo ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips.

Tie uzkrājas gan pašā ledājā, gan plaisās, caurkusumos un citās virsas iedobēs - iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi, gan arī no ledus brīvās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai arī ledāja tiešā tuvumā - ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi.

Iekšledāja nogulumus veido dažādas pozitīvās akumulatīvā reljefa formas - osus, kēmus, fluvioglaciālos vaļņus, masīvus.

Ārpusledāja nogulumus veido tikai līdzenumu formas - senleju pseidoterases, fluvioglaciālās terases un deltas, sandrus.

Fluvioglaciālie nogulumi sastāv no ledāja nestā morēnas materiāla, ko kusanas ūdeņi pārvietojuši un sašķirojuši. Laukakmeņi, oļi, grants un smilts akumulējas galvenokārt straumju gultnēs, bet aleirīta un  māla daļiņas - ledāja kušanas ūdeņu baseinos. Straumju nepastāvīgā hidroloģiskā režīma ietekmē nogulumu sast'vs un uzbūve krasi un bieži mainās. Fluvioglaciālie nogulumi plaši izplatīti apledojumu rajonos.

Latvijā nozīmīgas grants atradnes veido pleistocēna apledojumu fluvioglaciālie nogulumi.

Fluoroplasti

Fluoru saturoši polimēri, termoplastiski etilēna fluoratvasinājumu polimerizācijas un kopolimerizācijas produkti.

No visiem dabiskajiem un sintētiskajiem polimēriem fluoroplasti ir ķīmiski un termiski izturīgākie, tiem ir labas dielektriskās un mehāniskās īpašības, neliels berzes koeficients. 

Plašāk izplatītie fluoroplasti ir politetrafluoretilēns ([-CF2-CF2-]_n fluoroplasts-4) un politrifluorhloretilēns ([-CF₂-CFCl-]_n fluoroplasts-3), kurus izmanto dažādu materiālu piesūcināšanai, kā arī plēvēm, pārklājumiem, izolācijai; radiotehnikā, elektrotehnikā, ķīmijas, aviācijas, automobīļu, pārtikas un papīra rūpniecībā, medicīnas protēžu izgatavošanai.

Fluoru saturošas polimēršķiedras. Sintētiskas šķiedras. Ķīmiski, termiski, ka arī pret gaismu izturīgas, nedegošas, ar nelielu berzes koeficientu un minimālu adhēziju pret dažādām vielām, ar labām dielektriskām īpašībām, bioloģiski inertas. To ražošanai izmantotas galvenokārt politetrafluoretilēnu: tā sabiezinātu suspensiju formē par jēlšķiedru, ko termiski apstrādā (saķepina) un izstiepj; iegūst polifēnu (teflonu). No acetonā šķīstoša fluoroplasta ražo fluoronu.

Šīs šķiedras izmanto tehniskiem filtraudumiem, aizsargtērpiem, kosmonautu skafandriem, dažādām blīvēm, starplikām, elektroizolācijai, kā arī medicīnā.

Saites.
Polimērija un polimēri.
Fluors.

Fluvioglaciālās formas

Fluvius ("ūdens plūsma" - latīņu val.) + glacies ("ledus" - latīņu val.).
Reljefa formas vai to kompleksi, ko veidojuši tekoši ledāja kušanas ūdeņi.

Fluvioglaciālās formas iedala erozīvās formās - subglaciālās vagas, senlejas un evorsijas bedres, un akumulatīvās formās - osi, sandri un fluvioglaciālo deltu veidojumi. 

Fluvioglaciālās formas plaši izplatītas senā kontinenta apledojuma apgabalos un kalnu rajonos, kur it ledāji.

Fluorūdeņradis

HF.
Fluora savienojums ar ūdeņradi.

Bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku. Blīvums - 1002 kg/kubm (0oC). Kušanas temperatūra -83,1oC, viršanas temperatūra 19,54oC.

Fluorūdeņraža šķīdums ūdenī - fluorūdeņražskābe.

Fluorūde'ņradi iegūst, sadalot kalcija fluorītu CaF2 ar koncentrētu sērskābi H2SO4. Fluorūdeņradi izmanto fluora savienojumu, sintētiskā kriolīta iegūšanai, stikla kodināšanai un matēšanai. Toksisks.