Aliens

Fosforilēšanās

Reakcija kustīga ūdeņraža atoma aizvietošanai ķīmiskos savienojumos ar fosforskābes atlikumu.

Organiskajā sintēze par fosforilētājiem visbiežāk izmanto fosforskābju halogenīdus, arī diarilfluorfosfātus. Fosforilēšanās paātrina bāzu un metālu jonu klātbūtne. Fosforilēšanā ar fosforskābes atvasinājumiem izmanto nukleotīdu tipa bioloģisku preparātu, ārstniecības līdzekļu un plastifikatoru ražošanā. Dažus tiofosforskābes un fosfīnskābes atvasinājumus izmanto par insekticīdiem.

Fosforilēšanos šūnā katalizē galvenokārt fosforilāzes un fosfokianāzes. Fosforilēšanās reakcijām to parastajā (neoksidatīvajā) variantā svarīga nozīme ne tikai ogļhidrātu, bet arī lipīdu, nukleīnskābju un olbaltumvielu biosintēzē un pārvērtībās. Oksidatīvajā fosforilēšanā, izmantojot substrātu oksidēšanas (noārdīšanas) realcijās iegūtu enerģiju, notiek neorganiskā fosfāta iesaistīšanās ATF un tā analogu makroerģiskajās saitēs. Šādi uzkrātu ķīmisko enerģiju šūnas izmanto anaboliskām bioķīmiskajām reakcijām, ka arī fizioloģiskajam darbam.

Oksidatīvajā fosforilēšanā piedalās polifermentu sistēmas, kas nodrošina enerģijas ieguvi noteiktās starpstadijās - substrāta tiešās oksidēšanās procesā vai elektronu pārneses elpošanas virknē.

Fosforilēšanai kā enerģijas dionoram ir svarīga nozīme arī fotosintēzē. Fotosintētiskai fosforilēšanai atšķirībā no oksidatīvās fosforilēšanās, nav nepieciešamas skābeklis, bet ir nepieciešama gaisma.

Saites.
Fosforskābe. 

Fosfora minerālmēsli

Mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā.

Ir pieņemts P daudzumu mēslošanas līdzeklī aprēķinot atbilstoša fosforskābes anhidrīda P2O5 daudzuma veidā - zsaka procentos no mēslošanas līdzekļa masas. P veicina citu barības elementu izmantošanu, kā arī palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu. Dabiskos fosfora  minerālmēslus, piemēram, fosforītmiltus, iegūst, samaļot dabiskās rūdas - apatītus un fosforītus. Rūpnieciskos fosfora minerālmēslus ražo ķīmiskajā rūpniecībā (superfosfātu u.c.) vai iegūst ka rūpniecības blakusproduktu - kaulu miltus, fosforģipsi. Visvairāk pasaulē ražo superfosfātu, galvenokārt granulēto, kura fizikālās īpašības nodrošina efektīvu iedarbību. Dubultsuperfosfāta efektivitāte ir līdzīga parastā superfosfāta efektivitātei. Bet augsnēs ar vāju sēra nodrošinājumu, kā arī lauksaimniecības kultūrām ar paaugstinātu sēra izlietojumu (tauriņziežiem, kāpostu dzimtas augiem) dubultsuperfosfātu vēlams lietot kopā ar minerālmēsliem, kas satur sēru.

Rūpnieciski ražo arī amofosu un diamofosu, nelielā daudzumā superfosfātu, kas satur mikroelementus (boru, molibdēnu) un amoniju. Perspektīvi ir augstas koncentrācijas (50-80% P2O5) mēslošanas līdzekļi - amonija, kalcija un kālija polifosfāti, kālija metafosfāts. Arvien plašāk sāk izmantot šķidro amonija plifosfātu.

Ūdenī šķīstošos fosfora minerālmēslus - superfosfātu, amofosu lieto visām lauksaimniecības kultūrām visās augsnēs, ūdenī slikti šķīstošie - precipitāts, termosfosfāts, tomassārņi, fosfātsārņi, bezfluora fosfāti un apatīti, magnija fosfāti un ūdenī nešķīstošie fosfora minerālmēsli - fosforītmilti, kaulu milti piemēroti augsnēm ar skābu reakciju.

Fosforītmiltu lietošanu apgrūtina to sliktās fizikālās īpašības, it sevišķi putekļošanās. Latvijā tos nelietoja. 

Pēc agronomiskās efektivitātes fosfora minerālmēsli ierindojami tūlīt pēc slāpekļa mēsliem. Latvijā optimālās fosfora minerālmēslu devas (P2O5 kg/ha) graudaugiem ir 60-80, rušināmaugiem 60-120, dārzeņiem un augļu dārziem 70-130, zālājiem 40-60. Visu veidu fosfora minerālēslus izmanto galvenokārt pamatmēslojuma, izsējot tos iepriekšējā rudenī vai pavasarī pirms kultūraugu sējas. papildmēslojumā sevišķi piemērots ir amofoss, diamofoss un superfosfāts. Granulēto superfosfātu nelielās devās (līdz 20 kg/ha P2O5) var sēt reizē ar labības, cukurbiešu u.c. sēklām rindās. Efektīva ir lokālā iestrāde pamatmēslojumā un vienreizējā iestrāde vairākiem gadiem (krājumā). 

Fosfora minerālmēslos fosfors augsnē saistās, tas ar ūdei neaizskalojas.

Galvenie fosfora minerālmēsli (P2O5 daudzums %).
      Superfosfāts parastais Ca(H₂PO₄)₂ . H₂O + 2CaSO₄    18,7 - 20,0
      Superfosfāts, granulētais Ca(H₂PO₄)₂ . H₂O + 2CaSO₄  ne mazāk kā 19,5
      Dubultsuperfosf'ts Ca(H₂PO₄) . H₂O      42-49
      Precipitāts CaHPO4 . 2H₂O   27-35
      Termofosfāts Na₂O . 3CaO . P₂O₅ + SiO₂  20-30
      Bezfluora fosfāts Ca₃(PO₄)₂ + 4CaO . P₂O₅ . CaSiO₃   34-36
      Tomassārņi    4CaO . P₂O₅ + CaO . P₂O₅ . CaSiO₃    ne mazāk kā 14
      Fosfātsārņi   4CaO . P₂O₅ . CaSiO₃     8-12
      Fosforītmilti              19-30
      Kaulu milti     24-30

Fosforescence

Phōsphoros ("mirdzošs" - grieķu val.) no phōs ("gaisma" - grieķu val.) + phoros ("nesējs" - grieķu val.).
Luminiscence, kurai ir ilgāks pēcspīdēšanas laiks nekā fluorescencei - no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām.

Saites.
Luminiscence.

Fosfoproteīdi

Saliktas olbaltumvielas, kurās ietilpst fosforskābes atlikums, kas saistīts ar aminoskābēm - serīnu, treonīnu.

Fosfoproteīdi piedalās organisma šūnu aktivitātes regulēšanā, jonu pārnesē un oksidēšanās procesos. Pie fosfoproteīdiem pieder piena olbaltumviela kazeīns, vistu olas olbaltumviela - ovalbumīns, vitelīns, dažādi fermenti.

Saites.
Olbaltumvielas, proteīni.