Floristika
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 11 maijs 2025 20:49
- Autors Redaktors
Botānikas nozare, kas inventarizē augu, galvenokārt augstāko augu, sistēmisko sastāvu (floru) kādā noteiktā teritorijā.
Līdztekus sistēmiskai grupu izplatības noskaidrošanai floristika izvērtē arī to kvantitatīvās attiecības; tas dod iespēju salīdzinoši novērtēt dažādu teritoriju floras, spriest par to līdzību vai atšķirībām, izpētīt to veidošanos, sekot pārmaiņām.
Floristika cieši saistīta ar augu sistemātiku un fitoģeogrāfiju. Ikvienas teritorijas floristiskā sastāva izpēte ir priekšnoteikums pareizai augu reursu izmantošanai, atjaunošanai un augu aizsardzībai.
Floristiskie pētījumi sākās līdz ar ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Krievijā aprakstoši floristikas darbi sākti XVIII gs., piemēram, izdota J.Gmelina "Flora Sibirica" (1.-4., 1747.-1759.g.).Pirmās ziņas par latvijas floru atrodamas J.Fišera darbā par Vidzemes dabu (1778.g., 1791.g.). XIX gs. veiktie floristiskie pētījumi atspoguļoti Rīgas Dabas pētniecības biedrības publikāciju rakstos, arī A.Bunges, J.Fleišera, J.Klinges, E.Lēmaņa pārskatos par reģionālām florām. Visi šie darbi veltīti galvenokārt paparžaugu, kailsēkļu un segsēkļu pētījumiem. Tas veicināja brioloģijas, lihenoloģijas un mikoloģijas attīstību.
Latvijā XX gs. sākumā plašus floristikas pētījumus veica K.Kupfers un P.Lakševics. 20.-30.gados sāka attīstīties algoloģija - H.Skuja. Turpinājās ziedaugu floras pētīšana, sevišķa uzmanība tika pievērsta atsevišķām augu grupām, piemēram, graudzāļu dzimtai, vītolu (K.Starcs), rasaskrēsliņu (A.Zāmelis) un rožu ģintij (P.Galenieks), kā arī augstāko ūdensaugu (E.Ozoliņa) un adventīvo augu florai (V.Mīlenbahs).
Floristiskā rajonēšana. Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistēmu sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures. Rajonēšana galveno uzmanību pievērš dažādu sistēmas vienību, arī endēmisku vienību izcelsmei un ģeogrāfiskai izplatībai. Floristiskā rajonēšana zināmā mērā ir nosacīta un vienkāršo reālās floristiskās attiecības. To veic pēc hierarhijas principa - nodala savstrpēji pakļautas dažāda ranga vienības (fitohorionus).
Augstākā vienība ir floras valsts (dažiem autoriem - floristiskais apgabals), nākošās vienības - floristiskais apgabals, floristiskā province, floristiskais iecirknis. Reizēm nodala arī apakšvienības, piemēram, apakšapgabalu, apakšprovinci.
Floristiskās rajonēšanas datu apstrādei lieto arī statistikas metodes. Rajonēšanu viens no pirmajiem veicis dāņu botāniķis J.Skovs 1823.gadā.
Saites.
Botānika un botāniķi.
Florijs, Hovards Volters (1898.-1968.g.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 27 Aprīlis 2025 23:57
- Autors Redaktors
Hovard Volter Florey.
Angļu patologs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1898.gada 24.septembrī.
1921.gadā beidzis Adelaidas universitāti.
No 1931.gada Šefīldas universitātes profesors.
No 1935.gada Oksfordas universitātes profesors.
Kopš 1941.gada Londonas Karaliskās biedrības loceklis.
1945.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
1960.-1965.gados Londonas Karaliskās biedrības prezidents.
Kopš 1966.ga PSRS ZA ārzemju loceklis.
Pētījis penicilīna terapeitiskās īpašības un pirmo reizi to izmantojis ārstniecībā.
Miris 1968.gada 21.februārī.
Saites.
Penicilīns.
Nobeļa prēmija.
Florenskis, Pāvels (1882.-1943.g.)
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 23 Aprīlis 2025 22:57
- Autors Redaktors
Krieviski - Па́вел Алекса́ндрович Флоре́нский.
Krievu reliģiskais filozofs, zinātnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1882.gada 21.janvārī.
1904.gadā beidzis Maskavas universitāti.
1908.gadā beidzis Maskavas Garīgo akadēmiju.
1912.-1917.gados Maskavas Garīgās akadēmijas profesors.
Galvenajā reliģiski filozofiskajā darbā "Balsts un patiesības apliecinājums" (1914.g.), kas sarakstīts neoplatonisma kosmoloģijas garā, atspoguļoti P.Florenska pētījumi dažādās zinātņu nozarēs.
P.Florenskis centies izveidot t.s. konkrēto metafiziku.
"Tehnikas enciklopēdijas" redaktors 1927.-1933.gados.
Darbi matemātikā, fizikā, makslas zinātnē, filoloģijā.
P.Florenskis anticipējis daudzas semiotikas idejas.
Miris 1943.gada 15.decembrī.
Floridejas, florideju klase
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 24 Aprīlis 2025 23:33
- Autors Redaktors
Florideophyceae.
Sārtaļģu nodalījuma klase.
Klasē 540 ģintis, 3700 sugas, ko iedala 6 rindās. Lielākās ir nemalionu, kriptonēmiju, gigartīnu un cerāmiju rinda.
Florideju klases aļģēm pavedienveida, plātņveida vai krūmveida lapoņi, ks dalīti stumbram un lapām līdzīgos orgānos. Dažām sugām, piemēram, Lithothamnion ģintij laponī uzkrājas Ca sāļi. Vairojas bezdzimumiski - ar monosporām, tetrasporām vai polisporām un zimumiski - ar karposporām.
Ir paaudžu maiņa. Sastopamas visās pasaules jūrās, dažas sugas saldūdeņos.
Vairākas sugas izmanto agara un tam līzīgu vielu iegūšanai.
Saites.
Sārtaļģes.
Floras valsts
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 22 Aprīlis 2025 23:14
- Autors Redaktors
Lielākais ģenētiski radniecīgu floru apkopojums noteiktā pasaules sauszemes daļā.
Floras valsti iedala zemākas pakāpes floristikas vienībās - apgabalos, provincēs utt. Daži autori floristiskos apgabalus saprot plašākā nozīmē - kā floras valsts sinonīmu. Tādā gadījumā pakārtotie iedalījumi iegūst augstāku pakāpi.
Parasti nošķir 6 floras valstis:
- Holarktiskā;
- Paleotropiskā;
- Neotropiskā;
- Kāpas;
- Austrālijas;
- Holantarktiskā.
Kā arī nošķir 34 floristiskos apgabalus un 147 provinces.
Saites.
Flora.
