Aliens

Dabasgāze, degošā

Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. 

Sastāv no metāna, etāna, propāna un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu CO2, N2, H2S, He un Ar piemaisījumiem. Veidojas, katalītiski pārveidojoties nogulumiežu organiskajām vielām. Rūpnieciskie krājumi koncentrēti norobežotās, ar citiem izrakteņiem nesaistītās atradnēs, naftas atradnēs, kur dabasgāze kā naftas pavadgāze ir daļēji vai pilnīgi izšķīdusi naftā vai atrodas virs naftas iegulas; gāzkondensātu atradnēs atradnēs, kurās gāze piesātināta ar šķidriem, viegli gaistošiem ogļūdeņražiem.

Sastopama visu ģeoloģisko sistēmu nogulumos, sākot ar vēlo proterozoju, dažādā dziļumā - galvenokārt līdz 3 km; 85% zināmo krājumu smilšainos un aleirītiskos iežos, 15% - karbonātiskos iežos. Dabasgāzes un naftas atradnes veido naftas un gāzes baseinus, kas atrodas platformu ieliecēs - Mičigana un Ilionoisas baseinā (ASV), Volgas-Urālu apgabalā (Krievija); ieliektās platformu malās - Rietumsibīrijas baseins (Krievija); reģenerēto kalnu ieplakās - Klinšu kalnu baseins (ASV), Fergānas baseins (Uzbekija); alpīno kalnu malās un iekšējās ieplakās - Kalifornijas baseins (ASV), Sahalīnas baseins (Krievija).

Lielākās atradnes Krievijā - Urengoja (4 triljoni kubm), Zapoļarnoje (1,5 triljoni kubm); ASV - Panhandla-Hjūgotona (1,96 triljoni kubm); Nīderlandē - Groningena (1,65 triljoni kubm); Alžīrijā - Hasīrmēla (ap 1 triljonu kubm).

Dabasgāze ir augstvērtīgs enerģētisks kurināmais ar siltumspēju vairāk kā 35 MJ/kubm, kā arī tehnoloģiska iezejviela ķīmiskajai rūpniecībai - ražo amonjaku, spirtus, plastmasas, sintētisko kaučuku un mākslīgās šķiedras.

Dabasgāzes krājumi (miljardos kubm), 1979.g.

ASV ģeoloģiskie krājumi ir 10 000 triljonu kubm, savukārt Meksikas 20,0 miljardi kubm uzrādīti ieskaitot naftas atradnēs iesūknēto dabasgāzi un arī zudumus.

Saites.
Ogļūdeņraži.
Gāzes.
Nafta.

Daba

1.  Īstenība tās materiālo kustības formu kopumā. Jēdziens "daba" šajā nozīmē saplūst ar matērijas, esamības, Visuma, universa jēdzieniem.

2.  Nesociāla realitāte, dabaszinātņu izziņas objekts. Priekšstats par "dabu" pinveidojas atbilstoši šo zinātņu attīstībai.

3.  Praktiskā ievirzē - visu to nosacījumu vienība, kas veido sabiedrības eksistences dabiskos apstākļus, to dabas daļu, kas ir mijiedarbībā ar sabiedrību.  Mainīt, pārveidot dabu vēlamā virzienā cilvēki var, tikai ievērojot dabas likumus, izmantojot dabiskus spēkus un procesus. Socializētajā dabā sabiedriskais un naturālais eksistē nedalāmā vienībā.

4.  Nosacīts sinonīms lietu un procesu būtības raksturošanai, piemēram, cilvēka daba, sociālo atiecību daba utt.

Saites.
Dabas aizsardzība.

Dabas aizsardzība

Valsts, starptautiska un sabiedriska pasākumu sistēma, kas sekmē racionālu dabas resursu izmantošanu, to atjaunošanu un aizsardzību, cilvēka dzīvei nepieciešamās vides saglabāšanu optimālā stāvoklī cilvēces nākotnes un progresa interesēs.

