Aliens

Daudzvērtību loģika

Formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.

Piemēram, bez klasiskās  divvērtību loģikas patiesumvērtībām "patiess" un "aplams" arī "nenoteikts," "iespējams" u.c. Pēc pirmo daudzvērtību loģikas sistēmu - trīsvērtību loģikas (poļu loģiķis J.Lukasevičs, 1920.g.) un n-vērtību loģikas (amerikāņu loģiķis  E.L.Posts, 1921.g.) izveides tika izstrādātas arī citas daudzvērtību loģikas sistēmas. To izveides mērķis - dažādu vispārloģisku un speciālu zinātnisko pētīšanas uzdevumu risināšana. 

Ar šīs loģikas palīdzību izveidota modālā loģika (J.Lukasevičs), risināti klasiskās matemātikas loģikas paradoksi (krievu loģiķis D.Bočvars), analizētas kvantu mehānikas problēmas (amerikāņu matemātiķi Dž.D.Birkhofs un Dž.Neimanis, vācu filozofs un loģiķis H.Reihenbahs), daudzvērtību loģikas sistēmu plaši lieto loģiskajā semantikā un kibernētikā.

Saites.
Loģika un loģiķi.

Daudzstūris

Slēgta lauzta līnija, kuras posmus sauc par daudzstūra malām, malu garumu summu sauc par daudzstūra perimetru.

Ja šī līnija atrodas vienā plaknē, daudzstūri sauc par plakanu, pretējā gadījumā - par telpisku. Ja lauztā līnija ir vienkārša, daudzstūri sauc par vienkāršu. Plakana vienkārša n-stūra iekšējo leņķu summa ir 180o (n-2). 

Daudzstūris ir ievilkts līknē l, ja visas tā virsotnes pieder pie l, un apvilkts ap līkni l, ja visas tā malas pieskaras l. Ja daudzstūris Q atrodas plaknē P, O ir P punkts, kas nepieder pie daudzstūra, un katrs stars plaknē P, kas iziet no O un neiet caur nevienu divām Q malām kopēju punktu, krusto pāra skaitu Q malu, tad O sauc par Q ārēju punktu, pretējā gadījumā - par iekšēju punktu.

Parasti par daudzstūri sauc plakanu vienkāršu daudzstūri iepriekš aprakstītajā nozīmē līdz ar tā iekšējo punktu kopu. Plakans daudzstūris ir eegulārs, jo tā visas malas savstarpēji kongruentas un visi leņķi savstarpēji kongruenti.

Sfērisks daudzstūris - slēgta līnija A1A2 ... AnA1 uz sfēras virsmas, kur posmi A1A2, A2A3, ..., An-1An, AnA1 ir sfēras lielo riņķu loki; ja  A1A2 ... AnA1 ir vienkārša līnija, tad par sfērisku daudzstūri sauc arī katru  no apgabaliem, kuros šī līnija sadala sfēru līdz ar pašu līniju.

Saites.
Ģeometrija un ģeometri.

Daudzvārpstu mašīna

Metālgriešanas darbmašīna ar vairākām darbvārpstām.

Agregātmašīnās un universālajās mašīnās vienu nekustīgu detaļu apstrādā ar daudzvārpstu galvā iestiprinātiem urbšanas vai izvirposanas instrumentiem. Rotorautomātos galds ar darbvārpstās iestiprinātām apstrādājamām detaļām veic transportkustību - lēni griežas, kamēr visas detaļas apstrādā (galvenokārt apvirpo) ar vienveidīgiem griežņu komplektiem, - vai arī padeves kustību, pārvietojot apstrādājamās detaļas gar nekustīgiem griežņiem (Šaumjana automātā).

Secīgas apstrādes darbvārpstu automātos darbvārspstu bloks periodiski pagriežas, pārnesot detaļas no vienas apstrādes pozīcijas otrā - katrā pozīcijā notiek apstrāde ar citādiem instrumentiem.

Saites.
Metālapstrāde.

Daudzsoļu metode

Parastā diferenciālvienādojuma y' = f(x, y), y(x₀) Košī problēmas skaitliskās risināšanas metode formā

                                Y_n+1 = F(Y_n-k, ..., Y_n, Y_n+s), n lielāks un vienāds par k.

Foto.

Saites.
Diferenciālvienādojumi.