Vēsture. Terminu "dabas aizsardzība" sāka lietot pēc I Starptautiskās dabas aizsardzības konferences 1913.gadā Bernē (Šveice). 
Par mērķtiecīgu, zinātniski pamatotu kustību dabas aizsardzība izveidojās XIX gs. vidū Rietumeiropā un ASV. Radās 2 galvenie virzieni: 
    1)  unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā vērtīgu dabas objektu aizsardzība, ko realizē, nosakot aizsargājamos dabas objektus,
    2)  racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana.
XX gs., kad sakarā ar zinātnes un tehnikas progresu tehnizācijas aptvertās teritorijas strauji paplašinājās (ap 20% sauszemes) un apkārtējā vide piesārņojās ar tehnizācijas atkritumiem, toksiskiem ķīmiskiem savienojumiem un bioloģiski aktīvām vielām, kas sāka nelabvēlīgi ietekmēt planētas bioloģijas sistēmas visos to organizācijas līmeņos. Tā attīstījās 3.virziens - cīņa par apkārtējās vides aizsardzību.  Tāpēc termina "dabas aizsardzība" vietā bieži lieto terminu "vides aizsardzība," ar to saprotot visu cilvēka dzīvei un darbībai nepieciešamo apstākļu optimālā līmeņa saglabāšanu un aizsardzību, kā arī cilvēka un dabas attiecību sociālekonomisko un morālpsiholoģisko aspektu. 
Dabas aizsardzība ir viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām, kas īsā laikā no lokālas vai reģionālas problēmas ir kļuvusi par kompleksu globāla mēroga problēmu, kuru iespējams atrisināt, tikai balstoties uz dabaszinātņu, galvenokārt ekoloģijas, un sociālekonomisko zinātņu sintēzi, uz zinātniski pamatotām koncepcijām par planētas biosfēru un sabiedrības un dabas attiecībām kā funkcionāli vienotu sistēmu.
Visās valstīs pieņemti dabas aizsardzības likumi, darbojas valsts koordinācijas un kontroles orgāni un dažādas sabiedriskas organizācijas.
1948.gadā nodibināja ANO Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība. Vairākas valstis darbojas īpaši dabas aizsardzības ZPI vai laboratorijas; augstākajās un vidējās mācību iestādēs lasa dabas aizsardzības kursu, bet speciālistu sagatavošanai noorganizētas dabas aizsardzības fakultātes un katedras. Plaši izvērsta valstu starptautiskā sadarbība, galvenokārt ANO ietvaros.
Saskaņā ar UNESCO izstrādātajiem projektiem kopš 1967.gada tiek veikti pētījumi par dabas resursu stāvokli pēc starptautiskās Bioloģiskās programmas, kopš 1971.gada - pēc starptautiskās programmas "Cilvēks un biosfēra," kopš 1972.gada - pēc ANO Apkārtējās vides programmas. Noslēgtas vairākas starptautiskas konvencijas par vides aizsardzību un virkne nolīgumu par atsevišķu, galvenokārt internacionālu, dabas resursu izmantošanu un aizsardzību. 

Dabas aizsardzība Latvijā. LPSR MP pirmo dabas aizsardzības likumu pieņēma 1959.gadā, otro - 1968.gadā. Pēc tam tika pieņemti LKP CK un LPSR MP lēmumi par dabas aizsardzības pastiprināšanu un labāku dabas resursu izmantošanu (1973.g.), par Gaujas Nacionālā parka izveidošanu (1973.g.), par atmosfēras, augsnes un ūdeņu piesārņojumu un tālākiem pasākumiem dabas aizsardzības uzlabošanā (1975.g.), par dabas aizsardzību un racionālas dabas resursu izmantošanas kompleksās programmas izstrādāšanu (1975.g., tās realizēšanu koordinēja LPSR Valsts plāna komitejas Dabas aizsardzības nodaļa), par valsts aizsargājamo dabas objektu apstiprināšanu LPSR teritorijā (1977.g.). 
Krievpadomju okupācijas laikā valsts koordinācijas un kontroles funkcijas veica LPSR MP (1960.-1965.gados - MP Dabas resursu racionālas izmantošanas un aizsardzības komiteja) ar ministriju un džādu resoru, dabas aizsarzības nodaļu vai valsts ispekciju starpniecību. Apkārtējās vides kvalitāti kontrolēja LPSR Hodrometeoroloģijas un dabasvides kontroles komiteja un Veselības aizsardzības ministrija.
Dabas aizsardzības sabiedriskās organizācijas bija LPSR MP un AP dabas aizsardzības komisijas, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildkomiteju dabas aizsardzības komisijas, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, LPSR Mednieku un makšķernieku biedrība.
Lai uzlabotu dabas aizsardzību pamatu mācīšanu, 1977.gadā LPSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijā noorganizēta metodiskā komisija.  Dabas aizsardzības zinātnisko pētniecību Latvijā veica galvenokārt ZA Bioloģijas institūts (koordinators), Latvijas Mežsaimniecības problēmu ZPI, LVU Bioloģijas fakultāte.

Saites.
Daba.

Diferenciāļi

Paskāla biogrāfi apgalvo, ka viņš bijis tuvs bezgalīgi maziem, t.i. diferenciāliem un integrāliem rēķiniem.